REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Kipras Republikas ekskluzīvajā ekonomikas zonā

5.11.2014 - (2014/2921(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu

Ska Keller Verts/ALE grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0211/2014

B8‑0217/2014

Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Kipras Republikas ekskluzīvajā ekonomikas zonā

(2014/2921(RSP))

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Turciju, proti, 2014. gada 12. marta rezolūciju par Turcijas 2013. gada progresa ziņojumu[1],

–       ņemot vērā Eiropadomes 2014. gada 23. un 24. oktobra secinājumus,

–       ņemot vērā Kipras Republikas prezidenta Nicos Anastasiades un Turcijas kipriešu līdera Derviş Eroğlu kopīgo paziņojumu, kurā apstiprināts mērķis par valsti ar vienotu suverenitāti un divām juridiskajām personām, paredzot noteiktas pilnvaras, kas nodalītas no federālajām kompetencēm, un kurš veicināja sarunu atsākšanos 2014. gada februārī, lai risinātu sadalītās salas jautājumu,

–       ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra Ban Ki-moon 2014. gada 23. oktobra paziņojumu, kurā viņš pauda bažas par pārtrauktajām sarunām un neseno spriedzes saasināšanos starp Kipras Republiku un Turciju,

–       ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.     tā kā ES patiesi atbalsta Kipras apvienošanu divu politiski līdztiesīgu kopienu un teritoriju federācijā saskaņā ar ANO parametriem;

B.     tā kā 2014. gada 3. oktobrī Turcija izdeva Navigācijas teleksa (NAVTEX) direktīvu, nosakot plašu Kipras ekskluzīvās ekonomikas zonas (EEZ) dienvidu daļu par teritoriju, kurā laika posmā no 2014. gada 20. oktobra līdz 30. decembrim Turcijas zinātniskais kuģis „Barbaros” veiks seismiskos pētījumus;

C.     tā kā Turcijas ģenerālštābs paziņoja, ka operācijas „Mediterranean Shield” laikā Turcijas jūras spēku karakuģis Göksu ir izpildījis pienākumu aizsargāt un atbalstīt seismiskās izpētes kuģi Barbaros Hayrettin Paşa, kurš veic darbības saskaņā ar Kipras okupētajā teritorijā esošo Turcijas un Kipras iestāžu izsniegto licenci Turcijas naftas korporācijai „TPAO”; tā kā saskaņā ar Turcijas ģenerālštāba paziņojumu karakuģis Zipkin turpina novērot urbšanas platformu SAIPEM‑1000, kas darbojas deviņu kilometru attālumā no Kipras Republikas EEZ;

D.     tā kā šī teritorija atrodas nevis tuvu Turcijai, bet tieši pretī lielākajai Kipras Republikas ostai Limasolā un mazākām zvejas un amatierzvejas ostām starp Larnaku un Limasolu, turklāt tā nav daļa no teritorijām, kuras Turcija nelegāli uzskata par savu EEZ;

E.     tā kā Turcija šīs darbības veic kritiskā sarunu procesa posmā pēc tam, kad visai nesen par jauno ANO ģenerālsekretāra īpašo padomnieku tika iecelts Espen Barth Eide, un dažas dienas pirms svarīgo Kipras grieķu un Kipras turku sarunu jaunā posma sākuma;

F.     tā kā 2014. gada 7. oktobrī pēc Turcijas karakuģu izvietošanas Kipras Republikas EEZ prezidents Nicos Anastasiades, protestējot pret Turcijas centieniem ierobežot valsts tiesības izmantot naftas un gāzes rezerves, atsauca savu līdzdalību ANO vadītajās sarunās;

G.     tā kā Kipras Republikas EEZ daļas jau ir piešķirtas starptautiskiem un Eiropas uzņēmumiem, lai tie varētu izpētīt un izmantot iespējamās ogļūdeņraža rezerves jūras dibena dzīlēs;

H.     tā kā dabas resursu izmantošana būtu jāuzskata par iespēja panāktu lielāku tuvināšanos starp pusēm un galu galā šis jautājums būtu jāiekļauj sarunās saistībā ar plašiem uzticības veidošanas pasākumiem, kuru mērķis ir resursu taisnīga un objektīva koplietošana;

I.      tā kā Turcijas kipriešu līderis Derviş Eroğlu vēstulē ANO ģenerālsekretāram solīja, ka pildīs Talat-Christofias periodā panāktās vienošanās;

J.      tā kā 2011. gada 21. septembrī Turcija parakstīja līgumu ar Kipras turku līderiem par kontinentālā šelfa Vidusjūras austrumu daļā delimilitarizāciju; tā kā kontinentālais šelfs ir jūras jurisdikcijas joma, kurā piekrastes valstīm ir suverēnas tiesības pētīt un izmantot savus jūras gultnes un zemes dzīļu dabas resursus;

K.     tā kā ES ir ratificējusi ANO Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS), kas tagad ir neatņemama ES acquis communautaire daļa;

L.     tā kā ticami pētījumi liecina par to, ka salas atkalapvienošanās varētu veicināt Kipras ekonomiku, sniedzot labumu abām kopienām,

1.      pauž nožēlu par Turcijas draudu un vienpusējo darbību, kas vērstas pret Kipras Republiku, eskalāciju pēdējo dažu dienu laikā saistībā ar ekskluzīvo ekonomikas zonu; uzsver to, ka Ankaras attieksme tieši apdraud Kipras Republikas suverenitāti;

2.      uzsver, ka šāda rīcība ir Kipras Republikas suverēno tiesību un starptautisko tiesību, tostarp UNCLOS, pārkāpums;

3.      aicina visas puses pašreizējās krīzes laikā rīkoties atbildīgi un konstruktīvi; mudina Turciju nekavējoties atsaukt karakuģus no Kipras jūras, lai mazinātu saspīlējumu un bruģētu ceļu sarunu atsākšanai;

4.      uzskata, ka dabas resursu izpēte Kipras Republikas ekskluzīvās ekonomikas zonā nav pretrunā sarunām par salas atkalapvienošanos un nemazina to nozīmi; šajā sakarībā norāda, ka naftas un gāzes iespējamai izmantošanai vajadzētu sniegt labumu visiem Kipras iedzīvotājiem, neatkarīgi no tā, kurā pusē viņi dzīvo vai kurai pusei pieder;

5.      pauž nožēlu par pašreizējo situāciju –– kamēr Kipras grieķu sarunu līderis mudina uz drosmīgu uzticības veidošanas pasākumu pieņemšanu, Turcija atbild ar agresīvām provokācijām;

6.      aicina Turciju izrādīt patiesu politisko gribu, lai rastu visaptverošu un ilgtspējīgu risinājumu ilgstošajam salas sadalījumam, jo šāds risinājums sniegtu patiesu labumu visiem Kipras iedzīvotājiem; šajā sakarībā pauž nožēlu par to, ka Kipras turku puse ir noraidījusi Kipras grieķu ierosināto uzticības veidošanas pasākumu paketi;

7.      aicina Turciju atturēties no jebkādas provokācijas, tieši pārkāpjot starptautiskās tiesības, kas varētu apdraudēt ANO aizgādībā notiekošās sarunas;

8.      uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai paralēli sarunām papildu uzmanība tiktu veltīta arī Kipras turku kopienas izolācijas mazināšanai; šajā sakarībā pauž nožēlu, ka ES nespēja pildīt savus solījumus, un aicina Komisiju ierosināt jaunu regulas projektu, lai pieļautu tiešu tirdzniecību starp salas ziemeļu daļu un pārējām dalībvalstīm;

9.      atgādina, ka Turcijai kā ES kandidātvalstij būtu jārīkojas saskaņā ar ES vērtībām, izvairoties no darbībām, kas ir naidīgas pret dalībvalstīm;

10.    uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropas Ārējās darbības dienestam, Padomei un Komisijai, Kipras Republikas prezidentam un parlamentam, Kipras turku kopienas līderim un Turcijas prezidentam, valdībai un parlamentam.

 

• [1]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0235.