REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Ukrainā
16.9.2014 - (2014/2841(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Charles Tannock, Ryszard Antoni Legutko, Anna Elżbieta Fotyga, Ryszard Czarnecki, Tomasz Piotr Poręba, Geoffrey Van Orden, Roberts Zīle, Ruža Tomašić, Zdzisław Krasnodębski, Valdemar Tomaševski, Bastiaan Belder ECR grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0118/2014
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Eiropadomes secinājumus par Ukrainu,
– ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par Ukrainu,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Krieviju,
– ņemot vērā Austrumu partnerības Viļņas augstākā līmeņa 2013. gada 29. novembra sanāksmes kopīgo deklarāciju,
– ņemot vērā NATO Velsas augstākā līmeņa sanāksmes deklarāciju,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā pēc Krievijas nelikumīgās Ukrainai piederošās Krimas aneksijas aprīlī uzliesmoja vardarbība Austrumukrainā, kad separātisti Doņeckas un Luhanskas apgabalos pasludināja neatkarību;
B. tā kā kopš aprīļa vidus nogalināti vairāk nekā 3 000 cilvēki, bet Ukrainas bēgļu un iekšzemē pārvietotu personu (IDP) skaits sasniedz 350 000 cilvēku;
C. tā kā prokrieviskie kaujinieki, kurus tieši atbalsta Krievijas regulārie bruņotie spēki, pēc Ukrainas puses vērtējuma, sešu bataljonu sastāvā, ko atbalsta artilērija, ir aplenkuši stratēģiski svarīgo Melnās jūras ostu Mariupoli un sākusi apšaudīt pašu pilsētu;
D. tā kā saskaņā ar ziņām no NATO avotiem Krievija nemierniekiem piegādā kaujas tankus, artilēriju un citus ieročus un ļauj kaujiniekiem no Krievijas šķērsot robežu, lai pievienotos bruņotajiem nemierniekiem; tā kā Austrumukrainā joprojām atrodas apmēram 1 000 labi apbruņotas Krievijas militārpersonas un vēl apmēram 20 000 karavīri ir stacionēti netālu no Ukrainas robežas;
E. tā kā Krievija, sniedzot atbalstu vietējām separātistu grupām, kontroles pārņemšanai Ukrainai piederošajā Krimā un pēc tam tās nelikumīgai aneksijai ir izmantojusi savas militārpersonas; tā kā šis scenārijs tika atkārtots Austrumukrainā, tādējādi pārkāpjot visus Helsinku nolīguma principus;
F. tā kā Krievijas agresija un Krimas sagrābšana ir starptautisko tiesību, tostarp ANO Statūtu, vismaz triju Ukrainas un Krievijas 1997. gadā noslēgto divpusējo attiecību nolīgumu, Kodolieroču neizplatīšanas līguma (KNL) 1994. gada Budapeštas Memoranda un EDSO galveno aktu pārkāpums;
G. tā kā nemiernieku kontrolētajā teritorijā pie robežas ar Krieviju netālu no Grabovo 17. jūlijā tika notriekta Malaysia Airlines reisa MH17 lidmašīna, kas bija ceļā no Amsterdamas un tādēļ gāja bojā gandrīz 300 cilvēki; tā kā ir liecības, kas norāda uz Krievijas piegādātu raķeti, ko palaida nemiernieki;
H. tā kā ES vienojusies Krievijai tās lomas dēļ Ukrainas krīzē noteikt papildus sankcijas, vēršoties pret lielajiem Krievijas naftas uzņēmumiem un paplašinot to Krievijas amatpersonu sarakstu, kurām noteikts vīzu aizliegums un kurām iesaldēti aktīvi;
I. tā kā septembrī NATO augstākā līmeņa sanāksmē pulcējās vairāk nekā 60 valstu vadītāji, kas apsprieda stāvokli Ukrainā, Afganistānā un šīs alianses nākotni;
J. tā kā ES 27. jūnijā parakstīja asociācijas nolīgumu ar Ukrainu, kā arī līdzīgus nolīgumus ar Gruziju un Moldovu ; tā kā ar šā nolīguma parakstīšanu tiek atzīti Ukrainas tautas centieni dzīvot valstī, kurā valda Eiropas vērtības, demokrātija un tiesiskums;
K. tā kā Krievijas politiskie līderi separātistu akciju leģitimizācijai mēģinājuši izmantot vēsturiski radušos revanšistiskos un naidīgos noskaņojumus un ir publiski paziņojuši, ka tagadējā Dienvidaustrumukraina cariskās Krievijas laikā ir bijis Krievijas apgabals, kas saucās Novorosija;
L. tā kā 5. septembrī netālu no Luhamaa robežkontroles punkta Igaunijā tika nolaupīts Igaunijas Iekšējās drošības dienesta darbinieks Eston Kohver, kas ar apsūdzībām spiegošanā tika apcietināts un turēts nezināmā vietā Krievijas teritorijā;
M. tā kā ar Ukrainu saistītā saspīlējuma laikā Krievijas gāzes piegādes Polijai samazinājušās par 45 %;
N. tā kā Francija pieņēmusi lēmumu apturēt Mistral klases karakuģa piegādi Krievijai,
1. pauž solidaritāti ar Ukrainu un Ukrainas tautu; pauž piesardzīgu optimismu par pamieru un atgādina, ka, lai panāktu ilgstošu pamieru un īstenotu miera plānu, Krievijai ir jāizbeidz jebkāds finansiāls, politisks vai militārs atbalsts separātistiem Ukrainas austrumos un jāatstāj anektētās teritorijas, tostarp Krima;
2. stingri nosoda Krievijas Federāciju par nepieteikta hibrīdkara vešanu pret Ukrainu, izmantojot Krievijas regulāro armiju, un par nelikumīgo bruņoto grupu atbalstīšanu; aicina Krieviju apturēt ieroču un kaujinieku ieplūšanu Ukrainas austrumos; uzsver, ka Krievijas darbības pret Ukrainu ir agresijas akts;
3. atkārtoti izsaka atbalstu Ukrainas neatkarībai, suverenitātei, teritoriālajai integritātei, robežu neaizskaramībai un tās Eiropas ceļa izvēlei;
4. atzinīgi novērtē faktu, ka Ukraina pilnībā ievēro pamiera noteikumus, neraugoties uz daudzām provokācijām un tā pārkāpumiem no Krievijas karaspēka un teroristu puses;
5. brīdina, ka politiskajā dialogā, kas sekos pamieram, ir stingri jānoraida visi tādi priekšlikumi par Ukrainas statusu nākotnē, kurus Krievija varētu arī turpmāk izmantot šīs valsts ietekmēšanai vai pat sadalīšanai;
6. atzinīgi novērtē jaunās pret Krieviju vērstās sankcijas, kas stājušās spēkā, bloķējot aizdevumus piecām lielām valsts bankām un ierobežojot ES uzņēmumu sadarbību ar naftas un aizsardzības firmām; uzskata, ka visām sankcijām jābūt tādām, kas nedotu iespējas ar Kremli saistītajām kompānijām tās apiet; aicina ES stingri uzraudzīt tādas ekonomiskās sadarbības formas kā parāda akcijas un kopuzņēmumi;
7. ņem vērā Krievijas karaspēka daļēju atvilkšanu no Ukrainas teritorijas, tomēr uzskata, ka ar to vien nepietiek, lai atvieglotu sankcijas, ko pret Krieviju pieņēmusi ES; šajā sakarā pauž bažas par neseno Eiropadomes priekšsēdētāja pārsteidzīgo izteikumu par sankciju iespējamo atcelšanu;
8. aicina dalībvalstis un EEZ valstis pieņemt skaidri noteiktu indikatoru kopumu, kuru ievērošana varētu padarīt nevajadzīgus jaunus ierobežojošus pasākumus pret Krieviju vai būtu iespējams atcelt iepriekš noteiktās sankcijas; uzskata, ka šajos kritērijos jāiekļauj: Krievijas karaspēka un algotņu pilnīga izvešana no Ukrainas teritorijas; Krievijas karaspēka un algotņu pilnīga izvešana no Ukrainas teritorijas, bruņojuma un aprīkojuma piegāžu izbeigšana teroristiem; pamiera režīma pilnīga ievērošana no Krievijas puses; pamiera režīma efektīva starptautiska kontrole un verifikācija; kā arī Ukrainas kontroles atjaunošana pār visu tās teritoriju, tostarp pār Krimu;
9. nosoda Krievijas agresiju Krimā kā rupju Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpumu no starptautisko tiesību viedokļa un noraida Krievijas fait accompli politiku ārlietās; uzskata Krimas aneksiju par nelikumīgu; atsakās atzīt Krievijas de facto varu pussalā, tostarp lēmumu aizliegt tādu preču importu no Krimas un Sevastopoles, kurām nav Ukrainas sertifikāta;
10. atgādina, ka pašreizējās Ukrainas robežas pilnībā garantēja ASV, Krievijas Federācija un Apvienotā Karaliste Budapeštas memorandā par drošības garantijām, kad Ukraina atteicās no kodolieročiem un pievienojās Kodolieroču neizplatīšanas līgumam; atgādina arī Krievijas Federācijai, ka tā kopā ar abām nosauktajām valstīm šajā pašā dokumentā ir apņēmusies atturēties no ekonomiskas ietekmēšanas ar mērķi pakļaut savām interesēm Ukrainas to tiesību izmantošanu, kuras ir daļa no tās suverenitātes, un tādējādi iegūt jebkāda veida priekšrocības;
11. aicina dalībvalstis turpināt Ukrainai sniegt nepieciešamo militāro un tehnisko palīdzību;
12. aicina Padomi teroristisko organizāciju sarakstā iekļaut t.s. Doņeckas un Luhanskas tautas republikas;
13. aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt pūliņus, lai sniegtu humanitāro palīdzību Ukrainai;
14. pauž bažas par lēmumu atlikt ar Ukrainu noslēgtā DCFTA līguma īstenošanu, kas tika pieņemts sanāksmē, kurā piedalījās arī Krievijas pārstāvji; aicina īstenot līgumus to sākotnēji paredzētajā veidā, kas noteikts tikai Ukrainas un ES savstarpējās sarunās;
15. ņem vērā NATO augstākā līmeņa sanāksmes laikā pieņemtos lēmumus, tostarp ļoti ātras reaģēšanas spēku izveidošanu, aizsardzībai paredzēto izdevumu vispārēju palielināšanu, un atzinīgi vērtē Krievijas intervences Ukrainā stingru nosodījumu Velsas augstākā līmeņa sanāksmes deklarācijā; atzinīgi novērtē prezidenta Obamas paziņojumu par to, ka aliansei jāatstāj atvērtas durvis jauniem locekļiem, lai pretotos Krievijas agresijai un uzņemtos konkrētas saistības, palīdzot stiprināt Ukrainas, Gruzijas un Moldovas aizsardzības spējas; izsaka nožēlu, ka tomēr netika pieņemts lēmums par NATO karaspēka pastāvīgu izvietošanu Austrumeiropas valstīs, un netika pieņemti nepārprotams lēmums par tiešu un neatliekamu Ukrainas armijas atbalstu;
16. ņemot vērā Krievijas nesenās naidīgās akcijas Ukrainā un Igaunijā, aicina ES izveidot īpašu Eiropas drošības fondu, kas varētu piešķirt aizdevumus ar zemu procentu likmi, kurus ES dalībvalstis, galvenokārt austrumos, varētu izmantot savu armiju modernizācijai un aizsardzības spēju nostiprināšanai;
17. atzinīgi novērtē asociācijas nolīguma parakstīšanu ar Ukrainu un uzsver Ukrainas juridiski atzīto eventuālas ES dalībvalsts perspektīvu, ka principā paredzēta ar Līguma par Eiropas Savienību 49. pantu;
18. ņem vērā Francijas prezidenta lēmumu apturēt Mistral klases kuģu piegādi Krievijai; uzskata, ka tas ir solis pareizā virzienā, un aicina Franciju pilnībā atsaukt šo līgumu, kas ir pretrunā ar Eiropas kodeksu par ieroču eksportu un 2008. gada Kopējo nostāju, kurā paredzēti kopīgi noteikumi par militāro tehnoloģiju un iekārtu eksporta kontroli;
19. aicina Krieviju un šā reģiona prokrieviskos separātistus nodrošināt nekavējošu, drošu un neierobežotu piekļuvi MH17 katastrofas vietai, lai dotu iespējas izmeklēšanu turpināt un repatriēt upuru mirstīgās atliekas un mantas, kas joprojām atrodas katastrofas vietā, un aicina nekavējoties tiesāt visus par MH17 notriekšanu tieši un netieši atbildīgos;
20. asi nosoda iekšējās drošības dienesta darbinieka Eston Kohver nolaupīšanu no Igaunijas teritorijas un aicina Krievijas iestādes viņu nekavējoties atbrīvot un nodrošināt viņa drošu atgriešanos Igaunijā;
21. atgādina par prezidenta Putina runu, kurā viņš teica, ka Krievija patur tiesības aizstāvēt ārpus Krievijas robežām dzīvojošos etniskos krievus, šos izteikumus var uzskatīt par netiešiem draudiem Moldovai un Baltijas valstīm; brīdina, ka patlaban esošā situācija Pārdņestrā var saasināties vēl citas nesaskaņas ar Krieviju, jo īpaši, ņemot vērā asociācijas nolīguma parakstīšanu ar Moldovu;
22. atkārtoti aicina Krieviju neizmantot gāzes un naftas piegādes vardarbībai un spiedienam uz tās kaimiņvalstīm; šajā sakarībā uzsver nepieciešamību nodrošināt energoapgādi Ukrainai un tām ES dalībvalstīm, kuras jau skar dabasgāzes piegāžu samazināšanās no Krievijas, jo īpaši Poliju;
23. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstīm, Ukrainas prezidentam, Austrumu partnerības valstu un Krievijas Federācijas valdībām un parlamentiem, Euronest Parlamentārajai asamblejai un Eiropas Padomes un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentārajām asamblejām.