REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par agresijas noziegumiem

15.7.2014 - (2014/2724(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu

Charles Tannock ECR grupas vārdā

B8‑0065/2014

Eiropas Parlamenta rezolūcija par agresijas noziegumiem

(2014/2724(RSP))

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus,

–       ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus un jo īpaši to 5. un 8.a pantu par agresijas noziegumiem, kas ir to galveno noziegumu vidū, kuri ir Starptautiskās Krimināltiesas jurisdikcijā,

–       ņemot vērā 2010. gadā Kampalā (Ugandā) pārskatīšanas konferencē pieņemtos grozījumus Romas Statūtos (tā dēvētos Kampalas grozījumus) un jo īpaši rezolūciju RC/Res. 6 par agresijas noziegumiem,

–       ņemot vērā savas iepriekšējās rezolūcijas par gada ziņojumiem par cilvēktiesībām pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā, tostarp arī ietekmi uz ES politikas stratēģiju cilvēktiesību jomā,

–       ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 25. sesijas, kas notika 2014. gada aprīlī, iznākumu,

–       ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas 9. ziņojumu Apvienoto Nāciju Organizācijai (2012/13),

–       ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.     tā kā Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtiem ir pievienojušās 122 valstis;

B.     tā kā Eiropas Savienība un tās dalībvalstis no paša sākuma stingri atbalsta Starptautisko Krimināltiesu un turpina tai sniegt atbalstu, lai nodrošinātu tās funkciju un uzdevumu pienācīgu izpildi saskaņā ar Romas statūtiem;

C.     tā kā Kampalas grozījumi par agresijas noziegumiem ir jāratificē vismaz 30 statūtu dalībvalstīm un pēc 2017. gada 1. janvāra statūtu dalībvalstīm ar divu trešdaļu balsu vairākumu ir jāpieņem lēmums, lai izveidotu pastāvīgu starptautisku kriminālatbildības sistēmu sodīšanai par agresijas noziegumiem;

D.     tā kā ne mazāk kā 35 statūtu valstis pašlaik aktīvi gatavojas ratificēt grozījumus par agresijas noziegumiem, turklāt 14 citas valstis jau ir ratificējušas abus Kampalas grozījumus, bet dažas citas valstis pauž apņēmību tos ratificēt;

E.     tā kā Lihtenšteina bija pirmā valsts, kas 2012. gada 8. maijā ratificēja grozījumus par agresijas noziegumiem kopā ar 8. panta (kara noziegumi) grozījumiem, kuri tika pieņemti 2010. gadā Kampalā (Uganda) Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtu pārskatīšanas konferencē;

F.     tā kā Parlaments 2011. gada 17. novembrī[1] atzinīgi novērtēja Romas statūtu grozījumu (arī par agresijas noziegumiem) pieņemšanu un aicināja dalībvalstis tos ratificēt un iestrādāt valsts tiesību aktos;

G.     tā kā vēlāk, 2012. gada 18. aprīlī, Parlaments pieņēma rezolūciju 2012/0126[2] un aicināja Padomi un Komisiju izmantot savu starptautisko ietekmi, lai nodrošinātu un veicinātu Romas statūtu universālumu attiecībā uz starptautiski saskaņotu definīciju jēdzienam „agresijas akti, pārkāpjot starptautiskās tiesības”;

H.     tā kā Kampalas grozījumi pilnībā atbilst Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem,

1.      pilnībā atbalsta Starptautiskās Krimināltiesas darbu, tai cenšoties darīt galu smagākos noziegumos vainojamo nesodāmībai, kas skar starptautisko sabiedrību;

2.      atzinīgi vērtē 2010. gadā Kampalā (Uganda) rīkotās Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtu pārskatīšanas konferences secinājumus par agresijas noziegumiem; turklāt atzinīgi vērtē to statūtu dalībvalstu apņēmību, kuras jau ratificējušas grozījumus par agresijas noziegumiem, pievienojušās tiem vai pozitīvi izsakās par to ratifikāciju;

3.      uzsver, ka ir svarīgi visām ES dalībvalstīm uzņemties saistības apkarot genocīdu, noziegumus pret cilvēci un kara noziegumus; turklāt atbalsta aicinājumu ES ārējā darbībā un arī ES dalībvalstīm par savu prioritāti noteikt cīņu pret nesodāmību gadījumos, kad ir smagi pārkāptas cilvēktiesības;

4.      atzīst papildināmības principu, kuru savā darbībā ievēro Starptautiskā Krimināltiesa, un piekrīt tam, ka Starptautiskā Krimināltiesa nevar aizstāt valstu kriminālās tiesvedības sistēmas; turklāt apzinās, ka Starptautiskā Krimināltiesa tikai veic izmeklēšanu un, ja ir orderis, ierosina lietu un veic tiesvedību tikai tad, ja attiecīgā valsts to nedara, nespēj vai nevēlas to darīt;

5.      tāpat piekrīt tam, ka Starptautiskā Krimināltiesa var attiecināt savu jurisdikciju uz agresijas noziegumiem, ja pēc 2017. gada 1. janvāra statūtu dalībvalstis ar divu trešdaļu balsu vairākumu pieņems attiecīgo lēmums un ja grozījumu, kas attiecas uz agresijas noziegumiem, būs ratificējušas vismaz 30 statūtu dalībvalstis;

6.      atzīst, ka lēmumu ratificēt grozījumus par agresijas noziegumiem katra statūtu dalībvalsts pieņem pēc saviem ieskatiem;

7.      uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, ES dalībvalstu valdībām un Eiropas Ārējās darbības dienestam.

 

• [1]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0507.
• [2]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0126.