REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Irākā
15.7.2014 - (2014/2716(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Marina Albiol Guzmán, Sabine Lösing, Marie-Christine Vergiat, Miloslav Ransdorf, Marisa Matias, Sofia Sakorafa, Dimitrios Papadimoulis, Lola Sánchez Caldentey, Pablo Iglesias, Pablo Echenique Robba, Carlos Jiménez Villarejo GUE/NGL grupas vārdā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Irākas Republiku, no otras puses,
– ņemot vērā 2013. gada 17. janvāra rezolūciju par ES un Irākas partnerattiecības un sadarbības nolīgumu[1],
– ņemot vērā ES un Irākas Sadarbības padomes pirmo sanāksmi, kas notika 2014. gada 20. janvārī,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Catherine Ashton paziņojumus par Irāku,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Irāku, jo īpaši 2013. gada 14. marta rezolūciju „Irāka — mazākumtautību, tai skaitā Irākas turkmēņu, grūtais stāvoklis”[2], 2013. gada 10. oktobra rezolūciju par nesenajiem vardarbības uzliesmojumiem Irākā[3] un 2014. gada 27. februāra rezolūciju par stāvokli Irākā[4],
– ņemot vērā EĀDD 2014. gada 5. maija paziņojumu par vēlēšanām Irākā,
– ņemot vērā Padomes 2014. gada 23. jūnija secinājumus par Irāku,
– ņemot vērā Eiropas Savienības un Arābu valstu līgas trešās ministru sanāksmes 2014. gada 11. jūnija kopīgo paziņojumu par drošības situāciju Irākā,
– ņemot vērā ES starptautiskās sadarbības, humānās palīdzības un reaģēšanas krīzes situācijās komisāres Kristalina Georgieva 2014. gada 12. jūnija paziņojumu par Irāku,
– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas palīdzības misijas Irākā (UNAMI) ziņojumus un jo īpaši tās 2014. gada 1. jūlijā publiskotos datus par cietušo skaitu,
– ņemot vērā ANO īpašā pārstāvja Irākā Nikolay Mladenov paziņojumus,
– ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra Ban Ki Moon paziņojumus par Irāku,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūcijas par Irāku,
– ņemot vērā ANO 1981. gada Deklarāciju par jebkādas uz reliģiju vai ticību balstītas neiecietības un diskriminācijas izskaušanu,
– ņemot vērā ANO Pretkorupcijas konvenciju, ko Irāka ratificēja 2008. gadā;
– ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kuram ir pievienojusies arī Irāka,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā visus Irākas iedzīvotājus ir smagi skāris karš, kura rezultātā bojā gājuši vairāk nekā 1 400 000 cilvēku un iznīcināta liela daļa Irākas infrastruktūras, un kara dēļ valstī izplatījusies vardarbība, kam raksturīgs satraucoši liels teroristisku uzbrukumu un cilvēktiesību pārkāpumu skaits; tā kā okupācijas uzspiestais politiskais process ir reliģiski un etniski sašķēlis valsti;
B. tā kā saskaņā ar UNAMI (ANO palīdzības misija Irākā) 2014. gada jūnija datiem par cietušo skaitu vardarbība Irākā joprojām ir smaga problēma, jo no nemitīgās vardarbības nav pasargāts neviens; tā kā jūnijā tika nogalināti 2417 Irākas iedzīvotāji un 2287 tika ievainoti, neieskaitot cietušos Anbārā;
C. tā kā Irākā valda smaga humanitārā krīze, ko izraisījušas cīņas starp Irākas drošības spēkiem un bruņotiem opozīcijas grupējumiem, tostarp Irākas un Levantes Islāma valsti (ISIL);
D. tā kā ISIL 29. jūnijā paziņoja par kalifāta dibināšanu tās kontrolētajās Irākas un Sīrijas teritorijās, kas sniegtos no Alepo Sīrijas ziemeļos līdz Dijalas provincei Irākas austrumos;
E. tā kā Irākas ziemeļu autonomā kurdu reģiona prezidents Massoud Barzani ir aicinājis reģiona parlamentu gatavot neatkarības referendumu;
F. tā kā Saūda Arābija pie robežas ar Irāku pēc tam, kad Irākas spēki šo teritoriju pameta, ir izvietojusi 30 000 karavīru; tā kā prezidents Obama ir paziņojis, ka ASV uz Irāku nosūtīs 300 militāros padomniekus (īpašo spēku karavīrus);
G. tā kā Irākas iedzīvotājus jau daudzus gadus skar vispārēja vardarbība; tā kā, pēdējā laikā palielinoties vardarbībai šajā valstī, cietušo skaits atkal ir sasniedzis 2008. gada līmeni; tā kā notikumi Anbāras provincē ir likuši lielam cilvēku skaitam pamest mājas un bēgt no konfliktu zonām; tā kā saskaņā ar ANO Humānās palīdzības koordinācijas biroju Irāka šobrīd ir viena no valstīm, kur ir pasaulē lielākais iekšzemē pārvietoto cilvēku skaits; tā kā kopš šā gada janvāra pārvietoti vairāk nekā 1,2 miljoni cilvēku, tostarp aptuveni 560 000 no Anbāras; tā kā pēc Mosulas krišanas pārvietoti vēl aptuveni 650 000 cilvēku;
H. tā kā ASV un sabiedroto okupācija desmit gadu garumā valsti ir padarījusi nabadzīgāku; tā kā ir palielinājies analfabētisma līmenis un aizvien vairāk cilvēku mirst no bada; tā kā 88 % Irākas iedzīvotāju cieš no nabadzības un apmēram seši miljoni irākiešu dzīvo zem nabadzības sliekšņa; tā kā, lai gan Irāka spēja atjaunot naftas ieguvi gandrīz pilnā apjomā, sociālā nevienlīdzība palielinās, jo Irākas valsts vēl joprojām nespēj nodrošināt Irākas iedzīvotājiem nepieciešamos pamatpakalpojumus, piemēram, elektrību vasarā, tīru ūdeni un publisko veselības aprūpi;
I. tā kā ASV un tās sabiedrotie pēdējos gados nevis palīdzēja Irākai virzīties uz priekšu, bet gan ļāva tai slīgt haosā, kas noveda pie sabiedrības sadrumstalošanās, pēc 2003. gada iznīcinot Irākas iedzīvotāju nacionālo identitāti un aizstājot to ar reliģiskām un etniskām identitātēm; tā kā pēdējo gadu laikā stāvoklis Irākā ir būtiski pasliktinājies un arvien biežākas kļūst etniskās sadursmes starp šiītiem un sunītiem; tā kā 20 % Irākas naftas resursu atrodas Kirkukas reģionā;
J. tā kā kopš koalīcijas bruņoto spēku iebrukuma Irākā un tās okupācijas stāvoklis šajā valstī ir ārkārtīgi pasliktinājies un par parastu parādību ir kļuvusi vardarbība, cilvēktiesību pārkāpumi, spīdzināšana un etniskās sadursmes; tā kā katru dienu notiekošā spridzināšana un apšaudes lielākajai daļai irākiešu rada neziņu par savu nākotni un neļauj veicināt visas Irākas iedzīvotāju ekonomisko un sociālo integrāciju;
K. tā kā 2012. gada decembrī sākās miermīlīgi protesti, jo īpaši sešās provincēs uz ziemeļiem un rietumiem no Bagdādes, protestētājiem ieņemot pilsētu laukumus; tā kā valdība protestus apspieda un spriedzes eskalācija 2013. gada decembrī pārauga bruņotās sadursmēs, kuru laikā Anbārā tika lietots nesamērīgs spēks un līdz ar to nogalināti civiliedzīvotāji;
L. tā kā šo reģionu daudzos veidos ir negatīvi ietekmējis konflikts Sīrijā, kura dēļ ir izveidojusies jauna, ļoti liela bēgļu un repatriantu plūsma uz Irāku — vairāk nekā 224 000 cilvēku, kas Irākā dzīvo ārkārtīgi nedrošos apstākļos;
M. tā kā uzskata, ka Irākā kopš 2004. gada vairāk nekā 1300 cilvēkiem ir piespriests nāvessods; tā kā Irākas likumos ir paredzēts nāvessods par gandrīz 50 pārkāpumiem, tostarp terorismu, nolaupīšanu un slepkavību, bet arī par, piemēram, sabiedriskā īpašuma bojāšanu; tā kā pretēji vispārējai tendencei pasaulē atcelt nāvessodu Irākā pieaug tā izpildes gadījumu skaits; tā kā saskaņā ar starptautiskās preses datiem 2013. gadā Irākā nāvessods Irākā tika izpildīts vismaz 150 cilvēkiem;
N. tā kā saskaņā ar Transparency International datiem Irākā ir viskorumpētākā valdība visos Tuvajos Austrumos; tā kā korupcija šajā valstī ir strukturāla problēma, jo nepastāv iedarbīga parlamentārā kontrole un nedarbojas tiesiskā sistēma, kas liecina par disfunkcionālu valsti; tā kā saskaņā ar ASV Irākas atjaunošanas īpašā ģenerālinspektora biroja datiem no Irākas katru nedēļu uz ārvalstīm nelikumīgi tiek pārskaitīti USD 800 miljoni;
O. tā kā vēl joprojām nav atrisināti ilgstošie strīdi par Kirkukas reģionā iegūtās naftas eksportu pa jaunu cauruļvadu;
P. tā kā 2013. gadā tika nogalināti vismaz 10 žurnālisti; tā kā Irāka joprojām ir valsts ar pasaulē vissliktākajiem rādītājiem attiecībā uz nesodāmību saistībā ar neatklātām plašsaziņas līdzekļu darbinieku slepkavībām, jo par pēdējo desmit gadu laikā notikušajām 400 plašsaziņas līdzekļu darbinieku slepkavībām neviens vēl nav notiesāts; tā kā 2003. gada aprīlī ASV armijas uzbrukuma laikā tika nogalināts žurnālists no Spānijas José Couso, kā arī žurnālisti Taras Protsyuk un Tareq Ayub; tā kā Spānijas tiesa ir mēģinājusi panākt, ka divi ASV virsnieki un viens apakšvirsnieks, kas apsūdzēti par līdzdalību šajā lietā, tiek arestēti; tā kā vainīgie vēl joprojām nav saņēmuši pelnīto sodu; tā kā ASV kavē apcietināšanas orderu izpildi un Interpols nav tos izpildījis;
Q. tā kā ASV un Apvienotā Karaliste Irākā ir slepus izmantojusi ievērojamu daudzumu vājinātā urāna munīcijas, kā rezultātā ārkārtīgi ir pieaudzis bērniem konstatēto saslimšanas ar vēzi un iedzimto defektu skaits; tā kā informācijas trūkums par ASV izmantotā vājinātā urāna atliekām nopietni apgrūtina attīrīšanas, monitoringa un informēšanas pasākumus, kurus veic, lai mazinātu civiliedzīvotāju ekspozīciju šādām atliekām;
R. tā kā 2014. gada aprīlī Irākas valdība pieņēma grozījumus, kas legalizē izvarošanu laulībā un bērnu izprecināšanu; tā kā saskaņā ar ANO Iedzīvotāju fondu (UNFPA) 250 000 sieviešu un meiteņu, tostarp gandrīz 60 000 grūtnieču, vajadzīga steidzama aprūpe un gandrīz 20 000 sieviešu un meiteņu var būt pakļautas lielākam seksuālās vardarbības riskam; tā kā nopietnas bažas par to, ka tiesas prāvas, kurās tiek piespriests nāvessods, neatbilst starptautiskām taisnīgas tiesas normām, pauž arī ANO augstā komisāre cilvēktiesību jautājumos Navy Pillay, cita starpā minot tiesas procesa nepietiekamo pārredzamību un gadījumus, kad „atzīšanās” ir panākta ar tiesājamo spīdzināšanu vai izmantojot citus nežēlīgas izturēšanās veidus; tā kā nāvessods ir cietsirdīgs un necilvēcīgs soda veids, kas ir jāatceļ;
S. tā kā 2014. gada 30. aprīlī vardarbības un baiļu gaisotnē Irākā notika parlamenta vēlēšanas,
1. vēlreiz asi nosoda koalīcijas spēku militāro iebrukumu Irākā; atkārto, ka šis iebrukums bija pretrunā starptautiskajām tiesībām, un uzsver, ka tas bija nelikumīgs; uzsver, ka galvenais rezultāts ASV iebrukumam Irākā bija gandrīz pilnīgs tiesiskuma sabrukums un reliģiskā ekstrēmisma izplatība šajā valstī; norāda, ka atbildīgi ir arī ES dalībvalstu vadītāji, kas piedalījās Azoru sanāksmē, jo īpaši iepriekšējais Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Durão Barroso; atkārtoti nosoda šo starptautisko tiesību pārkāpumu; uzskata, ka par šo nelikumīgo karu un noziegumiem pret cilvēci atbildīgās personas vajadzētu tiesāt starptautiskās tiesās;
2. aicina organizēt starptautisku konferenci, kas sekmētu pušu dialogu, lai rastu pieņemamu risinājumu, un iebilst pret ārvalstu pušu nelikumīgajām interesēm sadalīt valsti un iegūt lielāku kontroli pār Irākas naftas krājumiem;
3. nosoda jebkādu notikušo, esošo vai turpmāko ārvalstu iejaukšanos Irākas iekšējās lietās; uzsver, ka Irākai, lai panāktu pilnīgu neatkarību, ir jābūt pilnīgai kontrolei pār savu ekonomiku, arī par tās dabas resursiem; uzsver, ka ienākumi no naftas pārdošanas ir jāizmanto par instrumentu un iespēju ilgtspējīgai sociālajai un ekonomiskajai atjaunošanai, kas dotu labumu visai Irākas sabiedrībai kopumā; aicina Irākas valdību nodrošināt pārredzamu un atbildīgu valsts resursu izmantošanu visas Irākas tautas labā;
4. uzskata, ka valstis, kas piedalījās iebrukumā Irākā, tostarp vairākas dalībvalstis, ir atbildīgas par karu, kas tika sākts uz melu pamata, un ka tām ir pienākums palīdzēt atklāt patiesību un panākt taisnību, kā arī novērst Irākas tautai nodarīto kaitējumu; atzīst, ka šis pretlikumīgais karš ir iznīcinājis valsti un veicinājis vardarbības izplatību visā reģionā; nosoda Irākas dabas resursu izlaupīšanu, ko veic tādas naftas korporācijas kā Royal Dutch Shell Oil Company, BP un ExxonMobil;
5. nosoda jebkādu vardarbību pret sociālajām, politiskajām un reliģiskajām grupām; pauž nožēlu par to, ka liels skaits cilvēku ir nogalināti vai ievainoti; nosoda visas slepkavošanas un nāvessoda izpildes; pauž nopietnas bažas par vardarbīgu uzbrukumu skaita pieaugumu; izsaka līdzjūtību nogalināto un ievainoto ģimenēm; aicina nekavējoties izbeigt vardarbību; uzskata, ka šo noziegumu izdarītāji ir jāsauc pie atbildības;
6. vērš uzmanību uz to, ka steidzami jāatrisina humanitārās problēmas, ar kurām saskaras Irākas tauta; uzsver, ka ir jākoordinē Irākas iestāžu un valstī strādājošo starptautisko palīdzības organizāciju darbība ar mērķi palīdzēt neaizsargātām grupām, tostarp bēgļiem un pārvietotām personām, un nodrošināt šo cilvēku aizsardzību, kā arī radīt viņu drošībai un cieņai atbilstošus apstākļus;
7. norāda, ka saskaņā ar UNHCR datiem kopš kara sākuma vairāk nekā 224 000 bēgļu no Sīrijas ir meklējuši patvērumu Irākā kurdu apdzīvotajās teritorijās; mudina ES uzņemties saistības sniegt atbalstu šiem cilvēkiem; atgādina, cik svarīgi ir pilnībā ievērot starptautiskās humanitārās tiesības un aizsargāt civiliedzīvotājus; aicina Irākas iestādes nodrošināt pamatpakalpojumu sniegšanu, kā arī humānās palīdzības organizāciju piekļuvi cīņu skartajiem reģioniem; pauž bažas par nepietiekamo atbalstu bēgļiem no Sīrijas;
8. pauž bažas par šajā valstī plaši izplatīto korupciju — jo īpaši armijā un policijā —, kas rada nopietnas problēmas Irākas drošības aparātā; pauž nožēlu arī par to, ka šī korupcijas kultūra ir iekļuvusi visaugstākajā pārvaldes līmenī;
9. pauž nožēlu par to, ka ir ārkārtīgi pieaudzis Irākas armijas un ISIL spēku izpildīto nāvessodu skaits un ka lietās pret ieslodzītajiem kā pierādījums tiek izmantota „atzīšanās”, kas panākta ar spīdzināšanu vai izmantojot citādu nežēlīgu izturēšanos;
10. nosoda nāves sodas izmantošanu jebkādos gadījumos un apstākļos; aicina Irākas valdību vispirms pasludināt un nekavējoties sākt ievērot moratoriju nāvessoda izpildei un nākotnē atcelt nāvessodu vispār;
11. pieprasa ANO aizgādībā sākt starptautisku izmeklēšanu, lai apstiprinātu spīdzināšanas biežo izmantošanu un slepenu cietumu un citu spīdzināšanas centru pastāvēšanu Irākā nolūkā konstatēt visu šajā lietā iesaistīto pušu atbildību un sodīt vainīgos;
12. nosoda jebkādu vardarbību pret sociālajām, politiskajām un reliģiskajām grupām, nosoda visus slepkavošanas un nāvessoda izpildes gadījumus, kas notikuši kopš kara sākuma 2003. gadā, un pauž nožēlu par pēdējā laikā notikušajiem teroristiskajiem uzbrukumiem un nāves eskadronu izmantošanu;
13. atgādina, cik svarīgi ir tiesiskuma, patiesības un reparācijas principi; uzskata, ka ir jātiesā visas personas, kas atbildīgas par šo nelikumīgo karu un tā izraisītajiem noziegumiem pret cilvēci; uzstāj, ka desmit gadus pēc viņu nogalināšanas ir jānodrošina taisnīgums žurnālistu Couso, Protsyuk un Ayub lietā, lai viņu slepkavas nepaliktu nesodīti;
14. noraida partnerības un sadarbības nolīgumu starp ES un Irākas Republiku; uzskata, ka ES politikas galvenajam mērķim jābūt nevis ES naftas rūpniecības uzņēmumu iekļūšanai un ekspansijai Irākā, bet gan šīs valsts sociālajai un ekonomiskajai attīstībai, cilvēktiesību vispusīgai ievērošanai, tās labklājības atjaunošanai un vardarbības izbeigšanai;
15. nosoda to, ka kara laikā, jo īpaši ASV un Apvienotā Karaliste, izmantoja vājinātā urāna munīciju; aicina ES izstrādāt kopīgu ES nostāju, kas atbalstītu vājinātā urāna munīcijas izmantošanas ierobežošanu vai aizliegšanu, un izstrādāt attīrīšanas programmas skartajām teritorijām;
16. aicina Irākas iestādes pieņemt pasākumus, lai nodrošinātu, ka pilnībā tiek ievērota vīriešu un sieviešu vienlīdzība, kā arī sieviešu tiesības;
17. mudina Irākas parlamentu un valdību garantēt ANO Konvencijas par bērna tiesībām ievērošanu un cīnīties pret bērnu darbu, bērnu prostitūciju un bērnu tirdzniecību;
18. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropadomes priekšsēdētājam, Komisijas priekšsēdētājam, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES delegācijas Irākā vadītājam, dalībvalstu parlamentu priekšsēdētājiem, kā arī Irākas Republikas valdībai un Pārstāvju palātai.
- [1] Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0022.
- [2] Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0101.
- [3] Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0424.
- [4] Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0171.