Rezolūcijas priekšlikums - B8-0252/2014Rezolūcijas priekšlikums
B8-0252/2014

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stratēģijas „Eiropa 2020” ar nodarbinātību un sociālo jomu saistītiem aspektiem

19.11.2014 - (2014/2779(RSP))

iesniegts, pamatojoties uz jautājumiem B8‑0035/2014 un B8‑0036/2014, uz kuriem jāsniedz mutiska atbilde,
saskaņā ar Reglamenta 128. panta 5. punktu

Marita Ulvskog Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā


Procedūra : 2014/2779(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B8-0252/2014

B8‑0252/2014

Eiropas Parlamenta rezolūcija par stratēģijas „Eiropa 2020” ar nodarbinātību un sociālo jomu saistītiem aspektiem

(2014/27792014/2779(RSP))

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 2. un 9. pantu,

–       ņemot vērā Komisijas 2014. gada 19. marta paziņojumu „Stratēģijas „Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei novērtējums” (COM(2014)0130/2),

–       ņemot vērā Eiropadomes 2014. gada 20. un 21. marta secinājumus,

–       ņemot vērā 2010. gada 16. jūnija rezolūciju par stratēģiju „Eiropa 2020”[1],

–       ņemot vērā Komisijas 2013. gada 13. novembra ziņojumu „Vienots tirgus izaugsmei un nodarbinātībai: analīze par izdarīto un atlikušajiem šķēršļiem dalībvalstīs ― papildu materiāls 2014. gada izaugsmes pētījumam” (COM(2013)0785),

–       ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 15. novembra rezolūciju par Eiropas platformu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību[2],

–       ņemot vērā 2014. gada 17. jūlija rezolūciju par jauniešu nodarbinātību[3],

–       ņemot vērā jautājumus Padomei un Komisijai par stratēģijas “Eiropa 2020” ar nodarbinātību un sociālo jomu saistītiem aspektiem (O-000076 – B8‑0035/2014 un O-00077/2014 – B8‑0036/2014),

–       ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

–       ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,

A.     tā kā stratēģijas „Eiropa 2020” integrētajā pieejā ir uzsvērts princips, kas paredz, ka gudra, ilgtspējīga un integrējoša izaugsme nav sasniedzama bez visu piecu pamatmērķu sasniegšanas;

B.     tā kā, neskatoties uz stratēģijas „Eiropa 2020” integrēto raksturu, fiskālās konsolidācijas pasākumu sociālā ietekme un vajadzība saglabāt atbilstoša līmeņa sociālās investīcijas, kas ir attīstību un izaugsmi veicinošs faktors, citās politikas jomās nav bijušas pietiekami atzītas;

C.     tā kā ES ir tālu no tā, lai sasniegtu nodarbinātības un nabadzības samazināšanas pamatmērķus, kuri nosprausti stratēģijā „Eiropa 2020”;

D.     tā kā kopš stratēģijas „Eiropa 2020” pieņemšanas 2010. gadā bezdarba līmenis dažās dalībvalstīs ir turpinājis augt, un ES-28 valstīs kopumā 2014. gadā ir sasniedzis draudošus apmērus, respektīvi, 10,1 %, un kopējais bezdarbnieku skaits Savienībā ir 24,6 miljoni, pieaugot arī nabadzīgo strādājošo skaitam; tā kā tālākajos reģionos rādītāji ir vēl sliktāki — vidējais bezdarba līmenis ir 24 %, bet vidējais jauniešu bezdarba līmenis ir 51 %[4];

E.     tā kā to cilvēku skaits, kam draud nabadzība vai sociālā atstumtība, kopš 2008. gada ir pieaudzis par 10 miljoniem un pārsniedz 122,6 miljonus, skarot katru ceturto iedzīvotāju; tā kā palielinās arī atšķirības starp dalībvalstīm; tā kā vidējais nabadzības riska rādītājs ES ir 24,8%, un tas pats rādītājs bērniem (vecumā līdz 18 gadiem) ir 28 %, un kopš stratēģijas „Eiropa 2020” pieņemšanas 2010. gadā šie rādītāji ir pieauguši;

F.     tā kā personām ar invaliditāti nabadzības rādītājs ir par 70 % augstāks nekā vidējais līmenis, kas daļēji ir tādēļ, ka viņiem ir ierobežotas darba iespējas;

G.     tā kā, lai 2020. gadā sasniegtu 75 % nodarbinātības mērķi, nodarbināto skaits ir jāpalielina par 16 miljoniem;

H.     tā kā saskaņā ar pēdējām Komisijas prognozēm ES bezdarba līmenis 2015. gadā samazināsies tikai ļoti nedaudz, proti, sasniedzot 10,4 %;

I.      tā kā augstais bezdarba līmenis ES ir savstarpēji saistīts ar Savienības rūpniecības un pārējās ražošanas bāzes sarukšanu;

J.      tā kā ir jāturpina īstenot reformas, lai ņemtu vērā iedzīvotāju prasības attiecībā uz nodarbinātību un sociālo jomu;

K.     tā kā nodarbinātības līmeņa atšķirības starp dalībvalstīm un reģioniem pieaug, veidojot polarizāciju ES starp centru un perifēriju un tādējādi ilgtermiņā radot paaugstinātas sociālās nelīdzsvarotības risku;

L.     tā kā LESD 174. pantā ir noteikts, ka Savienība izstrādā un veic darbības, kas stiprina tās ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, tostarp reģionos, kuros ir būtiska un pastāvīga dabiska vai demogrāfiska atpalicība;

M.    tā kā, cenšoties pārvarēt krīzi, dažas dalībvalstis ir būtiski samazinājušas publiskos izdevumus laikā, kad pieaugošā bezdarba dēļ ir palielinājies pieprasījums pēc sociālās aizsardzības; tā kā valstu budžetu piešķīrumi sociālajam nodrošinājumam tika samazināti vēl vairāk, jo daudzi palika bez darba vai daudziem tika samazināts atalgojums un tādējādi samazinājās arī iemaksas, nopietni apdraudot Eiropas sociālo modeli;

N.     tā kā reģionos, kuros ir būtiska dabiska vai demogrāfiska atpalicība, bieži ir zemāks nodarbinātības līmenis un lielākas grūtības piekļūt tādiem sabiedriskajiem pakalpojumiem kā izglītībai un veselības aprūpei;

O.     tā kā jauniešu bezdarba līmenis arvien vairāk rada bažas, un 2013. gadā (ES vidējais līmenis) sasniedza jau satraucošu 23,3 % līmeni, turklāt vairāk nekā 40 % jauniešu strādā uz pagaidu līguma pamata, bet gandrīz 25 % strādā nepilnu darba laiku;

P.     tā kā bezdarbs un jauniešu bezdarbs ir saistīts arī ar tādu efektīvu pasākumu trūkumu, kas stimulē publiskās investīcijas inovāciju, pētniecības un izstrādes, profesionālās kvalifikācijas un prasmju jomās, kuras ir ekonomiskās izaugsmes un apjomradītu ietaupījumu dzinējspēks;

Q.     tā kā Komisija 2013. gada februārī pieņēma sociālo investīciju tiesību aktu paketi;

R.     tā kā stratēģijā „Eiropa 2020” ir ietverti konkrētām 13 dalībvalstīm adresēti ieteikumi, kuru mērķis ir veicināt sieviešu nodarbinātību;

S.     tā kā sieviešu nodarbinātības līmenis dažās dalībvalstīs r panākts galvenokārt uz nepilnu darba laiku strādājošo skaita pieauguma rēķina; tā kā pilnslodzes ekvivalenta izteiksmē ES ir nodarbināti tikai 53,5 % sieviešu darbaspēka; tā kā 2012. gadā nepilna laika nodarbinātības līmenis sievietēm bija 32,9 %, kamēr vīriešiem tas bija 8,4 %;

T.     tā kā Eiropas Sociālais fonds atbalsta centienus sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus, samazinot bezdarbu un īpaši pievēršoties jauniešiem; tā kā Jean-Claude Juncker apsolītā 300 miljardu EUR investīciju pakete būtu jāizmanto stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanai; tā kā īpaša uzmanība būtu jāpievērš nabadzības samazināšanai un kvalitatīvu darbvietu radīšanai;

U.     tā kā Eiropadome 2014. gada 27. jūnija sanāksmes secinājumos uzsvēra, ka pašreizējais ES bezdarba līmenis ir nepieņemami augsts, un tādēļ vienojās par stratēģisku programmu ar spēcīgu uzsvaru uz nodarbinātību, izaugsmi un konkurētspēju;

V.     tā kā neraugoties uz to, ka ES ir ceļā uz to, lai sasniegtu izvirzītos mērķus attiecībā uz mācību priekšlaicīgas pamešanas problēmas risināšanu, mācības priekšlaicīgi pametušo skolēnu īpatsvars dažādās dalībvalstīs tomēr joprojām ir ļoti atšķirīgs; tā kā mācības priekšlaicīgi pametušo skolēnu skaita samazināšana uzlabos jauniešu nodarbināmību;

W.    tā kā ienākumu nevienlīdzība 2012. gadā bija pieaugusi tik tālu, ka labāk apmaksātie 20 % saņem 5,1 reizes vairāk nekā 20 % ar zemāko atalgojumu, kas ir vēl viens pieaugošo sociālo atšķirību rādītājs dalībvalstīs un starp dalībvalstīm; tā kā šāds nevienlīdzības pieaugums rada sabiedrības destabilizācijas risku Eiropā, un tādēļ tas ir jārisina, veicot izaugsmi stimulējošus pasākumus nodarbinātības jomā, veicinot piekļuvi publiskām zināšanām un radot kvalitatīvu nodarbinātību;

X.     tā kā īpaša uzmanība būtu jāvelta dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanai un politikas jomām, kuru mērķgrupa ir sievietes, lai sasniegtu stratēģijas „Eiropa 2020” pamatmērķus attiecībā uz nodarbinātību un nabadzības samazināšanu un samazinātu joprojām pastāvošo sieviešu un vīriešu nevienlīdzību, kas izpaužas kā augstāks sieviešu bezdarba un nabadzības līmenis;

Y.     tā kā demogrāfiskās problēmas un sabiedrības novecošanās turpinās ietekmēt dalībvalstu spēju sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020”mērķus;

Z.     tā kā Komisija norāda uz makroekonomisko nelīdzsvarotību un atšķirībām starp dalībvalstu darba tirgu rādītājiem, jo īpaši attiecībā uz jauniešu bezdarbu;

Aa.   tā kā ekonomiskās izaugsmes pieaugums pats par sevi negarantē labākas darbvietas, nabadzības vai sociālās nevienlīdzības samazinājumu, bet šādu mērķu sasniegšana prasa atbilstošas politiskās izvēles;

Ba.   tā kā neraugoties uz to, ka sociālā, nodarbinātības, fiskālā un ekonomikas politika ir cieši savstarpēji saistīta, Sociālās aizsardzības komiteja (SPC), Nodarbinātības komiteja (EMCO), Ekonomikas politikas komiteja (EPC) un Ekonomikas un finanšu komiteja (EFC) minētajās politikas jomās aktuālās problēmas joprojām risina relatīvā izolācijā, tādējādi kavējot integrētu politikas veidošanu,

1.      pauž nožēlu, ka uzmanība pašreizējās rīcībpolitikās ir pievērsta tikai ekonomiskajai izaugsmei, neatzīstot nepieciešamību pēc integrējošas, uz tiesībām balstītas un ilgtspējīgas pieejas; uzsver, ka ieguvumi no izaugsmes ir jāizplata visā sabiedrībā, lai izaugsme kļūtu ilgtspējīga;

2.      pauž nožēlu par to, ka līdz šim pieņemtie gada izaugsmes pētījumi un konkrētām valstīm adresētie ieteikumi, ciktāl tie ir daļa no ikgadējā Eiropas pusgada cikla, nav bijuši pietiekami saskaņoti ar stratēģijas „Eiropa 2020” nodarbinātības, nabadzības samazināšanas un izglītības mērķiem; pauž nožēlu, ka nav pietiekami ņemta vērā sociālās drošības sistēmu kā galveno instrumentu nozīme ekonomikas un sabiedrības stabilizēšanā un nabadzības samazināšanā; aicina izrādīt noteiktākus centienus vadīt un koordinēt ES politiku, kas palīdzētu stiprināt vienoto tirgu ar mērķi novērst šķēršļus tirgus darbībai un izmantot tā potenciālu, lai veicinātu gudru, ilgtspējīgu un integrētu izaugsmi un radītu jaunas darbvietas; aicina Komisiju nodrošināt, ka turpmāk konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos stratēģijas „Eiropa 2020” mērķi ir prioritāte;

3.      pauž atzinību par notiekošo darbu pie tēmas „Viņpus izaugsmes”, kam īpašu nozīmi piešķīra Itālijas prezidentūras laikā, un uzskata, ka tam būtu jādod ieguldījums stratēģijas „Eiropa 2020” pārskatīšanā; atgādina par savu nostāju, kas izteikta 2011. gada 8. jūnija rezolūcijā „IKP un ne tikai: progresa novērtējums mainīgā pasaulē”[5];

4.      aicina kā obligātu principu stratēģijā „Eiropa 2020” ieviest salīdzinošo mācīšanos dalībvalstu politikā, jo īpaši attiecībā uz Eiropas darba tirgu; tas nozīmētu īstenot efektīvu uzraudzību un apkopot paraugprakšu modeļus un metodes Eiropā, koncentrējoties uz bezdarba līmeņa, jo īpaši jauniešu bezdarba, samazināšanu; tādējādi tiktu veikta valstu piemēru salīdzinošā analīze un klasificēšana, kā rezultātā no gūtajiem secinājumiem tiktu panāktas konkrētas politiskas sekas visās dalībvalstīs;

5.      aicina dalībvalstis izvēlēties vērienīgāku pieeju, pārvēršot ES mērķus savos mērķos valsts līmenī; jo īpaši aicina nodarbinātības, nabadzības samazināšanas un izglītības mērķus iedalīt pēc vecuma un dzimuma, lai atvieglotu salīdzinošo novērtēšanu;

6.      uzskata, ka ES konkurētspējas uzlabošanai ir ļoti svarīgi sasniegt reindustrializācijas mērķus un ka patiesas Eiropas rūpniecības politikas atjaunošana varētu sekmēt izaugsmi un radīt jaunas augstas kvalitātes darbvietas;

7.      aicina ieviest duālu izglītības sistēmu, kas elastīgi darbotos valstu vai reģionālā līmenī, un izveidot efektīvu nodarbinātības dienestu ar ciešām saiknēm ar Eiropas tīklu; aicina arī darba tirgū īstenot reālas mūžizglītības koncepcijas un novērtēt situāciju darba tirgū, lai uzlabotu gados vecāku darba ņēmēju kvalifikāciju;

8.      atgādina sociālo partneru nozīmi darba tirgus politikā un uzsver, ka apspriedēm ar tiem vajadzētu būt procesa neatņemamai sastāvdaļai; tāpēc aicina Padomi, Komisiju un dalībvalstis palielināt sociālo partneru līdzdalību, lai nodrošinātu stratēģijas „Eiropa 2020” sekmīgu īstenošanu;

9.      aicina izveidot sociālo partneru platformu ar mērķi apvienot darba devēju un darba ņēmēju intereses;

10.    mudina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka nodarbinātības līmenis paaugstinās tāpēc, ka pieaug kvalitatīvu darbvietu daudzums Eiropas ekonomikā;

11.    pauž nožēlu par to, ka nodarbinātības līmeņa kāpumu daļēji izraisīja tādi nestabilas nodarbinātības veidi kā darba līgumi ar nenormētu darba laiku, fiktīva pašnodarbinātība un nelabprātīgs nepilnas slodzes darbs; pauž bažas par to, ka šādas darbvietas nenodrošina pienācīgu dzīves līmeni un strādājošo tiesības;

12.    uzsver, ka darbvietu kvalitāte ir svarīgs aspekts iespējami lielākas un ilgstošākas nodarbinātības panākšanai, tāpēc tā ir izšķirīgs faktors stratēģijas „Eiropa 2020” nodarbinātības mērķa sasniegšanai; tādēļ uzsver vajadzību nodarbinātības rādītājos atspoguļot ne tikai to iedzīvotāju skaitu, kuri atraduši darbu, bet arī darba kvalitāti, lai varētu gūt padziļinātu priekšstatu par valstu darba tirgiem;

13.    uzskata, ka visām dalībvalstīm būtu jāiesniedz ziņojumi par gada panākumiem ceļā uz stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu; turklāt aicina Komisiju sagatavot gada progresa ziņojumu par stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanu un visu pamatmērķu sasniegšanu;

14.    atzinīgi vērtē to, ka šā gada ciklā pirmoreiz ir izmantots nodarbinātības un sociālās jomas galveno rādītāju pārskats; aicinājumu iekļaut papildu rādītājus, piemēram, bērnu nabadzības līmeni, piekļuvi veselības aprūpei un datus par bezpajumtniekiem; prasa veikt dalībvalstu nabadzībā dzīvojošo iedzīvotāju grupu raksturlielumu papildu analīzi, lai politikas centieni būtu koncentrētāki; aicina dalībvalstis un ES izmantot rādītāju pārskatu kā agrīnās brīdināšanas mehānismu, lai izstrādātu piemērotus politikas virzienus;

15.    aicina stratēģijā līdzsvarot finanšu un ekonomiskās prioritātes ar spēcīgām sociālām prioritātēm, lai nodrošinātu labākas iespējas īstenot sociālās politikas virzienus; uzsver, ka nodarbinātības un sociālajiem jautājumiem jāpiešķir līdzvērtīga nozīme makroekonomiskajiem jautājumiem Eiropas pusgada procedūrā; aicina arī organizēt apvienotas sanāksmes ar EPSCO un ECOFIN padomēm ar mērķi panākt saskaņotu nostāju;

16.    uzskata, ka stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīvās kvalitatīvas nodarbinātības un kvalitatīvu darbvietu izveides, kā arī resursu efektivitātes mērķis jāpadara efektīvāks un redzamāks, jo īpaši pamatiniciatīvās Resursu ziņā efektīva Eiropa, Inovācijas Savienība, Digitālā programma Eiropai un Rūpniecības politika, tostarp attiecīgajos rādītāju pārskatos iekļaujot kvantitatīvus rādītājus par nodarbinātību;

17.    turklāt uzskata, ka turpmākajā darbā ir svarīgi, lai rādītāju kopsavilkumā iekļautajos galvenajos nodarbinātības un sociālajos rādītājos būtu sistemātiski nošķirti dati par vīriešiem un sievietēm;

18.    aicina Eiropadomi steidzami pabeigt Ekonomikas un monetārās savienības (EMS) reformu, jo īpaši, izmantojot lielāko ekonomisko reformu plānu ex-ante koordinēšanu, sociālās ietekmes novērtēšanu un saistītos solidaritātes mehānismus; prasa, lai šāda koordinācija pamatotos uz visaptverošu ex-ante un ex-post sociālās un dzimumu ietekmes novērtējumu;

19.    atgādina, ka saskaņā ar Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondu izmaksas par jauniešiem, kuri nav nodarbināti, iesaistīti izglītībā vai apmācībā (zaudētie ienākumi, zaudētie nodokļu ieņēmumi un lielāki sociālie izdevumi), Eiropas Savienībā ir pieaugušas no 153 miljardiem EUR 2011. gadā līdz 162 miljardiem EUR 2012. gadā un ka saskaņā ar Starptautisko Darba organizāciju (SDO) ir vajadzīgs 21 miljards EUR, lai palīdzētu atrisināt jauniešu bezdarba problēmu eurozonā; tāpēc uzskata, ka ir nepieciešams lielāks ES finansējums, lai sasniegtu stratēģijas „Eiropa 2020” 75 % nodarbinātības mērķi; uzsver, ka priekšlaicīga maksājumu veikšana nenozīmē papildu līdzekļus un rada risku, ka finansējums tiek koncentrēts sākumā, kad izmaksas ir zemas, un tas beidzas laikā, kad tās ir augstā līmenī, kas padara projekta līdzekļu saņēmēju darbu uz vietas sarežģītu un neprognozējamu; turklāt uzskata, ka attiecībā uz dalībvalstu un to nodarbinātības publiskajiem dienestiem ir vajadzīgas visaptverošas un precīzas Komisijas vadlīnijas par minēto dienestu īstenoto programmu atbilstību Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas kritērijiem;

 

20.    uzskata, ka dalībvalstīm ir vairāk jāreaģē uz darba tirgus vajadzībām, proti, veidojot ciešu saikni starp izglītību un darbu,

21.    aicina Komisiju cieši saskaņot Eiropas Sociālo fondu un citus Eiropas struktūrfondus un investīciju fondus ar stratēģijas „Eiropa 2020” politiskajām prioritātēm, lai stiprinātu to kā stratēģijas finanšu pīlāru lomu;

22.    uzsver, ka Eiropas pusgada procesā ir jāuzrauga Jaunatnes garantijas sistēmas īstenošana, lai dalībvalstis būtu atbildīgas par to, ko tās apņēmušās ieteikumā par garantiju jauniešiem;

23.    mudina dalībvalstis saistībā ar 75 % nodarbinātības mērķi uzlabot jauniešu līderības, vadības un uzņēmējdarbības prasmes, lai jaunie un jaunizveidotie uzņēmumi varētu gūt labumu no jauniem tirgiem un īstenot savu izaugsmes potenciālu, tādējādi jauniešiem kļūstot ne tikai par darba ņēmējiem, bet arī darba devējiem;

24.    atzinīgi vērtē Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas programmas dažās dalībvalstīs; uzsver, ka ar 6 miljardiem EUR nepietiek, lai atrisinātu jauniešu bezdarba problēmu Eiropas Savienībā; tādēļ aicina Komisiju atrisināt jautājumu par finansējumu pēc 2014.–2015. gada perioda;

25.    atzinīgi vērtē jaunievēlētā Komisijas priekšsēdētāja Jean-Claude Juncker paziņojumu par visaptverošu investīciju programmu bezdarba apkarošanai; uzsver vajadzību palielināt ieguldījumus (infrastruktūrā, pētniecībā un izstrādē, „zaļo” darbvietu jomā, inovācijās un digitālā iekšējā tirgus izveides pabeigšanā), kas būtu mērķtiecīgi orientēti uz darbvietu saglabāšanu un izveidi, ievērojot ieguldījumu virzību stratēģijā „Eiropa 2020”, un kuru mēraukla būtu ne tikvien faktiski veikti ieguldījumi, bet arī reāli politiskie rezultāti; uzsver, ka šādi ieguldījumi, lai gūtu labumu ilgtermiņā, varētu būt vērsti uz augstas kvalitātes formālās un neformālās izglītības infrastruktūru un likvidēt šķēršļus, lai uzlabotu vienlīdzīgu piekļuvi; mudina šos ieguldījumus saistīt ar konkrētiem nodarbinātības un ar nabadzības novēršanu saistītiem mērķiem, ņemot vērā, ka ieguldījumi tādās jomās kā augstas kvalitātes sabiedriskie pakalpojumi ir svarīgi arī, lai sasniegtu integrējošas sabiedrības mērķus;

26.    aicina Komisiju un dalībvalstis īpaši ņemt vērā attālākos reģionus, kuru dabisko apgrūtinājumu, tostarp lielā attāluma, ģeogrāfiskās sadrumstalotības, trauslās ekonomikas un dabas ierobežojumu rezultātā šo teritoriju iedzīvotāji izjūt lielāku nevienlīdzību attiecībā uz piekļuvi darba, prakses un apmācības iespējām; uzsver, ka minēto apstākļu dēļ šiem reģioniem ir vajadzīgi specifiski un pielāgoti ieguldījumu programmu īstenošanas mehānismi, lai tie spētu sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus un realizēt savu ekonomiskās un sociālās attīstības potenciālu;

27.    aicina dalībvalstis pievērsties nozarēm ar augstu izaugsmes un darbvietu radīšanas potenciālu, piemēram, „zaļajām” nozarēm, „baltajām” nozarēm un IKT;

28.    iesaka saistībā ar jaunu ieguldījumu programmu, kas veltīta cīņai pret bezdarbu, koncentrēties uz cīņu pret jauniešu bezdarbu, kas mūsdienās ir viena no nopietnākajām problēmām ES; šajā nolūkā būtu jāparedz papildus līdzekļi programmai „Erasmus jaunajiem uzņēmējiem”, lai efektīvāk atbalstītu jauniešu uzņēmējdarbību un jauniešu mobilitāti kā efektīvu līdzekli, lai cīnītos pret jauniešu bezdarbu, nabadzību un sociālo atstumtību;

29.    aicina Padomi, Komisiju un dalībvalstis stratēģijā „Eiropa 2020” integrēt dzimumu līdztiesības pīlāru, lai novērtētu progresu, kas panākts nodarbinātības atšķirību starp dzimumiem samazināšanā, un lai politikas pasākumi Gada izaugsmes pētījumā tiktu pārveidoti par konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem;

30.    atkārto aicinājumu Eiropas pusgada ciklā īstenot sociālo ieguldījumu paketi, tostarp ņemot vērā turpmāk minēto: paziņojumu „Sociālie ieguldījumi izaugsmei un kohēzijai”; ieteikumu „Ieguldījums bērnos: nabadzības apburtā loka pārraušana”; dienestu darba dokumentus par demogrāfisko un sociālo tendenču datiem, par tādu cilvēku aktīvu integrāciju, kuri ir izstumti no darba tirgus, par vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem, par ilgtermiņa aprūpi saistībā ar sabiedrības novecošanu, par bezpajumtniecības izskaušanu Eiropas Savienībā, par investīcijām veselības aizsardzības jomā un par sociālajiem ieguldījumiem, izmantojot Eiropas Sociālo fondu;

31.    pauž nožēlu, ka Eiropas pusgada laika grafiks un procedūras ir attīstījušās tā, ka Parlamentam nav oficiālas lomas šajā ciklā un līdz ar to pietiekama laika apspriedēm pirms Eiropadomes pavasara sanāksmes;

32.    aicina dalībvalstis likvidēt nevajadzīgo administratīvo slogu un birokrātiju attiecībā uz pašnodarbinātām personām, mikrouzņēmumiem un MVU un vienkāršot nosacījumus jaunu uzņēmumu veidošanai;

33.    uzsver, ka darbaspēka nodokļu slogs ir jāpārnes uz citiem ilgtspējīgu nodokļu veidiem, lai veicinātu izaugsmi un darbvietu radīšanu;

34.    aicina dalībvalstis un Komisiju veicināt un uzlabot darbaspēka mobilitātes mehānismus, jo īpaši Eiropas Darbvietu mobilitātes portālu EURES un valstu nodarbinātības dienestus, lai stimulētu nodarbinātību un jauniešu nodarbinātību;

35.    norāda, ka stratēģijas „Eiropa 2020” mērķi vēl nav sasniegti, un uzskata, ka, lai tos sasniegtu, būtu jāievieš stingrāki pasākumi, lai mazinātu pašreizējās atšķirības; tādēļ aicina Komisiju uzsākt sabiedriskas apspriešanās procedūru saistībā ar Eiropas pusgada pārskatīšanu, kas uzlabotu tā efektivitāti un leģitimitāti un būtu daļa no starpposma pārskatīšanas, ņemot vērā to, ka Pusgada procesam vajadzētu palīdzēt sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus;

36.    pauž nožēlu, ka Eiropadome nav apspriedusi nabadzības samazināšanas pamatmērķi savā sākotnējā diskusijā par stratēģijas „Eiropa 2020” novērtējumu, kas notika 2014. gada 20. un 21. martā;

37.    aicina Eiropas Komisiju izstrādāt stratēģiju, kas palīdzētu dalībvalstīm risināt bezpajumtniecības problēmu, īstenojot integrētu politiku un veicot atbilstīgus sociālos ieguldījumus;

38.    uzsver, ka nevienlīdzības pieaugums, kas konstatēts ES un dokumentēts valstu pusgada ziņojumos, nozīmē būtiskus riskus demokrātijai; norāda uz brīdinājumiem, kas saņemti no SVF un SDO par to, ka tālāks nevienlīdzības pieaugums ES varētu destabilizēt sabiedrību; atkārtoti aicina izvirzīt vērienīgākus mērķus un noteikt precīzākus un objektīvākus veidus, kā izvērtēt to sasniegšanu, lai samazinātu nevienlīdzību, nabadzību un sociālo atstumtību gan dalībvalstīs, gan to starpā, jo īpaši ņemot vērā pieaugošās sociālās atšķirības dažās dalībvalstīs;

39.    aicina dalībvalstis veikt steidzamus pasākumus ar mērķi apvērst nabadzības riska un sociālās atstumtības pieauguma tendenci, lai sasniegtu stratēģijā „Eiropa 2020” izvirzīto pamatmērķi vismaz 20 miljonus cilvēku atbrīvot no nabadzības vai sociālās atstumtības riska;

40.    aicina dalībvalstis nodrošināt piekļuvi darba tirgum un atbilstošu sociālo drošību visneaizsargātākajiem sabiedrības locekļiem;

41.    aicina Komisiju īstenot jaunus konkrētus pasākumus izglītības jomā un inovāciju politiku, lai stiprinātu papildināmību starp izaugsmi un cīņu pret nevienlīdzību;

42.    aicina stratēģijas „Eiropa 2020” starpposma pārskatīšanā noteikt bērnu nabadzības samazināšanas apakšmērķi;

43.    tāpēc aicina izmantot objektīvus „nabadzības” rādītājus, ar ko mērītu dalībvalstu nabadzības līmeni, lai palīdzētu noteikt, kurām iedzīvotāju grupām draud sociālā atstumtība;

44.    tomēr atgādina, ka nabadzības rādītājs nesniedz nekādus tiešus pierādījumus par piedzīvoto sociālo atstumtību, un tāpēc aicina uzlabot sociālās atstumtības sajūtas mērīšanu, lai gūtu labāku izpratni par sociālās atstumtības iemesliem un to, kuras grupas ir jo īpaši ietekmētas;

45.    atzīst, ka saskaņā ar subsidiaritātes principu dalībvalstis ir atbildīgas par stratēģijas „ES 2020” mērķu sasniegšanu un ka ES šīs darbības atbalsta; uzskata, ka šis process, izmantojot salīdzinošu izvērtēšanu un apmaiņu ar paraugpraksi, var palīdzēt dalībvalstīm veikt vajadzīgās strukturālās reformas, palielinot darba tirgus elastīgumu un izveidojot labvēlīgus apstākļus, lai uzņēmumi varētu radīt jaunas darbvietas; tomēr uzsver dalībvalstu savlaicīgas rīcības nozīmi, jo rīcības trūkums var radīt nopietnas sekas visā ES; aicina iesaistīt valstu parlamentus un vietējās un reģionālās pašvaldības nacionālo reformu programmu izstrādāšanā un īstenošanā, izmantojot arī daudzlīmeņu pārvaldību;

46.    pauž nožēlu par to, ka pieņemtais daudzgadu finanšu shēmas (2014-2020) budžeta piešķīrums 960 miljardu EUR apmērā bija pirmais jebkad pieredzētais neto samazinājums ES budžetā; uzskata, ka ar DFS nepietiek, lai palīdzētu sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” nodarbinātības un sociālos mērķus; tāpēc uzskata, ka DFS starpposma pārskats ir ārkārtīgi svarīgs tam, lai mainītu ES izdevumu stratēģisko orientāciju virzienā uz ekonomikas atlabšanu, ko raksturo augsta nodarbinātība;

47.    atgādina Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas lomu ESF līdzekļu, no kuriem vismaz 20 % bija pieejami sociālajai integrācijai, faktiskā izlietojuma uzraudzībā un šo ieguldījumu līdzekļu izlietojuma efektivitātes uzraudzībā stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā dalībvalstīs;

48.    uzsver nepieciešamību precīzāk uzraudzīt nodarbinātības, nabadzības samazināšanas un izglītības mērķi un laicīgāk iegūt salīdzināmus datus; tādēļ aicina izmantot reāllaika bezdarba rādītājus un nabadzības riska un sociālās atstumtības rādītājus, jo īpaši NUTS 3 līmenī, lai novērtētu reālo situāciju valstu darba tirgos;

49.    aicina Komisiju izveidot īpašu jaunatnes nodarbinātības mērķi un/vai izstrādāt konkrētas integrētas vadlīnijas par jaunatnes nodarbinātību saistībā ar stratēģijas „Eiropa 2020” starpposma pārskatu;

50.    aicina papildus apspriedēm ar sociālajiem partneriem rīkot konstruktīvas apspriedes ar pilsonisko sabiedrību, un tām jākļūst par stratēģijas „Eiropa 2020” sistemātisku elementu visos procesa posmos; aicina Komisiju izstrādāt šīs procedūras vadlīnijas;

51.    uzsver, ka patiesa apspriešanās ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem ne tikai ļautu palielināt procesa demokrātisko leģitimitāti un iespējas, ka iedzīvotāji reformas pieņemtu, un to īstenošana būtu veiksmīga, bet tā arī nostiprinātu pierādījumu bāzi, kas vajadzīga reformu novērtējumam; uzskata, ka šajā nolūkā ikgadējais konvents pret nabadzību un sociālo atstumtību būtu ciešāk jāsaskaņo ar Eiropas pusgadu;

52.    aicina Komisiju ņemt vērā notiekošo sabiedrisko apspriešanu iznākumu pirms tā publicē konkrētus priekšlikumu stratēģijas starpposma pārskatīšanai; tāpat uzstāj, lai galīgie lēmumi pirms pieņemšanas tiktu apspriesti ar Parlamentu;

53.    aicina stingri apņemties sasniegt klimata pārmaiņu un enerģijas ilgtspējas mērķus, jo tie ir gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes neatņemama sastāvdaļa;

54.    uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Padomei, valstu parlamentiem un Eiropadomei.