Procedūra : 2014/2967(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0312/2014

Iesniegtie teksti :

B8-0312/2014

Debates :

Balsojumi :

PV 27/11/2014 - 10.6
CRE 27/11/2014 - 10.6
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2014)0069

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 153kWORD 67k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0311/2014
24.11.2014
PE539.035v01-00
 
B8-0312/2014

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par Komisijas izstrādāto pamatnostādņu attiecībā uz ietekmes novērtējumu pārskatīšanu un MVU testa lomu (2014/2967(RSP))


Ashley Fox, Sajjad Karim, Anthea McIntyre ECR grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Komisijas izstrādāto pamatnostādņu attiecībā uz ietekmes novērtējumu pārskatīšanu un MVU testa lomu (2014/2967(RSP))  
B8‑0312/2014

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā neseno sabiedrisko apspriešanu par Komisijas izstrādāto pamatnostādņu attiecībā uz ietekmes novērtējumu pārskatīšanu un attiecīgo pārstrādāto ietekmes novērtējuma pamatnostādņu projektu;

–       ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.     tā kā ietekmes novērtējumiem kā agrīnā tiesību aktu izstrādes stadijā izmantojamiem instrumentiem ir svarīga nozīme Komisijas lietpratīga regulējuma programmā un to mērķis ir nodrošināt pārredzamu, vispusīgu un līdzsvarotu pierādījumu materiālu par risināmās problēmas būtību, ES darbības pievienoto vērtību, kā arī izmaksām un ieguvumiem, ko visām ieinteresētajām personām radītu alternatīvu rīcības modeļu izmantošana;

B.     tā kā saskaņā ar spēkā esošajām ietekmes novērtējumu pamatnostādnēm Komisijas Ģenerālsekretariātam un Ietekmes novērtējuma komitejai (INK) ir galvenā loma lēmumu pieņemšanā par to, vai saistībā ar konkrēto iniciatīvu ir nepieciešams veikt ietekmes novērtējumu;

C.     tā kā INK ir svarīga loma kā centrālajam kvalitātes kontroles punktam saistībā ar ietekmes novērtējumiem;

D.     tā kā pienācīgi un atbilstīgi ietekmes novērtējumi ir jo īpaši nozīmīgi maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kuri, pielāgojoties jaunām tiesību aktu un administratīvajām prasībām, sava lieluma dēļ bieži vien saskaras ar lielākām grūtībām nekā lielie uzņēmumi un nespēj savlaicīgi paredzēt tiesiskā regulējuma izmaiņas;

E.     tā kā princips „vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem” ir vērsts uz to, lai ņemtu vērā MVU intereses jau politikas veidošanas sākumposmā un padarītu tiesību aktus MVU labvēlīgākus; tā kā ir pieejami dažādi instrumenti, lai nodrošinātu efektīvu šā principa īstenošanu, tostarp MVU testa piemērošana turpmākajiem tiesību aktu priekšlikumiem;

F.     tā kā spēkā esošajās ietekmes novērtējuma pamatnostādnēs ir sniegti konkrēti norādījumi MVU testa veidā, vienlaikus paredzot iespējamos risku mazinošos pasākumus; tā kā pārstrādāto pamatnostādņu projektā nav iekļauti noteikumi par MVU testu;

Darbības joma

1.      atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos regulāri pārskatīt ietekmes novērtējuma pamatnostādnes, lai uzlabotu ietekmes novērtējuma procedūras;

2.      tomēr pauž bažas par to, ka ierosinātās pārskatītās pamatnostādnes attiecībā uz ietekmes novērtējumu darbības jomu nav tik konkrētas kā tagadējās pamatnostādnes un ka tās ļauj atbildīgajam ģenerāldirektorātam daudz vieglāk interpretēt to, vai ietekmes novērtējums ir nepieciešams vai nē; uzskata, ka būtu jāsaglabā pastāvošā prakse, saskaņā ar kuru lēmumu pieņemšanas procesā tiek iesaistīti INK un Ģenerālsekretariāts;

3.      uzskata, ka Komisijai un attiecīgā gadījumā tās aģentūrām būtu jāpaplašina pastāvošā pieeja priekšlikumiem, kuriem ir jāveic ietekmes novērtējums, lai iekļautu deleģētos un īstenošanas aktus, jo īpaši gadījumos, kad tiem varētu būt vērā ņemama ietekme;

4.      norāda, ka ietekmes novērtējuma darbības joma dažos gadījumos neatbilst pieņemtajiem priekšlikumiem, ja tie tiek mainīti pēc tam, kad ir iesniegti komisāru kolēģijā apstiprināšanai; pieprasa, lai pārskatīto pamatnostādņu projektā būtu noteikts, ka ietekmes novērtējums ir jāatjauno, lai nodrošinātu tajā apskatīto jautājumu nepārtrauktību saistībā ar jebkuru Komisijas galīgo apstiprināto priekšlikumu;

Ietekmes novērtējuma komiteja (INK)

5.      pauž nopietnas bažas par to, ka pārstrādāto pamatnostādņu projektā vairs nav precīzi definēta INK loma ietekmes novērtējuma procesā; stingri pieprasa, lai Komisija atkārtoti apsvērtu šo trūkumu un lai tā, atbildot Parlamentam, pārstrādāto pamatnostādņu projektā daudz skaidrāk izklāstītu ar INK saistītās procedūras;

6.      uzskata, ka šādām procedūrām skaidrā, saprotamā un pārredzamā veidā būtu jānosaka INK apstiprināšanai iesniegtā ietekmes novērtējuma iesniegšanas, pārskatīšanas un galīgās apstiprināšanas process;

7.      atkārti pauž viedokli, ka Komisijai nevajadzētu pieņemts priekšlikumus, ja tiem nav pievienots INK sniegts pozitīvs atzinums; uzsver, ka ietekmes novērtējuma process, labākajā gadījumā, ir nenoteikts, vai pat — kā tas bieži gadās — tiek apstrīdēts, jo tiek iesniegti priekšlikumi, kuriem ir pievienots ietekmes novērtējums, ko nav apstiprinājusi INK;

8.      turklāt atgādina Komisijai par Parlamenta pieprasījumu stiprināt INK neatkarību, un jo īpaši to, lai Komisija nepakļautu INK locekļus politiskai kontrolei vai pārraudzībai;

MVU tests

9.      atgādina, ka Komisija 2011. gada pārskatā par „Eiropas mazās uzņēmējdarbības aktu” uzskatīja par nožēlojamu to, ka tikai astoņas dalībvalstis ir iekļāvušas MVU testu savos valsts lēmumu pieņemšanas procesos; atzinīgi vērtē minētajā pārskatā Komisijas pausto skaidro paņemšanos vēl vairāk uzlabot MVU testu; tomēr pauž nožēlu par to, ka, pretēji šiem paziņojumiem, pārstrādāto ietekmes novērtējuma pamatnostādņu projektā MVU tests nav pat pieminēts;

10.    uzstāj — lai izvairītos no tā, ka Komisijas ierosinājumi nesamērīgi smagi vai nelabvēlīgi ietekmē MVU salīdzinājumā ar lieliem uzņēmumiem, ir jāsaglabā pamatnostādņu 8. pielikumā iekļautais MVU tests;

11.    uzsver to, ka šādos gadījumos ietekmes novērtējumā būtu jāiekļauj izvēles iespējas, piedāvājot alternatīvus mehānismus un/vai elastīgumu, lai palīdzētu MVU nodrošināt atbilstību attiecīgajai iniciatīvai (kā norādīts 8.4. pielikumā); šajā sakarībā uzsver to, ka pieņēmums par izslēgšanu no šā jaunā tiesību akta darbības jomas, kas patlaban ir paredzēts mikrouzņēmumiem, būtu jāattiecina uz visiem MVU kā izejas punkts, ko attiecīgā gadījumā var atspēkot ar pierādījumu, ja tāds ir;

Konkurētspējas tests

12.    uzskata, ka ietekmes uz konkurētspēju novērtējumam vajadzētu būt nozīmīgai ieietekmes novērtējuma procesa sastāvdaļai; uzskata, ka pārstrādāto ietekmes novērtējuma pamatnostādņu projektā būtu jāiekļauj norādījums, kā galīgajā analīzē ir jānosaka un jāvērtē ietekme uz konkurētspēju; atbalsta pašreizējo pieņēmumu, ka būtu jānoraida priekšlikumi ar negatīvu ietekmi uz konkurētspēju, izņemot gadījumus, kad tiek sniegti pierādījumi, kas apstiprina nozīmīgu, kvantitatīvi neizmērāmu ieguvumu esamību;

Īstenošana un pārraudzība

13.    norāda, ka tiesību akta galīgā forma var būtiski atšķirties no Komisijas pieņemtā priekšlikuma; uzskata, ka būtu lietderīgi par pieņemtajiem tiesību aktiem sagatavot ieguvumu un izmaksu aplēses kopsavilkumu un atjaunināt to, lai atspoguļotu izmaiņas, ko dod ietekmes novērtējumā iekļautā analīze pēc tam, kad likumdošanas procesā ir veikti grozījumi; uzskata, ka šāds pasākums vienkāršos priekšlikuma ietekmes uzraudzību un novērtēšanu;

Konsultatīvu struktūras labāka regulējuma jautājumos izveide

14.    atzinīgi vērtē augsta līmeņa darba grupas administratīvā sloga jautājumos darbu un tās iesniegto galīgo ziņojumu, ko bija pasūtījusi Komisija; atgādina Komisijas jaunākajā (2014. gada jūnija) paziņojumā par REFIT pausto nodomu izveidot jaunu augsta līmeņa darba grupu labāka regulējuma jautājumos, kuru veidotu iesaistīto personu pārstāvji un dalībvalstu eksperti;

15.    mudina Komisiju pēc iespējas ātrāk izveidot tādu augsta līmeņa konsultatīvu struktūru labāka regulējuma jautājumos, kurā ietilptu gan speciālisti no iesaistīto personu vidus, gan dalībvalstu eksperti;   ierosina piešķirt šai struktūrai stingras un neatkarīgas konsultatīvās pilnvaras, kam būtu jāietver arī, bet ne tikai priekšlikumu administratīvā sloga, atbilstības nodrošināšanas izmaksu, subsidiaritātes un samērīguma ievērošanas un juridiskā pamata izvēles novērtēšana, kā arī labāka regulējuma iniciatīvu ierosināšana un ES tiesību aktu īstenošanas valsts līmenī uzraudzība; aicina ekspertu izvirzīšanas procedūrā iesaistīt Parlamentu un Padomi;

16.    aicina Komisiju iesniegt jaunu pārskatīto ietekmes novērtējuma pamatnostādņu projektu, ņemot vērā šajā rezolūcijā uzsvērtos punktus un Komisijas jauno sastāvu, it īpaši jaunā par labāku regulējumu atbildīgā priekšsēdētāja vietnieka lomu;;

Ietekmes novērtējumu izskatīšana Parlamentā

17.    prasa, lai Parlaments sistemātiski un pēc iespējas drīzāk, jo īpaši komitejas līmenī, izskatītu Komisijas sagatavotos ietekmes novērtējumus;

18.    vērš uzmanību uz 2011. gada 8. jūnija rezolūciju par ietekmes novērtējumu neatkarīguma nodrošināšanu(1), kurā tika pausts aicinājums konsekventāk izmantot Parlamenta ietekmes novērtējumus, jo šis instruments jau ir pieejams; atgādina, ka ietekmes novērtējumu veikšanai ir pieejama konkrētu budžeta pozīcija un īpaši tam paredzēti dienesti; uzskata, ka ietekmes novērtējumu izskatīšana Parlamentā ir jo īpaši nepieciešama gadījumos, kad Komisijās sākotnējā priekšlikumā ir ieviestas būtiskas izmaiņas;

°

°       °

19.    uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai un Padomei.

(1)

OV C 380 E, 11.12.2012., 31. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika