REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Irākā
15.7.2014 - (2014/2716(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Marietje Schaake, Johannes Cornelis van Baalen, Annemie Neyts-Uyttebroeck, Gérard Deprez, Petras Auštrevičius, Louis Michel, Robert Rochefort, Jean-Marie Cavada, Marielle de Sarnez, Charles Goerens, Alexander Graf Lambsdorff, Fernando Maura Barandiarán ALDE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0059/2014
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā UNCHR ziņojumus par to, ka vairāk nekā 1 miljons Irākas iedzīvotāju ir pārvietoti neseno bruņoto konfliktu rezultātā, kas norisinās starp ekstrēmu teroristu grupējumu "Irākas un Levantes Islāma valsts" (ISIL), armiju un citiem grupējumiem,
– ņemot vērā ANO palīdzības misija Irākā (UNAMI) nesenos paziņojumus, kuros sniegti jauni dati par cietušajiem 2014. gada jūnijā — terora un vardarbības aktos šajā mēnesī ne mazāk kā 2417 irākiešu ir nogalināti un 2287 ievainoti, tostarp 1500 civiliedzīvotāju, kas ir vislielākais bojā gājušo skaits vienā mēnesī kopš 2007. gada,
– ņemot vērā partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Irākas Republiku, no otras puses, un Parlamenta 2013. gada 17. janvāra rezolūciju par ES un Irākas partnerības un sadarbības nolīgumu,
– ņemot vērā Komisijas kopīgo stratēģijas dokumentu attiecībā uz Irāku (2011–2013),
– ņemot vērā ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos Navi Pillay 2014. gada 16. jūnija paziņojumu, kurā nosodīta ISIL veiktā tūlītējā nāvessoda izpilde, un pausts viedoklis, ka tā gandrīz viennozīmīgi uzskatāma par kara noziegumu,
– ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra un UN Women izpilddirektores Phumzile Mlambo-Ngcuka paziņojumu, kurā paustas īpašas bažas par Irākas sieviešu un meiteņu drošību, jo īpaši teritorijās, kuras kontrolē ISIL,
– ņemot vērā 2012. gada 15. novembra rezolūciju par Digitālās brīvības stratēģiju ES ārpolitikā[1],
– ņemot vērā 2013. gada 13. jūnija rezolūciju par preses un plašsaziņas līdzekļu brīvību pasaulē[2],
– ņemot vērā priekšsēdētāja vietnieces/Savienības augstās pārstāves Catherine Ashton 2014. gada 27. jūnija paziņojumu, kurā pausts aicinājums veidot iekļaujošāku valdību,
– ņemot vērā ASV valsts sekretāra John Kerry 2014. gada 23. jūnija paziņojumu, kurā pausts apliecinājums, ka ASV atbalstīs Irāku, un aicinājums Irākas valdībai apvienot valsti,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā 10. jūnijā ekstrēmistu teroristiskais grupējums ISIL sagrāba savā varā Mosulas pilsētu Irākas ziemeļos, kas ir otrā lielākā pilsēta valstī; tā kā tas bija sākums šī relatīvi mazā grupējuma lielai militārai operācijai, kuras rezultātā tika sagrābtas lielas daļas no valsts;
B. tā kā Irākas Drošības spēki lielākoties nebija spējīgi apturēt ISIL, jo daudzi kareivji metās bēgt, kas norāda uz nopietnām problēmām bruņotajos spēkos;
C. tā kā ISIL ir sagrābis savā kontrolē ļoti daudzus robežpārejas punktus starp Irāku un Sīriju;
D. tā kā ir atrasti vismaz 53 līķi, uz kuriem ir liecības par to, ka šie cilvēki ir nogalināti, izpildot nāves sodu;
E. tā kā Irākai ir ne tikai smagas drošības problēmas, bet arī politiskas, ar reliģiskiem novirzieniem saistītas problēmas, kā arī sociālas un ekonomiskas problēmas;
F. tā kā Irākas valdības politiskie lēmumi, tostarp par sunnītu protestu vardarbīgu apspiešanu, ir palielinājuši reliģisko novirzienu savstarpējo spriedzi un ir atsvešinājuši daļu Irākas iedzīvotāju;
G. tā kā plaši izplatītā nabadzība, augstais bezdarba līmenis, ekonomikas stagnācija, vides degradācija un sabiedrisko pamatpakalpojumu trūkums — turpina negatīvi ietekmēt lielu daļu sabiedrības; tā kā agrāk daudzas miermīlīgas demonstrācijas, kurās tiek prasīts vairāk sociālo, ekonomisko un politisko tiesību, saskārās ar sistemātiskām drošības spēku nesodīti īstenotām represijām;
H. tā kā gan valdība, gan ekstrēmistu grupas ir atkārtoti ierobežojušas preses, plašsaziņas līdzekļu un digitālo brīvību un dara to aizvien vairāk; tā kā žurnālisti un ziņu izdevumi cieš no uzbrukumiem vai cenzūras un organizācija „Reportieri bez robežām” ir nodēvējusi stāvokli Anbaras provincē par pilnīgu ziņu aizlieguma situāciju; tā kā organizācija Freedom House 2014. gada ziņojumā par brīvību pasaulē Irāku kvalificē kā nebrīvu valsti;
I. tā kā, reaģējot uz ISIL uzvarām, Irākas valdība ir mēģinājusi bloķēt sociālos plašsaziņas līdzekļus un dažās valsts daļās atslēgt internetu, tādējādi cenšoties pārtraukt saziņu starp kaujiniekiem;
J. tā kā Irākas konstitūcija garantē vienlīdzību likuma priekšā visiem pilsoņiem, kā arī „administratīvās, politiskās, kultūras un izglītības tiesības dažādām tautībām”; tā kā Irākas valdība ir atbildīga par to, lai nodrošinātu visiem iedzīvotājiem viņu tiesību ievērošanu, labklājību un drošību;
K. tā kā Irākas parlamenta vēlēšanas notika 2014. gada 30.aprīlī un patlaban notiek valdības veidošana;
L. tā kā Irākas ziemeļu daļēji autonomā kurdu reģiona prezidents Massoud Barzani ir aicinājis reģiona valdību gatavot neatkarības referendumu; tā kā atsevišķās Irākas ziemeļu teritorijās, kuras agrāk kontrolēja Irākas drošības spēki, kurdu spēki ir pārņēmuši kontroli, šajā sakarībā jo īpaši jāmin Kirkuka;
M. tā kā Komisijas kopējais Irākai sniegtais humanitārais atbalsts kopš 2007. gada ir gandrīz 145 miljonu eiro apmērā, tostarp atbalsts Sīrijas bēgļiem Irākā; tā kā, reaģējot uz pašreizējo vardarbību, Komisija ir nolēmusi palielināt humanitāro finansējumu 2014. gadā, kas bija paredzēts 12 miljonu eiro apmērā, tam pievienojot vēl 5 miljonus eiro;
N. tā kā ES un Irākas partnerības un sadarbības nolīgumā un it īpaši tā cilvēktiesību klauzulā ir uzsvērts, ka ES un Irākas politiskajā dialogā galvenā uzmanība jāpievērš cilvēktiesībām un demokrātisko institūciju stiprināšanai,
O. tā kā ASV Irākas valdībai ir nosūtījusi simtiem konsultantu un militāro bruņojumu, lai palīdzētu cīņā ar ISIL, un valstī tiek izmantoti bezpilota lidaparāti;
P. tā kā Krievija ir piegādājusi Irākas valdībai militāro bruņojumu, tostarp kaujas lidmašīnas;
Q. tā kā ir ziņas, ka arī Irāna ir piegādājusi militāro atbalstu Irākas valdībai, lai tā varētu sakaut ISIL;
R. tā kā Saūda Arābija ir paziņojusi, ka tā pārvieto bruņotos spēkus uz savu robežu ar Irāku, jo Irākas spēku šajā teritorijā vairs nav;
S. tā kā terorisma un ekstrēmisma izplatīšanās nopietni apdraud ES un starptautisko sabiedrību, nemaz nerunājot par džihādistu un citu kaujinieku atgriešanos savās mītnes zemēs;
T. tā kā ir ziņojumi par mērķtiecīgiem uzbrukumiem sievietēm un meitenēm Irākā, kā arī par nolaupīšanu, izvarošanu un piespiedu laulībām, ko veic ISIL un citas bruņotās grupas;
1. pauž dziļas bažas par ISIL straujajiem panākumiem un Irākas Drošības spēku nespēju efektīvi apkarot šo grupējumu;
2. izsaka līdzjūtību visiem šo kauju upuriem un viņu ģimenēm;
3. nosoda vardarbību un masu slepkavības, ko saskaņā ar ziņoto veic ISIL kaujinieki; atzīst Irākas valdības tiesības aizstāvēt savu suverēno teritoriju, bet mudina Irākas Drošības spēkus rīkoties saskaņā ar starptautiskiem un valsts tiesību aktiem, un ievērojot Irākas saistības, ko nosaka starptautiskie nolīgumi cilvēktiesību un pamatbrīvību jomā;
4. uzskata — lai panāktu efektivitāti, ikvienai reakcijai uz pašreizējo krīzi būtu jāpamatojas ne tikai uz drošības apsvērumiem, bet jārisina arī sistēmiskās politiskās, ekonomiskās un sociālās problēmas, kuras ir jāatrisina, lai novērstu konkrētu minoritāšu grupu atstumtību Irākas sabiedrībā, tādējādi mazinot reliģisko sašķeltību un nodrošinot Irākas valsts vienotību;
5. šajā sakarā norāda uz to, ka terorisms būtu jāapkaro un sacelšanās jāapspiež, ne tikai veicot militārus pasākumus, bet gan tas jādara ar visaptverošu pieeju, novēršot galvenos vardarbības cēloņus un īstenojot politiku, ar ko sekmē paļāvību un iekļaujošu sociālo un ekonomisko attīstību;
6. pauž dziļas bažas par jauno nestabilitātes pieaugumu un aicina visus Irākas politiskos līderus no visām grupām kopīgi strādāt, lai apturētu reliģiski pamatotu vardarbību un polarizāciju un apvienotu Irākas tautu; uzskata, ka reliģiskajiem līderiem nevajadzētu glorificēt vardarbību un tiem jāuzņemas atbildība par to, lai nodrošinātu dažādu ticību un pārliecību cilvēku mierīgu līdzās pastāvēšanu Irākas konstitucionālajā sistēmā; šajā sakarā aicina no jauna integrēt miliciju regulārajos bruņotajos spēkos;
7. uzskata, ka nesenās vēlēšanas Irākā nodrošina iespēju izveidot patiesi reprezentatīvu valdību, kuras programma būtu iekļaušanu veicinoša; mudina visus Irākas spēkus būt uzticīgiem šādai valdībai; mudina starptautisko sabiedrību, jo īpaši ES nodrošināt atbalstu šim procesam visos iespējamos veidos;
8. pauž bažas par to, ka Kurdu referendums par neatkarību tiek organizēts šajā laikā, un uzsver, ka vienotība un iekļaujoša demokrātija, kuras pamatā būtu plaša koalīcija Irākas valdībā un kurdu pārstāvniecības iesaistīšana, nodrošinātu visstabilāko platformu pašreizējās krīzes atrisināšanai; šajā sakarā uzsver, ka neviena reliģiskā vai etniskā grupa nebūs ieguvēja, ja sabruks Irākas valsts;
9. uzsver, ka krīzes situācijās ir jāievēro cilvēktiesības un pamatbrīvības, jo īpaši vārda brīvība, preses brīvība un digitālā brīvība;
10. pauž bažas par saistību starp vardarbību un nemieriem Irākā un citās Tuvo Austrumu daļās, jo īpaši Sīrijā; tāpēc uzskata, lai risinātu šā reģiona problēmas, ir nepieciešams reģionālais dialogs; aicina starptautisko sabiedrību, jo īpaši ES veicināt šādu dialogu un iekļaut visas būtiski iesaistītās puses, jo īpaši Irānu un Saūda Arābiju;
11. atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu palielināt humanitārās palīdzības apjomu Irākai; tomēr paliek pie pārliecības, ka ES var un tai vajadzētu darīt vairāk, lai veicinātu un atbalstītu patiesi demokrātisku un iekļaujošu procesu Irākā;
12. nosoda teroristu un ekstrēmistu grupējumu un rīcību finansēšanu un atbalstīšanu, ko veic dažas Persijas līča valstis un Irāna.
13. atzinīgi vērtē vairāku ES dalībvalstu iestāžu pastiprinātos centienus atrisināt problēmas, kas saistītas ar ES pilsoņiem, kuri vervē kaujiniekus džihādistu, ekstrēmistu vai citām teroristiskām grupām;
14. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Irākas valdībai un Pārstāvju padomei, Kurdistānas reģionālajai valdībai, ANO ģenerālsekretāram un ANO Cilvēktiesību padomei.
- [1] Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0470.
- [2] Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0274.