Procedūra : 2014/2922(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0219/2014

Iesniegtie teksti :

B8-0219/2014

Debates :

Balsojumi :

PV 13/11/2014 - 8.8
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2014)0053

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 150kWORD 70k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0213/2014
5.11.2014
PE537.123v01-00
 
B8-0219/2014

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par humanitāro situāciju Dienvidsudānā (2014/2922(RSP))


Ignazio Corrao, Fabio Massimo Castaldo EFDD grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par humanitāro situāciju Dienvidsudānā (2014/2922(RSP))  
B8‑0219/2014

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Sudānu un Dienvidsudānu un jo īpaši 2013. gada 10. decembra rezolūciju par starptautiskās sabiedrības centieniem saistībā ar attīstības un valsts izveides sekmēšanu Dienvidsudānā(1) un 2014. gada 16. janvāra rezolūciju par stāvokli Dienvidsudānā(2) ,

–       ņemot vērā 2005. gadā noslēgto Sudānas vispārējo miera līgumu (VML);

–       ņemot vērā Padomes 2014. gada 20. janvāra un 17. marta secinājumus par Dienvidsudānu,

–       ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos preses sekretāra 2014. gada 28. augusta paziņojumus par stāvokli Dienvidsudānā,

–       ņemot vērā ES starptautiskās sadarbības, humānās palīdzības un reaģēšanas krīzes situācijās komisāres Kristalina Georgieva 2014. gada 25. septembra paziņojumu,

–       ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra Ban Ki-moon 2014. gada 30. oktobra paziņojumu,

–       ņemot vērā Sudānai un Dienvidsudānai paredzēto 2012. gada aprīļa plānu,

–       ņemot vērā Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu, Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un Kotonū nolīgumu,

–       ņemot vērā Starpvaldību attīstības iestādes (IGAD) 2014. gada 20. oktobra paziņojumu,

–       ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.     tā kā šis politiskais konflikts sākās pēc tam, kad valsts prezidents Salva Kiir, kurš pārstāv dinka etnisko grupu, apvainoja paša atlaisto prezidenta vietnieku Riek Machar, kurš pārstāv nūru etnisko grupu, pret viņu vērsta valsts apvērsuma plānošanā; tā kā Riek Machar ir noliedzis valsts apvērsuma plānošanu;

B.     tā kā kopš 2013. gada 15. decembra valsts ziemeļu un dienvidu daļā faktiski notiek pilsoņu karš, kas ir novedis pie vairāk nekā 1,7 miljonu cilvēku pārvietošanas Dienvidsudānas iekšienē un ārpus tās, tostarp 1,3 miljonu cilvēku iekšējas pārvietošanas, no kuriem aptuveni 100 000 ir atraduši pajumti ANO misijas Dienvidsudānā (UNMISS) blīvi apdzīvotās civiliedzīvotāju aizsardzības teritorijās cilvēkam nepieņemamos apstākļos, savukārt vairāk nekā 452 000 bēgļu — kaimiņvalstīs (Etiopijā, Kenijā, Sudanā un Ugandā);

C.     tā kā tiek sagaidīts, ka līdz 2014. gada beigām Dienvidsudānas iekšienē un ārpus tās tiks pārvietoti 2,3 miljoni cilvēku;

D.     tā kā Dienvidsudānu ir pārņēmusi nepārtrauktu krīžu sērga, kuras ir radījušas milzīgas humānās palīdzības vajadzības; tā kā tiešas kara sekas Dienvidsudānā ir smaga nodrošinātības ar pārtiku un uztura krīze; tā kā pārtikas trūkums apdraud 7 miljonus cilvēku, no kuriem 3,9 miljonus skar tūlītējs risks, un tā kā vadošās palīdzības sniegšanas aģentūras ir brīdinājušas, ka daļa Dienvidsudānas varētu nonākt badā 2015. gada sākumā, ja atjaunosies karadarbība;

E.     tā kā svarīgākās humānās palīdzības vajadzības attiecas uz pārtiku, tīru ūdeni, veselības aprūpi, sanitāriju, pajumti un aizsardzību;

F.     tā kā konflikts ir izpostījis dzīvi miljoniem cilvēku, īpaši smagi skarot bērnus; tā kā, ja vien nekavējoties netiks palielināts uztura pakalpojumu apjoms, 50 000 bērnus vecumā līdz pieciem gadiem apdraudēs nāve; tā kā vairāk nekā 9000 bērnu ir iesaistīti bruņotajos spēkos un 11 000 bērnu ir skāruši bruņotu grupu uzbrukumi skolām un to ieņemšana;

G.     tā kā, neskatoties uz ražas sezonas sākumu, tiek lēsts, ka 1,5 miljoni cilvēku paliks krīzes vai ārkārtas līmeņa pārtikas trūkuma apstākļos; tā kā 2015. gada perspektīvas ir sliktas, jo īpaši konfliktu skartajās teritorijās, kur personu pārvietošanas līmenis ir augsts un zemes apsaimniekošana un ražas iegūšana ir grūti iespējama;

H.     tā kā akūtas uztura nepietiekamības rādītāji (smaga akūta uztura nepietiekamība un vispārēja uztura nepietiekamība) ir virs ārkārtas līmeņa daudzās teritorijās, no kurām augstākie nepietiekamības rādītāji ir konfliktu skartajās nūru kopienās;

I.      tā kā 2014. gada oktobrī Komisija par EUR 20 miljoniem palielināja EUR 100 miljonu piešķīrumu humānajai palīdzībai, lai varētu apmierināt Dienvidsudānas bēgļu neatliekamās vajadzības kaimiņvalstīs; tā kā ES — dalībvalstis un Komisija — līdz šim 2014. gadā ir sniegusi palīdzību EUR 245 miljonu apmērā, kas ir vairāk nekā viena trešdaļa no visa humānās palīdzības finansējuma;

J.      tā kā Dienvidsudāna ir pasaulē jaunākā un neaizsargātākā valsts, kā arī viena no vismazāk attīstītajām valstīm; tā kā ANO ir pasludinājusi stāvokli Dienvidsudānā par 3. līmeņa ārkārtas stāvokli, kas ir augstākais humanitārās krīzes līmenis, un tā kā šī valsts ieņem otro vietu ECHO Pasaules neaizsargātības un krīzes novērtējuma galīgajā indeksā;

K.     tā kā vardarbība un apzināti uzbrukumi civiliedzīvotājiem atkārtojas un ir ārkārtēji brutāli un tā kā daudzos gadījumos notiek vēršanās pret cilvēkiem, pamatojoties uz viņu etnisko un/vai politisko piederību;

L.     tā kā pašreizējo krīzi lielākoties ir izraisījis bruņots konflikts un tā kā skartie iedzīvotāji ir piedzīvojuši smagus pret viņiem vērstus nodarījumus; tā kā militārās grupas ar politikas dalībnieku atbalstu izvērš plaši izplatītu vardarbību pret civiliedzīvotājiem, veic mērķtiecīgas etnisko grupu slepkavības un sieviešu iebiedēšanu, kā arī ir bieži īsteno vardarbību pret bērniem; tā kā medicīnas iestādes ir iznīcinātas un pacienti savās gultās ir izvaroti un/vai nogalināti;

M.    tā kā Dienvidsudāna gadu desmitiem cieš no konfliktiem un nolaidības līdz ar biežām dabas katastrofām un slimību uzliesmojumiem;

N.     tā kā valstī ir sastopama holēras epidēmija un citu slimību (malārija, melnais drudzis, hepatīts utt.) izplatība palielinās, ko daļēji ietekmē lietus sezona, kā arī tas, ka iedzīvotāju pārvietošana ir viņus vēl vairāk novājinājusi;

O.     tā kā konflikts un regulārās dabas katastrofas arī ietekmē valsts jau tā novājināto ekonomiku, jo plūdu, sausuma un iedzīvotāju pārvietošanas dēļ raža netiek iegūta un pārtikas ražošana ir ierobežota;

P.     tā kā humānā palīdzība tiek sniegta ārkārtīgi sarežģītos apstākļos, jo pret humānās palīdzības sniedzējiem tiek vērsta vardarbība un uzbrukumi, kas būtiski ierobežo piekļuvi tiem, kam šī palīdzība ir nepieciešama, un līdzekļu piesavināšanās un cita nelegāla šķēršļu radīšana vēl vairāk ierobežo palīdzības organizāciju darbību,

1.      nosoda iepriekšējos vienošanās par vardarbības pārtraukšanu pārkāpumus un prasa visām pusēm ievērot vienošanās nosacījumus un neatjaunot karadarbību;

2.      pauž dziļas bažas par nodrošinātības ar pārtiku stāvokli Dienvidsudānā, kuru ir izraisījis konflikts un kurš ir pasliktinājies regulāro dabas katastrofu dēļ;

3.      atkārtoti apstiprina stingru apņemšanos ievērot Sudānas un Dienvidsudānas suverenitāti, neatkarību, vienotību un teritoriālo nedalāmību un atgādina labu kaimiņattiecību, neiejaukšanās un reģionālās sadarbības principu nozīmi;

4.      atzinīgi vērtē ES ieguldījumu humanitārās krīzes noregulēšanā Dienvidsudānā un prasa dalībvalstīm rast risinājumu, kā atbilstīgi savām starptautiskajām saistībām finansēt noregulējumu krīzēm, kuru skaits aizvien pieaug;

5.      aicina starptautisko sabiedrību ievērot savas pamatsaistības attiecībā uz Dienvidsudānu un reģionu un mobilizēt līdzekļus, lai nekavējoties reaģētu uz humanitārās situācijas pasliktināšanos Dienvidsudānā;

6.      aicina visas Dienvidsudānas kaimiņvalstis un reģionālos spēkus cieši sadarboties, lai šajā valstī un reģionā uzlabotu drošības situāciju un rastu šai krīzei miermīlīgu un ilgstošu politisku risinājumu;

7.      pauž nožēlu par to, ka, neskatoties uz IGAD nepārtrauktajiem starpniecības centieniem miera sarunās, lai izveidotu nacionālās vienotības pagaidu valdību, nav panākts būtisks progress; tomēr atbalsta IGAD vadīto starpniecību un tās pūliņus bruģēt ceļu iekļaujošam politiskajam dialogam un prasa ES turpināt palīdzēt IGAD konceptuāli un finansiāli, kā arī turpināt palīdzēt personālam novērot pamieru un izveidot pārbaudes mehānismu;

8.      aicina efektīvi uzraudzīt cilvēktiesības, tostarp seksuālu vardarbību un vardarbību dzimuma dēļ, kā arī vardarbību un ļaunprātīgu izturēšanos pret bērniem;

9.      prasa rast risinājumu visiem neatrisinātajiem jautājumiem vispārējā miera līgumā (VML);

10.    pauž dziļas bažas par šā konflikta etnisko ievirzi; uzsver, ka centieni iegūt varu, izmantojot vardarbību vai dalot cilvēkus pēc etniskās piederības, ir pretrunā demokrātiskajam tiesiskumam un starptautiskajām tiesību normām; arī pauž bažas, ka konfliktam var būt tālejošas un destabilizējošas sekas jau tā nestabilajā reģionā, ko sevišķi destabilizē pieaugošais bēgļu skaits kaimiņvalstīs;

11.    atgādina, ka humānā palīdzība ir ļoti būtiska, taču tā nevar atrisināt politisku problēmu vai radīt mieru, drošību un stabilitāti; uzskata, ka pušu dialogs un sadarbība un vienošanās par pamieru pilnīga īstenošana ir īpaši svarīga ne vien mieram, drošībai un stabilitātei, bet arī kā ilgtermiņa risinājums Dienvidsudānas tautai; uzsver to, ka pilsoniskās sabiedrības līdzdalība miera sarunās ir īpaši būtiska;

12.    nosoda to, ka humānās palīdzības piekļuvi kavē kaujas un abu pušu īstenotā vardarbība pret humānās palīdzības darbiniekiem, un aprīkojuma un infrastruktūras bojājumi; prasa visām iesaistītajām pusēm nodrošināt humānās palīdzības darbiniekiem pilnīgu, drošu un netraucētu piekļuvi visam nepieciešamajam viņu pienākumu veikšanai saskaņā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām un ANO pamatprincipiem par humāno palīdzību;

13.    prasa īstenot bērnu aizsardzības programmas, tostarp attiecībā uz ģimenes locekļu meklēšanu un ģimenes apvienošanos, uz dzimumu balstītas vardarbības profilakses un tās seku ārstēšanu, aizsardzības uzraudzību un palīdzību atsevišķu grūtību novēršanā, ar vardarbību saistītu risku, piemēram, apgaismojuma līmeņa apmetnēs, samazināšanu;

14.    pauž nožēlu par to, ka šis konflikts ir kavējis daudzu pamata sociālo pakalpojumu sniegšanu un ka tūkstošiem bērnu neapmeklē skolu; pauž bažas par to, ka bērni turpina nest vardarbības slogu, ciešot no psiholoģiskām grūtībām un piekļuves trūkuma pakalpojumiem, tostarp izglītībai; prasa pārtraukt iesaistīt un izmantot bērnus bruņotajos spēkos, kā arī pārtraukt citus smagus pārkāpumus pret bērniem;

15.    prasa rīkoties, lai nodrošinātība ar pārtiku joprojām būtu viena no būtiskākajām intervences jomām, uzlabojot sniegtās pārtikas humānās palīdzības saņēmēju atlasi un ietekmi, kā arī uzlabojot saņēmēju atlasi atbilstīgi viņu neaizsargātības līmenim;

16.    uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Dienvidsudānas valdībai, Dienvidsudānas cilvēktiesību komisāram, Dienvidsudānas Nacionālajai leģislatīvajai asamblejai, Āfrikas Savienības institūcijām, Starpvaldību attīstības iestādei, ES un ĀKK Apvienotās parlamentārās asamblejas līdzpriekšsēdētājiem un ANO ģenerālsekretāram.

(1)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0546.

(2)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0042.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika