REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par humanitāro situāciju Dienvidsudānā
5.11.2014 - (2014/2922(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Lola Sánchez Caldentey, Malin Björk, Merja Kyllönen, Patrick Le Hyaric, Miloslav Ransdorf, Marina Albiol Guzmán, Paloma López Bermejo, Ángela Vallina, Javier Couso Permuy, Kateřina Konečná GUE/NGL grupas vārdā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par stāvokli Sudānā un Dienvidsudānā,
– ņemot vērā pārskatīto Kotonū nolīgumu,
– ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,
– ņemot vērā Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu,
– ņemot vērā starptautiskās sadarbības, humānās palīdzības un darbības krīzes situācijās komisāres Kristalina Georgieva 2014. gada 25. septembra paziņojumu,
– ņemot vērā Starpvaldību attīstības iestādes (IGAD) 2014. gada 20. oktobra paziņojumu,
– ņemot vērā Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW) un tās fakultatīvo protokolu,
– – ņemot vērā ANO Konvencija par bērna tiesībām un tās trīs fakultatīvos protokolus,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā kopš 2011. gada jūlija Dienvidsudānas Republika, kuras iedzīvotājiem ir dažāda etniskā izcelsme, ir neatkarīga valsts, kas par tādu kļuva, pamatojoties uz Sudānas dienvidu daļā rīkoto referendumu;
B. tā kā pēc desmitiem gadu ilgušā pilsoņu kara sešu gadu miera nolīgums noslēdzās ar Dienvidsudānas neatkarības pasludināšanu; tā kā valdošās Sudānas Tautas atbrīvošanas kustības iekšējo nesaskaņu rezultātā prezidents Salva Kiir Mayardit 2013. gada jūlijā atlaida visu Ministru kabinetu un atcēla no amata viceprezidentu Riek Machar;
C. tā kā nedrošību, nepietiekamu attīstību un vāju pārvaldību teritorijā no Sāhelas līdz Āfrikas ragam var novērst, tikai risinot pamatproblēmas, tostarp ārkārtīgu nabadzību, klimata pārmaiņas, ES un starptautiskās ģeostratēģiskās intereses un intervenci, labklājības netaisnīgu sadalījumu un resursu pārmērīgu izmantošanu;
D. tā kā cīņā par varu ir centieni veidot un izmantot etnisko dalījumu, tādējādi radot draudus konfliktu pārvērst par etnisku karu, kas var novest Dienvidsudānu līdz pilsoņu kara uzliesmojumam;
E. tā kā Dienvidsudānas neatkarība, šķiet, nav nesusi Sudānas iedzīvotājiem kopumā gaidītos rezultātus;
F. tā kā vēl joprojām nav atrisināti tādi būtiski jautājumi kā robežu demarkācija, naftas ieguves radīto ieņēmumu sadalīšanu un ziemeļu cauruļvada izmantošana;
G. tā kā būtisks pārtikas un ūdens cenu pieaugums, medicīniskās palīdzības un infrastruktūras trūkums, slikti funkcionējoša ekonomika, pastāvīgs pārtikas trūkums un akūta uztura nepietiekamība ir radījuši spriedzi un izraisījuši vardarbību;
H. tā kā Dienvidsudānā ir plašas teritorijas ar auglīgu lauksaimniecības zemi un tā ir bagāta ne tikai ar naftu, bet arī tādiem dabas resursiem kā dzelzsrūda, varš, dimanti un zelts;
I. tā kā Dienvidsudānā šā konflikta laikā ir nogalināti vairāk nekā 10 000 cilvēku un vismaz 1,8 miljoni ir pametuši savas mājas;
J. tā kā Dienvidsudānā ir apmetušies arī bēgļi no kaimiņvalstīm, tostarp Kongo Demokrātiskās Republikas, Etiopijas un Centrālāfrikas Republikas;
K. tā kā puse no Dienvidsudānas iedzīvotājiem ir bērni,
1. pauž nožēlu par šajā konfliktā nogalinātajiem cilvēkiem un nopietnas bažas par konflikta attīstības gaitu, kas novedusi pie daudzu civiliedzīvotāju nogalināšanas; aicina karojošās puses nekavējoties vienoties par karadarbības pārtraukšanu un pauž atbalstu objektīvai un neitrālai starpniecībai, lai nodrošinātu ātru un ilgtspējīgu nolīgumu;
2. prasa sarunās panākt taisnīgu un ilgtspējīgu risinājumu, ar ko Dienvidsudānas līderi savas nesaskaņas varētu atrisināt miera un demokrātijas ceļā, un prasa panākt nacionālu samierināšanos, kas būtu visu Dienvidsudānas iedzīvotāju interesēs;
3. mudina starptautisko sabiedrību izmantot drosmīgus diplomātiskos centienus, lai pārliecinātu abas konfliktā iesaistītās puses pārtraukt karadarbību un sākt sarunas par miermīlīgu, taisnīgu un ilgtspējīgu šā konflikta risinājumu;
4. mudina nekavējoties pārtraukt ieroču un munīcijas piegādes Dienvidsudānai un visam reģionam; atzinīgi vērtē to, ka tiek turpināts ES noteiktais embargo attiecībā uz ieroču piegādēm Dienvidsudānai;
5. aicina starptautiskās organizācijas, tostarp Eiropas Savienību, pieņemt visaptverošu pieeju, kas paredzētu tikai civilu un miermīlīgu atbalstu miera un izlīguma procesa veicināšanai Sudānā;
6. atbalsta un par būtisku uzskata pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanu miera sarunās;
7. uzsver, ka Dienvidsudānas valdībai piešķirtie finanšu līdzekļi būtu jāizmanto, lai novērstu cēloņus, kas valstī izraisa katastrofālu ekonomisko situāciju, nelīdztiesību un galēju nabadzību;
8. uzsver, ka valsts dabas resursiem, jo īpaši naftas ieguvei, ir jābūt valsts kontrolē un valstij tie jāizmanto visas tautas labā;
9. mudina Komisiju un dalībvalstis palielināt humānās palīdzības atbalsta sniegšanu un piegādāt Dienvidsudānas iedzīvotājiem pārtiku, tīru ūdeni, veselības aprūpes un sanitārijas līdzekļus;
10. aicina konfliktā iesaistītās puses aizsargāt civiliedzīvotājus, jo īpaši sievietes un bērnus, kā arī garantēt medicīnas iestāžu, skolu un bēgļu apmetņu drošību;
11. mudina Dienvidsudānas iestādes pastiprināt cīņu pret nesodāmību, mācot tiesu un tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem, kā izbeigt visa veida vardarbību pret sievietēm un meitenēm;
12. mudina Komisiju, dalībvalstis un Dienvidsudānas valsts iestādes strādāt ar kopienām un sieviešu organizācijām, lai meitenēm un sievietēm nodrošinātu un sekmētu piekļuvi kvalitatīvai izglītībai, nodrošinātu seksuālās un reproduktīvās tiesības un veselības aprūpes pakalpojumus, tostarp kontracepcijas līdzekļu pieejamību un HIV/AIDS pārbaudi un ārstēšanu;
13. mudina starptautisko sabiedrību novērst to 50 000 bērnu nāvi, kuri pēc palīdzības sniegšanas aģentūru aprēķiniem varētu mirt no bada un holēras;
14. aicina starptautisko sabiedrību ievērot savas pamatsaistības attiecībā uz Dienvidsudānu un reģionu un mobilizēt līdzekļus, lai nekavējoties reaģētu uz humanitārās situācijas pasliktināšanos Dienvidsudānā;
15. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Dienvidsudānas valdībai, Āfrikas Savienībai, ĀKK un ES Parlamentārās asamblejas līdzpriekšsēdētājiem un ANO ģenerālsekretāram.