REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Turcijas darbībām, kas rada saspīlējumu Kipras Republikas ekskluzīvajā ekonomikas zonā
5.11.2014 - (2014/2921(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Gabriele Zimmer, Neoklis Sylikiotis, Takis Hadjigeorgiou, Javier Couso Permuy, Sofia Sakorafa, João Ferreira, Miloslav Ransdorf, Patrick Le Hyaric, Merja Kyllönen, Inês Cristina Zuber, Miguel Viegas, Dimitrios Papadimoulis, Kostas Chrysogonos, Emmanouil Glezos, Kateřina Konečná GUE/NGL grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0211/2014
B8‑0216/2014
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Turcijas darbībām, kas rada saspīlējumu Kipras Republikas ekskluzīvajā ekonomikas zonā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā starptautisko jūras tiesību normas, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS), kas ir daļa no acquis communautaire,
– jo īpaši ņemot vērā starptautisko jūras paražu tiesību normas, kas ir saistošas visiem starptautiskās sabiedrības locekļiem,
– ņemot vērā 2005. gada 3. oktobra sarunu programmu Turcijai,
– ņemot vērā Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu 2005. gada 21. septembra deklarāciju,
– ņemot vērā Padomes 2008. gada 18. februāra Lēmumu 2008/157/EK par principiem, prioritātēm un nosacījumiem, kas ietverti Eiropas partnerībā ar Turcijas Republiku („pievienošanās partnerība”), kā arī Padomes iepriekšējos (2001., 2003. un 2006. gada) lēmumus par pievienošanās partnerību,
– ņemot vērā Padomes 2010. gada 14. decembra, 2011. gada 5. decembra, 2012. gada 11. decembra, 2013. gada 17. decembra un 2014. gada 24. oktobra secinājumus,
– ņemot vērā iepriekšējos Komisijas dienestu darba dokumentus, kuros ziņots par Turcijas progresu pievienošanās sarunās, tostarp Komisijas dokumentu „2014. gada progresa ziņojums par Turciju (SWD(2014) 0307), Komisijas dienestu darba dokumentu „2013. gada progresa ziņojums par Turciju” (SWD(2013)0417) un Komisijas dienestu darba dokumentu „2012. gada progresa ziņojums par Turciju” (SWD(2012)0336),
– ņemot vērā Komisijas 2014. gada 8. oktobra paziņojumu „Paplašināšanās stratēģija un galvenie uzdevumi 2014.–2015. gadā” (COM(2014)0700), Komisijas 2013. gada 16. oktobra paziņojumu „Paplašināšanās stratēģija un galvenie uzdevumi 2013.–2014. gadā” (COM(2013)0700), kā arī Komisijas iepriekšējos paziņojumus par šo tematu,
– ņemot vērā savas iepriekšējās rezolūcijas, jo īpaši 2011. gada 9. marta rezolūciju par Turcijas 2010. gada progresa ziņojumu[1], 2012. gada 29. marta rezolūciju par Turcijas 2011. gada progresa ziņojumu[2], 2013. gada 18. aprīļa rezolūciju par Turcijas 2012. gada progresa ziņojumu[3], 2013. gada 13. jūnija rezolūciju par stāvokli Turcijā[4] un 2014. gada 12. marta rezolūciju par 2013. gada progresa ziņojumu par Turciju[5],
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā 2014. gada 3. oktobrī Turcija izdeva Navigācijas teleksa (NAVTEX) rīkojumu, plašu apgabalu Kipras Republikas ekskluzīvās ekonomikas zonas (EEZ) dienvidu daļā pie Kipras Republikas teritoriālajiem ūdeņiem nelikumīgi nosakot par teritoriju, kurā laikposmā no 2014. gada 20. oktobra līdz 30. decembrim tiks veikti seismiskie pētījumi;
B. tā kā Turcijas NAVTEX rīkojums attiecas uz lielu Kipras Republikas EEZ dienvidu daļu, kuras robežas ir iezīmētas, ievērojot attiecīgos divpusējos nolīgumus ar Ēģipti, ar ko robežojas Kipras dienvidu jūras teritorijas;
C. tā kā šāda Turcijas rīcība, „iezīmējot” lielu Kipras Republikas EEZ dienvidu daļu, ir agresijas akts, jo cita starpā skar arī apgabalus, kurus Kipras Republikas valdība ir likumīgi piešķīrusi Itālijas uzņēmumam ENI un uzņēmumam KOGAS iespējamo ogļūdeņraža krājumu izpētei jūras dzīlēs;
D. tā kā šī rīcība ir Turcijas pastāvīgās provokāciju politikas rezultāts, jo tā nemitīgi apstrīd un neatzīst Kipras Republikas suverēnās tiesības uz EEZ un neļauj šīs tiesības īstenot;
E. tā kā Turcijas jaunie agresijas centieni ir de facto kaitējuši abu pušu tiešo sarunu procesam, kura mērķis ir panākt vispārēju mierizlīgumu Kiprā, jo rada nelabvēlīgu gaisotni sarunās;
F. tā kā Kipras grieķu kopienas vadītājs Demetris Christofias un Kipras turku kopienas vadītājs Mehmet Ali Talat ir vienisprātis, ka jautājumu par Kipras ogļūdeņraža krājumiem galīgi un konstruktīvi varētu atrisināt, panākot vispusīgu Kipras problēmas noregulējumu; tā kā viņi, pilnībā ievērojot UNCLOS, turklāt ir vienojušies gan par federālo atbildību attiecībā uz jūras teritoriju demarkāciju un strīdu izšķiršanu, gan par dabas resursu (tostarp ogļūdeņraža) federālo piederību; tā kā sarunu ekonomikas sadaļā ir panākta arī vienošanās par attiecīgās peļņas sadali;
G. tā kā 2005. gada 3. oktobrī ar Turciju tika sāktas pievienošanās sarunas un tā kā visu ES dalībvalstu atzīšana ir neatņemams pievienošanās procesa elements;
H. tā kā tikai Kipras Republiku ES atzīst kā starptautisko tiesību subjektu un attiecību normalizēšana ar visām ES dalībvalstīm joprojām ir viens no priekšnoteikumiem, lai Turcija varētu pievienoties ES;
I. tā kā Turcija ir apņēmusies izpildīt Kopenhāgenas kritērijus, īstenot atbilstošas un efektīvas reformas, uzturēt labas kaimiņattiecības un pakāpeniski tuvināties ES;
J. tā kā pilnīga atbilstība starptautisko tiesību normām joprojām ir sine qua non nosacījums, kas jāizpilda visām kandidātvalstīm, kuras vēlas pievienoties ES;
K. tā kā Turcija vairākas reizes ir mudināta atturēties no tādiem paziņojumiem un rīcības, kas apšauba Kipras Republikas tiesības visu Kipras iedzīvotāju vajadzībām izmantot Kipras ekskluzīvajā ekonomikas zonā atrodamos ogļūdeņraža krājumus;
L. tā kā ES ne reizi vien ir uzsvērusi visu ES dalībvalstu suverēnās tiesības, kas cita starpā ir tiesības slēgt divpusējus nolīgumus un tiesības izpētīt un izmantot savus dabas resursus saskaņā ar ES acquis un starptautisko tiesību normām, tostarp UNCLAS un attiecīgajām starptautisko paražu tiesību normām;
M. tā kā visu iesaistīto dalībnieku interesēs, kā arī lai vairotu stabilitāti un patiešām īstenotu tik bieži daudzināto „nav strīda ar kaimiņiem” ārpolitiku, Turcijai ir jāizved no Kipras savas karaspēka vienības, jāizbeidz nelikumīgā militārā klātbūtne un cita starpā arī jāatrisina strīdi par jūras robežām, ievērojot gan ANO Hartas un UNCLOS noteikumus, gan starptautisko tiesību normas vispār;
N. tā kā Turcijai varētu būt galvenā nozīme, nodrošinot, ka tiek dažādoti energoresursi, kā arī naftas, gāzes un elektroenerģijas tranzīta ceļi no kaimiņvalstīm uz ES, ja vien Turcija ievērotu savu kaimiņu suverēnās tiesības;
O. tā kā Turcija nav atcēlusi savu Navigācijas teleksa rīkojumu,
1. nosoda Turcijas rīcību, jo tā nemitīgi pārkāpj starptautiskās tiesības, kaitējot Kipras Republikai, šajā gadījumā — jūras tiesības, tostarp gan UNCLOS, gan starptautisko jūras paražu tiesību normas;
2. mudina Turciju nekavējoties atcelt savu NAVTEX rīkojumu un atturēties no jebkādas rīcības, kas klaji pārkāpj Kipras Republikas suverēnās tiesības, tostarp tiesības iezīmēt savas jūras teritorijas robežas, slēgt divpusējus nolīgumus attiecībā uz savu EEZ, kā arī izpētīt un izmantot savus dabas resursus visu Kipras iedzīvotāju vajadzībām;
3. pauž nožēlu par to, ka Turcija neatlaidīgi īsteno agresīvu politiku pret Kipras Republiku, tā apdraudot stabilitāti reģionā; turklāt norāda — tā kā Turcijas „iezīmētā” jūras teritorija atrodas pie Kipras Republikas teritoriālajiem ūdeņiem, Turcijas pārkāpums ir uzskatāms arī par Kipras pilsoņu apdraudējumu un mazina uzticēšanos tam, ka Turcija respektēs noregulējumu, ja tādu izdosies panākt;
4. aicina Turciju ievērot ES dalībvalsts Kipras Republikas suverēnās tiesības un atgādina, ka cita starpā tās ir arī tiesības slēgt divpusējus nolīgumus, kā arī izpētīt un izmantot valsts dabas resursus atbilstoši visām starptautisko jūras tiesību normām;
5. aicina Turcijas valdību bez liekas vilcināšanās parakstīt un ratificēt UNCLOS, kas ir daļa no acquis communautaire;
6. ir ļoti nobažījies un pauž neapmierinātību, jo nekas neliecina, ka Turcija patiešām vēlētos iesaistīties tiešo sarunu procesā; pauž nožēlu par Turcijas neseno agresiju un mudina Ankaru beigt īstenot savu nesamierināmas nostājas politiku attiecībā pret Kipras Republiku, kā arī atturēties no jebkādas rīcības, kas neveicina miera procesu;
7. uzsver, ka šādas provokācijas netiks ignorētas, un atgādina Turcijai, ka pievienošanās process, arī saistībā ar sarunu sadaļu atvēršanu, joprojām ir atkarīgs no tā, vai Turcija būs izpildījusi visas savas līgumsaistības attiecībā pret Eiropas Savienību un visām tās dalībvalstīm;
8. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ANO ģenerālsekretāram, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Turcijas Republikas valdībai un parlamentam.
- [1] OV C 199E, 7.7.2012., 98. lpp.
- [2] Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0116.
- [3] Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0184.
- [4] Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0277.
- [5] Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0235.