REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par digitālo vienoto tirgu
24.11.2014 - (2014/2973(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Dita Charanzová, Pavel Telička, Javier Nart, Antanas Guoga, Gérard Deprez, Juan Carlos Girauta Vidal ALDE grupas vārdā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 3. punktu un 6. pantu,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 9., 10., 12.,14., 16. un 26. pantu, kā arī 114. panta 3. punktu un 169. panta 1. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un it īpaši tās 7., 8., 11., 21., 38. un 52. pantu,
– ņemot vērā Komisijas dienestu 2013. gada 23. aprīļa darba dokumentu „Elektroniskās komercijas rīcības plāns 2012.–2015. gadam — stāvoklis 2013. gadā” (SWD(2013)0153),
– ņemot vērā Komisijas 2013. gada 18. februāra iekšējā tirgus rezultātu 26. apkopojumu,
– ņemot vērā Komisijas 2014. gada digitalizācijas programmas rezultātu apkopojumu ziņojumus,
– ņemot vērā Komisijas 2012. gada 11. janvāra paziņojumu „Vienota sistēma uzticēšanās pastiprināšanai vienotajam digitālajam e-tirdzniecības un tiešsaistes pakalpojumu tirgum” (COM(2011)0942),
– ņemot vērā 2013. gada 11. jūnija rezolūciju par jaunu programmu attiecībā uz patērētāju aizsardzības politiku[1],
– ņemot vērā 2014. gada 4. februāra rezolūciju par Direktīvas 2005/29/EK (Negodīgas komercprakses direktīvas) īstenošanu[2],
– ņemot vērā 2013. gada 10. decembra rezolūciju par mākoņdatošanas potenciāla atraisīšanu Eiropā[3],
– ņemot vērā 2013. gada 4. jūlija rezolūciju par vienotā digitālā tirgus izveides pabeigšanu[4],
– ņemot vērā 2012. gada 11. decembra rezolūciju par vienotā digitālā tirgus izveides pabeigšanu[5],
– ņemot vērā 2012. gada 22. maija rezolūciju par stratēģiju neaizsargāto patērētāju tiesību stiprināšanai[6],
– ņemot vērā 2012. gada 3. aprīļa rezolūciju par konkurētspējīgu digitālo vienoto tirgu: e-pārvalde kā virzītājspēks[7],
– ņemot vērā 2011. gada 15. novembra rezolūciju par jaunu stratēģiju attiecībā uz patērētāju aizsardzības politiku[8],
– ņemot vērā 2014. gada 12. marta rezolūciju par ASV Nacionālās drošības aģentūras novērošanas programmu, novērošanas struktūrām dažādās dalībvalstīs un ietekmi uz ES pilsoņu pamattiesībām un transatlantisko sadarbību tieslietu un iekšlietu jomā[9],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta politikas departamenta D 2013. gada pētījumu par vispārēji digitalizētas sabiedrības veidošanu ES,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta politikas departamenta A 2013. gada pētījumu par patērētāju diskrimināciju digitālajā vienotajā tirgū,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta politikas departamenta A 2013. gada pētījumu „Izklaide x.0 — stimuls platjoslas sakaru ieviešanai”,
− ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2014. gada 8. aprīļa spriedumu apvienotajās lietās C-293/12 un C-594/12, kurā Direktīva par datu saglabāšanu tika pasludināta par spēkā neesošu,
− ņemot vērā nostāju par priekšlikumu Regulai, ar ko nosaka pasākumus sakarā ar Eiropas elektronisko sakaru vienoto tirgu un savienota kontinenta īstenošanu[10],
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā Komisijas priekšsēdētājs Jean-Claude Juncker ir izvirzījis 10 prioritātes 2015. gadam un ir paudis vēlēšanos nostiprināt Eiropas iestāžu savstarpējo sadarbību pie Komisijas gada darba programmas izstrādes;
B. tā kā otrā prioritāte ir saistīta ar savienotu digitālu vienoto tirgu, kam būtu jābūt pamatotam uz digitālā vienotā tirgus paketi;
C. tā kā Eiropas digitālā vienotā tirgus izveides pabeigšana radītu miljoniem darbvietu un, iespējams, ļaus Eiropas Savienībai līdz 2020. gadam palielināt IKP par 4 %;
D. tā kā ir paredzams, ka platjoslas pakalpojumu izplatības līmeņa pieaugums par 10 procentpunktiem palielinātu IKP uz vienu iedzīvotāju pieaugumu gadā par 0,9-1,5 procentpunktiem;
E. tā kā ir paredzams, ka lietotņu nozare vien laikposmā no 2013. līdz 2018. gadam trīskāršos savus ienākumus un radīs 3 miljonus darbvietu;
F. tā kā Eiropas Parlaments ir pasūtījis pētījumu, kurā paredzēts analizēt Eiropas integrācijas trūkuma izmaksas digitālajā vienotajā tirgū, un kura secinājumi vēlreiz apstiprina to, ka ir svarīgi digitālos risinājumus uzskatīt par iespēju patērētājiem, iedzīvotājiem un uzņēmumiem, nevis par apdraudējumu;
G. tā kā Eiropas Savienībai ir jāveicina masveidīga mākoņdatošanas tehnoloģiju izmantošanas izplatība, jo šīs tehnoloģijas ir nozīmīgs Eiropas ekonomikas izaugsmes virzītājs; tā kā minētajā pētījumā ir gūti pierādījumi nozīmīgiem ieguvumiem, kas saistīti ar šo tehnoloģiju ātru attīstību;
H. tā kā tas, ka izlūkošanas aģentūras ir piekļuvušas tiešsaistes pakalpojumu lietotāju personas datiem, ir būtiski mazinājis iedzīvotāju uzticību šādiem dienestiem, un tāpēc tas ir negatīvi ietekmējis uzņēmumus, kuri veic ieguldījumus, lai izstrādātu jaunus pakalpojumus, kuros izmanto „lielos datus”, un jaunus tehnoloģiju lietojuma veidus, piemēram, „lietisko internetu”;
I. tā kā šķēršļi patērētāju dalībai digitālajā vienotajā tirgū ir saistīti ar diskriminējošu praksi, piemēram, prasība pakalpojumu sniedzējiem strādāt tikai konkrētās valstīs vai teritorijās, vienkāršs atteikums pārdot, automātiska datu maršruta maiņa un pārdošanas nosacījumu nepamatota diversificēšana;
J. tā kā droši, efektīvi, konkurētspējīgi un novatoriski mobilie maksājumi un e-maksājumi ir izšķirīgi svarīgi, lai patērētāji varētu pilnībā izmantot vienotā tirgus priekšrocības;
K. tā kā patērētājiem trūkst zināšanu par alternatīvām savas valsts pasta dienesta pakalpojumiem, vai patērētāji sliecas uzskatīt, ka pieejamo alternatīvo pakalpojumu sniedzēju pakalpojumu kvalitāte ir zemāka;
L. tā kā personas datu un privātās dzīves aizsardzība, kā arī kiberdrošība un elektronisko sakaru un tīklu drošība ir digitālā vienotā tirgus prioritāte, jo tie ir būtiski priekšnoteikumi, lai šis tirgus darbotos un varētu panākt iedzīvotāju un patērētāju uzticēšanos tam;
M. tā kā ir nepieciešama tīkla neitralitāte, lai aizsargātu inovācijas internetā;
N. tā kā krīze smagi ietekmē kultūras nozari; tā kā autortiesību tiesiskajā regulējumā būtu jāintegrē jaunu digitālo tehnoloģiju izstrāde, vienlaikus nodrošinot pienācīgu atlīdzību autortiesību īpašniekiem; tā kā interneta, sociālo tīklu un hibrīdtelevīzijas attīstība joprojām ir liels uzdevums, kas nebūtu jāuzskata par kaitējošu kultūras un radošajām nozarēm, kas rada darbvietas un dod ievērojamu ieguldījumu IKP;
O. tā kā ES IKT ieguldījumu, platjoslas infrastruktūras izvēršanas un digitālo inovāciju jomā atpaliek no saviem galvenajiem konkurentiem, piemēram ASV, galvenokārt digitālā vienotā tirgus sadrumstalotības dēļ;
P. tā kā ir jānodrošina pietiekamu spektra resursu pieejamība, lai ņemtu vērā mobilo sakaru datu apjoma straujo pieaugumu un apmierinātu augošo pieprasījumu;
Q. tā kā piekļuve plaša pārklājuma, ātrgaitas, drošam un ātram internetam visā Eiropā un digitālie pakalpojumi sabiedrības labā ir būtiski svarīgi sociālajai un ekonomikas izaugsmei, konkurētspējai, sociālai iekļaušanai un vienotajam tirgum;
R. tā kā Eiropas tehniskie standarti nāks par labu ātrgaitas platjoslas tīklu izveidei; tā kā ir jāizstrādā ES pētniecības un izstrādes programmas un jāuzlabo standartizācijas procedūru uzraudzība, ja ES vēlas būt telekomunikāciju nozares nozīmīgākā dalībniece;
S. tā kā pētniecība, izstrāde un inovācijas digitālajā ekonomikā palīdzēs nodrošināt Eiropas konkurētspējas saglabāšanu vidējā un ilgākā laikposmā;
T. tā kā strauja ātrgaitas platjoslas pakalpojumu ieviešana ir izšķiroša Eiropas produktivitātes attīstībai un tam, lai rastos jauni mazie uzņēmumi, kas varētu ieņemt vadošo pozīciju dažādās nozarēs, piemēram, veselības aprūpes, ražošanas un pakalpojumu nozarēs;
U. tā kā privātajam sektoram būtu jāuzņemas vadošā loma platjoslas tīklu izvēršanā un modernizēšanā, kas būtu jāatbalsta ar konkurētspējīgu un ieguldītājiem labvēlīgu regulējumu;
V. tā kā ES iestādēm būtu jādara daudz vairāk, lai uzņemtos vadošu lomu sabiedrisko pakalpojumu digitalizēšanā,
Prioritārie priekšlikumi 2015. gadam
1. aicina Komisiju digitālā vienotā tirgus paketē, ko paredzēts pieņemt 2015. gadā, iekļaut 2015 normatīvus un nenormatīvus priekšlikumus (turpmāk „priekšlikumi”), kuru mērķis būtu veicināt patērētāju uzticību tiešsaistes pakalpojumiem un vienkāršot patērētāju aizsardzības tiesību aktus attiecībā uz pirkumiem tiešsaistē;
Vienots Eiropas telekomunikāciju regulators
2. prasa Komisijai iesniegt priekšlikumu izveidot vienotu Eiropas telekomunikāciju regulatoru, kas būs būtisks pašreizējā digitālā vienotā tirgus apvienošanas elements;
Digitālās infrastruktūras izveide un ieguldījumu nepietiekamības novēršana
3. aicina Komisiju pieņemt iniciatīvas, lai ar privātā sektora starpniecību panāktu ievērojamu finansējuma pieaugumu projektiem, kas palīdz paātrināt īpaši ātrdarbīgas platjoslas tīklu infrastruktūras izvēršanu, veicina produktivitāti uzlabojošu digitālo pakalpojumu izveidi un ieviešanu, mazinātu ātrdarbīgas pieejas trūkumu lauku apvidos un uzlabotu IKT tīklu un lietojumprogrammu drošību un izturētspēju, veicot ieguldījumus ES infrastruktūrā;
4. uzskata, ka minētajām iniciatīvām būtu arī jāparedz pārskatīta digitalizācijas programmas nākotnes mērķa izvirzīšana 2020. gadam, lai nodrošinātu, ka visas ES mājsaimniecības var piekļūt platjoslas savienojumiem ar datu pārraides ātrumu 100 megabiti sekundē, un ka 50 % mājsaimniecību abonē sakaru pakalpojumus, kas nodrošina 1 gigabitu sekundē lielu vai lielāku datu pārraides ātrumu;
Digitālās uzņēmējdarbības un digitālo prasmju pilnveides veicināšana
5. prasa Komisijai iesniegt iniciatīvu par digitālo uzņēmējdarbību, jo tai ir izšķiroša nozīme darbvietu un inovatīvu ideju radīšanā, ietverot pasākumus, ar kuriem uzlabot jauno digitālās nozares uzņēmēju piekļuvi finansējumam (piemēram, izmantojot kolektīvo finansēšanu), un mudināt vēlreiz sākt darbību uzņēmējus, kuriem pirmo reizi uzņēmējdarbība nav izdevusies;
Mākoņdatošana
6. uzskata, ka iniciatīvās jo īpaši ir jāietver likumdošanas priekšlikums mākoņdatošanas jomā, lai reaģētu uz to, ka mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēji neuzņemas atbildību, un lai novērstu nekonsekvenci pārrobežu tiesību aktos un noteikumos;
7. uzsver, ka ja mākoņdatošanas pakalpojumus sniedz tikai ierobežots skaits lielu uzņēmumu, šo pakalpojumu sniedzēju rokās koncentrējas arvien lielāks informācijas daudzums; turklāt atgādina, ka mākoņdatošana ir saistīta arī ar risku lietotājiem, jo īpaši mazajiem uzņēmumiem un attiecībā uz jutīgiem datiem un komercnoslēpumiem;
8. atzīmē, ka uzticēšanos mākoņdatošanai un mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējiem ir mazinājusi piekoptā masveida uzraudzība; tāpēc uzsver, ka mākoņdatošanas un IT risinājumu izveide Eiropā ir būtisks izaugsmes un nodarbinātības, mākoņdatošanas pakalpojumu un to sniedzēju uzticamības elements un nodrošina augstu personas datu aizsardzības līmeni;
9. aicina Komisiju uzņemties vadošo lomu, veicinot Eiropas standartu un specifikāciju izstrādi mākoņdatošanas jomā un popularizējot šos standartus un specifikācijas starptautiskā līmenī, kas ļautu veidot privātumu nodrošinošus, uzticamus, ļoti sadarbspējīgus, drošus un energoefektīvus mākoņdatošanas pakalpojumus kā Savienības nākotnes rūpniecības politikas neatņemamu daļu; uzsver, ka uzticamība, drošība un datu aizsardzība ir nepieciešama, lai iegūtu patērētāju uzticību un sekmētu konkurētspēju;
Viesabonēšana
10. atkārtoti apliecina savu pārliecību, ka viesabonēšanas maksas jau sen bija jālikvidē; uzsver, ka būtu nepieņemami atlikt attiecīgo termiņu uz vēlāku laiku nekā 2015. gada 15. decembris un ļaut iekasēt papildu maksu no iedzīvotājiem, kuri pārvietojas pa Eiropas Savienības teritoriju;
Patērētāju diskriminācija tiešsaistē
11. pauž nožēlu par to, ka patērētāji, iepērkoties tiešsaistē, tiek diskriminēti; uzskata, ka tādēļ attiecīgajās iniciatīvās ir arī horizontāli jāvēršas pret šādu diskriminējošu praksi, kuras pamatā ir valstspiederība vai dzīvesvieta un kas pastāv daudzās dažādās ES tiesību jomās;
12. atzinīgi vērtējot e-komercijas pieaugumu, norāda uz dominējošo stāvokli, ko fizisku preču tiešā tirdzniecībā vai tirdzniecības platformas nodrošināšanā, kur citiem tirgot fiziskas preces, dažās dalībvalstīs ieņem neliels skaits tirgus dalībnieku; uzsver vajadzību Eiropas līmenī veikt šāda dominējoša stāvokļa uzraudzību un novērst tā ļaunprātīgu izmantošanu attiecībā uz preču pieejamību patērētājiem un maksu, kādu prasa no MVU par šādu tirdzniecības platformu izmantošanu;
Meklēšanas tirgus un cenu salīdzināšanas interneta vietnes
13. atzinīgi vērtē par konkurenci atbildīgā komisāra paziņojumu par to, ka Komisija turpinās izmeklēšanu par meklētājprogrammu darbībām un par digitālo tirgu kopumā;
14. atzīmē, ka tiešsaistes meklēšanas tirgus un cenu salīdzināšanas tīmekļa vietnes ir īpaši svarīgas, lai nodrošinātu konkurenci veicinošus apstākļus digitālajā vienotajā tirgū, ņemot vērā gan to, ka meklētājprogrammas var izmantot meklēšanas rezultātu ietekmēšanai, gan to rīcībā esošās iespējas komercializēt iegūtās informācijas sekundāro izmantošanu; tādēļ aicina Komisiju stingrāk uzraudzīt tā dēvētās „pirmatklājēja priekšrocības” un tīkla ietekmi digitālajā nozarē, jo šie aspekti var ātri izvērsties par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, un izlēmīgi īstenot ES konkurences noteikumus, pamatojoties uz visu ieinteresēto personu sniegto informāciju un ņemot vērā digitālā vienotā tirgus struktūru kopumā, lai nodrošinātu tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas patiesi dod labumu patērētājiem, interneta lietotājiem un tiešsaistes uzņēmumiem;
15. turklāt aicina Komisiju strauji rīkoties, lai apsvērtu iespējamos risinājumus, tiecoties izveidot līdzsvarotu, taisnīgu un atklātu interneta meklētājprogrammu struktūru;
16. uzsver, ka meklētājprogrammu un cenu salīdzināšanas tīmekļa vietņu izmantošanā meklēšanas procesam un rezultātiem jābūt objektīviem, lai interneta meklēšana būtu nediskriminējoša, lai tiktu nodrošināta lielāka konkurence un izvēle lietotājiem un patērētājiem un lai tiktu saglabāta informācijas avotu daudzveidība; tāpēc norāda, ka indeksācijai, novērtēšanai, rezultātu uzrādīšanai un to kārtībai ir jābūt objektīvai un pārredzamai, savukārt attiecībā uz pakalpojumiem, kas saistīti ar meklēšanas rezultātiem, meklētājprogrammām ir jāgarantē pilnīga pārredzamība, kad tās uzrāda meklēšanas rezultātus; aicina Komisiju novērst jebkādu ļaunprātīgu rīcību ar meklēšanas rezultātiem saistītu pakalpojumu tirdzniecībā;
Mobilie maksājumi un e-maksājumi
17. aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt attīstīt un īstenot ES un valstu tiesisko regulējumu, kas ļautu veidot integrētu, drošu un novatorisku tiešsaistes un mobilo maksājumu tirgu, vienlaikus nodrošinot patērētāju un viņu datu aizsardzību; šai sakarā prasa skaidri norādīt visu pušu, tostarp trešās puses pakalpojumu sniedzēju, attiecīgās tiesības un pienākumus; uzsver vajadzību tiesību aktos paredzēt skaidrus un pārredzamus noteikumus, kas ļautu konstatēt un veicināt jaunu tehnoloģiju izstrādnes;
18. pauž nožēlu, ka mobilo maksājumu jomā dalībvalstīs iedibinātā komercprakse ir ļoti neviendabīga un, veicot pārrobežu maksājumus, izmaksas ir pārāk augstas, kas kavē straujāku tirgus izaugsmi;
19. uzsver, ka ir jāturpina tiešsaistes maksājumu sistēmu integrēšana SEPA; prasa Komisijai paātrināt darbu ar karšu, interneta un mobilajiem maksājumiem, lai šajā jomā izstrādātu Eiropas standartus, un aicina iesniegt konkrētus priekšlikumus saistībā ar minētajām iniciatīvām, vienlaikus nodrošinot, ka ne ar vienu iniciatīvu neliedz jauniem dalībniekiem iekļūt tirgū, kā arī netiek kavēta inovācija;
Sūtījumu piegāde
20. uzskata, ka ar iniciatīvām ir jāmudina pašregulējums pasta un paku piegādes jomā, lai novērstu būtiskās informācijas nepilnības, kādas ir gan patērētājiem, gan e-mazumtirgotājiem saistībā ar dažādu piegādes pakalpojumu pieejamību un saistītajām piegādes iespējām;
21. uzsver, ka ātri, uzticami un cenu ziņā pieejami tiešie paku piegādes pakalpojumi ir ļoti nozīmīgi mazo tiešsaistes mazumtirgotāju konkurētspējai; aicina Komisiju rīkoties, lai nodrošinātu, ka tiek ieviestas uzlabotas muitas procedūras, saskaņoti piegādes režīmi un lielākas de minimis muitas nodokļu robežvērtības;
Ierobežojumi izplatīšanai tiešsaistē
22. aicina Komisiju apkarot diskriminējošu praksi tiešsaistes izplatīšanas jomā, kā noteikts regulā par vertikāliem ierobežojumiem un grupu atbrīvojumiem (Komisijas Regula (ES) Nr. 330/2010), lai aizsargātu izplatītāju spēju izmantot inovatīvas izplatīšanas metodes un sasniegt lielāku patērētāju skaitu un plašāku patērētāju loku;
Lietiskais internets
23. aicina Komisiju iniciatīvās ietvert vērienīgus priekšlikumus par lietisko internetu un iekārtu saziņas sakaru standartiem un sagatavot izmēģinājuma projektus; uzsver, ka Eiropas uzņēmumiem un iestādēm ir jāuzņemas lielāka loma starptautisko lietiskā interneta standartu izveidē; uzskata, ka Eiropa varētu atbalstīt nostāju par stingru datu aizsardzības protokolu nepieciešamību šajā jomā, un uzsver vajadzību aizsargāt lietiskā interneta datus pret ļaunprātīgu izmantošanu, manipulāciju vai kiberuzbrukumiem; šajā saistībā uzstāj, ka jāveic konkrēti pasākumi, lai nodrošinātu galiekārtu tehnisko atbilstību lietotāju tiesībām pārvaldīt un aizsargāt savus personas datus, un nodrošinātu telesakaru tīklu un pakalpojumu augstu drošības līmeni;
24. prasa Komisijai paredzēt skaidrus noteikumus, kas prasītu, lai tādu medicīniskā aprīkojuma, trenažieru vai citām funkcijām paredzētas aparatūras iegūtu datu izmantošanai reklāmas, mārketinga vai uz dzīvesveidu pamatotas reklāmas nolūkos, tiktu lūgta šo iekārtu lietotāju piekrišana; uzsver, ka lietotājiem ir jābūt iespējai viegli pārtraukt šādas darbības, nezaudējot piekļuvi citām aparatūras vai ar to saistītās programmatūras funkcijām;
25. aicina uzņēmumus, kas sniedz jaunus pakalpojumus, izmantojot „lielos datus” un jaunus tehnoloģiju lietojuma veidus, piemēram, „lietisko internetu”, jau izstrādes posmā integrēt datu aizsardzības pasākumus, lai saglabātu augstu uzticības līmeni iedzīvotāju vidū;
Tīkla neitralitāte
26. atgādina, ka tīkla neitralitātei ir vislielākā nozīme, lai nodrošinātu, ka nepastāv diskriminācija starp interneta pakalpojumiem un ka pilnībā tiek garantēta konkurence;
27. uzskata, ka tīkla neitralitāte ir skaidri jādefinē saskaņā ar Parlamenta definīcijām un tā ir jāgarantē un stingri jānosaka tiesību aktos, lai mazie un vidējie uzņēmumi, nevalstiskās organizācijas un citi sociālie un ekonomiskie tirgus dalībnieki varētu izmantot visas digitālā tirgus priekšrocības;
28. aicina Komisiju, standartizācijas iestādes un ENISA izstrādāt minimālos drošības un privātuma standartus un pamatnostādnes IT sistēmām, tīkliem un pakalpojumiem, ietverot mākoņdatošanas pakalpojumus, lai labāk aizsargātu ES iedzīvotāju personas datus un visu IT sistēmu integritāti; uzskata, ka šādi standarti varētu kļūt par jauno globālo standartu kritērijiem un tie būtu jānosaka atklātā un demokrātiskā procesā;
Intelektuālā īpašuma tiesības un autortiesības
29. mudina Komisiju rūpīgi pārskatīt spēkā esošos tiesību aktus intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) jomā un iesniegt priekšlikumu par IĪT, kurā būtu līdzsvarotas gan patērētāju, gan tiesību īpašnieku intereses; turklāt aicina Komisiju izveidot ES mērogā saskaņotu un integrētu pārrobežu sistēmu autortiesību jomā, ar ko radošam un mākslinieciskam saturam raksturīgo vērtību un novērtējumu līdzsvarotu ar patērētāju tiesībām; uzsver, ka radošās nozares ir visplaukstošākais ES sektors, kas stimulē izaugsmi un darbvietu radīšanu, kā arī atbalsta inovāciju saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020”; atgādina, ka Parlaments ir izveidojis darba grupu IĪT un autortiesību reformas jautājumos, lai sekmētu risinājumu panākšanu šajā jomā un palīdzētu šādu reformu uzsākt;
30. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.
- [1] Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0239.
- [2] Pieņemtie teksti P7_TA(2014)0063.
- [3] Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0535.
- [4] Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0327.
- [5] Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0468.
- [6] OV C 264 E, 13.9.2013., 11. lpp.
- [7] OV C 258 E, 7.9.2013., 64. lpp.
- [8] OV C 153 E, 31.5.2013., 25. lpp.
- [9] Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0230.
- [10] Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0281.