Procedūra : 2014/2967(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0315/2014

Iesniegtie teksti :

B8-0315/2014

Debates :

Balsojumi :

PV 27/11/2014 - 10.6
CRE 27/11/2014 - 10.6
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2014)0069

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMA PROJEKTS
PDF 159kWORD 73k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0311/2014
25.11.2014
PE539.038v01-00
 
B8-0315/2014

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par Komisijas izstrādāto pamatnostādņu attiecībā uz ietekmes novērtējumu pārskatīšanu (2014/2967(RSP))


Jörg Leichtfried, Evelyn Regner, Patrizia Toia, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Vilija Blinkevičiūtė S&D grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Komisijas izstrādāto pamatnostādņu attiecībā uz ietekmes novērtējumu pārskatīšanu (2014/2967(RSP))  
B8‑0315/2014

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā neseno sabiedrisko apspriešanu par Komisijas pamatnostādņu attiecībā uz ietekmes novērtējumu pārskatīšanu un attiecīgo pārstrādāto ietekmes novērtējuma pamatnostādņu projektu,

–       ņemot vērā 2011. gada 8. jūnija rezolūciju par ietekmes novērtējumu neatkarīguma nodrošināšanu(1),

–       ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.     tā kā ietekmes novērtējumiem kā agrīnā tiesību aktu izstrādes posmā izmantotam instrumentam ir svarīga nozīme ES lēmumu pieņemšanas procesā, jo to mērķis ir nodrošināt pārredzamu, vispusīgu un līdzsvarotu informāciju par risināmās problēmas būtību, ES rīcības pievienoto vērtību, iespējamām no politikas variantiem izrietošām ekonomiskajām, sociālajām, ekoloģiskajām un ar veselību saistītajām sekām un to ietekmi uz pilsoņu pamattiesībām;

B.     tā kā Lisabonas līgumā ir ietvertas horizontālas sociālās un vides klauzulas (LESD 9. un 11. pants), kas jāņem vērā, nosakot un īstenojot Savienības politiku un darbības, un tam vajadzīga ikviena ierosinātā tiesību akta padziļināta sociālās un vides ietekmes analīze;

C.     tā kā pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Pamattiesību hartai ir tāds pats juridiskais spēks kā Eiropas Savienības līgumiem, un tā kā ietekmes novērtējumā vienmēr jāpārbauda tiesību aktu atbilstība pamattiesībām;

D.     tā kā saskaņā ar spēkā esošajām ietekmes novērtējuma pamatnostādnēm Komisijas Ģenerālsekretariātam un Ietekmes novērtējuma komitejai (INK) ir galvenā loma lēmumu pieņemšanā par to, vai saistībā ar konkrēto iniciatīvu ir nepieciešams veikt ietekmes novērtējumu;

E.     tā kā INK ir svarīga loma kā centrālajam kvalitātes kontroles punktam saistībā ar ietekmes novērtējumiem;

F.     tā kā pamatnostādnēs ir aicināts pēc iespējas piemērot naudas izteiksmi attiecībā uz ietekmi; tā kā īstermiņa izmaksas uzņēmējdarbībai parasti ir iespējams noteikt naudas izteiksmē, turpretī reglamentējošas darbības ilgtermiņa ieguvumus bieži vien nav iespējams kvantitatīvi noteikt naudas izteiksmē (piemēram, samazinot kaitējumu veselībai vai saglabājot ekosistēmas); tā kā tādēļ uzsvars uz kvantitatīvo noteikšanu, kad vien tas iespējams, rada strukturālu neobjektivitāti par labu vieglāk kvantificējamiem aspektiem, piemēram, izmaksām uzņēmējiem, salīdzinājumā ar vienlīdz svarīgiem sociālajiem un vides ieguvumiem, tādējādi nespējot pienācīgi izsvērt kopumā izmaksas un ieguvumus sabiedrībai un jo īpaši sociālās un vides izmaksas un ieguvumus;

G.     tā kā ES noteikumi būtu jāīsteno tā, lai pilnībā tiktu ievērotas ES veselības un drošības darba vietā prasības, ES darba ņēmēju tiesības vai principi un ES vides tiesību aktu mērķi;

H.     tā kā patiesi neatkarīgs ietekmes novērtējums īpaši svarīgs ir MVU, kuri bieži vien saskaras ar lielākām grūtībām nekā lielie uzņēmumi, pielāgojoties jaunām tiesību aktu un administratīvajām prasībām, un sava mazā izmēra dēļ nespēj laikus sagatavoties tiesiskā regulējuma izmaiņām;

I.      tā kā princips „vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem” ir vērsts uz to, lai ņemtu vērā MVU intereses jau politikas veidošanas sākumposmā un padarītu tiesību aktus MVU labvēlīgākus; tā kā ir pieejami dažādi instrumenti, kas nodrošina minētā principa efektīvu īstenošanu, tostarp MVU testa piemērošana jauniem tiesību aktu priekšlikumiem,

Darbības joma

1.      atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos regulāri pārskatīt ietekmes novērtējuma pamatnostādnes, lai uzlabotu ietekmes novērtējuma metodiku; aicina Komisiju nodrošināt, ka tiek vienlīdz dziļi izvērtēti ekonomiskie, sociālie un vides aspekti; mudina Komisiju nodrošināt, ka tiek pilnībā ņemti vērā kvalitatīvi novērtējumi, lai novērstu strukturālu neobjektivitāti par labu vieglāk kvantificējamiem aspektiem, piemēram, izmaksām uzņēmējiem, salīdzinājumā ar vienlīdz svarīgiem sociālajiem un vides ieguvumiem; atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos izvērtēt atbilstību pamattiesībām;

2.      uzskata, ka Komisijai būtu jāsaglabā pašreizējā pieeja — iesniegt ietekmes novērtējumu attiecībā uz tādiem ierosinājumiem, kas atbilst vismaz vienam no šiem kritērijiem:

–  tiesību aktu priekšlikumi, kas ietverti Komisijas likumdošanas un darba programmā (KLDP),

–  tiesību aktu priekšlikumi, kuri nav ietverti KLDP, bet kuriem ir acīmredzama ietekme uz ekonomiku, sociālo un vides jomu,

–  nenormatīvi ierosinājumi, ar kuriem tiek noteikti turpmākie politikas virzieni (piemēram, baltās grāmatas, rīcības plāni, izdevumu programmas un starptautisko nolīgumu sarunu pamatnostādnes),

–  deleģētie vai īstenošanas akti, kuriem ir vērā ņemama ietekme;

3.      ir pārliecināts, ka ietekmes novērtējumi ir svarīgs līdzeklis lēmumu pieņemšanas atbalstīšanai visās ES iestādēs un svarīga labāka regulējuma procesa daļa; tomēr uzskata, ka ietekmes novērtējumi nevar aizstāt politisko izvērtējumu un lēmumus un tos nedrīkstētu izmantot tā, ka tie kaitētu uz sabiedrības interesēm vērstai politikai;

4.      sagaida, lai jaunā Komisija paskaidrotu, kā tā ir nolēmusi rīkoties attiecībā uz savu ietekmes novērtējuma pamatnostādņu pārskatīšanu, lai šo pieeju labāk varētu ņemt vērā, sagatavojot savu nostāju par Komisijas neseno REFIT paziņojumu un neskarot Parlamenta nostāju šajā saistībā;

5.      uzsver, ka Normatīvās atbilstības un izpildes programmas (REFIT) regulējuma vienkāršošanas darbu nedrīkst izmantot kā ieganstu, lai atteiktos no vērienīgiem mērķiem jomās, kas ir īpaši svarīgas darba ņēmēju drošībai un labklājībai un vides aizsardzībai; brīdina neveicināt ierobežojumu atcelšanas darba kārtību, par ieganstu izmantojot labāku regulējumu vai sloga samazināšanu MVU; aicina Komisiju nesamazināt centienu mērogu un prasa neapdraudēt sabiedrības politikas mērķus, tostarp vides, sociālos un veselības, un drošības standartus;

6.      atgādina, ka četri dalībnieki augsta līmeņa grupā administratīvā sloga mazināšanai, kas pārstāv arodbiedrības un patērētāju tiesību, veselības un vides organizācijas, ir distancējušies no šīs grupas konstatētajiem faktiem, ar kuriem tika iepazīstināts 2014. gada 14. oktobrī, un ir publicējuši atzinumu, kurā pausti iebildumi; norāda, ka arī MVU pārstāvju organizācijas ir paudušas kritiku par vairākiem augsta līmeņa grupas secinājumiem; aicina Komisiju to pienācīgi ņemt vērā un iekļaut jautājumus, par kuriem ir radušās bažas visām šajā procesā iesaistītajām ieinteresētajām pusēm;

7.      stingri iestājas pret augsta līmeņa grupā administratīvā sloga mazināšanai priekšlikumu izveidot ārēju augsta līmeņa padomdevēju struktūru attiecībā uz labāku regulējumu ārpus ES iestādēm, kas būtu atbildīga par priekšlikumu administratīvā sloga, atbilstības nodrošināšanas izmaksu, subsidiaritātes un samērīguma ievērošanas un juridiskā pamata izvēles novērtēšanu un labāka regulējuma iniciatīvu ierosināšanu, un ES tiesību aktu īstenošanas valsts līmenī uzraudzību; uzskata, ka šis variants rada nopietnas šaubas attiecībā uz leģitimitāti un pārvaldību un ievērojami kaitētu Komisijas lomai un leģitimitātei; stingri uzstāj, ka šī atbildība par vispusīgu un līdzsvarotu ietekmes novērtējumu veikšanu būtu jāsaglabā Komisijai ar sistemātisku kontroli no Eiropas Parlamenta puses;

Ietekmes novērtējuma komiteja (INK)

8.      pauž nopietnas bažas par to, ka pārskatīto pamatnostādņu projektā nav precīzāk definēta INK loma ietekmes novērtēšanā; stingri prasa Komisijai novērst šo trūkumu un, sniedzot atbildi Parlamentam, jaunajā pārstrādāto pamatnostādņu projektā precizēt INK procedūras, kā arī uzstāj, ka par ikvienu ierosinājumu, kam vajadzīgs ietekmes novērtējums, būtu jāsaņem labvēlīgs INK atzinums;

9.      uzstāj, lai Komisija skaidri noteiktu procedūras attiecībā uz Ietekmes novērtējuma komiteju; ir pārliecināts, ka INK arī turpmāk būtu jāstrādā kā neatkarīgai kvalitātes kontroles struktūrai Komisijas sastāvā, un pieprasa palielināt INK neatkarību; pieprasa, lai tās dalībnieku sastāvs atspoguļotu līdzvērtīgo saistību ar ekonomiskajiem, sociālajiem un vides jautājumiem; uzskata, ka galīgajam rezultātam un kontrolei attiecībā uz ietekmes novērtējumu kvalitāti vienmēr būtu jāpaliek ES iestāžu ziņā; ierosina, lai INK ziņotu tieši Komisijas priekšsēdētāja vietniekam, kas atbildīgs par labāku regulējumu;

10.    uzsver, ka INK locekļiem vajadzētu būt neatkarīgiem, pakļautiem Eiropas Parlamenta kontrolei, lai novērstu, ka vieni un tie paši dalībnieki ir gan tiesneša, gan žūrijas lomā;

MVU tests

11.    atgādina, ka Komisija, 2011. gadā pārskatot Mazās uzņēmējdarbības aktu, pauda nožēlu par to, ka tikai astoņas dalībvalstis bija iekļāvušas MVU testu savos valsts lēmumu pieņemšanas procesos; atzinīgi vērtē minētajā pārskatā pausto Komisijas nepārprotamo apņēmību vēl vairāk nostiprināt MVU testu; tomēr pauž nožēlu par to, ka pretēji šiem paziņojumiem pārskatīto ietekmes novērtējuma pamatnostādņu projektā MVU tests pat nav pieminēts; aicina Komisiju arī turpmāk mudināt dalībvalstis iekļaut savās programmās MVU politiku;

12.    uzskata, ka MVU tests, derīguma pārbaudes un konkurētspējas pārbaudes nebūtu jāveic kā atsevišķi pasākumi, bet tiem vajadzētu būtu daļai no plaša ietekmes novērtējuma, kas ļauj līdzsvaroti izskatīt visus aspektus (ieskaitot ekonomiskos, sociālos un vides faktorus) un ar kuriem ir paredzēts novērtēt ne vien izmaksas, bet arī ieguvumus sabiedrībai un jaunu tirgu izveides potenciālu; uzskata, ka šiem procesiem nevajadzētu mazināt tiesību aktu efektivitāti vai palielināt birokrātiju;

13.    aicina saglabāt MVU testu, lai izvērtētu, kāda ir ietekme uz MVU visā normatīvajā ciklā, jo īpaši salīdzinājumā ar lielajiem uzņēmumiem; tomēr uzskata, ka mikrouzņēmumu automātiska atbrīvošana nav pareizā pieeja; atbalsta MVU paredzētu pielāgotu risinājumu un atvieglotu režīmu izstrādi gadījumos, kad ir iespējams apliecināt, ka tie nemazina tiesību aktu efektivitāti un ka atbrīvojumi vai atviegloti režīmi neveicina sadrumstalotību un nekavē piekļuvi iekšējam tirgum; turklāt uzskata, ka būtu jāvelta vairāk uzmanības tam, lai nodrošinātu, ka ierosinātā politika un noteikumi aizsargā MVU no lielāku tirgus dalībnieku praksi, kas būtu vērsta pret konkurenci;

14.    mudina dalībvalstis veikt administratīvus vienkāršojumus valsts līmenī attiecībā uz MVU, pienācīgi transponējot ES direktīvas valstu tiesību aktos; uzsver dalībvalstu tiesības pieņemt valsts regulējumus, ja ES ir pieņēmusi tikai noteikumu minimumu; atgādina, ka ex-post ietekmes novērtējums nekad nedrīkst aizstāt Komisijas kā Līgumu izpildes uzraudzītājas pienākumu uzraudzīt, lai dalībvalstis piemēro Savienības tiesību aktus, to darot efektīvi un savlaicīgi;

15.    uzskata, ka likumdošanas procesā, piemēram, attiecībā uz standartizāciju, intelektuālo īpašumu un pētniecības un inovāciju finansēšanu, būtu vairāk jāuzklausa MVU viedoklis; pauž nožēlu par to, ka Padome nevēlas tiesību aktu pieņemšanā vairāk ievērot MVU vajadzības;

16.    aicina Komisiju īpaši pievērst uzmanību ietekmei uz ieguldījumiem, inovācijām un darbavietu radīšanu;

Ietekmes novērtējumu izskatīšana Parlamentā

17.    prasa, lai Parlaments sistemātiski un pēc iespējas drīzāk, jo īpaši komitejas līmenī, izskatītu Komisijas sagatavotos ietekmes novērtējumus;

18.    vērš uzmanību uz 2011. gada 8. jūnija rezolūciju par ietekmes novērtējumu neatkarīguma nodrošināšanu, kurā tika pausts aicinājums konsekventāk izmantot Parlamenta ietekmes novērtējumus; atgādina, ka ietekmes novērtējumu izstrādei jau ir izveidota Ietekmes novērtējuma nodaļa; uzskata, ka Parlamenta ietekmes novērtējums varētu būt noderīgs pirms būtisku izmaiņu vai grozījumu pieņemšanas sākotnējos Komisijas priekšlikumos;

°

°       °

19.    uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai un Padomei.

(1)

OV C 380 E, 11.12.2012., 31. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika