REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Ukrainā
15.7.2014 - (2014/2717(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Johannes Cornelis van Baalen, Guy Verhofstadt, Petras Auštrevičius, Annemie Neyts-Uyttebroeck, Marielle de Sarnez, Marietje Schaake, Louis Michel, Alexander Graf Lambsdorff, Fernando Maura Barandiarán, Jean-Marie Cavada, Antanas Guoga, Charles Goerens, Nathalie Griesbeck, Gerben-Jan Gerbrandy ALDE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0025/2014
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Eiropas kaimiņattiecību politiku, par Austrumu partnerību (AP) un par Ukrainu, jo īpaši 2014. gada 27. februāra rezolūciju par stāvokli Ukrainā[1] , 2014. gada 13. marta rezolūciju par Krievijas iebrukumu Ukrainā[2]un 2014. gada 17. aprīļa rezolūciju par Krievijas īstenoto spiedienu uz Austrumu partnerības valstīm, jo īpaši ‒‒ destabilizāciju Austrumukrainā [3] ,
– ņemot vērā 2014. gada 25. maijā rīkoto Ukrainas prezidenta vēlēšanu rezultātus un EDSO vēlēšanu novērošanas misijas sākotnējos secinājumus, kuros konstatēts, ka vēlēšanas bija labi organizētas, ar lielu vēlētāju aktivitāti un „iestāžu skaidru apņemšanos pildīt to, kas bija īstas vēlēšanas, visumā atbilstošas starptautiskajām saistībām un ievērojot pamatbrīvības valsts lielākajā daļā”, neraugoties uz saspīlējumu Ukrainas austrumu daļā,
– ņemot vērā prezidenta P. Porošenko iniciatīvas un darbības, lai atjaunotu mieru un kārtību visā Ukrainā, balstoties ko īpaši uz viņa 14 punktu miera plānu,
– ņemot vērā to, ka 2014. gada 27. maijā tika parakstītas ES un Ukrainas asociācijas nolīguma noslēdzošās daļas un padziļināts un visaptverošs brīvās tirdzniecības nolīgums,
– ņemot vērā Ārlietu padomes 2014. gada 23. jūnija sanāksmē un Eiropadomes 2014. gada 27. jūnija sanāksmē pieņemtos secinājumus par Ukrainu,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā Krievijas okupācija, nelegālā Krimas aneksija un joprojām notiekošie nemieri un vardarbība, ko atbalsta Krievija, rada milzu problēmu Ukrainas vienotībai, ir humāna traģēdija upuriem un iesaistītajām personām un izraisa milzīgu drošības krīzi visam Eiropas kontinentam;
B. tā kā Krievijas okupācija un Krimas aneksija pārkāpj starptautiskās tiesības un Krievijas starptautiskās saistības, kas noteiktas ANO Statūtos, Helsinku Nobeiguma aktā, Eiropas Padomes statūtos un 1994. gada Budapeštas memorandā par drošības garantijām, kā arī divpusējās saistības, kas noteiktas 1997. gada divpusējā Draudzības, sadarbības un partnerattiecību līgumā;
C. tā kā Eiropas Savienība, kopā ar pārliecinošu starptautiskās sabiedrības vairākumu, nav atzinusi un neatzīs Krievijas nelikumīgo Krimas aneksiju, kas tika veikta ar militāriem līdzekļiem;
D. tā kā separātistu nemieri un vardarbība Ukrainas austrumu daļās, proti, Luganskas, Doņeckas un Harkovas apgabalā, daļēji balstās uz iekšējām nesaskaņām Ukrainā, kas tomēr tiek no ārpuses kūdītas ar apzinātu stratēģiju no Krievijas puses, lai grautu Ukrainas valdības autoritāti, veicinātu un atbalstītu separātistus gan tiešā, gan netiešā veidā, arī ar vāji slēptu retoriku, naidīgiem paziņojumiem un safabricētu ziņu pārraidēm;
E. tā kā fakts, ka nesen tika atsāktas tiešās sarunas starp Ukrainas valdību un Krievijas vadīju, ļauj cerēt, ka ir iespējams rast diplomātisku risinājumu, lai izbeigtu pastāvīgo vardarbību un novērstu konflikta eskalāciju, kurai būtu smagas sekas ne vien attiecībā uz Ukrainu, bet arī Eiropas Savienību un Krievijas Federāciju;
F. tā kā Ukrainas valdības vienpusēji pasludinātais pamiers neguva atbalstu no separātistu puses,
1. atkārtoti stingri nosoda Krievijas iebrukumu Krimā un tās aneksiju, kas ir nepārprotams ANO Statūtu un EDSO Helsinku Noslēguma akta, Eiropas Padomes statūtu, 1994. gada Budapeštas Memoranda par drošības garantijām, 1997. gada divpusējā Draudzības, sadarbības un partnerattiecību līguma un 1997. gada Nolīguma par Melnās jūras flotes statusu un klātbūtnes nosacījumiem Ukrainas teritorijā pārkāpums; uzskata, ka Krievijas rīcība apdraud drošību un stabilitāti visā Eiropas kontinentā;
2. atzinīgi vērtē prezidenta P. Porošenko piedāvāto 14 punktu miera plānu un viņa redzējumu par decentralizētāku Ukrainas pārvaldības formu kā pamatu, lai pārvarētu iekšējo sašķeltību valstī un pārtrauktu separātistu vardarbību Ukrainas austrumos;
3. norāda, ka nesen Ukrainas militārie un drošības spēki ir panākusi progresu, atjaunojot tiesiskumu un kārtību vairākās nozīmīgās Austrumukrainas pilsētās; pauž dziļu nožēlu par zaudētajām dzīvībām, bet uzsver, ka Ukrainas iestādēm ir pilnas juridiskās tiesības un atbildība rīkoties; aicina visas puses darīt visu iespējamo, lai aizsargātu civiliedzīvotājus;
4. pauž stingru atbalstu tam, lai tiktu atsāktas pilntiesīgas sarunas visu pušu starpā, kam jābalstās uz prezidenta miera plānu un kuru rezultātā jāpanāk tāds pamiera līgums, ko pilnībā ievēro visas puses; atzinīgi vērtē Francijas un Vācijas ārlietu ministru aktīvo iesaistīšanos nesenajos diplomātiskajos centienos panākt risinājumu, un vienlaikus pauž nožēlu par to, ka bija jūtama ES augstās pārstāves klātneesamība;
5. atzinīgi vērtē arī Krievijas prezidenta deklarāciju par principiālu atbalstu miera plānam un Federācijas Padomes lēmumu atsaukt pilnvarojumu izmantot Krievijas karaspēku militārai intervencei Ukrainā; pauž cerību, ka šim lēmumam sekos tālāki pasākumi no Krievijas puses, lai samazinātu konflikta eskalāciju, proti, prioritārā kārtā apturot nelegālo kaujinieku, ieroču un tehnikas plūsmu pāri Ukrainas robežai un aktīvi izmantojot savu ietekmi uz nelegālajiem bruņotajiem grupējumiem Austrumukrainā, lai tie pārtrauktu vardarbību un noliktu ieročus; sagaida, lai bez tālākas vilcināšanās tiktu panākts progress attiecībā uz četriem soļiem, kas noteikti Eiropadomes 2014. gada 27. jūnija secinājumos;
6. sagaida, lai Ukrainas parlaments (Verhovna Rada) ātri pieņemtu konstitucionālās izmaiņas, kas paredzētas prezidenta miera plānā, jo īpaši attiecībā uz vietējo pašvaldību nostiprināšanu un jaunu likumu par valodu lietojumu; uzsver, ka jaunajam valodu likumam vajadzētu atbilst augstākajiem starptautiskajiem un Eiropas standartiem;
7. mudina Ukrainas valdību pildīt solījumu un paredzētajā darba kodeksa reformā izteikti aizliegt diskrimināciju seksuālās orientācijas dēļ;
8. pauž nožēlu par kavēšanos, izvēršot Ukrainā KDAP policijas un tiesību un kārtības sargāšanas misiju, ko sākotnēji ierosināja aprīlī un par ko vēlāk tika diskutēts ES Ārlietu padomē 2014. gada 23. jūnijā; sagaida, ka misiju varēs vasarā izvērst bez liekas kavēšanās;
9. pieprasa atbrīvot visas nelikumīgi apcietinātās personas, kas atrodas separātisku rokās, un uzsver, ka EDSO īpašajai novērošanas misijai jābūt neierobežotai piekļuvei visām Ukrainas daļām, lai varētu dot ieguldījumu pamiera un konflikta politiska atrisinājuma panākšanā;
10. uzsver, ka visām pusēm ir jāizvairās sniegt paziņojumus un paust retoriku, kas var tālāk padziļināt konfliktu; uzsver, ka problēmas, ar ko saskaras Ukraina, nevar atrisināt tikai ar militāriem līdzekļiem;
11. ar gandarījumu atzīmē, ka Eiropadome 2014. gada 27. jūnijā uzsvēra savu gatavību „atkārtoti pulcēties jebkurā laikā, lai pieņemtu tālākus ievērojami ierobežojošus pasākumus”, un uzsver, ka šobrīd ES un Krievijas attiecības nevar tikt uzturētas „kā ierasts”; sagaida, ka Padome nepieciešamības gadījumā paplašinās un padziļinās sankcijas un pagarinās jau esošo sankciju darbības laiku; ar bažām norāda, ka Itālijas prezidentūras programmā ir tikai minēta Krievija kā „stratēģisks partneris”, nenorādot uz pašreizējo krīzi ES un Krievijas attiecībās;
12. pilnībā atbalsta EUR 750 miljonu piešķiršanu ES palīdzībai Ukrainai un centienus nodrošināt turpmāku finansiālu palīdzību augsta līmeņa donoru koordinācijas sanāksmē Briselē 2014. gada 8. jūlijā;
13. atgādina Ukrainas valdībai un visām politiskajām partijām un personām, ka valstī ir steidzami nepieciešamas ekonomiskās un politiskās reformas; norāda, ka reformas valstī būtu jāierosina nevis tikai saistībā ar spiedienu no ārējo donoru puses, bet gan tās būtu jābalsta uz stingru tautas atbalstu tam, lai tiktu radītas ilgtspējīgas ekonomiskās un sociālās iespējas, modernizējot valsti;
14. atzinīgi vērtē lēmumu aizliegt preču importu no Krimas un Sevastopoles, kurām nav Ukrainas sertifikāta, un mudina citas valstis ieviest tādus pašus pasākumus;
15. aicina Komisiju turpināt centienus kā vidutājam nokārtot darījumu starp „Gazprom” un Ukrainas valdību, kas attiecas uz gāzes cenām; uzsver, ka energoresursu izmantošana par ārpolitikas instrumentu grauj ilgušo uzticību Krievijai kā uzticamam ES tirdzniecības partnerim un ka tālāki pasākumi ES atkarības no Krievijas gāzes mazināšanai jāuzskata par prioritāti;
16. uzsver, ka Krievijas bažas par ES asociācijas procesu ar Ukrainu un citām Austrumu kaimiņvalstīm ir pienācīgi jāskaidro, lai mazinātu nepamatotas bažas par jaunām Eiropas kontinenta ģeopolitiskā dalījuma līnijām; uzsver, ka katrai valstij ir tiesības izdarīt savas politiskās izvēles, taču ES pastāvīga saistīšanās ar Austrumu partnervalstīm ir vērsta uz labklājības izplatīšanu un politiskās stabilitātes paaugstināšanu, no kuras ieguvēja būs arī Krievijas Federācija;
17. aicina dalībvalstis strauji rīkoties attiecībā uz Ukrainas asociācijas nolīguma procesu un uzsver, cik liela nozīme ir tā pilnīgai īstenošanai;
18. aicina nākamo Komisiju piešķirt augstāko prioritāti nepieciešamībai visaptveroši pārskatīt Kaimiņattiecību politiku, kam uzmanības centrā būtu jāliek konkrētu un reālu rezultātu panākšana attiecībā uz tirdzniecību, cilvēku personīgo pārvietošanos un politisko stabilitāti;
19. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām, Ukrainas prezidentam, valdībai un parlamentam, Eiropas Padomei un Krievijas Federācijas prezidentam, valdībai un parlamentam.
- [1] Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0170.
- [2] Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0248.
- [3] Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0457.