Procedūra : 2014/2976(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0351/2014

Iesniegtie teksti :

B8-0351/2014

Debates :

Balsojumi :

PV 17/12/2014 - 10.23
CRE 17/12/2014 - 10.23
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :


REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMA PROJEKTS
PDF 144kWORD 66k
10.12.2014
PE545.600v01-00
 
B8-0351/2014

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par ES tērauda rūpniecības stāvokli — darba ņēmēju un nozaru aizsardzība  (2014/2976(RSP))


Angelika Mlinar, Pavel Telička, Izaskun Bilbao Barandica, Renate Weber, Fredrick Federley ALDE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES tērauda rūpniecības stāvokli — darba ņēmēju un nozaru aizsardzība (2014/2976(RSP))  
B8‑0351/2014

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Komisijas 2013. gada 11. jūnija paziņojumu par rīcības plānu tērauda rūpniecībai „Rīcības plāns konkurētspējīgai un ilgtspējīgai tērauda rūpniecībai Eiropā” (COM(2013)0407),

–       ņemot vērā Parlamenta 2014. gada 4. februāra rezolūciju par rīcības plānu Eiropas tēraudrūpniecības konkurētspējas un ilgtspējas nodrošināšanai(1),

–       ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par tērauda rūpniecību un ES uzņēmumu restrukturizāciju, nodošanu un slēgšanu,

–       ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 21. maija rezolūciju par reģionālajām stratēģijām rūpniecības rajoniem Eiropas Savienībā(2),

–       ņemot vērā augsta līmeņa apaļā galda sanāksmē sniegtos ieteikumus par Eiropas tērauda rūpniecības nākotni,

–       ņemot vērā stratēģiju „Eiropa 2020”,

–       ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.     tā kā visas Eiropas Savienības interesēs ir saglabāt ilgtspējīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu tērauda rūpniecību, kas būtu daudzu nozīmīgu rūpnieciskās ražošanas nozaru pamats;

B.     tā kā tērauda rūpniecība daudzās dalībvalstīs cieš no globālā pieprasījuma būtiskas samazināšanās, un dažos gadījumos grūtības ir saistītas ar konkurētspēju, kā arī pieaugošajām izmaksām;

C.     tā kā ir būtiski saskaņot politikas nostādnes, lai tērauda rūpniecība būtu ilgtspējīga, resursefektīva un konkurētspējīga, kas spētu pielāgoties mainīgajiem Eiropas un ārpuseiropas tirgus nosacījumiem;

D.     tā kā tērauda rūpniecība ir pilnībā globalizējusies un tā kā Eiropai ir jāiztur sīva konkurence ar trešām valstīm, kuras piemēro atšķirīgus noteikumus un standartus; tā kā izšķiroša nozīme ir tam, lai tērauda rūpniecībā būtu līdzvērtīgi konkurences apstākļi;

E.     tā kā, globāli pieejot tērauda rūpniecībai, ir jāņem vērā enerģijas izmaksas un tā kā elektroenerģijas cenas rūpnieciskajiem patērētājiem Eiropas Savienībā varētu tieši ietekmēt konkurētspēju;

F.     tā kā ES tērauda rūpniecība ir nozīmīgs darba devējs, nodrošinot vairāk nekā 350 000 tiešo darbvietu un vairākus miljonus darbvietu saistītajās nozarēs, tostarp pārstrādes piegādes ķēdē; tā kā iepriekšējos gados tērauda rūpniecība ir saskārusies ar būtiskiem uzdevumiem, tādiem kā restrukturizācija, uzņēmumu apvienošanās un Eiropas ražošanas uzņēmumu pārvietošana uz ārvalstīm;

G.     tā kā pētniecība un inovācija ir būtiski ekonomikas izaugsmes un konkurētspējīgas rūpniecības veicinātāji;

H.     tā kā izšķiroša nozīme ir tam, lai radītu stabilu sistēmu privātā kapitāla ieguldījumiem, kā arī efektīvi izmantotu ES resursus,

1.      atbalsta uzņēmumiem labvēlīgākas vides radīšanu Eiropā, nodrošinot konkurētspējīgu un ilgtspējīgu rūpniecisko pamatu, jo īpaši tērauda rūpniecībā, ko panāktu ar ieguldījumiem pētniecībā un inovācijā, resursu efektivitātē, jaunās tehnoloģijās un prasmēs, kā arī ar labāku finansējuma pieejamību;

2.      uzsver, cik nozīmīga ir rūpniecības politika un viedais regulējums ar pasākumiem, kas ļaus atdzīvināt Eiropas rūpniecības konkurētspēju globālajā tirgū un nodrošinās efektīvus līdzvērtīgas konkurences apstākļus visiem ekonomikas dalībniekiem, lai aizsargātu Eiropas ražošanu no sociālā un vides dempinga;

3.      atbalsta Komisijas saistības pret rūpniecību, kas ir viens no nozīmīgākajiem ekonomikas sektoriem, kurš spēj radīt stabilas un kvalitatīvas darbvietas;

4.      uzsver tērauda rūpniecības nozīmi Eiropas Savienības ekonomikai, kā arī visām pakārtotajām ražošanas nozarēm, kas izmanto tās kvalitatīvos produktus;

5.      mudina veidot vienotos enerģētikas un finanšu tirgus, lai radītu īsteni līdzvērtīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū un veicinātu konkurētspēju, pamatojoties uz zināšanām un inovāciju;

6.      norāda uz grūtībām, ar kurām saskaras tērauda rūpniecība daudzās dalībvalstīs un kuras daļēji radījis būtisks globālā pieprasījuma kritums un enerģijas izmaksu pieaugums, kā arī Eiropas ražošanas uzņēmumu pārvietošana uz ārvalstīm; tāpēc aicina Komisiju pilnībā īstenot Ceļvedi par resursu efektīvu izmantošanu (COM(2011)0571) un Eiropas resursefektivitātes platformā izklāstītos politikas ieteikumus;

7.      mudina izmantot inovatīvus finanšu instrumentus, tādus kā riska dalīšanas finanšu mehānismi, ar kuriem piešķir prioritāru piekļuvi tērauda nozarēm, kas pārcieš krīzi; aicina Eiropas Investīciju banku un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku izstrādāt ilgtermiņa finansēšanas sistēmu tērauda rūpniecības projektiem;

8.      uzskata, ka Eiropas nozaru konkurētspēja un ilgtspējība un to spēja radīt darbvietas krīzes un valsts resursu trūkuma apstākļos ir jābalsta uz tagadējo finanšu resursu efektīvāku izmantošanu, īpašu uzmanību pievēršot atlaisto darba ņēmēju pārkvalificēšanai, kas ir jāveic ar visiem pieejamajiem līdzekļiem, tādiem kā Eiropas Sociālais fonds, un īstermiņā ir jāizmanto Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds, kā arī jāizmanto stabila sistēma privātā kapitāla ieguldījumiem;

9.      prasa pārskatīt Eiropas nodokļu politiku, lai veicinātu rūpniecībai uzlikto nodokļu pakāpenisku konverģenci, kā arī atbalsta inovāciju un resursu labāku izmantošanu;

10.    uzskata, ka nākotnē varētu notikt nepatīkamas izmaiņas tērauda rūpniecības un citās rūpniecības nozarēs; šajā ziņā uzskata, ka dalībvalstīm ciešāk ir jāsaskaņo izglītības un apmācības politika ar darba tirgus vajadzībām, lai varētu tikt galā līdzīgās situācijās, un ir jāpopularizē tehniskā un zinātniskā darba jomas, lai tērauda rūpniecībā būtu kvalificēti speciālisti, kas veicinātu inovāciju;

11.    uzskata, ka emisiju samazināšanas pasākumi, jo īpaši tērauda rūpniecības nozarēs, lielā mērā būs atkarīgi no jaunajām tehnoloģijām, un līdz ar to uzsver nozīmi, kāda ES finansētām pētniecības un inovācijas programmām var būt Eiropas ekonomikas attīstīšanā, izmantojot programmu „Apvārsnis 2020”, kā arī Eiropas tērauda rūpniecības konkurētspējas un tās produkcijas augstās kvalitātes nodrošināšanā; atgādina, ka pētniecība un inovācija ir būtiski ekonomikas izaugsmes un konkurētspējīgas rūpniecības veicinātāji;

12.    uzskata, ka kopīgi pētniecības un izstrādes centieni sekmēs tādu tērauda ražošanu, kas rada niecīgas oglekļa emisijas un nelielu vides ietekmējumu, tādējādi uzlabojot rūpniecības ilgtspējību un konkurētspēju;

13.    atgādina, ka inovācija ir jāveicina, atbalstot ne tikai pētniecību un izstrādi, kā arī zināšanu nodošanu, bet arī veidojot jaunus tirgus un inovācijas kopas, kas jāpanāk, popularizējot publiskā un privātā sektora partnerības stratēģiskajos sektoros, tādos kā tērauda rūpniecība, lai vairāk piesaistītu privāto kapitālu;

14.    atbalsta oglekļa emisiju pārvirzes riska novēršanai vajadzīgo pasākumu izmantošanu ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ietvaros tik ilgi, kamēr netiek veikti salīdzināmi centieni citos būtiskos ekonomiskos blokos, lai attiecīgajos sektoros nemazinātu efektīvāko uzņēmumu starptautisko konkurētspēju;

15.    atzinīgi vērtē to, ka ir izveidota augsta līmeņa grupa tērauda rūpniecības jautājumos;

16.    aicina Komisiju veikt konkrētus pasākumus, ar kuriem vidējā un ilgā termiņā samazināt enerģijas izmaksas, jo īpaši energoietilpīgās nozarēs;

17.    uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Padomei un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0069.

(2)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0199.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika