Procedūra : 2014/2843(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0134/2014

Iesniegtie teksti :

B8-0134/2014

Debates :

Balsojumi :

PV 18/09/2014 - 10.6
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2014)0027

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 169kWORD 86k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0109/2014
16.9.2014
PE537.036v01-00
 
B8-0134/2014

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par stāvokli Irākā un Sīrijā un ISIS ofensīvu, tostarp minoritāšu vajāšanu (2014/2843(RSP))


Javier Nart, Robert Rochefort, Andrus Ansip, Marielle de Sarnez, Juan Carlos Girauta Vidal, Ramon Tremosa i Balcells, Frédérique Ries, Petr Ježek, Gérard Deprez, Petras Auštrevičius, Johannes Cornelis van Baalen, Ivan Jakovčić, Fredrick Federley, Marietje Schaake, Louis Michel ALDE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Irākā un Sīrijā un ISIS ofensīvu, tostarp minoritāšu vajāšanu (2014/2843(RSP))  
B8‑0134/2014

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Irāku un Sīriju, jo īpaši 2014. gada 6. februāra rezolūciju par stāvokli Sīrijā(1) un 2014. gada 17. jūlija rezolūciju par stāvokli Irākā(2),

–       ņemot vērā Ārlietu padomes secinājumus par Irāku, jo īpaši 2014. gada 15. augustā pieņemtos secinājumus; ņemot vērā Eiropadomes 2014. gada 30. augusta secinājumus par Irāku un Sīriju,

–       ņemot vērā partnerības un sadarbības nolīgumu (PSN) starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Irākas Republiku, no otras puses, un Parlamenta 2013. gada 17. janvāra rezolūciju par ES un Irākas partnerības un sadarbības nolīgumu(3),

–       ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra paziņojumus par Irāku un Sīriju,

–       ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–       ņemot vērā 1966. gadā pieņemto Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kura dalībvalstis ir arī Irāka un Sīrija;

–       ņemot vērā 2013. gada 24. jūnijā pieņemtās ES pamatnostādnes par reliģijas vai ticības brīvības veicināšanu un aizsardzību,

–       ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumus par Irāku un Sīriju,

–       ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.     tā kā Irāka un Sīrija joprojām saskaras ar nopietnām politiskām, drošības un sociāli ekonomiskām problēmām un tā kā politiskā skatuve abās šajās valstīs ir ļoti sadrumstalota un vardarbības novājināta, būtiski kaitējot Irākas un Sīrijas iedzīvotāju leģitīmajiem centieniem panākt mieru, labklājību un patiesu pāreju uz demokrātiju; tā kā Sīrijas prezidents Asads un viņa vadītā valdības vēl joprojām ir pie varas;

B.     tā kā no al-Qaeda atšķēlusies džihādistu grupa Islāma valsts (ISIS) — bijusī Irākas un Levantes Islāma valsts (ISIL) — pēc tam, kad bija iekarojusi teritorijas Sīrijas austrumos, tostarp Sīrijas lielāko aizsprostu un stratēģiski nozīmīgo Tabqa aviācijas bāzi, kā arī lielu daļu Irākas teritorijas, bez tiesas sprieduma izpildīja nāvessodus vietējiem iedzīvotājiem, ieviesa stingrus šariāta likumus un iznīcināja šiītu, sūfiju, sunnītu un kristiešu kulta vietas un svētnīcas; tā kā pēdējos mēnešos ISIS ir uzbrukusi daudzām citām pilsētām un teritorijām, kā arī Sīrijas austrumdaļā un Irākas ziemeļos ar ārkārtīgu vardarbību ir masveidā slepkavojusi, nolaupījusi un nogalinājusi civiliedzīvotājus, kareivjus, vietējo cilšu pārstāvjus, žurnālistus, pirmās palīdzības sniedzējus, kā arī sektu un citu reliģisko minoritāšu pārstāvjus; tā kā sievietes un meitenes ir viena no visneaizsargātākajām bēgļu grupām un ir saņemti ziņojumi par to, ka IS karotāji un citas bruņotas grupas Irākā apzināti vēršas pret sievietēm un meitenēm, tās nolaupot, izvarojot un ar varu spiežot stāties laulībā; tā kā uzskata, ka Irākā un Sīrijā miljoniem civiliedzīvotāju dzīvo atbilstīgi IS noteikumiem, bieži vien ārkārtīgi nožēlojamos apstākļos;

C.     tā kā Sīrijas valsts sabrukums, Irākas un Sīrijas robežas sairšana un reliģisko kopienu savstarpējie strīdi ir radījuši ISIS un citām radikālām grupām, piemēram, ar Al-Qaida saistītajai Jabhat Al- Nusra, iespēju paplašināt savu klātbūtni gan Sīrijā, gan Irākā;

D.     tā kā nepārtrauktā postošā krīze Sīrijā ir izraisījusi līdz šim nepieredzēta apmēra humanitāru katastrofu, jo ir nogalināti vairāk nekā 191 000 cilvēku, no kuriem lielākā daļa ir civiliedzīvotāji, vairāk nekā 6,4 miljoni cilvēku bija spiesti pamest savas mājas, bet vairāk nekā 3 miljoni Sīrijas bēgļu meklēja patvērumu ārpus šīs valsts robežām, galvenokārt Libānā (1,7 miljoni), Turcijā (832 000) Jordānijā (613 000), Irākā (215 000), kā arī Ēģiptē un Ziemeļāfrikā (162 000); tā kā šīs krīzes rezultātā jo īpaši neaizsargātas ir etniskās un reliģiskās minoritātes, kā arī sievietes un bērni; tā kā gandrīz viena piektā daļa no patlaban visā pasaulē pārvietotajām personām ir bēgļi no Sīrijas; tā kā 145 000 sieviešu, kas, glābiņu meklējot, pametušas Sīriju, ir jāuztur ģimene un jācīnās par tās izdzīvošanu; tā kā saskaņā ar UNRWA datiem no apmēram 540 000 palestīniešu bēgļu, ko UNRWA reģistrējusi Sīrijā, vairāk nekā 50 % ir izvietoti Sīrijā vai tās kaimiņvalstīs; tā kā ANO ir atzinusi šo krīzi Sīrijā par vislielāko pēdējo gadu humanitāro krīzi;

E.     tā kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstais komisārs bēgļu jautājumos ir paziņojis, ka gandrīz 50 % no visiem sīriešiem ir zaudējuši savas mājas un 40 % bēgļu ir spiesti dzīvot ārkārtīgi nelabvēlīgos apstākļos; tā kā saskaņā ar ANO datiem trīs no četriem sīriešiem dzīvo nabadzībā un bezdarba līmenis pārsniedz 50 %; tā kā pastāvīgajai vardarbībai ir bijusi ārkārtīgi destabilizējoša ietekme uz kaimiņvalstīm, galvenokārt bēgļu masveidīgās plūsmas dēļ; tā kā šajās valstīs ir samilzušas ārkārtīgi smagas iekšējās problēmas, jo īpaši neaizsargātas ir Libāna un Jordānija; tā kā ES joprojām ir lielākais starptautiskās palīdzības sniedzējs šajā Sīrijas krīzē, piešķirot apmēram EUR 2,8 miljardus no kopējā humanitārajam, attīstības, ekonomikas un stabilizācijas atbalstam paredzētā budžeta līdzekļiem; tā kā, neraugoties uz šiem centieniem, starptautiskā sabiedrība nespēj apmierināt sīriešu vai viņiem patvērumu sniegušo valstu vajadzības;

F.     tā kā saskaņā ar ANO Humānās palīdzības koordinācijas biroja datiem (OCHA) Irākas centrālajā daļā un ziemeļos ir aptuveni 1,2 miljoni iekšzemē pārvietoto personu un aptuveni 1,5 miljoni cilvēku, kam vajadzīga humānā palīdzība; tā kā ISIS darbības paplašināšanās ir izraisījusi humanitāro krīzi, jo īpaši civiliedzīvotāju masveida pārvietošanu; tā kā Komisija ir nolēmusi palielināt humāno palīdzību Irākai par EUR 5 miljoniem, lai sniegtu pamatpalīdzību pārvietotajiem cilvēkiem, līdz ar to finansējums humānajai palīdzībai Irākā 2014. gadā sasniedz EUR 17 miljonus; tā kā Komisijas humanitārais finansējums Irākai no 2013. gada ir palielinājies līdz gandrīz EUR 59 miljoniem, tostarp EUR 700 000 ir paredzēti ES iniciatīvā „Bērni mieram”;

G.     tā kā ES ir atzinusi to, ka uz Kurdistānas reģionu un Kurdistānas reģionālo valdību, kuri ir uzņēmuši lielu skaitu iekšzemē pārvietoto personu, gulstas milzīgs slogs;

H.     tā kā daudzi irākieši un sīrieši vēl arvien nevar izkļūt no konflikta zonas, jo tuvojas ISIS vienības, vai arī viņiem ir grūtības nokļūt līdz atvērtām robežšķērsošanas vietām; tā kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstais komisārs bēgļu jautājumos ir paudis bažas par to sīriešu dzīvībām, kas nespēja pamest al Obaidi bēgļu nometni Irākā pēc tam, kad ANO aģentūras un citas grupas bija spiestas atstāt savus birojus, bet vēl 3 000 sīriešu bēgļu mīt tuvējā Al Qaim pilsētiņā; tā kā bēgļi bieži vien ir spiesti dot lielus kukuļus privātpersonām un riskēt ar dzīvību, bēgot pāri Jordānas tuksnesim;

I.      tā kā galvenokārt kristiešu apdzīvoto pilsētu Mhardeh (Hamas provincē) ir ielenkusi ar Al-Qaida saistītā Jabhat Al- Nursra fronte; tā kā 2014. gada 11. septembrī Jabhat Al-Nusra fronte atbrīvoja vairāk nekā pirms divām nedēļām sagūstītos 45 Fidži iedzīvotājus, kuri tur darbojās ANO miera uzturēšanas spēku sastāvā un kurus draudēja tiesāt atbilstoši šariāta likumiem;

J.      tā kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstais komisārs bēgļu jautājumos ir paziņojis, ka šajā teritorijā vēl arvien ir ļoti grūti sniegt civiliedzīvotājiem un bēgļiem tiem nepieciešamo palīdzību; tā kā ir svarīgi vēl pirms ziemas iestāšanās izmitināt simtiem tūkstošu bēgļu no Sīrijas un Irākas;

K.     tā kā konflikta zonā karoja vai vēl arvien karo daudzi ārvalstu un ES izcelsmes radikālo islāmu atbalstoši kaujinieki; tā kā Londonā izvietotais Starptautiskais Radikalizācijas pētniecības centrs ir aprēķinājis, ka kopējais no ārvalstīm iebraukušo kaujinieku skaits Sīrijā patlaban ir no 11 000 līdz 12 000, no kuriem apmēram 3000 ir ieradušies no Rietumvalstīm; tā kā tiek veikti pasākumi, lai neļautu šādiem kaujiniekiem doties uz šo teritoriju; tā kā dalībvalstu valdības šos ES pilsoņus uzskata par risku drošībai;

L.     tā kā ir apspriesta iespēja Sīrijas austrumos veikt aviācijas uzlidojumus bez iepriekšējas prezidenta Asada sniegtas piekrišanas; tā kā NATO 2014. gada 5. septembra sanāksmē tika izveidota pret ISIS vērsta koalīcija; tā kā EĀDD patlaban izstrādā visaptverošu reģionālo stratēģiju IS radīto draudu novēršanai; tā kā ASV prezidents Obama 10. septembrī darīja zināju savu stratēģiju cīņai pret ISIS, kurā ir iekļautas tādas darbības kā sistemātiski aviācijas uzlidojumi ISIS mērķiem ,,lai kur arī tie atrastos” (tostarp Sīrijā), palielināts atbalsts sabiedroto sauszemes spēkiem cīņā pret ISIS un vairāk pret terorismu vērstu pasākumu ar mērķi neļaut šai grupai saņemt finanšu līdzekļus; tā kā Arābu valstu līga ir apņēmusies pastiprināt sadarbību, lai Sīrijā un Irākā apkarotu ISIS;

M.    tā kā ievērojami IS ienākumu avoti ir banku un uzņēmumu izlaupīšana kontrolētajās teritorijās, pārņemot kontroli pār sešiem naftas laukiem Sīrijā, tostarp Sīrijas lielāko naftas ieguves iekārtu — al-Omar naftas lauku, kas atrodas tuvu Irākas robežai, un līdzekļu saņemšana no turīgiem donoriem, jo īpaši Saūda Arābijā, Katarā, Kuveitā un Apvienotajos Arābu Emirātos,

1.      pauž ārkārtīgas bažas par drošības un humanitārās situācijas pasliktināšanos Irākā un Sīrijā, jo IS ir okupējusi daļu no šo valstu teritorijas; stingri nosoda šīs un citu teroristu organizāciju veiktās neselektīvās nonāvēšanas un cilvēktiesību pārkāpumus, jo īpaši pret kristiešu un citām reliģiskām un etniskām minoritātēm (piemēram, jezīdiem), kurām vajadzētu būt par jaunās, demokrātiskās Irākas un Sīrijas sastāvdaļu, kā arī pret visneaizsargātākajām grupām;

2.      asi nosoda uzbrukumus civiliem mērķiem, tostarp slimnīcām, skolām un reliģiskiem objektiem, kā arī nāvessoda izpildes un seksuālās vardarbības izmantošanu šajā konfliktā; uzsver, ka vainīgie nedrīkst palikt nesodīti; pauž dziļas bažas par humanitāro krīzi un civiliedzīvotāju masveida pārvietošanu;

3.      pauž bažas par arvien pieaugošo pret civilajiem iedzīvotājiem vērsto visa veida vardarbību; aicina Komisiju veikt pasākumus, lai novērstu pret sievietēm un bērniem vērsto vardarbību, jo īpaši meiteņu piespiedu laulības;

4.      atzinīgi vērtē paziņojumu par jaunas visaptverošas valdības izveidošanu Irākā un apsveic Haider al-Abadi saistībā ar viņa apstiprināšanu par Irākas premjerministru; pauž nepārtrauktu atbalstu konstitucionālajam procesam, uzsverot nepieciešamību rast šai krīzei politisku risinājumu un steidzami veidot iekļaujošu valdību; aicina visus reģionālos dalībniekus pielikt pūles, lai veicinātu drošību un stabilitāti Irākā un it īpaši mudinātu Irākas valdību panākt sunnītu minoritātes iekļaušanu un armijas reorganizēšanu iekļaujošā, nesektantiskā un bezpartejiskā veidā;

5.      atgādina, ka Sīrijas nestabilitāte, ko izraisījis Asada režīma brutālais karš pret savas valsts iedzīvotājiem, ir ļāvis IS strauji pieņemties spēkā; pauž bažas par to, ka Sīrijas konfliktā arvien vairāk iesaistās islāmistu ekstrēmistu grupējumi un kaujinieki no ārvalstīm, valstī pastiprinās vardarbība reliģisku un etnisku apsvērumu dēļ un turpinās opozīcijas fragmentācija un iekšējā šķelšanās; uzskata, ka ilgstošu risinājumu pašreizējai krīzei Sīrijā var panākt tikai ar politisku pāreju, ko virzītu Sīrijas iedzīvotāju īstenots iekļaujošs politisks process, ko atbalsta starptautiskā sabiedrība, un turpina mudināt Sīrijas Revolūcijas un opozīcijas spēku nacionālo koalīciju veidot vienotāku, iekļaujošāku un organizētāku opozīcijas fronti gan valsts iekšienē, gan ārpus tās;

6.      uzsver, ka pašreizējās krīzes laikā ir svarīgi, lai visi dalībnieki nodrošinātu aizsardzību īpaši neaizsargātām Īrijas un Sīrijas sabiedrības grupām, piemēram, etniskām un reliģiskām minoritātēm, tostarp kristiešiem, jezīdiem un turkmēņiem, un lai viņi piedalītos turpmākajos centienos ilgstoša problēmu risinājuma meklējumos nolūkā saglabāt dažādu kultūru un etnisko un reliģisko minoritāšu līdzāspastāvēšanas tradīciju turpmākajā jaunajā Irākā un Sīrijā;

7.      pilnībā noraida un uzskata par nelikumīgiem jebkādus ISIS vadītāju paziņojumus par kalifāta nodibināšanu tās pašreiz kontrolētajās teritorijās, un noraida jebkādus mēģinājumus vienpusīgi vardarbīgi grozīt starptautiski atzītas robežas, kā arī iestājas par to cilvēku pamattiesībām un pamatbrīvībām, kuri atrodas ISIS kontrolētajās teritorijās;

8.      atkārtoti pauž savu nostāju — politiskajam risinājumam būtu jānodrošina Irākas un Sīrijas vienotība, teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība;

9.      uzskata, ka ir nepieciešams šā reģiona valstu dialogs un sadarbība, lai risinātu šo reģionu skarošās problēmas un apturētu ISIS un citas radikālās grupas; uzsver, ka ES būtu jāizstrādā vispusīga politiska pieeja reģionam, un jo īpaši uzsver, ka Irāna, Saūda Arābija un citas Persijas līča valstis ir jāiekļauj kā būtiski dalībnieki visos deeskalācijas procesos Sīrijā un Irākā; aicina starptautisko sabiedrību, jo īpaši ES, veicināt šādu dialogu un iekļaut visas būtiski iesaistītās puses;

10.    atzinīgi vērtē Irākas valdības centienus kopīgi ar vietējām un reģionālajām administrācijām un sadarbībā ar ANO steidzīgi apmierināt šā konflikta rezultātā pārvietoto cilvēku humanitārās vajadzības un novērst teroristu draudus, kas skar visus irākiešus, un aicina pastiprināt šo centienus;

11.    uzsver, ka, ņemot vērā līdz šim nepieredzēto krīzes apmēru, par ES un visas starptautiskās kopienas prioritāti jākļūst uzdevumam atvieglot ciešanas tiem miljoniem Sīrijas un Irākas iedzīvotāju, kuriem ir vajadzīgas pirmās nepieciešamības preces un pakalpojumi; atkārtoti aicina ES un tās dalībvalstis pildīt pienākumus saistībā ar humānās palīdzības sniegšanu un pastiprināt palīdzību Sīrijas un Irākas bēgļiem, kā arī efektīvāk koordinēt to centienus šajā jomā; pauž nosodījumu par pastāvīgi liktajiem šķēršļiem humānās palīdzības sniegšanai un aicina visas konfliktā iesaistītās puses, jo īpaši Asada režīmu un ISIS, ievērot vispārējās cilvēktiesības, veicināt humānās palīdzības nodrošināšanu un palīdzības sniegšanu pa visiem iespējamiem kanāliem, tostarp pāri robežām un konflikta zonām, un nodrošināt visa medicīniskā personāla un humānās palīdzības sniedzēju drošību; aicina ES izdarīt spiedienu uz visiem līdzekļu devējiem, lai tie pildītu savus solījumus un bez vilcināšanās piešķirtu solītos līdzekļus; atzinīgi vērtē ES dalībvalstu apņemšanos, jo ES ir lielākā līdzekļu devēja gan jau piešķirto finanšu līdzekļu, gan nākotnē solīto līdzekļu ziņā;

12.    atgādina par ANO un OPCW īpašā koordinatora paziņojumu, kurā viņš darīja zināmu, ka ir iznīcināti 96 % no visiem Sīrijas ķīmisko ieroču krājumiem; aicina vēl palikušos ieročus deaktivizēt atbilstīgi vienošanai par Sīrijas ķīmisko ieroču iznīcināšanu;

13.    atgādina, ka terorisms visās tā formās un izpausmēs ir viens no visnopietnākajiem draudiem mieram un drošībai visā pasaulē un ka visi terorisma akti, lai kur tie notiktu un kas tos īstenotu, ir krimināli noziegumi un nav attaisnojami, neraugoties uz to, kāda būtu to motivācija; vēlreiz apstiprina, ka terorismu nevar un nevajadzētu saistīt ar kādu reliģiju, nacionalitāti vai civilizāciju;

14.    pauž nopietnas bažas par to, ka Sīrijas konfliktā arvien vairāk iesaistās kaujinieki no ārvalstīm, un atgādina par Komisijas 2014. gada 15. janvāra paziņojumu par radikalizācijas, kas rada terorismu un vardarbīgu ekstrēmismu, novēršanu(4), kurā tā aicina dalībvalstis pastiprināt centienus neļaut iespējamajiem kaujiniekiem doties uz Sīriju un pēc atgriešanās dibināt sakarus ar ārvalstu kaujiniekiem; uzsver, cik liela nozīme ir novēršanai, informēšanai, rehabilitācijai un reintegrācijai; aicina ES dalībvalstis pastiprināt sadarbību un informācijas apmaiņu savā starpā, kā arī ar Turciju;

15.    atzinīgi vērtē Arābu valstu līgas 2014. gada 7. septembrī pieņemto lēmumu veikt nepieciešamos pasākumus, lai vērstos pret IS un iesaistītos starptautiskajos, reģionālajos un atsevišķu valstu veiktajos pasākumos cīņā pret Irākas un Sīrijas kaujiniekiem, un apstiprināt ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 2170; aicina Arābu līgas valstis apspriest iespēju grozīt Arābu valstu 1998. gada konvenciju cīņai pret terorismu, lai tās varētu stāties pretī globālajam terorismam ar visiem iespējamajiem līdzekļiem, gan militāriem, intelektuāliem un ekonomiskiem;

16.    atzinīgi vērtē Francijas ierosināto Konferences mieram un drošībai sanāksmi, kas tika rīkota Irākā, un aicina šīs konferences dalībvalstis sagatavot starptautisku stratēģiju ISIS teroristiskās darbības apkarošanai reģionā, jo īpaši — iesaldējot tai piegādātos līdzekļus un apturot džihādistu vervēšanas plūsmu;

17.    atzinīgi vērtē ASV un tās partneru centienus apturēt IS turpmāko uzbrukumu un atvieglot piekļuvi humānajai palīdzībai; ņem vērā Eiropadomes 30. augusta secinājumus, kuros pausts atbalsts atsevišķu dalībvalstu lēmumam piegādāt Irākai, tostarp kurdu reģionālajām iestādēm, militāro aprīkojumu;

18.    pauž bažas par to, ka ISIS gūst ienākumus, pārdodot naftu; ņem vērā ES nodomu pastiprināt sankcijas, lai neļautu ISIS pārdot naftu; tādēļ aicina ES noteikt sankcijas visiem tiem (valdībām, valsts vai privātajiem uzņēmumiem), kas iesaistīti IS kontrolētajās teritorijās iegūtās naftas transportēšanā, pārstrādē un tirdzniecībā, īstenojot stingru finanšu plūsmu kontroli, lai neļautu ISIS veikt ekonomiskas darbības un izmantot nodokļu oāzes;

19.    uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Irākas valdībai un Pārstāvju padomei, Kurdistānas reģionālajai valdībai, ANO ģenerālsekretāram un ANO Cilvēktiesību padomei.

 

(1)

Pieņemtie teksti P7_TA(2014)0099.

(2)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0011.

(3)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0022.

(4)

COM(2013)0941.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika