Procedūra : 2014/2922(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0224/2014

Iesniegtie teksti :

B8-0224/2014

Debates :

Balsojumi :

PV 13/11/2014 - 8.8
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2014)0053

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 159kWORD 77k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0213/2014
5.11.2014
PE537.128v01-00
 
B8-0224/2014

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par humanitāro situāciju Dienvidsudānā (2014/2922(RSP))


Joachim Zeller, Davor Ivo Stier, Lorenzo Cesa, Mariya Gabriel, Elisabetta Gardini, Philippe Juvin, Luděk Niedermayer, Stanislav Polčák, Maurice Ponga, Jiří Pospíšil, Cristian Dan Preda, Pavel Svoboda, Michaela Šojdrová PPE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par humanitāro situāciju Dienvidsudānā (2014/2922(RSP))  
B8‑0224/2014

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Dienvidsudānu, jo īpaši 2014. gada 16. janvāra rezolūciju par stāvokli Dienvidsudānā(1),

–       ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Catherine Ashton 2014. gada 10. maija paziņojumu par Adisabebā panākto vienošanos par Dienvidsudānu,

–       ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves preses sekretāra 2014. gada 28. augusta un 2014. gada 31. oktobra paziņojumu par Dienvidsudānu,

–       ņemot vērā Padomes 2014. gada 10. jūlija Lēmumu 2014/449/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Dienvidsudānā(2),

–       ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 2155 (2014),

–       ņemot vērā ANO Augstā cilvēktiesību komisāra starpposma ziņojumu par cilvēktiesību situāciju Sudānā, ko iesniedza apspriešanai ANO Cilvēktiesību padomes 27. sesijā rīkotajā paneļdiskusijā,

–       ņemot vērā ANO Humānās palīdzības koordinācijas biroja (OCHA) 2014. gada 23. oktobra stāvokļa ziņojumu Nr. 59 par krīzi Dienvidsudānā,

–       ņemot vērā sarunas par stāvokli Dienvidsudānā, kas notika Starpvaldību attīstības iestādes (IGAD) nelielajā augsta līmeņa sanāksmē, ko 2014. gada 22. oktobrī rīkoja Džūbā,

–       ņemot vērā 2005. gada Sudānas Vispārējo miera nolīgumu (VMN);

–       ņemot vērā Sudānai un Dienvidsudānai paredzēto plānu, kas izklāstīts Āfrikas Savienības Miera un drošības padomes 2012. gada 24. aprīļa paziņojumā un ko ES pilnībā atbalsta,

–       ņemot vērā Āfrikas Savienības Izmeklēšanas komisijas Dienvidsudānas jautājumā starpposma ziņojumu, kas publiskots 2014. gada 26.-27. jūnijā Malabo, Ekvatoriālajā Gvinejā,

–       ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–       ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

–       ņemot vērā Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu,

–       ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.     tā kā šis politiskais konflikts sākās pēc tam, kad valsts prezidents Salva Kīrs, kurš pārstāv dinka etnisko grupu, apvainoja paša atlaisto prezidenta vietnieku Rīku Maharu, kurš pārstāv nūru etnisko grupu, pret viņu vērsta valsts apvērsuma plānošanā; tā kā Rīks Mahars ir noliedzis apvērsuma mēģinājumu;

B.     tā kā pašreizējam konfliktam būtu jārod demokrātisks politiskais risinājums, kā arī jānodrošina iespējas radīt iestādes, par kurām panākta demokrātiska vienošanās, jaunas valsts veidošanai, kas nodibināta referenduma par neatkarību rezultātā; tā kā pilsoniskā sabiedrība ir pieprasījusi rast miermīlīgu politisku risinājumu šai problēmai;

C.     tā kā Dienvidsudānas konfliktā iesaistītās puses 2014. gada 7. janvārī Adisabebā uzsāka sarunas Starpvaldību attīstības iestādes (IGAD) aizgādībā; tā kā sadursmju pārtraukšana, koridoru atvēršana humānajai palīdzībai, politisko ieslodzīto atbrīvošana un civiliedzīvotāju aizsardzība ir galvenie jautājumi sarunu programmā;

D.     tā kā, neraugoties un notiekošajām miera sarunām, valstī joprojām valda nestabilitāte un turpinās cīņas un bruņoto spēku mobilizēšana;

E.     tā kā ar Padomes lēmumu tiek noteikti ierobežojumi ieceļošanai un līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana personām, kas kavē politisko procesu Dienvidsudānā, tostarp veicot vardarbības aktus vai pārkāpjot pamiera nolīgumus, kā arī personām, kas ir atbildīgas par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem Dienvidsudānā; tā kā tiek saglabāts spēkā esošais ieroču embargo pret Dienvidsudānu;

F.     tā kā ANO Drošības padomes Rezolūcijā Nr. 2155 (2014) paustas lielas bažas par cilvēku plaša mēroga pārvietošanu un humanitāro krīzi, kas aizvien padziļinās;

G.     tā kā, saskaņā ar iepriekš minēto OCHA ziņojumu, vairāk nekā 1,4 miljoni cilvēku Dienvidsudānā joprojām turpina bēgļu gaitas valsts iekšienē, un apmēram 470 000 ir aizbēguši no Dienvidsudānas un meklē glābiņu Etiopijā, Kenijā, Sudānā un Ugandā; tā kā pilsoņu karā īpaši neaizsargāti ir bērni; tā kā 500 000 bērnu ir kļuvuši par bēgļiem, 50 000 draud nāve, bads vai slimības, un 9 000 ir savervēti karošanai;

H.     tā kā stāvoklis Dienvidsudānā kopumā joprojām ir sasprings un neparedzams, un tiek ziņots par bruņotu sadursmju atsākšanos Dolibhilā un Bentiu; tā kā apmēram 80 % no visiem veselības aprūpes un pamata pakalpojumiem sniedz nevalstiskas organizācijas; tā kā humānās palīdzības sniegšanu apgrūtina aktīva karadarbība un uzbrukumi palīdzības sniedzējiem un palīdzības precēm;

I.      tā kā aktīvās sadursmes rada galvenās piekļuves problēmas humanitārajiem reaģēšanas pasākumiem; tā kā cilvēku piekļuve pārtikai joprojām ir ierobežota visā valstī un tā kā pamata pārtikas un barības piegāžu sadale īpaši ir vajadzīga Borā un Bentiu; tā kā vardarbības un pārvietošanas rezultātā ir zaudēti iztikas līdzekļi, jo īpaši ietekmējot pārtikas avotus, tā kā tas var eventuāli radīt uztura krīzi;

J.      tā kā pēc ANO lūguma sniegt palīdzību 2014. gada 4. janvārī tika aktivizēts ES civilās aizsardzības mehānisms, lai sniegtu Dienvidsudānai palīdzību, piegādājot patvertnes, medicīniskās palīdzības aprīkojumu, medikamentus, sadzīves priekšmetus un pārtiku;

K.     tā kā ANO ir pasludinājusi situāciju Dienvidsudānā par 3. līmeņa ārkārtas stāvokli, kas ir sliktākais humanitārās krīzes līmenis, un tā kā šī valsts ECHO Vispārējās ievainojamības un krīzes novērtējuma galīgajā indeksā ir ierindota otrajā vietā no beigām (pēc Centrālāfrikas Republikas);

L.     tā kā vardarbība Dienvidsudānā rada nepanesamus humanitāros zaudējumu, un ANO lēš, ka 2014. gadā ir nepieciešama humanitārā palīdzība 1,8 miljardu ASV dolāru apmērā;

M.    tā kā Komisija 2014. gada septembrī paziņoja, ka palielinās humānās palīdzības operācijai Dienvidsudānā paredzētā dzīvību glābjošā atbalsta finansējumu vēl par 20 miljoniem euro; tā kā, ieskaitot minēto jauno finansējumu, Dienvidsudānai paredzētais Komisijas humānās palīdzības apjoms 2014. gadā sasniedz vairāk nekā 120 miljonus euro, tostarp palīdzību Dienvidsudānas bēgļiem tās kaimiņvalstīs; tā kā ES (dalībvalstu un Komisijas) piešķirtās humānās palīdzības kopējais apjoms krīzes pārvarēšanai ir vairāk nekā 245 miljoni;

N.     tā kā plūdu, sausuma un iedzīvotāju pārvietošanas dēļ ir traucēta ražas novākšana un pārtikas ražošana ir ierobežota; tā kā 7 miljoniem cilvēku trūkst pārtikas, un šī problēma smagi skar 3,9 miljonus no tiem; tā kā līdz pat 50 000 bērnu var iet bojā no pārtikas trūkuma, ja nesaņems palīdzību;

O.     tā kā humanitārā situācija pasliktinās neparedzamu plūdu un holeras un citu slimību (tostarp malārijas, viscerālās leišmaniozes un hepatīta) uzliesmojumu dēļ;

P.     tā kā lietus sezonas dēļ pašlaik vairāk nekā puse no valsts teritorijas nav sasniedzama ar sauszemes transportu;

Q.     tā kā valsts veidošanai un krīzes pārvarēšanas centieniem ir nepieciešama ilgtermiņa perspektīva, kā arī starptautiskās sabiedrības nopietna, prognozējama un ilgstoša iesaistīšanās,

1.      asi nosoda karadarbību Dienvidsudānā un aicina visas puses nolikt ieročus un nekavējoties pārtraukt vardarbību, kuras rezultātā kopš krīzes sākuma 2013. gada decembrī ir gājuši bojā un ievainoti civiliedzīvotāji, kā arī tiem nodarīts kaitējums, turklāt vairāk nekā simtiem tūkstošu cilvēku ir pārvietoti;

2.      pauž dziļas bažas par humanitāro situāciju Dienvidsudānā (jau tāpat nestabilā un nepastāvīgā valstī), kas varētu destabilizēt visu Austrumāfrikas reģionu; pauž īpašas bažas par šā konflikta etnisko ievirzi; uzsver, ka centieni iegūt varu, pielietojot vardarbību vai dalot cilvēkus pēc etniskās piederības, ir pretrunā demokrātiskajam tiesiskumam un starptautiskajām tiesību normām;

3.      mudina abas konfliktā iesaistītās puses panākt vienošanos un pilnībā atbalsta Adisabebā notiekošās sarunas, aicinot nekavējoties panākt uguns pārtraukšanu un censties atrast veidu, kā nodrošināt ilgstošu mieru un stabilitāti; aicina valdību un dumpiniekus iesaistīties integrējošās un visaptverošās politiskās sarunās bez jebkādiem nosacījumiem, lai pēc labākās sirdsapziņas panāktu veiksmīgu sarunu noslēgumu; atzinīgi vērtē Āfrikas Savienības un Starpvaldību attīstības iestādes centienus iekļaujoša dialoga veicināšanā un starpniecībā;

4.      atzinīgi vērtē 2014. gada 12. martā notikušo Āfrikas Savienības Izmeklēšanas komisijas dibināšanas sanāksmi un šīs komisijas darba sākšanu kā būtiski svarīgus soļus neatkarīgā un publiskā cilvēktiesību stāvokļa uzraudzīšanā, šo tiesību pārkāpumu izmeklēšanā un ziņošanā par tiem; atzinīgi vērtē ANO misijas Dienvidsudānā (UNMISS) spēju ar Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja atbalstu izmeklēt cilvēktiesību pārkāpumus;

5.      nosoda visus cilvēktiesību pārkāpumus un nelikumības, aicina visas iesaistītās puses nekavējoties izbeigt visus cilvēktiesību pārkāpumus, tostarp tos pārkāpumus, kuri vērsti pret bēgļiem un pārvietotajām personām, sievietēm un pie neaizsargātām grupām piederošiem cilvēkiem, kā arī žurnālistiem, un aicina saukt pie atbildības tos, kuri izdarījuši cilvēktiesību pārkāpumus;

6.      mudina valdību un visas iesaistītās puses ievērot starptautiskos cilvēktiesību un humanitāro tiesību aktus, kā arī nodrošināt piekļuvi un aizsardzību humānās palīdzības organizācijām, kuras ierodas sniegt palīdzību cietušajiem civiliedzīvotājiem, un atvērt humānās palīdzības koridorus preču un aprīkojuma piegādēm; norāda, ka vairākas ārvalstu humānās palīdzības organizācijas jau ir pārtraukušas savu darbību Dienvidsudānā, un tās, kas tur vēl darbojas, saskaras ar lielām grūtībām, lai apmierinātu pārvietoto civiliedzīvotāju vajadzības; vēl norāda, ka šīs palīdzības organizācijas joprojām nespēj piekļūt daudzām teritorijām, kurās, domājams, desmitiem tūkstošu cilvēku vēl arvien varētu gaidīt palīdzību vai arī ir devušies to meklēt; mudina nodrošināt šādām palīdzības organizācijām netraucētu piekļuvi vietām, kurās vajadzīga palīdzība, un nekavējoties izbeigt nelikumīgu nodokļu iekasēšanu un naudas izspiešanu no palīdzības organizāciju darbiniekiem un šo darbinieku aizskaršanu;

7.      uzstāj, ka humānās palīdzības organizāciju ieguldījums ļaus starptautiskajām un nevalstiskajām organizācijām sniegt bēgļu un iekšzemē pārvietoto personu izdzīvošanai nepieciešamo atbalstu, kas ietver turpmāk minēto: tīra ūdens un sanitāro apstākļu nodrošināšanu; pārtikas produktus, veselības aprūpes priekšmetus un galvenos mājsaimniecības priekšmetus; uz dzimumu balstītas vardarbības profilaksi un reaģēšanu uz šādas vardarbības izpausmēm; būtiskākos uztura nepietiekamības novēršanas pakalpojumus; sēklu, darbarīku un iztikas līdzekļu komplektu sadali; apmācību nodarbinātības jomā un bērnu aizsardzības programmas, tostarp izglītības programmas un palīdzību, kuras mērķis ir panākt pārvietošanas rezultātā izjukušo ģimeņu atkalapvienošanos;

8.      aicina Dienvidsudānas bagātības tieši novirzīt valsts iedzīvotāju labklājības uzlabošanai, nevis jaunu ieroču iegādei, tādējādi atstājot sociālās un humānās palīdzības sniegšanu starptautiskās sabiedrības ziņā;

9.      aicina visas Dienvidsudānas kaimiņvalstis un reģionālos spēkus cieši sadarboties, lai šajā valstī un reģionā uzlabotu drošības situāciju un rastu šai krīzei miermīlīgu un ilgstošu politisku risinājumu;

10.    aicina reģionālā un starptautiskā līmenī noteikt ieroču embargo; pieprasa saukt vainīgos pie atbildības, tostarp Āfrikas Savienības Izmeklēšanas komisijas priekšā;

11.    aicina noteikt sankcijas, kas tieši ietekmētu galvenos konfliktā iesaistīto pušu dalībniekus, un mudina reģionālos un starptautiskos partnerus īstenot līdzīgus pasākumus, piemēram, vīzu izsniegšanas aizliegumus un līdzekļu iesaldēšanu, lai pastiprinātu sankciju ietekmi;

12.    lai atbalstītu IGAD darbu un nodrošinātu starptautisko kohēziju, aicina izveidot kontaktgrupu, kurā būtu iesaistītas nozīmīgākās Dienvidsudānas ieinteresētās puses;

13.    atkārtoti pauž savu nostāju, ka, atsakoties iecelt ES īpašo pārstāvi Sudānā un Dienvidsudānā, ES nespēs aktīvi piedalīties starptautiskās sarunās un pasākumos; aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos apsvērt iespēju atkal iecelt ES īpašo pārstāvi Sudānā un Dienvidsudānā;

14.    aicina starptautisko sabiedrību ievērot savas finansējuma piešķiršanas saistības pret Dienvidsudānu un reģionu un mobilizēt līdzekļus, lai nekavējoties reaģētu uz humanitārās situācijas pasliktināšanos Dienvidsudānā;

15.    pauž bažas par valstī plaši izplatīto korupciju; turklāt ir nobažījies par to, ka šāda korupcija apdraud iespējas izveidot brīvu un taisnīgu demokrātiju, nodrošināt stabilitāti, ilgtspējīgu attīstību un ekonomisko izaugsmi;

16.    uzsver, ka pārejas posms pēc konflikta visdrīzāk ilgs vairākus gadus, un tam būs vajadzīga starptautiskās sabiedrības pastāvīga ilgtermiņa iesaistīšanās;

17.    uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Dienvidsudānas valdībai, Dienvidsudānas cilvēktiesību komisāram, Dienvidsudānas Nacionālajai leģislatīvajai asamblejai, Āfrikas Savienības institūcijām, Starpvaldību attīstības iestādei, ES un ĀKK Apvienotās parlamentārās asamblejas līdzpriekšsēdētājiem un ANO ģenerālsekretāram.

 

(1)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0042.

(2)

OV L 203, 11.7.2014., 100. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika