REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Ukrainā
15.7.2014 - (2014/2717(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Helmut Scholz, Miloslav Ransdorf, Jean-Luc Mélenchon, Jiří Maštálka, Kateřina Konečná, Younous Omarjee, Sofia Sakorafa, Dimitrios Papadimoulis GUE/NGL grupas vārdā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā ANO Augstā cilvēktiesību komisāra biroja 2014. gada 15. jūnija ziņojumu par cilvēktiesību stāvokli Ukrainā,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā politiskā un militārā konfrontācija turpinās Ukrainā kopš 2014. gada februāra, kad pēc mēnešiem ilgušiem politiskiem nemieriem tika atņemta vara tās prezidentam;
B. tā kā vairākās pilsētās Austrumukrainā pēc tam, kad 2014. gada 21. februārī tika gāzts prezidents Viktors Janukovičs, tauta Ukrainas dienvidaustrumos protestēja pret jauno valdību; tā kā līdz marta vidum vairākās pilsētās, konkrēti, Doņeckā un Luhanskā, bruņoti grupējumi, kas sākotnēji sevi dēvēja par „pašaizsardzības vienībām”, ieņēma un okupēja administrācijas ēkas; tā kā viņu prasības bija no Ukrainas veidošanas par federāciju līdz viņu reģionu atdalīšanās no pārējās Ukrainas, un līdz pievienošanās Krievijai;
C. tā kā aprīļa vidū jaunās Ukrainas valdības drošības dienests un Iekšlietu ministrija sāka militāras operācijas, ko valdība nosauca par „pretterorisma operāciju”, vispirms Doņeckas apgabalā un pēc tam Luhanskas apgabalā; tā kā Ukrainas valdības militārās operācijas kļuva intensīvākas pēc pirmstermiņa prezidenta vēlēšanām, pārkāpjot solījumus, ko bija devis jaunievēlētais prezidents P. Porošenko savā vēlēšanu kampaņā, lai mazinātu konflikta eskalāciju;
D. tā kā 10 dienu pamieru regulāri pārkāpa abas puses un netika panākta izdevība darīt galu vardarbībai; tā kā prezidents P. Porošenko nolēma atsākt militāros uzbrukumus Ukrainas dienvidaustrumu apgabaliem 2014. 30. jūnijā;
E. tā ka aizvien biežāk un biežāk par Ukrainas armijas, Nacionālās gvardes un citu bruņoto veidojumu mērķi kļūst dzīvojamie rajoni, slimnīcas un pilsētu infrastruktūra, ieskaitot ūdensapgādes un elektroapgādes uzņēmumus un skolas; tā kā saskaņā ar ANO augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja 2014. gada 15. jūnija ziņojumu. kopš Ukrainas valdība sāka militāro operāciju austrumu apgabalos Doņeckā un Luhanskā, ir nogalināti 365 cilvēki — no viņiem 257 bija civilpersonas, ieskaitot 14 bērnus; tā kā aplenktajām pilsētām trūkst pārtikas, ūdens un medikamentu; tā kā pastāv liecības par mīnu un fosfora bumbu izmantošanu; tā kā saskaņā ar ANO datiem no kaujām devušies bēgļu gaitās 160 000 bēgļi; tā kā saskaņā ar ANO datiem pastāv ievērojamas nepilnības valsts spējā aizsargāt valsts iekšienē pārvietotas personas;
F. tā kā galvenie pastāvošā Ukrainas konflikta iemesli ir neatrisinātas iekšējās problēmas; tā kā valsts un sabiedrības attiecību saites Ukrainā ir ļoti vājas; tā kā Ukrainas politika dominē oligarhi, naftas un gāzes tirgotājiem kļūstot par ministriem, gubernatoriem un lielāko Ukrainas iestāžu vadītājiem; tā kā galvenās valsts un demokrātiskās institūcijas — parlaments, tieslietu sistēma un valdības izpildvara — neveic savas funkcijas Ukrainas sabiedrības pienācīgas pārstāvības, aizsardzības un pārvaldības nodrošināšanai; tā kā ir plaši izplatīta korupcija; tā kā saskaņā ar neseno ESAO ziņojumu pēc ESAO standartiem starpreģionālās atšķirības ir lielas un tās turpina palielināties; tā kā Ukrainas reģionu lielākajā daļā laikā no 2000. līdz 2010. gadam ir pazeminājies tautas attīstības indekss; tā kā reģionālās valdības lielā mērā ir atkarīgas no pārskaitījumiem no centra, to piešķīrumi ir gan neprognozējami un vairāk nekā nepārredzami; tā kā valdības un parlamenti uzkurināja neuzticēšanos un naidu, kas pastāv starp dažādajām Ukrainas sabiedrības daļām, pieņemot pretrunīgus lēmumus par valodu, vēsturi un starptautiskajām attiecībām; tā kā nesenās politiskās izmaiņas nav atrisinājušas nevienu no šīm problēmām;
G. tā kā ārkārtīgi lielas bažas izraisa galēji labēju nacionālistisku un ksenofobu politiķu pārstāvības līmenis jaunajā Ukrainas valdībā; tā kā jaunā valdība nekontrolē bēdīgi slaveno Labējo sektoru; tā kā Ukrainas Komunistiskā partija, kas nāca klajā ar programmu Ukrainas vienotības saglabāšanai, aizsargājot visu tās pilsoņu tiesības, saduras ar vardarbīgām represijām un ir ierosināts juridiski aizliegt šo partiju, un nesen partija tika iesūdzēta tiesā;
H. tā kā šobrīd notiek propagandas karš starp Ukrainu, Rietumiem un Krieviju, un tādēļ ir ārkārtīgi grūti iegūt objektīvu informāciju par stāvokli Ukrainā; tā kā ir nogalināti seši žurnālisti un daudzi citi ir apcietināti, cietuši uzbrukumos un vajāti; tā kā pastāv diskriminācija pret tādiem plašsaziņas līdzekļiem, kas kritizē valdību, piemēram, Multimedia Invest Group holding;
I. tā kā saskaņā ar neseno ANO ziņojumu patlaban nabadzības līmenis Ukrainā 2014. gada sākumā bija aptuveni 25 % un 11 miljoni iedzīvotāju dzīvoja tādos apstākļos, kas nesasniedz vietējos sociālos standartus; tā kā Maidana kustības sociāli ekonomisko prasību vietā nākusi jaunās valdības neoliberālā darba kārtība, kura īsteno nosacījumus aizdevuma saņemšanai no Starptautiskā Valūtas fonda — samazināt ļoti svarīgās subsīdijas enerģētikā, samazināt publiskajā sektorā strādājošo skaitu, valsts pensijas un ievērojami samazināt sociālo nodrošinājumu, kuras visskaudrāk skar Ukrainas sabiedrības visneaizsargātākās grupas; tā kā pastāvošais militārais konflikts vēl vairāk ir pasliktinājis situāciju; tā kā pārtikas cenas ir pieaugušas par 8,2 % salīdzinājumā ar 2013. gada cenu līmeni, tādējādi sociālekonomiskā krīze ienāk daudzās Ukrainas mājsaimniecībās;
J. tā kā 2014. gada maijā gāzes cenas Ukrainā pieauga par 50 % mājsaimniecībām un par 40 % centralizētās siltumapgādes uzņēmumiem un ir plānoti turpmāki paaugstinājumi līdz 2018. gadam; tā kā esošās problēmas attiecībā uz Krievijas un Ukrainas panākto nolīgumu īstenošanu abas puses nerisina sarunās, bet turpina gāzes strīda eskalāciju, tādējādi uzkurinot Ukrainas iedzīvotāju bažas un emocijas;
K. tā kā ASV, ES dalībvalstis, NATO un Krievija veicina konfliktu, sniedzot abām konflikta pusēm nozīmīgu politisko un materiālo — tostarp militāro — palīdzību;
L. tā kā ASV reaģēja uz Ukrainas krīzi, pieņemot USD 1 miljardu vērtu programmu jaunām sauszemes, jūras un gaisa spēku militārajām mācībām Austrumeiropā; tā kā jaunievēlētais prezidents P. Porošenko parakstīja „Nolīgumu par militāro sadarbību starp ASV un Ukrainu”, kurā nodrošina pamatu ciešai ASV konsultantu iesaistīšanai Ukrainas valdības militārajās darbībās, armijas modernizēšanā un rekonstrukcijā un visā drošības sektorā;
M. tā kā NATO ļaunprātīgi izmanto krīzi Ukrainā savai atdzimšanai un jaunai konfrontācijai ar Krieviju, palielinot manevru skaitu Austrumeiropas valstīs, un savā augstākā līmeņa sanāksmē 2014. gada septembrī lems par jaunām stratēģijām un spēku izvietošanu Austrumeiropā, pārkāpjot 1997. gada NATO un Krievijas pamataktu, kurā NATO solīja, ka netiks „papildu izvietoti pastāvīgi ievērojami kaujas spēki” Austrumeiropā;
N. tā kā ES turpina izlikties neredzam reālo situāciju Ukrainā un nekritiski atbalsta Ukrainas valdību; tā kā ES turpina savu pret Krieviju vērsto sankciju politiku; tā kā ES un Ukrainas Asociācijas nolīgums, kurā ietilpst padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības nolīgums, tika parakstīts, neraugoties uz bažām un pretestību lielā daļā Ukrainas iedzīvotāju; tā kā Komisija vienojās par vairākiem konkrētiem pasākumiem īstermiņa un vidēja termiņa palīdzībai Ukrainai,
1. pauž nopietnas bažas par militārās konfrontācijas atsākšanos Austrumukrainā; izsaka prezidentam P. Porošenko rezolūtu aicinājumu apturēt militāro darbību; uzstāj, lai visas puses piekrīt nekavējoties atsākt pamieru un strādā pie tā, lai panāktu pilnīgu vardarbības izbeigšanu, veicot to politiskā un diplomātiskā procesā;
2. uzsver, ka pastāvošo nopietno politisko krīzi Ukrainā nevar atrisināt ar militāriem līdzekļiem, bet gan ir nepieciešamas plašas visas tautas debates par nepieciešamajām konstitucionālajām, politiskajām un ekonomiskajām reformām un valsts ģeopolitisko orientāciju;
3. aicina Krieviju, ES un ASV apturēt konflikta uzkurināšanu ar politiska un materiāla atbalsta (ieskaitot militāro) sniegšanu konfliktā iesaistītajām pusēm un sākt dot ieguldījumu jauna sociālā pakta izveidošanai starp dažādām Ukrainas daļām, atzīstot šīs valsts daudzveidību par kopumā pozitīvu Ukrainas identitātes elementu, un strādāt pie tā, lai nodrošinātu šīs valsts teritoriālo integritāti un suverenitāti;
4. aicina noteikt ieroču embargo visām konfliktā iesaistītajām pusēm un atsaukt no Ukrainas visus militāros padomniekus un citu militāro personālu;
5. aicina visas ieinteresētās puses atturēties no neiecietīgu paziņojumu izmantošanas vai izteicieniem, kas var izraisīt naidu, vardarbību, naidīgumu, diskrimināciju vai radikalizāciju;
6. atbalsta Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) lomas pastiprināšanu Ukrainas krīzes noregulēšanā; aicina īstenot Šveices prezidentūras izstrādāto „ceļvedi”, kurš ir labas pamats, lai izkļūtu no krīzes ar politisku līdzekļu palīdzību;
7. izsaka visdziļāko līdzjūtību civiliedzīvotāju, kas kļuva par konflikta upuriem, ģimenēm; pauž nosodījumu par smagajiem starptautisko cilvēktiesību pārkāpumiem militārā konflikta zonās, ko izdarīja abas puses; aicina veikt neatkarīgu izmeklēšanu par visiem cilvēktiesību pārkāpumiem un saukt pie atbildības vainīgos;
8. pauž dziļas bažas par humanitārās krīzes saasināšanos konflikta zonās; aicina visas konfliktā iesaistītās puses atvieglot starptautisko organizāciju piekļuvi teritorijām, ko skar drošības operācijas, tā lai varētu izvērtēt iedzīvotāju reālās vajadzības un pievērsties tām;
9. aicina veikt neatkarīgu un visaptverošu izmeklēšanu attiecībā uz visiem cilvēktiesību pārkāpumiem un jo īpaši kara noziegumiem, noziegumiem saistībā ar vardarbību Odesā 2014. gada 2. maijā, un noziegumiem, kas saistīti ar Maidana protestiem, kā arī izmeklēšanu par vainojamajiem netaisnībā; uzsver, ka šis process būtu jāveic tādā veidā, kas nodrošina uzticēšanos izmeklēšanai un tiesas procesam, tādējādi ļaujot skartajām kopienām pilnībā pieņemt šādas izmeklēšanas rezultātus;
10. pauž dziļas bažas par jaunās valdības politikas sekām, kas pieņemta, ievērojot Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un ES izvirzītos nosacījumus; nosoda to, ka par iepriekšējo valdību neveiksmīgo politiku jāmaksā Ukrainas tautai, nevis Ukrainas oligarhiem, tiem nosakot nodokļus;
11. pauž dziļas bažas par Ukrainas nestabilo enerģētiskā nodrošinājuma politiku un tās ietekmi uz iedzīvotājiem; aicina Krieviju un Ukrainu atsākt konstruktīvu ekonomisko un enerģētikas sadarbību, lai nodrošinātu visiem pieejamas energoresursu cenas, un atturēties no enerģētikas un tirdzniecības izmantošanas par politisku instrumentu;
12. mudina Ukrainas un starptautiskos politiķus ievērot piesardzību un atturēties no paziņojumiem, kas varētu vēl tālāk saasināt konfliktu; pauž nopietnas bažas par visu pušu veikto propagandas karu; aicina visas puses nodrošināt nepieciešamos apstākļus žurnālistiem un citiem plašsaziņas līdzekļu darbiniekiem, kuru darbs ir būtiski svarīgs, lai objektīvi novērtētu situāciju visās Ukrainas daļās;
13. pauž dziļas bažas par galēji labējā spārna, ekstrēmi nacionālistisko un ksenofobo spēku politisko lomu Ukrainas politikā; nosoda uzbrukumus Ukrainas komunistiskajai partijai un mēģinājumus aizliegt šīs partijas darbību;
14. pauž nopietnas bažas par pieaugošo politisko konfrontāciju starp NATO un Krieviju un jaunas bruņošanās sacensības briesmām; brīdina, ka uz rezultātu orientēta dialoga nesākšana var būt drauds mieram un drošībai Eiropā un visā pasaulē;
15. norāda, ka politika, kas nošķir Austrumu kaimiņattiecību politiku un ES un Krievijas attiecību attīstību, ir izrādījusies neveiksmīga; uzsver vajadzību pārveidot Austrumu kaimiņattiecību politiku nolūkā attīstīt tādu reģionālo sadarbību, kas neizslēdz nevienu valsti; aicina Krieviju proaktīvi piedalīties šādā procesā un demonstrēt gribu piedalīties labu kaimiņattiecību politikā;
16. atzinīgi vērtē dialoga sākšanu starp ES, Ukrainu un Krieviju par pasākumiem, lai novērstu ES un Ukrainas asociācijas nolīguma negatīvu ietekmi uz sadarbību starp Ukrainu un Krieviju un Muitas savienību;
17. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Ukrainas parlamentam un valdībai, kā arī EDSO un Eiropas Padomes parlamentārajām asamblejām.