REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Lībijā
16.9.2014 - (2014/2844(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Ana Gomes, Pier Antonio Panzeri, Miroslav Poche, Nicola Caputo, Elena Valenciano Martínez-Orozco, Goffredo Maria Bettini, Tonino Picula, Vincent Peillon S&D grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0111/2014
B8‑0120/2014
Eiropas Parlamenta rezolūcijas par stāvokli Lībijā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Lībiju, it īpaši 2011. gada 10. marta rezolūciju par dienvidu kaimiņvalstīm un jo īpaši Lībiju[1] un 2012. gada 22. novembra rezolūciju par migrantu stāvokli Lībijā[2],
– ņemot vērā 2014. gada septembra Lībijai paredzēto Eiropas kaimiņattiecību politikas pasākumu kopumu,
– ņemot vērā 2012. gada 14. jūnija rezolūciju par cilvēktiesībām un drošības situāciju Sāhelas reģionā [3],
– ņemot vērā 2012. gada 12. septembra rezolūciju par Padomes ikgadējo ziņojumu Eiropas Parlamentam par kopējo ārpolitiku un drošības politiku [4], un 2013. gada 23. oktobra rezolūciju par Eiropas kaimiņattiecību politiku, virzību uz spēcīgāku partnerību[5],
– ņemot vērā 1949. gada Ženēvas konvencijas un to 1977. gada papildu protokolus un bruņota konflikta pušu pienākumu ievērot starptautiskās humanitārās tiesības un panākt to ievērošanu jebkurā situācijā,
– ņemot vērā Konvenciju par ANO un ar to saistīto darbinieku drošību un tās fakultatīvo protokolu,
– ņemot vērā 2014. gada 15. augusta un 30. augusta Ārlietu padomes secinājumus,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos PV/AP 2014. gada 26. augusta paziņojumus,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes 2014. gada 27. augusta rezolūcijas Nr. 1970., 1973. (2011) un 2174,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā Lībijas iedzīvotāji 2011. gada februārī izgāja ielās, prasot politiskās tiesības, un saskārās ar vispārējām valsts īstenotām represijām, kas izraisīja deviņus mēnešus ilgu pilsonisko konfliktu un Kadafi režīma gāšanu;
B. tā kā Lībija 2014. gada jūnijā rīkoja trešās vispārējās demokrātiskās un brīvās vēlēšanas, ievēlot Pārstāvju palātu, kas stājās 2012. gada jūlijā ievēlētā Vispārējā nacionālā kongresa vietā;
C. tā kā Lībijā pieaug vietējo bruņoto grupu savstarpējā konfrontācija, tostarp uzbrukumi civiliedzīvotājiem un civilajam īpašumam, izdarot ievērojamus cilvēktiesību pārkāpumus, kas dažos gadījumos ir pielīdzināmi kara noziegumiem;
D. tā kā reģionālie un citi ārvalstu dalībnieki aktīvi iejaucas Lībijas notikumos, veicot darbības, kas palielina vietējās plaisas, un ietekmējot vājās pārvaldības struktūras un tādējādi graujot arī Lībijas pārejas uz demokrātiju procesu;
E. tā kā starptautiskā sabiedrība aizvien vairāk iesaistās, lai atbalstītu pašreizējās krīzes miermīlīgu atrisinājumu,
1. aicina visas Lībijas puses vienoties par tūlītēju ugunspārtraukšanu, lai izbeigtu cīņas un sāktu visaptverošu valsts mēroga politisko dialogu;
2. nosoda Lībijā notiekošo vardarbību, it īpaši ap Tripoli un Bengāzī, kuras pamatā ir bruņoto grupu nemitīgā cīņa un to piekoptā kūdīšana uz vardarbību, un pauž savu lielo norūpētību un nedalīto solidaritāti ar Lībijas civiliedzīvotājiem un iestādēm, kuri cieš no vardarbības;
3. pieņem zināšanai ietekmi, kāda uz reģionālo un Eiropas drošību ir vispārējai nedrošībai un aizvien sliktākai Lībijas pārvaldībai; atgādina, ka cīņas, kas visa jūlija un augusta laikā notika par Tripoles lidostas kontroli, dramatiski nokaitēja atmosfēru un palielināja haosu, izraisot daudzus nāves gadījumus un stratēģiskās infrastruktūras iznīcināšanas;
4. nosoda virkni uzbrukumu civiliedzīvotājiem un viņu īpašumam, kas atsevišķos gadījumos var tikt pielīdzināti kara noziegumiem; atgādina, ka visām Lībijas pusēm ir jāapņemas vienmēr aizsargāt civiliedzīvotājus un ka pret visām arestētajām personām būtu jāizturas saskaņā ar starptautiskajām cilvēktiesībām; atgādina, ka apzināti uzbrukumi tādām personām, kas sniedz humanitāro palīdzību vai veic mieruzturēšanas uzdevumus saskaņā ar ANO Statūtiem, lai atbilstoši bruņoto konfliktu starptautiskajām tiesībām aizsargātu civiliedzīvotājus vai civilos objektus, ir uzskatāmi par Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtos noteiktajiem kara noziegumiem;
5. atgādina par 2014. gada 27. augustā pieņemto Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūciju Nr. 2174, ar kuru tika paplašinātas Lībijai agrāk noteiktās sankcijas, paredzot kriminālatbildību personām, kuras piedalās tādu darbību veikšanā, kuras „apdraud mieru, stabilitāti vai drošību Lībijā vai sabotē vai grauj šīs valsts politiskās pārejas procesa sekmīgu pabeigšanu” vai atbalsta šādas darbības; aicina ES un tās dalībvalstis, un plašāku starptautisko sabiedrību apsvērt iespēju šādas sankcijas piemērot konkrētām fiziskām personām, kas apdraud Lībijas miera un demokrātiskās pārejas izredzes, un tad šīm personām noteikt tādu pašu statusu, kādu starptautiskā sabiedrība noteica Kadafi un viņam pietuvināto cilvēku lokam;
6. atgādina par to, ka karojošās puses ir jāsauc pie atbildības un jātiesā Lībijas tiesās vai Starptautiskajā Krimināltiesā (ICC), kurai saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas rezolūciju Nr. 1970 ir pilnvaras izskatīt Lībijā kopš 2011. gada 15. februāra izdarītos kara noziegumus, noziegumus pret cilvēci un genocīdu;
7. atbalsta Pārstāvju palātu kā leģitīmu jūnija vēlēšanās izveidotu varas struktūru; piekodina par to, ka Pārstāvju palātai ir jāstrādā, pamatojoties uz visu iesaistīto partiju konsensu, lai panāktu visaptverošu vienošanos un nepieņemtu lēmumus, kas var palielināt plaisas, nevis tās mazināt; aicina Pārstāvju palātas locekļus apmeklēt Eiropas Parlamentu un tikties ar jaunievēlētajiem deputātiem;
8. uzteic Konstitūcijas izstrādes asamblejas veikto konstitūcijas projekta sagatavošanas darbu un konsensa un konstruktīva dialoga garu; mudina šo struktūru turpināt darbu pie tādas konstitūcijas teksta, kuras pamatā ir tiesiskas valsts princips un cilvēktiesības un kurā būs noteiktas un aizsargātas visu Lībijas iedzīvotāju tiesības; aicina Pārstāvju palātu par šo projektu balsot pēc iespējas ātrāk; mudina izveidot samierināšanās komisiju — līdzīgu tai, kas 20. gs. deviņdesmitajos gados tika izveidota Dienvidāfrikā;
9. aicina Lībijas pagaidu valdību un Pārstāvju palātu izveidot plašu politisko dialogu, kas ir vienīgais virzības uz priekšu veids;
10. aicina kaimiņvalstis un reģionālos dalībniekus neveikt darbības, kas varētu paplašināt šā brīža plaisas un graut Lībijas demokrātisko pāreju; uzteic Tunisijas viesmīlību, uzņemot simtiem tūkstošu Lībijas iedzīvotāju, kas šajā valstī patlaban atrodas, bēgot no vardarbības;
11. aicina ES atbalstīt ANO īpašo pārstāvi Bernardino Léon un ANO Atbalsta misiju Lībijā (UNSMIL), tiem risinot sarunas par ugunspārtraukšanu, izmantojot ES īpašā sūtņa un ES delegācijas Lībijā pakalpojumus, un tad, kad ugunspārtraukšana būs panākta, atbalstīt arī iespējamo ugunspārtraukšanas uzraudzību, ko īstenotu starptautiskā sabiedrība;
12. ir ļoti nobažījies par nepieredzētu patvēruma meklētāju un nelegālo imigrantu izsēšanos Itālijas un Maltas piekrastē, ņemot vērā, ka daudzi no viņiem devās prom no Lībijas teritorijas; aicina ES uzraudzīt Vidusjūras reģiona jautājumu darba grupas konstatēto prioritāro uzdevumu veikšanu un ar Lībijas valdību sākt politisko dialogu par migrācijas problēmām, tiklīdz tas būs iespējams;
13. nosoda cilvēku tirdzniecību; pauž lielas raizes par to ārzemju imigrantu un bēgļu ārkārtīgi nedrošo situāciju, kas ir palikuši Lībijā, un prasa, lai starptautiskā sabiedrība rīkotos aktīvāk, izmeklējot un tiesājot noziedzīgo tirdzniecību īstenojušos noziedzniekus;
14. ir ļoti nobažījies par Al-Qaida un ar to saistīto grupu un fizisko personu pieaugošo klātbūtni un aktivitāti Lībijā un vēlreiz apstiprina vajadzību viesiem līdzekļiem apkarot starptautiskā miera un drošības apdraudējumu, ko rada teroristu darbības, ievērojot ANO Statūtus un starptautiskās tiesības, tostarp spēkā esošās starptautiskās cilvēktiesības un bēgļu un humanitārās tiesības;
15. ir ļoti nobažījies par oficiāli nekontrolēta ieroču un munīcijas radīto apdraudējumu un to izplatību, kas rada stabilitātes risku Lībijā, reģionā un Eiropā, tostarp tāpēc, ka minētais bruņojums un munīcija var tikt nodoti citos bruņotos konfliktos iesaistītiem teroristiem un vardarbīgām ekstrēmistu grupām;
16. piekodina, ka visām pusēm, sniedzot humanitāro palīdzību, nodrošinot palīdzību saņemošo civiliedzīvotāju un humanitārā korpusa darbinieku drošību, ir jāievēro humānisma, neitralitātes, objektivitātes un neatkarības humanitārie principi; atgādina, ka apzināti uzbrukumi personām, kas sniedz humanitāro palīdzību vai veic mieruzturēšanas uzdevumus saskaņā ar ANO Statūtiem, ir uzskatāmi par Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtos noteiktajiem kara noziegumiem, ja minētām personām ir bruņoto konfliktu starptautiskajās regulējumā paredzētas tiesības nodrošināt civiliedzīvotāju vai civilo objektu aizsardzību;
17. aicina Komisiju un EĀDD koordinēt dalībvalstu rīcību Lībijā un galvenokārt atbalstīt valsts izveidi un iestāžu izveidi, un kopā ar dalībvalstīm, ANO un NATO un reģionālajiem partneriem palīdzēt radīt efektīvu un valsts pakļautībā un kontrolē esošus drošības spēkus (bruņotos spēkus un policijas spēkus), kas varētu valstī nodrošināt mieru un kārtību; uzsver, ka ES būtu par prioritāru jāuzskata arī palīdzība Lībijas tiesu sistēmas reformēšanā un arī palīdzība citās jomās, kas ir svarīgas no demokrātiskās pārvaldības viedokļa, piemēram, neatkarīgu plašsaziņas līdzekļu, cilvēktiesību ievērošanas, nacionālās samierināšanās un cīņas pret korupciju jomā, lai apmierinātu Lībijas iestāžu un Lībijas tautas paustās vajadzības; aicina Lībijas iestādes pilnībā īstenot likumu par izvarošanu kā kara noziegumu, nodrošinot nepieciešamos resursus;
18. iesaka ES kopīgi ar ANO un citiem starptautiskajiem subjektiem aktīvi īstenot kaujinieku atbruņošanu, kas ir svarīgs priekšnoteikums, lai varētu izveidot valstij pakļautus un centralizēti kontrolētus bruņotos spēkus un policijas spēkus; atzīst to, cik svarīga ir KDAP ietvaros veikta Eiropas Savienības robežu palīdzības misijas (EUBAM) atkārtota izvietošana Lībijā, lai palīdzētu šai valstij nodrošināt pilnīgu robežkontroli, tiklīdz tas būs iespējams, taču mudina AP/PV pārskatīt tās pilnvarojumu un nozīmēt jaunu KDAP misiju, kas ņemtu vērā vajadzību konsekventi un ilgtspējīgi reformēt un stiprināt Lībijas drošības sektoru kopumā; uzsver, ka ES ieguldījums drošības jomas uzlabošanā, pievēršoties tikai robežaizsardzībai, ir klaji nepietiekams un neadekvāts gan valsts vajadzībām, gan reģionālās drošības problēmām, tostarp ES drošības problēmām;
19. atbalsta ANO misijas Lībijā un nesen ieceltā ANO ģenerālsekretāra īpašā sūtņa Bernardino Léon darbību; aicina starptautisko sabiedrību rīkoties attiecībā uz Lībiju, attiecīgus lēmumus pieņemot ANO Drošības padomei un izmantojot Arābu valstu līgas un Āfrikas Savienības sniegto palīdzību un kaimiņu valstu, īpaši Ēģiptes, Tunisijas un Alžīrijas, atbalstu;
20. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Lībijas valdībai un Pārstāvju palātai, ANO ģenerālsekretāram, Arābu valstu līgai un Āfrikas Savienībai.
- [1] OV C 51E, 22.2.2013., 114. lpp.
- [2] Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0465.
- [3] OV C 332E, 15.11.2013, 94. lpp.
- [4] Pieņmetie teksti, P7_TA(2012)0334.
- [5] Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0446.