REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par jauniešu nodarbinātību

15.7.2014 - (2014/2713(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu

Laura Agea, Tiziana Beghin, Rolandas Paksas, Valentinas Mazuronis EFD grupas vārdā

B8‑0030/2014

Eiropas Parlamenta rezolūcija par jauniešu nodarbinātību

(2014/2713(RSP))

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā 2013. gada 12. jūnija rezolūciju par gatavošanos Eiropadomes 2013. gada 27. un 28. jūnija sanāksmei — Eiropas rīcība jauniešu bezdarba apkarošanā[1],

–       ņemot vērā Komisijas 2014. gada 8. maija paziņojumu „Jauniešu nodarbinātība — ES pasākumu pārskats” (Eiropas Komisija — MEMO/14/338, 08/05/2014),

–       ņemot vērā 2010. gada 6. jūlija rezolūciju par jauniešu piekļuves darba tirgum veicināšanu un praktikanta, stažiera un mācekļa statusa nostiprināšanu[2],

–       ņemot vērā Komisijas paziņojumu par Jaunatnes iespēju iniciatīvas īstenošanu (COM(2012)0727),

–       ņemot vērā Eiropadomes 2013. gada 7. februāra secinājumus par Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu,

–       ņemot vērā Komisijas 2012. gada 5. decembra priekšlikumu Padomes ieteikumam par Jaunatnes garantijas izveidošanu (COM(2012)0729),

–       ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.     tā kā jaunieši jo īpaši ir nelabvēlīgā situācijā ekonomikas krīžu laikā, vairāk nekā citas iedzīvotāju grupas; tā kā daudziem jauniešiem pašreizējais bezdarbs var pāraugt ilgtermiņa bezdarbā, kas rada sociālās atstumtības risku;

B.     tā kā 22,8 % jauniešu ES pašlaik ir bezdarbnieki un jauniešu bezdarba līmenis dažās dalībvalstīs pārsniedz 50 %, jo īpaši Grieķijā un Spānijā;

C.     tā kā jauniešu bezdarba līmenis rada satraukumu — 28 ES valstīs gandrīz 5,4 miljoni jauniešu vecumā līdz 25 gadiem ir bezdarbnieki; tā kā vairumā dalībvalstu vidējais jauniešu bezdarba līmenis vairāk nekā divas reizes pārsniedz pieaugušo bezdarba līmeni (2014. gada martā kopējais bezdarba līmenis 28 ES valstīs bija 10,5 %);

D.     tā kā neliels bezdarba līmeņa samazinājums 2015. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu jebkurā gadījumā nemainīs ievērojamās atšķirības valstu starpā;

E.     tā kā jau tagad šķiet, ka ES apņemšanās saistībā ar Lisabonas stratēģiju paaugstināt iegūtās izglītības līmeni, līdz 2020. gadam samazināt mācības priekšlaicīgi pārtraukušo skaitu, lai tas būtu mazāks par 10 %, un palielināt augstākās vai līdzvērtīgas izglītības iegūšanas līmeni vismaz līdz 40 % netiks sasniegta;

F.     tā kā 2011. gadā jauniešu bezdarba izmaksas atbilda 1,2 % no ES IKP, vietumis sasniedzot pat vairāk nekā 2 % no IKP, jo īpaši Bulgārijā, Kiprā, Grieķijā, Ungārijā, Īrijā, Itālijā, Latvijā un Polijā;

G.     tā kā 7,5 miljoni jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem nav nodarbināti un nav iesaistīti izglītības vai profesionālās apmācības sistēmā (NEET); tā kā šie skaitļi nemazinās un tādējādi apdraud nākamās paaudzes,

1.      uzsver jauniešu bezdarba smagās sekas un to, ka ir nekavējoties jārīkojas ES un valstu līmenī;

2.      pauž pārliecību, ka taupības pasākumi ir tikai aizsegs, kas ļauj banku nozares oligarhiem un citu ietekmīgu dalībnieku pārstāvjiem palielināt savu kapitālu, kaitējot vājākajām grupām, jo īpaši dalībvalstīs ar augstu jauniešu bezdarba līmeni;

3.      pauž pārliecību, ka pastāv cēloniska sakarība starp taupības pasākumiem un jauniešu bezdarbu;

4.      aicina izdarīt īpašas pagaidu atkāpes no Stabilitātes un izaugsmes pakta, lai no 3 % deficīta mērķa izslēgtu ieguldījumus, ar ko atbalsta darbvietu izveidi jauniešiem;

5.      uzsver, ka ir jārada darbvietas, jo īpaši Dienvideiropas valstīs, kurās liels skaits jauniešu saskaras ar sociālās atstumtības risku un ir nelikumīgu grupējumu vervēšanas iespējamais mērķis;

6.      pauž dziļas bažas par tādas sabiedrības iespējamību, kura atsakās no centieniem palīdzēt saviem jaunākajiem pārstāvjiem atrast pienācīgu darbu;

7.      uzsver, ka ir svarīgi veicināt mazos un vidējos uzņēmumus, kas ir privātuzņēmumi, kuri var nodrošināt jaunus absolventus ar reālu pienācīgas kvalitātes darbu;

8.      uzsver, ka ir pilnībā jāreformē Eiropas līdz šim nesekmīgā politiskā programma saistībā ar jauniešu bezdarbu;

9.      atkārtoti norāda, ka ir svarīgi, iejaucoties Eiropas valstu politikā, ņemt vērā Eiropas iedzīvotāju heterogenitāti, un uzsver, ka šādas intervences ir jāpielāgo attiecīgo jauniešu īpatnībām un vajadzībām;

10.    aicina dalībvalstis pārbaudīt, vai citu dalībvalstu paraugprakses piemērus varētu īstenot savas valsts darba tirgū, un izmantot konkrētas valsts cīņai ar jaunatnes bezdarbu atbilstošus pasākumus;

11.    mudina Komisiju uzņemties atbildību par Eiropas ekonomikas aizsardzību, veicinot kredītu pieejamību MVU; uzsver, ka ir svarīgi atbalstīt novatoriskus jaunizveidotus uzņēmumus, kas varēs pieņemt darbā jaunus kvalificētus studentus;

12.    aicina dalībvalstis izstrādāt nodokļu atvieglojumu shēmas tiem uzņēmumiem, kas pieņem darbā jauniešus vai pagaidu darba līgumus nomaina uz pastāvīgiem darba līgumiem, ar to nemazinot sniegto aizsardzību;

13.    uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

• [1]  P7_TA(2013)0207.
• [2]  OV C 351 E, 2.12.2011., 30. lpp.