Procedūra : 2014/2964(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0349/2014

Iesniegtie teksti :

B8-0349/2014

Debates :

Balsojumi :

PV 17/12/2014 - 10.22
CRE 17/12/2014 - 10.22
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2014)0103

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 147kWORD 66k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0277/2014
10.12.2014
PE545.597v01-00
 
B8-0349/2014

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par Palestīnas valsts statusa atzīšanu (2014/2964(RSP))


Fernando Maura Barandiarán, Pavel Telička, Javier Nart, Beatriz Becerra Basterrechea, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Ivan Jakovčić, Ivo Vajgl, Alexander Graf Lambsdorff, Louis Michel, Jozo Radoš ALDE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Palestīnas valsts statusa atzīšanu (2014/2964(RSP))  
B8‑0349/2014

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus,

–       ņemot vērā 1993. gada 13. septembra Oslo vienošanās (Deklarāciju par pagaidu pašpārvaldes kārtības principiem),

–       ņemot vērā 1966. gada ANO Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

–       ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2012. gada rezolūciju Nr. 67/19,

–       ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2014. gada 18. novembra paziņojumu,

–       ņemot vērā Ārlietu padomes 2014. gada 17. novembra secinājumus par Tuvo Austrumu miera procesu,

–       ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves izteiktās piezīmes Ārlietu padomes 2014. gada 17. novembra sanāksmē,

–       ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.     tā kā 2014. gada 20. novembrī 135 no 193 ANO dalībvalstīm un 8 no 28 ES dalībvalstīm bija atzinušas Palestīnas valsti un tā kā 5 ES dalībvalstis ir nesen atbalstījušas Palestīnas valsts atzīšanu nākotnē;

B.     tā kā ES vairākkārt ir apliecinājusi atbalstu divu valstu risinājumam, saskaņā ar kuru mierā un drošībā līdzās pastāvētu Izraēlas Valsts ar drošām un atzītām robežām un neatkarīga, demokrātiska, blakus esoša un dzīvotspējīga Palestīnas valsts, un ir paziņojusi, ka neatzīs citas izmaiņas līdz 1967. gadam noteiktajās robežās, tostarp attiecībā uz Jeruzalemi kā abu valstu galvaspilsētu, kā tikai tās, par kurām puses ir vienojušās;

C.     tā kā Palestīnas valsts atzīšanai jāizriet no Izraēlas un Palestīnas valstu divpusēja nolīguma veidot pašām savas valstis un pastāvēt drošās robežās, kā arī no savstarpējas atzīšanas;

D.     tā kā tiešas miera sarunas starp pusēm šobrīd ir apstājušās; tā kā ES ir aicinājusi puses rīkoties tā, lai radītu savstarpējas uzticēšanās gaisotni, kāda nepieciešama mērķtiecīgu sarunu nodrošināšanai, un atturēties no rīcības, kas varētu apdraudēt procesa ticamību, kā arī nepieļaut kūdīšanu;

E.     tā kā tiek ļaunprātīgi izmantots uzticamas politiskās sistēmas trūkums un tā rezultātā ideoloģiskās un reliģiskās nostājas kļūst aizvien nepiekāpīgākas;

F.     tā kā kopš 1995. gada Oslo vienošanās Rietumkrasts ir bijis administratīvi sadalīts trīs zonās jeb apgabalos; tā kā C apgabals aptver lielāko daļu Rietumkrasta teritorijas; tā kā C apgabala sociālā un ekonomiskā attīstība ir būtiski svarīga gaidāmās Palestīnas valsts dzīvotspējai;

G.     tā kā palestīniešu klātbūtni Rietumkrastā, jo īpaši C apgabalā, un Austrumjeruzalemē netaisnīgi apdraud pašreizējais sarežģītais konflikts;

H.     tā kā saskaņā ar starptautiskajām tiesībām Izraēlas apmetnes ir nelikumīgas un ir būtisks šķērslis centieniem panākt mieru;

I.      tā kā Izraēla savā 1980. gada „Pamatlikumā — Jeruzaleme, Izraēlas galvaspilsēta” pasludināja Jeruzalemi par nedalāmu un vienotu Izraēlas galvaspilsētu, kas ir pretrunā ANO Drošības padomes rezolūcijai Nr. 478 (1980); tā kā Padomes 2012. gada 14. maija secinājumos ir atkārtoti uzsvērts, ka sarunu ceļā jārod veids, kā atrisināt jautājumu par Jeruzalemes kā abu valstu nākamās galvaspilsētas statusu; tā kā pašreizējie notikumi Austrumjeruzalemē aizvien vairāk samazina izredzes, ka Jeruzaleme varētu kļūt par abu valstu nākamo galvaspilsētu, un padara aizvien neiespējamāku šādu izredžu īstenošanu; tā kā Austrumjeruzaleme arvien lielākā mērā tiek atdalīta no Rietumkrasta, savukārt Jeruzalemes vēsturiskais centrs arvien lielākā mērā tiek atdalīts no pārējās Austrumjeruzalemes teritorijas;

J.      tā kā ir svarīgi aizsargāt Rietumkrastā, jo īpaši C apgabalā, un Austrumjeruzalemē dzīvojošos palestīniešus un viņu tiesības, jo tam ir būtiska nozīme, lai saglabātu divu valstu risinājuma iespējamību; tā kā joprojām notiekošā apmetņu paplašināšana, apmetņu iedzīvotāju vardarbība, plānošanas ierobežojumi un no tā izrietošais akūtais mājokļu trūkums, māju nojaukšana, izlikšana no mājām, pārvietošana, zemes atsavināšana, apgrūtināta piekļuve dabas resursiem un pamata sociālo pakalpojumu un palīdzības trūkums ļoti nelabvēlīgi ietekmē palestīniešu dzīves apstākļus;

K.     tā kā vienas vienīgas un demokrātiskas Palestīnas valdības trūkums un kustības „Hamas” atteikšanās atzīt Izraēlas valsti un Izraēlas nemainīgās tiesības pastāvēt, kā arī atteikties no vardarbības un atzīt iepriekšējo Izraēlas un palestīniešu vienošanos likumīgumu nepalīdz rast miermīlīgu risinājumu konfliktam;

L.     tā kā Izraēlas uzbūvētais robežmūris, kas nesakrīt ar pamiera robežu („zaļo līniju”), atšķeļ vērā ņemamu daļu palestīniešu teritorijas gan Rietumkrastā, gan Austrumjeruzalemē; tā kā Starptautiskās Tiesas 2004. gada konsultatīvajā atzinumā „Juridiskās sekas robežmūra celtniecībai okupētajā palestīniešu teritorijā” tika paziņots, ka „Izraēlas celtais mūris (..) un ar to saistītais režīms ir pretrunā starptautiskajām tiesībām”;

M.    tā kā arābu izcelsmes beduīni ir pirmiedzīvotāji, kuri nav klejotāji un kuru dzīve ir tradicionāli saistīta ar lauksaimniecību zemēs, ko apdzīvojuši jau to senči, un kuri cenšas panākt sava unikālā stāvokļa un statusa oficiālu un pastāvīgu atzīšanu; tā kā arābu izcelsmes beduīnu kopienas, ko apdraud Izraēlas īstenotā politika, kas liedz viņiem iztiku un bieži nozīmē arī piespiedu pārvietošanu, ir īpaši neaizsargāta iedzīvotāju grupa gan okupētajā palestīniešu teritorijā, gan Negevā;

N.     tā kā ES un tās dalībvalstis bieži ir atkārtoti paudušas — arī Padomes 2012. gada 14. maija secinājumos — savu fundamentālo apņemšanos atbalstīt Izraēlas drošību, asi nosodījušas pret civiliedzīvotājiem apzināti vērstu vardarbību, tostarp raķešu uzbrukumus no Gazas joslas, un prasījušas efektīvi novērst ieroču kontrabandu uz Gazu,

1.      ņem vērā patlaban vairākās dalībvalstīs notiekošo procesu ar mērķi atzīt Palestīnas valsti un apliecina savu gribu virzīt šo atbalstu, lai ar to paātrinātu miera procesu un divu valstu risinājuma sasniegšanu, vēlams, saistībā ar sarunās panāktu nolīgumu un sadarbojoties ar ANO;

2.      aicina dalībvalstis un Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / Savienības augsto pārstāvi rast kopīgu ES nostāju šajā jautājumā;

3.      aicina starptautisko sabiedrību un jo īpaši ES saskaņoti rīkoties, ņemot vērā Izraēlas Valsts un Palestīnas likumīgi pamatotās bažas, intereses un centienus;

4.      pauž dziļas bažas par reģionā pieaugošo spriedzi un vardarbību; aicina visu iesaistīto pušu politiskos līderus sadarboties, veicot pamanāmus pasākumus, lai normalizētu situāciju; nosoda visus nesenos teroristu uzbrukumus un izsaka līdzjūtību par bojā gājušajiem, kā arī aicina Izraēlas Valsti atturēties no neselektīva spēka pielietošanas pret civiliedzīvotājiem; aicina Palestīniešu pašpārvaldi nosodīt visus terorisma aktus un pielikt lielākus pūliņus, lai novērstu naidu kurinošus izteikumus un visus vardarbības aktus; aicina Izraēlas valdību izbeigt apmetņu paplašināšanu un Rietumkrastā, jo īpaši C apgabalā, un Austrumjeruzalemē dzīvojošo palestīniešu tiesību ierobežošanu attiecībā uz piekļuvi dabas resursiem, pamata sociālajiem pakalpojumiem un palīdzībai, kas ir būtisks faktors, lai saglabātu divu valstu risinājuma iespējamību;

5.      uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, Tuvo Austrumu Kvarteta sūtnim, Izraēlas Knesetam un valdībai, Palestīniešu pašpārvaldes prezidentam, Palestīniešu nacionālās vienprātības valdības ministru priekšsēdētājam un Palestīniešu likumdošanas padomei.

 

Juridisks paziņojums - Privātuma politika