Rezolūcijas priekšlikums - B8-0352/2014Rezolūcijas priekšlikums
B8-0352/2014

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par ES tērauda rūpniecības stāvokli — darba ņēmēju un nozaru aizsardzību

10.12.2014 - (2014/2976(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu

Dan Nica, Bernd Lange, Patrizia Toia, Edouard Martin, Theresa Griffin, Miroslav Poche, Martina Werner, Simona Bonafè, Jens Geier, Flavio Zanonato, Adam Gierek, José Blanco López, Caterina Chinnici, Jutta Steinruck, Evelyn Regner, Brando Benifei, Maria Arena, Alessandra Moretti, Elly Schlein, Jonás Fernández, Sorin Moisă S&D grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0352/2014

Procedūra : 2014/2976(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B8-0352/2014
Iesniegtie teksti :
B8-0352/2014
Debates :
Pieņemtie teksti :

B8‑0352/2014

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES tērauda rūpniecības stāvokli — darba ņēmēju un nozaru aizsardzību

(2014/2976(RSP))

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgumu, kas ir Līguma par Eiropas Savienību pirmsākums,

–       ņemot vērā Komisijas 2011. gada 14. oktobra paziņojumu „Rūpniecības politika — konkurētspējas uzlabošana” (COM(2010)0250),

–       ņemot vērā Komisijas 2012. gada 10. oktobra paziņojumu „Spēcīgāka Eiropas rūpniecība izaugsmei un ekonomikas atveseļošanai. Atjaunināts paziņojums par rūpniecības politiku” (COM(2012)0582),

–       ņemot vērā Komisijas 2013. gada 11. jūnija paziņojumu „Rīcības plāns konkurētspējīgai un ilgtspējīgai tērauda rūpniecībai Eiropā” (COM(2013)0407),

–       ņemot vērā Parlamenta 2014. gada 4. februāra rezolūciju par rīcības plānu Eiropas tēraudrūpniecības konkurētspējas un ilgtspējas nodrošināšanai[1],

–       ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par tērauda rūpniecību un ES uzņēmumu restrukturizāciju, nodošanu un slēgšanu,

–       ņemot vērā 2014. gada 25. novembra rezolūciju par stratēģijas „Eiropa 2020” nodarbinātības un sociālajiem aspektiem[2],

–       ņemot vērā 2013. gada 15. janvāra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai attiecībā uz strādājošo informēšanu un uzklausīšanu un restrukturizācijas paredzēšanu un pārvaldību[3],

–       ņemot vērā jautājumu Komisijai par tērauda rūpnīcu Acciai Speciali Terni (AST) Itālijā (O-000087/2014),

–       ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

Vispārējās problēmas

A.     tā kā Eiropas tērauda rūpniecības nozarei ir bijusi vēsturiski nozīmīga loma Eiropas integrācijas procesā un tā ir Eiropas rūpnieciskās pievienotās vērtības radīšanas pamats;

B.     tā kā Eiropas tērauda rūpniecība ir būtiski svarīga Eiropas izaugsmei un labklājībai, un šī nozare cieš no pieprasījuma būtiskas samazināšanās, kā rezultātā tajā pastāvīgi tiek zaudētas darbvietas un konkurētspēja, kas attiecībā uz Eiropas ekonomikai nepieciešamo atveseļošanos nesola neko labu;

C.     tā kā Eiropas Savienībai būtu jāveicina tāda politika, kas attīstītu rūpniecisko ražošanu visās dalībvalstīs, lai pasargātu darbvietas Eiropas Savienībā un sasniegtu ES mērķi līdz 2020. gadam palielināt rūpniecības īpatsvaru IKP vismaz līdz 20 %;

D.     tā kā viens no ES mērķiem ir atbalstīt tērauda rūpniecību, likvidēt šķēršļus un draudus tās konkurētspējai un padarīt to piemēroties spējīgu mainīgajiem Eiropas un ārpuseiropas tirgus apstākļiem;

E.     tā kā pēdējos gados tērauda rūpniecība ir saskārusies ar lielām problēmām, tādām kā restrukturizācija un ražošanas uzņēmumu apvienošanās, kam ir bijušas atbilstošas sociālās sekas, un jaunām prasībām, kuru mērķis ir sasniegt ES klimata politikas mērķus, piemēram, izstrādājot vieglākas konstrukcijas un izmantojot iespējas, ko sniedz metāllūžņu pārstrāde un atkārtota izmantošana;

F.     tā kā Eiropas tērauda rūpniecībā ir iestājusies ieguldījumu krīze, kas apdraud šīs nozares nākotni, bet vienlaikus tiek sagaidīts, ka tērauda materiāliem būs būtiska loma ar urbanizāciju, mobilitāti un demogrāfiskām izmaiņām saistīto problēmu ilgtspējīgu rūpniecisku risinājumu nodrošināšanā;

G.     tā kā, ja pieprasījuma pieaugums būs neliels, Eiropa, jo īpaši plakano velmējumu un ražojumu ar augstu pievienotu vērtību tirdzniecībā, vairs nebūs tērauda neto eksportētāja, bet kļūs par neto importētāju;

Konkurētspēja un tirdzniecība

H.     tā kā šī nozare saskaras ar spēcīgu konkurenci globālajā tirgū, galvenokārt no trešām valstīm, no kurām daudzās ir zemāki sociālie un vides standarti un mazāk stingrs regulējums, un tai ir aizvien grūtāk piekļūt izejvielām un izmaksas ir sadārdzinājušās;

I.      tā kā tērauda rūpniecības nozare turpinās samazināt jaudu, kaut gan importa spiediena dēļ Eiropā ražotu plakano velmējumu cenas jau ir viszemākās pasaulē, un šāda situācija nav ilgtspējīga;

J.      tā kā šai nozarei kopš ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) trešā posma sākšanās ir nācies saskarties ar oglekļa emisiju pārvirzi;

K.     tā kā enerģijas izmaksas veido līdz pat 40 % no kopējām darbības izmaksām, un tā kā elektroenerģijas cenas rūpnieciskajiem patērētājiem ES ierobežo Eiropas uzņēmumu konkurētspēju globalizētajā tirgū;

Sociālie aspekti

L.     tā kā augstais bezdarba līmenis ES ir savstarpēji saistīts ar Savienības rūpniecības un pārējās ražošanas bāzes sarukšanu;

M.    tā kā ES tērauda rūpniecība ir nozīmīgs darba devējs, nodrošinot vairāk nekā 350 000 tiešo darbvietu un vairākus miljonus darbvietu saistītajās nozarēs, tostarp pārstrādes piegādes ķēdē;

N.     tā kā pašreizējā krīze ir radījusi milzīgu sociālo spriedzi darba ņēmējiem un krīzes skartajiem reģioniem;

O.     tā kā dažu Eiropas tērauda ražotņu stāvoklis rada nopietnas bažas darba ņēmējiem un valsts un vietējām iestādēm ražošanas apjoma samazināšanās riska dēļ, kas ietekmēs ES uzņēmumu stāvokli tirgū, un pieaugošās konkurences dēļ, ko izraisījis ieguldījumu trūkums tehnoloģijās un uzņēmējdarbības organizēšanā;

P.     tā kā restrukturizācijā iesaistītajiem uzņēmumiem būtu jārīkojas sociāli atbildīgi, jo pieredze ir apliecinājusi, ka sociāli un ekonomiski ilgtspējīga restrukturizācija netiek sasniegta bez pietiekama sociālā dialoga, kurā īpaša uzmanība pievērsta darba ņēmēju informēšanai un uzklausīšanai, kā norādīts iepriekš minētajā Parlamenta 2013. gada 15. janvāra rezolūcijā;

Q.     tā kā sociālo partneru visaptveroša iesaistīšanās visos līmeņos un sociālā dialoga stiprināšanai ES līmenī ir izšķirīga nozīme gan tērauda rūpniecības uzņēmumu, gan to darbinieku interešu aizsardzībā;

R.     tā kā daudzas ražotnes, kuru kopīgā jauda ir 20 miljoni tonnu, vairāk nekā trīs gadus ir pagaidu dīkstāvē; tā kā daudzu Eiropas ražotņu darbaspēks ir pieredzējuši un kvalificēti darbinieki, kas gandrīz sasnieguši pensionēšanās vecumu;

Pētniecība un izstrāde tehnoloģijas

S.     tā kā augsto tehnoloģiju nozares ir paraugs tehnoloģiskajai zinātībai, kā tas jau ir apliecināts tērauda nozarē, un tāpēc tās ir jāaizsargā, un tā kā nekavējoties ir jārīkojas, lai novērstu šo nozaru pārvietošanu uz valstīm ārpus ES teritorijas;

T.     tā kā pētniecība un izstrāde ir stratēģiski svarīga nozarei, kurai jāatrod veids, kā samazināt emisijas, jo īpaši CO2 emisijas, bet ne tikai tās;

Uzdevumi

1.      uzsver, ka Eiropas ekonomikas atveseļošanās lielā mērā ir atkarīga no tā, cik spēcīga būs rūpniecības nozare, kurā būtiska nozīme ir tērauda rūpniecībai, un ka rūpniecība ir atkarīga no iekšzemes pieprasījuma un izaugsmes;

2.      mudina Komisiju paātrināt rūpniecības politikas ceļveža, ko plānots pieņemt 2015. gada pirmajā pusē, sagatavošanu, lai atdzīvinātu Eiropas tērauda rūpniecības konkurētspēju globālajā tirgū, lai nodrošinātu efektīvus līdzvērtīgas konkurences apstākļus, vienlaikus garantējot augstu sociālo un vides standartu ievērošanu ES, kā arī strādājot pie tā, lai panāktu savstarpīgumu trešās valstīs;

3.      uzskata, ka vērienīgu reindustrializācijas mērķu izvirzīšana stratēģijas „Eiropa 2020” starpposma pārskatā ir ārkārtīgi svarīga, lai izstrādātu reālu ES rūpniecības politiku un atjaunotu ES rūpniecības nozares konkurētspēju pasaulē;

4.      aicina Komisiju pēc iespējas drīzāk iesniegt Parlamentam un Padomei kopīgu pasākumu saskaņotu sistēmu, kam jāaizstāj pašreizējā stimulu sistēma, lai iekšējā tirgū garantētu līdzvērtīgus konkurences apstākļus;

5.      aicina Komisiju apzināt Eiropas tērauda rūpniecības stratēģisko vietu pasaulē, jo tērauda rūpniecība daudzās valstīs tiek uzskatīta par stratēģiski svarīgu nozari, un konkrēti izstrādāt ceļvedi vidēja termiņa un ilgtermiņa iniciatīvām, ko tā plāno ierosināt, lai atbalstītu tērauda rūpniecību Eiropā; uzsver, ka šādam ceļveža izstrādē ir jāietver sociālo partneru visaptveroša un agrīna iesaistīšanās visos līmeņos;

6.      pieprasa Komisijai tuvākajā laikā izstrādāt ziņojumu par Eiropas tērauda rūpniecības galvenajām problēmām, tostarp to sociālajiem, ekonomiskajiem un vides aspektiem; šajā sakarībā atgādina, ka pēc Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma spēkā esības beigām Komisija ir pilnvarota risināt ekonomiskos un sociālos uzdevumus, ko rada tendences Eiropas tērauda rūpniecībā; aicina Komisiju ņemt vērā pozitīvo pieredzi, jo īpaši attiecībā uz trīspusējiem stratēģiskajiem apsvērumiem un pētījumiem;

7.      aicina jaunievēlētajā komisāru kolēģijā steidzami atjaunot tērauda nozares augsta līmeņa grupu un šajā struktūrā paredzēt sanāksmi, kura informētu attiecīgās ieinteresētās personas par to, kā tiek īstenotas Komisijas rīcības plānā tērauda rūpniecībai paredzētās 40 darbības;

8.      tomēr pauž nožēlu par tērauda nozares augstā līmeņa grupas ierobežoto ietekmes apmēru apspriešanās procesā un konkrētu rezultātu izteiksmē; uzskata, ka ir būtiski svarīgi cieši iesaistīt reģionālās un vietējās iestādes un arodbiedrības, kas pārstāv teritorijas, kurās atrodas tērauda ražotnes, mudinot piedalīties un atvieglinot dalību Eiropas reģioniem, kuros atrodas tērauda rūpniecības uzņēmumi, lai tie iesaistītos darbā, ko veic augsta līmeņa grupa tērauda rūpniecības jautājumos, un tādējādi tiktu sekmēta sadarbība, kā arī apmaiņa ar informāciju un labāko praksi starp nozīmīgākajām ieinteresētajām personām dalībvalstīs; pieprasa šai augsta līmeņa grupai strādāt efektīvāk un ar pierādāmiem rezultātiem;

9.      uzsver vajadzību noskaidrot, kā atrisināt ieguldījumu krīzi, lai Eiropas rūpniecības nozari pārveidotu par ilgtspējīgu un ienesīgu nozari, ņemot vērā, ka ieguldījumiem tērauda nozarē ir raksturīga ilgtermiņa atdeve, tādēļ šīs problēmas risināšana ir konkrēti jāapskata Komisijas priekšsēdētāja Juncker plānā;

10.    uzsver, ka izšķirīga nozīme ir netiešam atbalstam tērauda rūpniecības nozarei, tostarp galveno tēraudu izmantojošo nozaru stratēģiskai attīstīšanai, tādējādi stimulējot efektīvus un godīgus ražošanas procesus, nostiprinot iekšējo tirgu un stimulējot prasmju pilnveidi;

11.    aicina Komisiju pārbaudīt, vai konkurences noteikumu piemērošanas rezultātā Eiropas tērauda tirgū nav pieņemti netaisnīgi risinājumi, kas, iespējams, var nelabvēlīgi ietekmēt tirgus darbības efektivitāti, un, ja atbilde ir apstiprinoša, mudina Komisiju ierosināt korektīvus pasākumus un novērst šādu situāciju rašanos nākotnē; uzsver, ka Komisijas lēmumiem vai tiesiskās aizsardzības līdzekļiem konkurences tiesību jomā nevajadzētu apdraudēt atsevišķu tērauda ražotņu ekonomisko dzīvotspēju, jo īpaši situācijā, kad konkurence pasaulē palielinās; piebilst, ka Komisijai būtu jārīkojas arī, lai aizsargātu galvenos rūpniecības infrastruktūras elementus un ražošanas jaudu no aktīvu izpārdošanas pa daļām;

12.    mudina Komisiju nodrošināt, lai pašreizējā valsts atbalsta sistēma energoietilpīgajām nozarēm neradītu iekšējā tirgus izkropļojumus, un tādējādi garantēt uzņēmumiem vienlīdzīgus konkurences apstākļus; uzskata, ka energoietilpīgās nozarēs veiktiem ieguldījumiem ir vajadzīga stabila vide, lai garantētu augstu nodarbinātības līmeni;

13.    uzskata, ka šajā rezolūcijā ierosinātie konstruktīvie pasākumi, parādot, ka ES ražotie tērauda produkti atbilst augstākiem sociāliem, vides un ekonomiskiem standartiem, nekā citviet ražotie produkti, un uzsverot ES tērauda ražošanas uzņēmumu kvalitāti, kas uzlabotu to reputāciju patērētāju acīs, ļautu tērauda rūpniecībai kļūt konkurētspējīgākai iekšējā tirgū;

Tirdzniecība un konkurētspēja

14.    mudina Komisiju piešķirt lielāku nozīmi rūpniecības politikai, pieņemot pasākumus, kas nodrošinātu Eiropas rūpniecības konkurētspējas atjaunošanu globālajā tirgū, un garantētu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem ekonomikas dalībniekiem;

15.    aicina Eiropas Komisiju nodrošināt, lai turpmākajos tirdzniecības nolīgumos būtu noteikumi, kas krietni uzlabo Eiropas tērauda un tērauda izstrādājumu eksporta iespējas, kā arī to piekļuvi tirgum; uzsver vajadzību sākt sarunas ar tirdzniecības partneriem, kam ir īpaši liels importa apjoms Eiropas Savienībā, lai ieviestu kvantitatīvus ierobežojumus; uzsver, ka tērauda izstrādājumu taisnīgu tirdzniecību iespējams īstenot tikai ievērojot darba ņēmēju pamattiesības un vides standartus, un norāda, ka imports par dempinga cenām rada negodīgas konkurences apstākļus, jo īpaši Eiropas nerūsējošā tērauda ražotājiem; uzsver steidzamo vajadzību modernizēt ES tirdzniecības aizsardzības instrumentus un aicina Komisiju mudināt dalībvalstis veikt konkrētus pasākumus, lai ātrāk sāktu šo modernizācijas procesu, tādējādi garantējot godīgu konkurenci un ļaujot ES ātri un samērīgi cīnīties pret negodīgu tirdzniecības praksi;

16.    lūdz Komisiju pārbaudīt, cik realizējami ir kompensējoši pārrobežu norēķini ar oglekļa dioksīda emisiju kvotām (norēķināšanās importēto tēraudu no trešām valstīm ar ETS kvotām), lai radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus attiecībā uz CO2 emisijām, tādējādi likvidējot oglekļa dioksīda emisiju pārvirzi;

17.    uzsver, ka Eiropas standarti klimata un vides aizsardzības jomā varētu kļūt par pasaules standartiem, tādējādi nodrošinot taisnīgus konkurences apstākļus;

18.    aicina Komisiju veikt konkrētus pasākumus, lai samazinātu izmaksas par enerģiju un izejvielām vidējā termiņā un ilgtermiņā, jo īpaši rūpniecības nozarēs ar ārkārtīgi augstu enerģijas un izejvielu patēriņu, un mudināt dalībvalstis apmainīties ar paraugpraksi enerģijas cenu samazināšanas jomā;

19.    aicina Komisiju reizi gadā organizēt tematiskas sanāksmes ar citu energoietilpīgu nozaru pārstāvjiem, kas būtu veltītas, piemēram, konkurencei, enerģētikas vai klimata politikai, ņemot vērā, ka dažas tērauda rūpniecības problēmas attiecas arī uz citām energoietilpīgām nozarēm;

20.    aicina Komisiju cieši uzraudzīt turpmāko notikumu attīstību tērauda ražošanas vietās, lai nodrošinātu Eiropas tērauda nozares konkurētspēju un nodrošinātu, ka tā saglabā savu nozīmīgo lomu nodarbinātības jomā, un mudina Komisiju apzināt tos pasākumus, kuru mērķis būtu veicināt rūpniecības objektu un darbavietu ilgtspēju;

Sociālie aspekti

21.    uzsver, cik svarīgi ir, lai Komisija rūpīgi uzraudzītu notikumu gaitu ar mērķi pasargāt rūpniecisko mantojumu un ietekmētos darba ņēmējus; atgādina vajadzību ieguldīt darba ņēmēju izglītošanā un apmācīšanā, kas būtu jāpopularizē sociālajiem partneriem un jāatbalsta publiskajām iestādēm;

22.    uzsver, ka pieprasījuma samazināšanās nedrīkst veicināt negodīgu konkurenci ES dalībvalstu starpā attiecībā uz darbvietām; tāpēc aicina izstrādāt Eiropas mēroga risinājumu, kas saglabātu un radītu kvalitatīvas darbvietas un rūpniecisko darbību Eiropas reģionos;

23.    uzsver vajadzību paredzēt iespēju, ka dīkstāvē esošās rūpnīcas nākotnē atsāks darboties, īstenojot darbiniekiem, kuri nākotnē varētu strādāt šajās rūpnīcās, paredzētu apmācības programmu;

24.    uzskata, ka būtu jāatbalsta zinātības nodošanas programma, kas ļautu kvalificētiem gados vecākiem Eiropas tērauda rūpnīcu darbiniekiem nodot savas zināšanas un prasmes šo rūpnīcu jaunajiem darbiniekiem;

25.    uzsver, ka ES standarti uzņēmumu sociālās atbildības un darbinieku līdzdalības jomā būtu jāīsteno arī Eiropas uzņēmumiem trešās valstīs;

26.    uzsver, ka darbinieku iesaistīšana inovāciju un restrukturizēšanas pasākumos ir labākais garants ekonomiskiem panākumiem, un tāpēc aicina Komisiju izveidot platformu, kurā būtu iesaistīti sociālie partneri un kuras nolūks būtu sniegt padomus par rīcības plānu Eiropas tērauda rūpniecībai, īstenot šo plānu un uzraudzīt tā īstenošanu;

27.    aicina Komisiju saskaņoti koordinēt attiecīgos ES fondus, tādus kā Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF) un Eiropas Sociālais fonds (ESF), kā arī politikas instrumentus, ar kuriem atvieglināt pielāgošanās sociālās izmaksas un nodrošināt, ka tiek saglabātas un attīstītas attiecīgās prasmes, kas nozarei vajadzīgas turpmākai konkurētspējas saglabāšanai;

28.    ierosina ieņēmumus no uzņēmumu bezmaksas emisiju kvotu pārdošanas pilnībā novirzīt ekonomikas ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni veidošanai (iekārtām, tehnoloģijām, pētniecībai un izstrādei, darbaspēka komplektēšanai);

Pētniecība un izstrāde tehnoloģijas

29.    uzsver, ka ir jāveic ieguldījumi pētniecībā un inovācijā, jo tie ir būtiski aspekti, kas palīdzēs atveseļot un atjaunot Eiropas ekonomiku kopumā un jo īpaši Eiropas tērauda rūpniecību, kurai ir raksturīgs ilgs ražojumu aprites cikls un lielas atkārtotas izmantošanas iespējas; šajā sakarā norāda uz esošajām un jaunajām uz ūdeņradi pamatotajām dzelzsrūdas redukcijas tehnoloģijām, kas var samazināt vai izbeigt ievērojamu oglekļa dioksīda emisiju apjomu; aicina izveidot un popularizēt taisnīgi saražotu tērauda izstrādājumu preču zīmi „ražots Eiropā”;

30.    šajā sakarībā uzsver programmu „Apvārsnis 2020” un „Efektīva resursu izmantošana un energoefektivitāte pārstrādes nozarē” (SPIRE) izšķirīgo nozīmi, kā arī to, ka Eiropas Investīciju bankai būtu jāfinansē visriskantākās inovāciju un pētniecības programmas;

31.    aicina Komisiju īstenot tālejošu inovācijas politiku, lai nodrošinātu kvalitatīvi augstvērtīgus, energoefektīvus un inovatīvus izstrādājumus un nostiprinātu ES konkurētspēju pieaugošā pasaules līmeņa konkurencē; uzsver, ka inovācijas jaunu ražojumu izstrādē, piemēram, plaša patēriņa tērauda ražojumi, tostarp augstas stiprības un augstas izturības tērauda loksnes automašīnu ražošanai, kā arī augsti leģēti tērauda izstrādājumi ar dažādām fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām, un jauni ražošanas procesi, jo īpaši ūdeņraža izmantošana metalurģijā un pārkausēšanas metalurģija, ir izšķirīgi svarīgi faktori, kas palīdzēs atjaunot Eiropas tērauda rūpniecības konkurētspēju salīdzinājumā ar trešo valstu piegādātājiem, un ka šī joma būtu jo īpaši atbalstāma;

32.    papildus aicina Komisiju nodrošināt, ka ETS tiek ņemta vērā tehnoloģiju attīstība, piemēram, CO2 emisiju samazināšana, izmantojot gāzes, kas bagātinātas enerģijas nesējos un pa sprauslām tiek iepūstas domnās, vai sakarsēto domnu izplūdes gāzu efektīvāka izmantošana enerģijas tehnoloģijās un metalurģijas procesos;

33.    atbalsta tādu rūpniecības izmēģinājuma projektu finansēšanu, kuru mērķis būtu samazināt CO2 emisijas un izpildīt steidzamo uzdevumu, proti, pāriet uz ilgtspējīgu ekonomiku, kas brīva no oglekļa dioksīda emisijām un kuras pamatus veido energoefektivitāte, atjaunojamie energoresursi un viedā infrastruktūra, un pārveidot tērauda ražošanas ar ārkārtīgi zemām CO2 emisijām tehnoloģiju (ULCOS) par energoefektīvas un vides ziņā efektīvas rūpniecības politikas veidošanas instrumentu; norāda, ka šādi pasākumi ietvertu arī oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas (CCS) klasteru veicināšanu un ap rūpniecības, ieskaitot tērauda rūpniecību, objektiem koncentrētas infrastruktūras celtniecības atbalstīšanu;

34.    aicina Komisiju pēc iespējas drīz īstenot Rīcības plānā tērauda rūpniecībai ierosināto SustSteel iniciatīvu, ko pilnībā atbalsta Parlaments, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Reģionu komiteja;

35.    uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Padomei un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.