REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par miera procesu Ziemeļīrijā
5.11.2014 - ((2014/2906(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Seán Kelly PPE grupas vārdā
Claude Moraes S&D grupas vārdā
James Nicholson ECR grupas vārdā
Marian Harkin, Catherine Bearder ALDE grupas vārdā
Martina Anderson, Gabriele Zimmer, Lynn Boylan, Liadh Ní Riada, Matt Carthy, Patrick Le Hyaric, Neoklis Sylikiotis, Merja Kyllönen, Malin Björk, Dimitrios Papadimoulis, Kateřina Konečná GUE/NGL grupas vārdā
Keith Taylor Verts/ALE grupas vārdā
B8‑0218/2014
Eiropas Parlamenta rezolūcija par miera procesu Ziemeļīrijā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Lielās piektdienas vienošanos, ko sauc arī par Belfāstas vienošanos un kas panākta daudzpusējās sarunās un parakstīta 1998. gada 10. aprīlī,
– ņemot vērā 2001. gada Vestonpārkas vienošanos,
– ņemot vērā vienošanos, kas panākta daudzpusējās sarunās, kuras notika 2006. gada 11.–13. oktobrī Sentendrūsā, Faifā, Skotijā, un kurās piedalījās abas valdības un visas Ziemeļīrijas galvenās partijas,
– ņemot vērā 2008. gada Hilsboro vienošanos,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regulu (ES) Nr. 230/2014, ar ko izveido stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu (programmu PEACE IV)[1]
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 15. decembra Regulu (ES) Nr. 1232/2010 par Eiropas Savienības finanšu iemaksām Starptautiskajā Īrijas fondā (2007.–2010. gads)[2],
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā ir svarīgi izbeigt visus vardarbīgos konfliktus Eiropas Savienībā;
B. tā kā Apvienotās Karalistes un Īrijas valdību un politisko partiju sarunās tika panākta 1998. gada Lielās piektdienas vienošanās (Belfāstas vienošanās), kas paredzēja izveidot decentralizētu administrāciju, tostarp asambleju un izpildpārvaldi ar dalītu varu, ziemeļu un dienvidu ministru padomi, ziemeļu un dienvidu starpparlamentu asociāciju, ziemeļu un dienvidu konsultatīvo forumu, Lielbritānijas un Īrijas starpvaldību konferenci, Lielbritānijas un Īrijas padomi un paplašinātu Lielbritānijas un Īrijas starpparlamentu iestādi;
C. tā kā Eiropas Savienība līdzās citiem starptautiskajiem partneriem, piemēram, Amerikas Savienotajām Valstīm, Kanādai, Jaunzēlandei un Austrālijai, ir veikusi svarīgu darbu miera procesa īstenošanas atbalstam, inter alia izmantojot Starptautisko Īrijas fondu;
D. tā kā līdz šim sasniegtais progress ir bijis spēcīgs un labs piemērs, kā atrisināt konfliktu, balstoties uz partnerību, vienprātību un vienlīdzīgas attieksmes principiem, vienādu statusu un savstarpēju cieņu, un tas ir pozitīvi ietekmējis politiskās attiecības ne vien Ziemeļīrijā, bet arī plašākā mērogā;
E. tā kā politiskās institūcijas, kas izveidotas saskaņā ar Lielās piektdienas vienošanos, ir sekmīgi darbojušās jau ilgu laiku;
F. tā kā jaunajos politiskajos apstākļos ir panākta ievērojama ekonomiskā attīstība, samazinot bezdarba līmeni, piesaistot investīcijas un panākot, ka Ziemeļīriju labprāt izvēlas starptautisku konferenču, sporta un kultūras pasākumu rīkošanai;
G. tā kā sociālās un ekonomiskās attīstības jomā joprojām pastāv būtiskas reģionālās atšķirības;
H. tā kā miera procesā jāiegulda pastāvīgs darbs un tā kā pēdējos gados tomēr ir bijušas vairākas politiskas krīzes, tostarp procesa pretinieku grupu draudi, kuru dēļ process ir iestrēdzis, lai gan asambleja un izpildpārvalde vēl darbojas;
I. tā kā 2013. gada decembrī pārtrūka vispusējās sarunas, kuras vadīja bijušais ASV diplomāts un sūtnis Ziemeļīrijā Richard Haas un kuru mērķis bija atrisināt vairākus visstrīdīgākos jautājumus, piemēram, par karogu un simbolikas lietojumu, protesta akcijām un gājieniem;
J. tā kā ir atsākušās sarunas, kuru mērķis ir atrisināt atlikušos jautājumus;
K. tā kā ES programmas PEACE mērķis ir nostiprināt virzību uz miermīlīgu un stabilu sabiedrību un veicināt samierināšanu, izmantojot atbalsta pasākumus un projektus, kas palīdz samierināt kopienas un veidot kopēju sabiedrību visiem,
1. pauž bažas par to, ka miera procesa īstenošana ir nonākusi strupceļā, un mudina visas procesā iesaistītās puses konstruktīvi darboties, lai panāktu galīgu konflikta atrisinājumu un to, ka tiek pilnīgi īstenota Lielās piektdienas vienošanās un vēlākas vienošanās ar mērķi panākt ilgstošu un noturīgu mieru;
2. atzinīgi vērtē iniciatīvu organizēt vispusējas sarunas nolūkā izkļūt no šā strupceļa un uzsver, ka jāvienojas par atlikušajiem jautājumiem, lai nostiprinātu Ziemeļīrijas demokrātisko institūciju darbību un stabilitāti; mudina visas puses konstruktīvi iesaistīties šajās sarunās, lai atrisinātu visus atlikušos jautājumus;
3. atzinīgi vērtē to, ka prezidenta Obama administrācijas valsts sekretārs John Kerry ir iecēlis senatoru Gary Hart par personīgo sūtni;
4. pauž bažas par to, ka marginālu elementu turpinātā vardarbība, noziegumi un antisociālās darbības apdraud miera procesu; uzsver, ka šādas noziedzīgas darbības ir jāapkaro, risinot pašreizējās ekonomiskās problēmas, piemēram, bezdarbu, zemo ienākumu un dzīves līmeni; uzsver, ka pastāvīgā vardarbība un iebiedēšana jānovērš, ar visu attiecīgo aģentūru atbalstu panākot iesaistīto kopienu plašu līdzdalību;
5. tāpēc uzsver, ka steidzami vēl vairāk jāsekmē samierināšanās un jāuzlabo kopienu attiecības, kā arī ekonomika un sociālā attīstība, lai nostiprinātu miera procesu; šajā sakarā uzsver ES Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu un jo īpaši programmai PEACE piešķirtos EUR 150 miljonus, kā mērķis ir risināt šos svarīgos Ziemeļīrijas un Īrijas pierobežas reģiona jautājumus par labu visiem — gan ziemeļiem, gan dienvidiem;
6. pauž cerību, ka Komisijas darba grupa Ziemeļīrijas jautājumā arī turpmāk sniegs svarīgu atbalstu;
7. uzsver, ka Parlaments ir gatavs piedāvāt jebkādu atbalstu, ko iesaistītās puses uzskatītu par noderīgu miera procesā; aicina pirmo ministru un pirmā ministra vietnieku pēc vispusējo sarunu sekmīgas noslēgšanas uzstāties Parlamentā;
8. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Ziemeļīrijas izpildpārvaldei un Apvienotās Karalistes un Īrijas valdībām.