Procedūra : 2014/2841(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0125/2014

Iesniegtie teksti :

B8-0125/2014

Debates :

Balsojumi :

PV 18/09/2014 - 10.4
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :


REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 158kWORD 75k
16.9.2014
PE537.027v01-00
 
B8-0125/2014

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par stāvokli Ukrainā un pašreizējo stāvokli ES un Krievijas attiecībās (2014/2841(RSP))


Helmut Scholz, Miloslav Ransdorf, Pablo Iglesias, Kateřina Konečná, Sofia Sakorafa, Emmanouil Glezos, Georgios Katrougkalos, Jiří Maštálka, Martina Michels GUE/NGL grupas vārdā

Eiropas parlamenta rezolūcija par stāvokli Ukrainā un pašreizējo stāvokli ES un Krievijas attiecībās (2014/2841(RSP))  
B8‑0125/2014

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā ANO Augstā cilvēktiesību komisāra biroja 2014. gada 17. jūnija ziņojumu par cilvēktiesību stāvokli Ukrainā,

–       ņemot vērā Amnesty International 2014. gada 8. septembra brīfingu par “brīvprātīgo bataljona “Aidar” pārkāpumi un kara noziegumi Luhanskas apgabala ziemeļos”,

–       ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.     tā kā karadarbībai Austrumukrainā ir smaga ietekme uz cilvēktiesību un humanitāro situāciju Austrumukrainā, kur vidēji dienā iet bojā ne mazāk kā 36 cilvēki, ir tūkstošiem ievainoto un simtiem tūkstošu iedzīvotāju dodas projām no šā reģiona, tiek sagrauta būtiskā infrastruktūra;

B.     tā kā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) aizgādībā Minskā notikušajās Ukrainas, Krievijas Federācijas un bruņoto grupu miera sarunu rezultātā panākts pamiers un apcietināto apmaiņa;

C.     tā kā karš Ukrainas austrumos izraisa Ukrainas dalīšanu; tā kā valsts jaunais prezidents un valdība līdz šim nav spējusi veidot tiltus starp Ukrainas sabiedrības dažādajām daļām; tā kā daudzi no vardarbīgajiem incidentiem pret vietējām amatpersonām un politisko partiju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju aktīvistiem un žurnālistiem šķiet, ka ir koordinēti; tā kā lielākajā daļā lielo pilsētu ir palielinājušies terorisma draudi un tāpēc ir pastiprināti tiesībaizsardzības un operatīvās reaģēšanas pasākumi;

D.     tā kā Ukrainā bažas rada nopietni demokrātijas noteikumu un brīvību pārkāpumi, kas vēl vairāk pasliktina izredzes valstī pārvarēt saspīlēto sociāli ekonomisko situāciju un politiskās cīņas, piemēram, Ukrainas Komunistiskās partijas parlamentārās grupas likvidācija, kas ir process ar mērķi šo partiju aizliegt, kā arī jaunais likums, kas atļauj iestādēm aizliegt vai ierobežot televīzijas un radioraidījumus, ierobežot vai izbeigt mediju, tostarp interneta, darbību, ierobežot vai aizliegt iespiedmateriālu ražošanu un izplatīšanu un ierobežot vai pārtraukt telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanu publisko telekomunikāciju tīklu izmantošanu – jaunie t.s. pretterorisma likumi, kas pārkāpj Ukrainas kā Eiropas Padomes locekles un asociācijas nolīgumā ar ES paredzētās saistības; tā kā jaunā valdība nekontrolē bēdīgi slaveno un vardarbīgo Labējo sektoru; tā kā šie notikumi nopietni apdraud gaidāmo parlamenta vēlēšanu brīvu un godīgu sarīkošanu;

E.     tā kā karam Ukrainas austrumos un jaunās valdības neoliberālajai dienaskārtībai, kas īsteno Starptautiskā valūtas fonda aizdevuma nosacījumus, ir arvien nelabvēlīgāka ietekme uz Ukrainas iedzīvotāju ekonomiskajām, sociālajām un kulturālajām tiesībām ne tikai Doņeckas un Luhanskas apgabalos, bet visā valstī; tā kā no 2014. gada jūlija ir jaunas liecības par ekonomiskā stāvokļa tālāku pasliktināšanos: IKP salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājies par 4,7 %, patēriņa cenu indekss palielinājies par 11,6 % un bezdarbs no 8 % palielinājies līdz 8, 8 %; tā kā parlaments 31. jūlijā parlaments apstiprināja budžeta grozījumus, kas sašaurina sociālās programmas, samazina pensijas, bezdarba un darba nespējas pabalstus, kā arī algas valsts sektorā strādājošajiem; tā kā šiem samazinājumiem ir neproporcionāli liela negatīva ietekme uz sievietēm, jo tās ir 67 % no iedzīvotāju kopējā skaita vecumā virs 65 gadiem, un 55 % reģistrēto bezdarbnieku kopējā skaita un 75 % no valsts sektorā strādājošo kopējā skaita; tā kā 2014. gada 12. augustā Ukrainas Brīvo arodbiedrību konfederācija ziņoja, ka no 93 šahtām (kas nodrošina lielu daļu no austrumu reģionos pieejamajām darba vietām), pilnībā darbojas tikai 20, 48 darbojas tikai daļēji, 6 ir applūdušas, bet pārējās ir slēgtas vai nedarbojas;

F.     tā kā ES noteikto sankciju un Krievijas atbildes sankciju spirālei ir negatīva ietekme uz abu pušu ekonomiku, bet ir pierādījies, ka to politiskā nozīme ir neliela;

G.     tā kā NATO ir ļaunprātīgi izmantojusi konfliktu Ukrainā, lai no jauna izdomātu tās raison d’être, nosaucot Krieviju par ienaidnieku un lai pastiprinātu klātbūtni Krievijas robežu tiešā tuvumā, pārkāpjot spēkā esošos starptautiskos nolīgumus; tā kā NATO un Krievijas konfrontācija apdraud mieru un drošību Eiropā,

1.      atzinīgi novērtē faktu, ka pēc kontaktgrupas konsultācijām ar bruņoto grupu pārstāvjiem noslēgts pamiers; atzinīgi novērtē Ukrainas un Krievijas prezidentu sarunas, kurām bija nozīme šā caurrāviena panākšanai, un stingri aicina šos kontaktus turpināt; aicina bez kavēšanās turpināt sarunas, lai panāktu konflikta politisku risinājumu; atbalsta Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) lomas, tostarp pamiera monitoringa, pastiprināšanu Ukrainas krīzes noregulēšanā;

2.      uzsver, ka pastāvošo nopietno politisko krīzi Ukrainā nevar atrisināt ar militāriem līdzekļiem, bet gan ir nepieciešamas plašas visas tautas debates par nepieciešamajām konstitucionālajām, politiskajām un ekonomiskajām reformām un valsts ģeopolitisko orientāciju; atkārtoti pauž savu atbalstu visiem pilsoņu kara risinājumiem mierīgiem līdzekļiem Ukrainas austrumos; pauž dziļas bažas par Ukrainas premjerministra Jaceņuka paziņojumiem, draudot pirms gaidāmajām parlamenta vēlēšanām ieviest ārkārtas stāvokli un par plānu gar Ukrainas-Krievijas robežu būvēt sienu; uzsver, ka šādi paziņojumi ir pretrunā Ukrainas ievēlētā prezidenta miera plānam un izslēdz iespējas 26. oktobrī sarīkot godīgas, demokrātiskas un pārredzamas parlamenta vēlēšanas;

3.      aicina Krieviju, Es un ASV izbeigt konflikta eskalāciju, konfliktā iesaistītajām pusēm sniedzot politisku un materiālu — tostarp arī militāru — atbalstu; aicina noteikt ieroču embargo visām konfliktā iesaistītajām pusēm un atsaukt no Ukrainas visus militāros padomniekus un citus militāros un izlūkdienesta darbiniekus; aicina Krieviju efektīvi kontrolēt savas robežas ar Ukrainu, lai novērstu ieroču, munīcijas un militārpersonu nelikumīgu ieplūšanu Ukrainā, un atbalsta priekšlikumu par EDSO aktīvu iesaistīšanu drošības situācijas verifikācijā uz robežas starp Ukrainu un Krieviju un attiecīgo strīdu atrisināšanā;

4.      pauž dziļas bažas par Ukrainā arvien pieaugošo kaujinieku un paramilitāro struktūru skaitu ar privāto finansējumu, aicina Komisiju un Padomi noteikt efektīvas sankcijas visām fiziskām un juridiskām personām, kas tieši vai netieši ir iesaistītas šādu struktūru vai personu finansēšanā;

5.      pauž dziļas bažas par NATO sadarbības nostiprināšanu ar Ukrainu; stingri noraida jebkādu NATO paplašināšanos, tostarp ar Ukrainu; aicina izveidot jaunu drošības sistēmu Eiropai, kurā tiktu ņemtas vērā visu valstu un tautu drošības intereses; šajā sakarā uzsver, ka līdz šim NATO-Krievijas padome šīm nolūkam nav bijis piemērots formāts; aicina Augsto pārstāvi īsā laikā iesniegt Eiropas Parlamentam konkrētu priekšlikumu par jaunu formātu atklātām diskusijām ar Krieviju un šajā kontekstā izpētīt visas iespējas aktīvi iesaistīt EDSO;

6.      pauž dziļas bažas par nesen Velsā notikušajā NATO augstākā līmeņa sanāksmē pieņemtajiem lēmumiem; uzsver, ka konfrontācijas atsākšanās starp NATO un Krieviju ir NATO un ES neveiksmīgās politikas rezultāts, piemēram, NATO paplašināšanās līdz Krievijas robežām, starptautisko tiesību normu pārkāpumi, piemēram, Afganistānā, Irākā un Lībijā, ES nevēlēšanās ņemt vērā ekonomiskās intereses un vēsturiski izveidojušās attiecības, kas saista Krieviju ar tās kaimiņvalstīm, ka arī ES nespēja izveidot reālas stratēģiskās partnerattiecības ar Krieviju uz jauna partnerattiecību un sadarbības nolīguma pamata;

7.      ir ārkārtīgi nobažījies par propagandas karu starp ES, ASV, Ukrainu un Krieviju; aicina nekavējoties verbālas eskalācijas vietā ķerties pie rezultātorietēta dialoga par tiem jautājumiem, kas rada pretrunas;

8.      uzsver, ka Krievija ir ES un tās dalībvalstu stratēģiskais partneris, un aicina nekavējoties atsākt politisko dialogu, lai rastu risinājumu pretrunīgajos jautājumos; stingri noraida turpmāku sankciju īstenošanu pret Krieviju, par kurām Padome paziņojusi 12. septembrī, uzskatot šos pasākumus par nevajadzīgiem laikā, kad Ukrainā notiek mēģinājumi ievērot starp pusēm noslēgto pamieru; mudina ES izbeigt pret Krieviju vērsto sankciju politiku, kuras rezultāts ir tirdzniecības karš starp abiem partneriem, kuram ir īpaši nevēlama ietekme uz MVU, lauksaimniekiem un patērētājiem Krievijā un ES, un ir pierādījies, ka tās ir neefektīvas;

9.      stingri kritizē faktu, ka ES nevēlas saredzēt reālo situāciju Ukrainā, nekritiski atbalstot pašreizējo Ukrainas valdību, kā arī Ukrainā nesaredzot galēji labējo ekstrēmi nacionālo un ksenofobo politisko un militāro lomu, šo spēku vardarbību, politiskās sekas lēmumiem, ko jaunā valdība pieņēmusi, ievērojot SVF nosacījumus, cilvēktiesību un demokrātisko brīvību stāvokļa pasliktināšanos un civiliedzīvotāju humanitāro situāciju šīs valsts austrumos;

10.    atkārtoti paziņo, ka Ukrainai ir iespējams būt tiltam starp Es, Krieviju un citām reģiona valstīm un asi nosoda faktu, ka Ukrainas jaunā valdība šo stratēģisko iespēju neņem vērā; aicina Ukrainas valdību rīkoties, lai pārvarētu pretrunu starp Ukrainas vēlmi integrēties Eiropā un savstarpēji izdevīgu attiecību turpināšanu ar Krieviju; uzskata, ka tas varētu būt svarīgs solis pašreizējās krīzes pārvarēšanai valstī;

11.    stingri kritizē faktu, ka Eiropas Parlaments atteicies no pienākuma izvērtēt ES un Ukrainas noslēgtā asociācijas nolīguma un DCFTA nolīguma politiskās, ekonomiskās un sociālās sekas; aicina dalībvalstu parlamentus, pirms dot savu piekrišanu, šīs sekas rūpīgi novērtēt;

12.    aicina apturēt ratifikācijas procesu Eiropas Parlamentā un Augstākajā Radā; aicina Padomi un Komisiju iesniegt jaunu ceļa karti, kas būtu pārredzama visiem ES un Ukrainas iedzīvotājiem, pēc 12. septembra nolīguma starp ES, Ukrainu un Krieviju atlikt asociācijas nolīguma 5. nodaļas (t.i., ES-Ukrainas DCFTA) spēkā stāšanos atlikt uz 15 mēnešiem, t.i., līdz 2015. gada 31. decembrim, ņemot vērā „Ukrainas ļoti grūto ekonomisko stāvokli” un tā iespējamo ietekmi uz visu 28 ES dalībvalstu ekonomiku, un noteikt turpmākos soļus ekonomisko attiecību organizēšanai starp ES, Ukrainu un Krievijas Federāciju;

13.    pauž bažas par faktu, ka tikai dažas dienas pirms parlamenta vēlēšanām Ukrainas aizejošais parlaments devis piekrišanu asociācijas nolīgumam ar ES; nosoda faktu, ka valsts nākotnei stratēģiski tik svarīgs lēmums pieņemts bez plašas iedzīvotāju apspriešanas;

14.    stingri nosoda mēģinājumus aizliegt Komunistisko partiju, ceļot pret to prasību tiesā un likvidējot tās parlamentāro grupu; nosoda pastāvīgo vardarbību pret Komunistiskās partijas vadību un tās biedriem un uzbrukumus tās birojiem; īpašas bažas rada fakts, ka tas notiek pirmsvēlēšanu periodā, kas liecina par demokrātisko brīvību situācijas pasliktināšanos valstī; stingri kritizē faktu, ka ES ignorē šos notikumus, kuri nepārprotami ir Ukrainas no asociācijas nolīguma ar ES izrietošo saistību un citu starptautisko nolīgumu pārkāpumi, kuru puse ir Ukraina;

15.    pauž dziļas bažas par to, ka līdz apkures perioda sākumam palikušas tikai dažas nedēļas, bet vēl nav atrisināts Krievijas un Ukrainas strīds par gāzi; aicina Ukrainu un Krieviju nekavējoties atsākt konstruktīvu sadarbību ekonomikas un enerģētikas jomā, lai nodrošinātu, ka enerģijas cenas maksāt var atļauties visi; atkārtoti pauž viedokli, ka Ukrainai ir jāievēro savas līgumsaistības, lai bez jebkādiem ierobežojumiem nodrošinātu gāzes tranzītu no Krievijas uz ES; aicina Komisiju šajā sakarā ar jebkuriem līdzekļiem panākt, lai Ukraina ievērotu ES-Ukrainas asociācijas nolīguma 338. pantu, kas ir svarīgs drošības pīlārs ES gāzes apgādei;

16.    aicina Ukrainas prezidentu saskaņā ar ES-Ukrainas asociācijas nolīguma 8. pantu uzdot Ukrainas kompetentajām iestādēm radīt apstākļus Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtu un ar to saistīto instrumentu drīzai ratifikācijai un īstenošanai; atkārto prasību, ka visi noziegumi, neatkarīgi no tā, kas tos pastrādājis, ir pilnīgi jāatrisina nepieciešamības kontekstā Ukrainā izbeigt nesodāmības situāciju; uzsver, ka līdz šim tas nav noticis attiecībā uz Maidana un Odesas slepkavām;

17.    atkārtoti pauž bažas par galēji labējo ekstrēmi nacionālistisko un ksenofobo politiķu pārstāvniecības līmeni Ukrainas jaunajā valdībā un par to, ka Ukrainas valdība nekādi neierobežo Labējo sektoru; uzskata par satraucošu, ka neregulārie bruņoties spēki ar nacionālistiskiem un galēji labējiem uzskatiem ir integrējušies Ukrainas drošības struktūrās, un aicina Ukrainas valdību šo situāciju mainīt; atbalsta Amnesty International aicinājumu Ukrainas valdībai nekavējoties izbeigt brīvprātīgo bataljonu nelikumības un kara noziegumus, kuri darbojas kopā ar Ukrainas regulārajiem bruņotajiem spēkiem;

18.    aicina Ukrainas iestādes nodrošināt, ka likumdošanas reformas atbilst starptautiskajām normām un standartiem un Ukrainas saistībām saskaņā ar līgumiem par cilvēktiesībām, un garantēt cilvēktiesību un demokrātisko brīvību ievērošanu ikdienas dzīvē; atgādina Komisijai un Eiropas Parlamentam stingrāk uzraudzīt šo asociācijas nolīguma aspektu ievērošanu un attiecīgi rīkoties gadījumos, kad šīs saistības tiek pārkāptas;

19.    uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Ukrainas un Krievijas parlamentiem un valdībām un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas un Eiropas Padomes parlamentārajām asamblejām.

 

Juridisks paziņojums - Privātuma politika