Procedūra : 2014/2844(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0136/2014

Iesniegtie teksti :

B8-0136/2014

Debates :

Balsojumi :

PV 18/09/2014 - 10.7
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :


REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 148kWORD 63k
16.9.2014
PE537.038v01-00
 
B8-0136/2014

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par stāvokli Lībijā (2014/2844(RSP))


Fabio Massimo Castaldo, Ignazio Corrao, Valentinas Mazuronis EFDD grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Lībijā (2014/2844(RSP))  
B8‑0136/2014

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Lībiju, it īpaši 2011. gada 10. marta rezolūciju par dienvidu kaimiņvalstīm un jo īpaši Lībiju(1) un 2011. gada 15. septembra rezolūciju par stāvokli Lībijā(2),

–       ņemot vērā to, ka 2014. gada 14. augustā Bernardino León tika iecelts par jauno ANO ģenerālsekretāra īpašo pārstāvi Lībijā,

–       ņemot vērā EĀDD 2014. gada 26. jūlija kopīgo paziņojumu, ko sagatavojuši īpašie sūtņi Lībijā,

–       ņemot vērā EĀDD runaspersonas 2014. gada 14. jūlija un 25. augusta paziņojumus par stāvokli Lībijā,

–       ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūcijas par Lībiju, tostarp 2014. gada 27. augusta rezolūciju (S/RES/2174 (2014)),

–       ņemot vērā Ārlietu padomes 2014. gada 15. augusta secinājumus par Lībiju,

–       ņemot vērā Eiropadomes 2014. gada 30. augusta secinājumus,

–       ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.     tā kā kopš Muamara Kadafi gāšanas 2011. gadā Eiropa nav spējusi izstrādāt atbilstošu stratēģiju, lai palīdzētu Lībijai pārejā uz demokrātiju; tā kā stratēģijas un vīzijas trūkums ir novedis pie pašreizējās politiskās un drošības krīzes Lībijā;

B.     tā kā bijušajam ģenerālim Haftar lojāli spēki 2014. gada 16. maijā sāka pret islāmistu bruņotajām grupām Bengāzī vērstu neatkarīgu liela mēroga uzbrukumu no gaisa un sauszemes ar kodēto nosaukumu „Operācija Dignity”;

C.     tā kā 2014. gada 9. jūnijā Lībijas Augstākā tiesa nolēma, ka Vispārējais nacionālais kongress premjerministru Ahmed Maiteeq nav iecēlis saskaņā ar Konstitūciju; tā kā 2014. gada 25. jūnijā notika Pārstāvju palātas vēlēšanas;

D.     tā kā 2014. gada 25. jūnijā ievēlētā Pārstāvju palāta kā leģitīma struktūra, ko veido Lībijas iedzīvotāju pārstāvji, ir aizstājusi iepriekšējo Vispārējo nacionālo kongresu; tā kā drošības apsvērumu dēļ Pārstāvju palāta ir pārcēlusies uz nelielo Tobrukas pilsētiņu valsts austrumos;

E.     tā kā, reaģējot uz to, islāma un Misrātas kaujinieku veidotā koalīcija ir sākusi operāciju „Lībijas rītausma” un 2014. gada 23. augustā pēc gandrīz mēnesi ilgušas kaujas tā sagrāba līdz tam Zintanas kaujinieku kontrolē esošo Tripoles starptautisko lidostu; tā kā Lībijas jaunais parlaments — Pārstāvju palāta — ir norādījis, ka grupas, kuras patlaban kontrolē lidostu, ir teroristu organizācijas;

F.     tā kā 2014. gada 24. augustā neidentificētas kaujas lidmašīnas veica uzbrukumus mērķiem Lībijas galvaspilsētā Tripolē;

G.     tā kā 2014. gada 25. augustā Vispārējais nacionālais kongress tika sasaukts no jauna, un tas par premjerministru ievēlēja islāmistu atbalstīto Omar al-Hasi, kā arī uzdeva viņam izveidot valdību;

H.     tā kā 2014. gada 25. augustā Kairā notika Lībijas kaimiņvalstu tikšanās, kurā Lībijas vēstnieks Ēģiptē pieprasīja ārvalstu palīdzību un naftas lauku, lidostu un citu valsts īpašumu aizsardzību;

I.      tā kā līdz šim 2014. gadā konstatēto robežas nelegālas šķērsošanas gadījumu skaits Lībijā ir rekordaugsts, proti, 140 000; tā kā ANO augstais komisārs bēgļu jautājumos ir ziņojis, ka kopš jūnija 1600 cilvēku ir miruši, cenšoties sasniegt Eiropu, un Itālijā kopš gada sākuma ir ieradušies vairāk nekā 80 000 migrantu,

1.      stingri nosoda visā valstī notiekošo vardarbību, slepkavības, agresiju pret civiliedzīvotājiem un šo darbību ietekmi uz humanitāro situāciju; atkārtoti norāda, ka ir svarīgi saukt pie atbildības personas, kuras ir atbildīgas par cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem;

2.      pauž bažas par cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos Lībijā, vardarbības saasināšanos un cīņu ietekmi uz civiliedzīvotājiem; uzskata, ka pašreizējā situācija var mazināt stabilitāti ne tikai šajā valstī, bet visā reģionā;

3.      atkārtoti norāda, cik svarīgi Lībijas valdībai ir sadarboties ar Starptautisko krimināltiesu; atzinīgi vērtē Starptautiskās Krimināltiesas prokurores 2014. gada 25. jūlija paziņojumu, kurā brīdināts, ka viņas iestāde nekavēsies veikt izmeklēšanu un tiesāt tos, kuri izdara noziegumus šīs tiesas jurisdikcijā Lībijā, neatkarīgi no viņu oficiālā statusa vai piederības;

4.      prasa visām pusēm nekavējoties ievērot pamieru; šajā nolūkā stingri atbalsta nesen ieceltā ANO īpašā sūtņa Lībijā Bernardino León un ANO Atbalsta misijas Lībijā (UNSMIL) centienus;

5.      noraida ārēju iejaukšanos Lībijā, kas saasina pašreizējo šķelšanos un kavē Lībijas pāreju uz demokrātiju; pauž pārliecību, ka vienpusējas militāras darbības nav noturīgs krīzes risinājums, un uzskata, ka iejaukšanās drīkst būt tikai nevardarbīga un tai jānotiek ANO pārraudzībā;

6.      pauž dziļas bažas par robežkontroles trūkumu Lībijā un draudiem, ko rada ieroču tirdzniecība un kontrabanda reģionā, kā arī ieroču un munīcijas kontroles trūkums valstī un to izplatīšana; šajā sakarībā atzinīgi vērtē ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 2174, ar kuru tiek paplašinātas pašreizējās pret Lībiju vērstās starptautiskās sankcijas, tās piemērojot arī personām, kas iesaistās darbībās, kuras apdraud Lībijas mieru, stabilitāti vai drošību, vai kas sniedz atbalstu šādām darbībām un kavē vai cenšas nepieļaut Lībijas politiskās pārejas sekmīgu pabeigšanu; uzskata šos noteikumus par nepieciešamu soli ceļā uz veiksmīgu politisko pāreju;

7.      atzīst kaimiņvalstu saskaņotos centienus palīdzēt Lībijai pārvarēt krīzi, kā arī to solidaritāti darbā ar pārvietotām personām, kuras pamet Lībiju; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Ēģiptes lomu Kairo konferences rīkošanā 2014. gada 25. augustā; aicina visas iesaistītās puses pēc iespējas drīzāk īstenot ANO Drošības padomes rezolūcijā Nr. 2175 iekļautos noteikumus attiecībā uz ieroču meklēšanu un iznīcināšanu;

8.      aicina starptautiskos un reģionālos procesa dalībniekus turpināt sniegt konstruktīvu atbalstu sadursmju tūlītējai pārtraukšanai; mudina starptautisko sabiedrību turpināt pilnībā atbalstīt Lībijas iestādes un palīdzēt tām un prasa ES izstrādāt jaunu visaptverošu stratēģiju, lai palīdzētu Lībijai pārejas laikā un pēc tam, kā arī ievērojami palielināt humānās palīdzības sniegšanu iedzīvotājiem; aicina Āfrikas Savienību un Arābu valstu līgu izmantot to politisko ietekmi, lai neļautu trešām personām finansēt kādu no konfliktā iesaistītajām pusēm;

9.      aicina pagaidu valdību un ievēlēto Pārstāvju palātu strādāt uzmanīgi un ievērojot visas valsts intereses, nekavējoties izveidot patiešām iekļaujošu valdību un pilnībā iesaistīties tādu apstākļu nodrošināšanā, lai būtu iespējams panākt iekļaujošu politisku risinājumu, kas ietvertu visus politikas dalībniekus un valsts minoritātes;

10.    prasa ES izstrādāt jaunu kopīgu stratēģiju no Lībijas un Ziemeļāfrikas nākošo migrācijas plūsmu pārvaldībai; uzskata, ka šīs stratēģijas pamatā jābūt sloga sadalei; aicina ES izstrādāt un izmantot juridiskus līdzekļus, lai nodrošinātu iekļūšanu ES, un prasa, lai ES, piemēram, paredzot pietiekamu finansējumu un eventuāli plašākas pilnvaras saistībā ar Frontex pasākumiem, atbalstītu tās dienvidu dalībvalstis, kuras slogs skar vissmagāk;

11.    uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, EĀDD, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu parlamentiem un valdībām, ANO ģenerālsekretāram, Āfrikas Savienībai, Arābu valstu līgai un Lībijas Pārstāvju palātai.

 

(1)

OV C 199 E, 7.7.2012., 158. lpp.

(2)

OV C 51 E, 22.2.2013., 114. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika