Rezolūcijas priekšlikums - B8-0222/2014Rezolūcijas priekšlikums
B8-0222/2014

    REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par humanitāro situāciju Dienvidsudānā

    5.11.2014 - (2014/2922(RSP))

    iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
    saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu

    Charles Goerens, Louis Michel, Ivo Vajgl ALDE grupas vārdā

    Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0213/2014

    Procedūra : 2014/2922(RSP)
    Dokumenta lietošanas cikls sēdē
    Dokumenta lietošanas cikls :  
    B8-0222/2014
    Iesniegtie teksti :
    B8-0222/2014
    Debates :
    Pieņemtie teksti :

    B8-0222/2014

    Eiropas Parlamenta rezolūcija par humanitāro situāciju Dienvidsudānā

    (2014/2922(RSP))

    Eiropas Parlaments,

    –       ņemot vērā tā iepriekšējās rezolūcijas par Dienvidsudānu,

    –       ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2014. gada 28. augusta paziņojumu par situāciju Dienvidsudānā,

    –       ņemot vērā 2012. gada aprīlī apstiprināto plānu Sudānai un Dienvidsudānai,

    –       ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

    A.     tā kā, raksturojot situāciju Dienvidsudānā, ANO tai ir noteikusi ārkārtas situācijas 3. līmeni, kas ir sliktākais iespējamais humanitārās krīzes novērtējums;

    B.     tā kā Dienvidsudāna ir pasaules jaunākā un neaizsargātākā valsts, kas pēc Komisijas humanitārās situācijas vispārējās apdraudētības un krīzes novērtējuma galīgā indeksa ieņem otro vietu;

    C.     tā kā Dienvidsudānā kopš 2014. gada sākuma humānā palīdzība ir sniegta 2,4 miljoniem cilvēku;

    D.     tā kā ANO Drošības padomes Rezolūcijā Nr. 2155 (2014) ir paustas nopietnas bažas par cilvēku masveida pārvietošanu un humanitāro krīzi, kas aizvien padziļinās;

    E.     tā kā ir aplēsts, ka humānā palīdzība ir vajadzīga 3,8 miljoniem Dienvidsudānas iedzīvotāju, 1,4 miljoni iedzīvotāju ir pārvietoti valsts iekšienē un vairāk nekā 450 000 cilvēku meklē patvērumu kaimiņvalstīs;

    F.     tā kā 7 miljonus cilvēku apdraud pārtikas trūkums, tostarp 3,9 miljonus skar tūlītējs risks, un tā kā vadošās palīdzības sniegšanas aģentūras ir brīdinājušas, ka 2015. gada sākumā dažos Dienvidsudānas reģionos var iestāties bads, ja atsāksies karadarbība;

    G.     tā kā galvenās humanitārās vajadzības ir pārtika, tīrs ūdens, veselības aprūpe, mājokļi, sanitārija, higiēna, epidēmiju (piemēram, holēras) novēršana un aizsardzība;

    H.     tā kā pastāv bažas, ka Lopa-Lafon reģionā var no jauna izplatīties holēra;

    I.      tā kā Komisija 2014. gada 20. oktobrī palielināja humānajai palīdzībai atvēlēto 100 miljonu EUR lielo summu vēl par 20 miljoniem EUR, kopējam ES finansējumam humānajai palīdzībai krīzes apstākļos 2014. gadā sasniedzot 245 miljonus EUR, kas veido vairāk nekā vienu trešdaļu no visas starptautiskās palīdzības;

    J.      tā kā piekļuvi cilvēkiem, kam vajadzīga palīdzība, apgrūtina karadarbība un vardarbība, kas tiek vērsta arī pret humānās palīdzības sniedzējiem un piegādātājiem; tā kā apmēram 80 % no visiem veselības aprūpes un pamatpakalpojumiem sniedz nevalstiskas organizācijas;

    K.     tā kā pamatpārtikas un pamatuzturlīdzekļu krājumu sadale ir jo īpaši vajadzīga tādās pilsētās kā Bor un Benitiu;

    L.     tā kā ES ir pārplānojusi valsts izveides atbalsta līgumu, kas sākotnēji bija paredzēts kā budžeta atbalsts partnerībai ar NVO un starptautiskajām organizācijām nolūkā apmierināt vajadzības izglītības un veselības aprūpes jomā;

    M.    tā kā pēc ANO lūguma sniegt palīdzību 2014. gada 4. janvārī tika iedarbināts Savienības civilās aizsardzības mehānisms, lai sniegtu Dienvidsudānai palīdzību;

    N.     tā kā daudzo un ilgstošo krīžu dēļ starptautiskās humānās palīdzības resursi ir tikpat kā izsmelti;

    O.     tā kā pastāv risks, ka šī humanitārā krīze var pārņemt daudz plašāku reģionu, kurā jau valda nestabilitāte;

    P.     tā kā ar dzimumpiederību saistīta vardarbība ir dziļi iesakņojusies Dienvidsudānā;

    Q.     tā kā miera sarunās nav panākts būtisks progress un tā kā ANO humānās palīdzības koordinators ir norādījis, ka nav lielu izredžu panākt noturīgu mieru politiskā un starpkopienu līmenī,

    1.      pauž nopietnas bažas par humanitāro situāciju un pārtikas trūkumu Dienvidsudānā, situācijai vēl vairāk pasliktinoties pēc regulārām dabas katastrofām; uzsver, ka šī valsts ir īpaši neaizsargāta un nestabila, un pauž dziļas bažas par to, ka sabiedrības veselības krīze Dienvidsudānā prasīs arvien jaunas dzīvības;

    2.      aicina starptautisko sabiedrību ievērot savas saistības, piešķirot finansējumu, un mobilizēt līdzekļus, lai nekavējoties reaģētu uz humanitārās situācijas pasliktināšanos;

    3.      nosoda attiecību pasliktināšanos starp humānās palīdzības sniedzējiem un valdību, jo īpaši ņemot vērā nelikumīgo palīdzības aplikšanu ar nodokļiem un palīdzības sniedzēju nesodītu vajāšanu un pat nonāvēšanu;

    4.      mudina valdību un visas iesaistītās puses ievērot starptautiskos cilvēktiesību aktus un tiesību aktus humānās palīdzības jomā, kā arī nodrošināt piekļuvi un aizsardzību humānās palīdzības organizācijām, kuras sniedz palīdzību cietušajiem civiliedzīvotājiem, un atvērt humānās palīdzības koridorus preču un aprīkojuma piegādei; norāda, ka dažas ārvalstu palīdzības organizācijas jau ir pametušas Dienvidsudānu;

    5.      mudina ES pārplānot savu attīstības palīdzību, lai risinātu Dienvidsudānas tautas neatliekamākās problēmas, un aicina atbalstīt pāreju uz mieru un stabilitāti;

    6.      nosoda cilvēktiesību pārkāpumus un nelikumības, aicina visas iesaistītās puses nekavējoties izbeigt visus cilvēktiesību pārkāpumus, tostarp tos, kuri vērsti pret bēgļiem un pārvietotajām personām, sievietēm un pie neaizsargātām grupām piederošiem cilvēkiem, kā arī žurnālistiem, un aicina saukt pie atbildības tos, kuri izdarījuši cilvēktiesību pārkāpumus;

    7.      nosoda karadarbības pārtraukšanas vienošanās līdzšinējos pārkāpumus un prasa visām pusēm ievērot vienošanās nosacījumus un neatsākt karadarbību;

    8.      atgādina, ka pamiera vienošanās pilnīga ievērošana un tūlītēja sarunu atsākšana, lai izveidotu nacionālās vienotības pagaidu valdību, ir vienīgais ilgtermiņa risinājums Dienvidsudānas tautai; pauž īpašas bažas par šā konflikta etnisko dimensiju;

    9.      uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Dienvidsudānas valdībai, Dienvidsudānas cilvēktiesību komisāram, Dienvidsudānas Nacionālajai leģislatīvajai asamblejai, Āfrikas Savienības institūcijām, Starpvaldību attīstības iestādei, ES un ĀKK Apvienotās parlamentārās asamblejas līdzpriekšsēdētājiem un ANO ģenerālsekretāram.