REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS <Titre>ES tērauda rūpniecības stāvoklis — darba ņēmēju un nozaru aizsardzība
10.12.2014 - (2014/2976(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Eleonora Forenza, Paloma López Bermejo, Kostadinka Kuneva, Dimitrios Papadimoulis, Sofia Sakorafa, Kostas Chrysogonos GUE/NGL grupas vārdā
B8‑0353/2014
Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES tērauda rūpniecības stāvokli — darba ņēmēju un nozaru aizsardzību
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā jautājumu Komisijai par ražošanas un nodarbinātības perspektīvām ES tērauda rūpniecībā: neatliekamā vajadzība reaģēt uz nodarbinātības un ražošanas samazināšanos dalībvalstīs (O‑000086/2014),
– ņemot vērā ANO Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un jo īpaši tās 22. un 23. pantu par ekonomiskajām un sociālajām tiesībām, kā arī darba tiesībām,
– ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 173. pantu, dalībvalstis un ES nodrošina vajadzīgos apstākļus Eiropas rūpniecības konkurētspējai,
– ņemot vērā LESD 174. pantu par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, jo īpaši apvidos, kurus skar rūpniecības restrukturizācija,
– ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un jo īpaši tās IV nodaļu par solidaritāti,
– ņemot vērā Komisijas 2013. gada 11. jūnija paziņojumu „Rīcības plāns konkurētspējīgai un ilgtspējīgai tērauda rūpniecībai Eiropā” (COM(2013)0407),
– ņemot vērā ieteikumus, kurus 2013. gada 12. februārī sniedza augsta līmeņa apaļā galda sanāksmē par Eiropas tērauda rūpniecības nākotni,
– ņemot vērā, ka Konkurētspējas padome 2013. gada 18. un 19. decembra sanāksmē mudināja Komisiju iesniegt rīcības plānu,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā pēdējo desmit gadu laikā vispārējā situācija tērauda ražošanā ir mainījusies pieaugošo vajadzību un kopējo ražošanas jaudu dēļ;
B. tā kā patlaban pasaulē lielākā tērauda ražotāja ir Ķīna, kuras daļa pasaules tirgū ir palielinājusies no 18 % 2001. gadā līdz 45 % 2011. gadā, bet ES-27 daļa tajā pašā laika posmā ir samazinājusies no 22 % līdz 12 %;
C. tā kā tāpēc laikā no 2007. līdz 2013. gadam nozarē par apmēram 60 000 ir samazinājies darbvietu skaits un ražošanas apjoms samazinājies no 210 milj. t līdz 166 milj. t, lai gan sagaidāms, ka ražošanas kopējais apjoms nākamo divu gadu laikā palielināsies par 118 milj. t;
D. tā kā tērauda rūpniecība ir katras rūpnieciski attīstītas tautsaimniecības pamatnozare, ņemot vērā tās saistību un klāstera ietekmi uz citām ražošanas un tehnikas nozarēm katrā dalībvalstī;
E. tā kā saskaņā ar ESAO prognozēm pasaulē ir sagaidāma tērauda pieprasījuma ilgtermiņa palielināšanās līdz 2,3 mljrd. t 2025. gadā, galvenokārt būvniecības, transporta un mašīnbūves nozarēs, jo īpaši jaunietekmes valstīs;
F. tā kā konkurence starp Eiropas valstu tautsaimniecībām saasina nodarbinātības samazināšanās problēmu, ražošanai koncentrējoties tikai atsevišķos apvidos un dalībvalstīs, kas ir pretrunā Līgumos paredzētajam kohēzijas principam;
G. tā kā lielākie daudznacionālie tērauda ražošanas uzņēmumi ir sākuši vairākus restrukturizācijas procesus, kas vērsti uz to globālās integrācijas un konkurētspējas paaugstināšanu, bet Eiropas līmenī nav ieviesti aizsargpasākumi nodarbinātības līmeņu un ražošanas jaudu saglabāšanai ne kvalitātes, ne kvantitātes ziņā;
H. tā kā neraugoties uz krīzi, ES joprojām ir pasaulē otra lielākā tērauda ražotāja, kas to piegādā daudzām ar svarīgām ES ražošanas nozarēm cieši saistītām pievienotās vērtības radīšanas ķēdēm, tostarp automobiļu ražošanu, būvniecību, elektronisko, mehānisko un elektrotehnisko iekārtu ražošanu;
I. tā kā ES tērauda rūpniecībā no kopējām ražošanas izmaksām līdz pat 40 % ir enerģijas izmaksas;
J. tā kā enerģijas un resursu izmantošanas efektivitātes paaugstināšana var nodrošināt izmaksu būtisku samazināšanos;
K. tā kā atkarībā no vietas pievienotās vērtības radīšanas ķēdē Eiropas tērauda rūpniecībai jārēķinās ar augstākām enerģijas cenām nekā lielākajai daļai tās starptautisko konkurentu, un tā kā saskaņā ar Komisijas Enerģētikas ceļvedi 2050 laika posmā līdz 2030. gadam elektroenerģijas cenas varētu paaugstināties, bet pēc tam atbilstošu infrastruktūras ieguldījumu rezultātā varētu nedaudz samazināties;
L. tā kā CO2 emisiju tirdzniecības sistēma ir novedusi pie dažu ražošanas nozaru pārvietošanās uz valstīm ārpus ES, iegūstot emisiju kredītus, un laikus nav izdarīti ieguldījumi inovācijās, energoefektivitātes paaugstināšanā vai otrreizējo izejvielu atkārtotā pārstrādē;
M. tā kā definējot turpmākos ar enerģētiku saistītos ilgtspējas politikas virzienus, ir ļoti svarīgi ņemt vērā to iespējamo ietekmi uz cenām un izmaksām un identificēt veidus, kā samazināt negatīvo ietekmi uz klimata pārmaiņām un energoietilpīgu ražošanas nozaru konkurētspēju;
N. tā kā ne visi ražotāji izmanto vienus un tos pašus noteikumus CO2 emisiju samazināšanai un kamēr CO2 emisiju vidējais līmenis uz vienu tonnu saražotā tērauda Ķīnā ir 2,1 t, CO2, bet emisiju vidējais līmenis uz vienu tonnu saražotā tērauda ES ir 1,5 t;
O. tā kā globāls nolīgums par CO2 emisiju samazināšanu paplašinās vienlīdzīgas piekļuves iespējas tērauda ražošanas tirgum, tādējādi dodot ieguldījumu tā vides ilgtspējā un sekmīgā atveseļošanā;
P. tā kā pasaules tērauda tirgus un lielāko tērauda ražotāju struktūras pārmaiņas nosaka nepieciešamību ES un Pasaules Tirdzniecības organizācijā vispusīgi pārskatīt konkurences un tirdzniecības noteikumus, jo īpaši attiecībā uz dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu;
Q. tā kā Outokumpu VDM nespēja iegādāties Acciai Speciali Terni (AST) un tā atdošana atpakaļ ThyssenKrupp AG Komisijas iebildumu dēļ liecina, ka ES konkurences un pretmonopola noteikumi neveicina rīcības plānā tērauda nozarei izvirzīto mērķu sasniegšanu;
R. tā kā nesen panāktā vienošanās starp arodbiedrības pārstāvjiem un TyssenKrupp AG vadību apliecina stratēģiskās izvēles vērtību neslēgt elektrokrāsnis un nodrošināt EUR 400 milj. ieguldījumus vienā no ražošanas rajoniem ar augstāko pievienoto vērtību;
S. tā kā tādās vietās kā Taranto gaisa un ūdens piesārņojuma dēļ par 21 % palielinājusies bērnu mirstība, bet vīriešu un sieviešu risks saslimt ar vēzi palielinājies attiecīgi par 30 % un 20 %; tā kā ir neatliekama vajadzība saglabāt tērauda rūpniecībā strādājošo un vietējo iedzīvotāju veselību un labklājību,
1. aicina Komisiju apzināties, ka tērauda rūpniecība ir ļoti svarīga Eiropas smagās un vieglās rūpniecības nozaru atveseļošanai; uzskata, ka šajā sakarā ir būtiski, ka Komisija atsāk un pārskata savu ilgtermiņa stratēģiju par tērauda rūpniecības nākotni Eiropā, lai nosargātu darbavietas un strādājošo tiesības, produktu kvalitāti un svarīgas profesionālās prasmes;
2. atkārtoti uzsver nepieciešamību saglabāt profesionālās prasmes un uzkrāto pieredzi tādos svarīgos rūpniecības rajonos kā Terni, Piombino, Floranža, Krēfelde, Bohuma, Taranto un Astūrija, tādējādi nodrošinot esošo ražošanas jaudu diversifikāciju, inovatīvus produktus un uzturēšanu;
3. uzsver, ka pareizos risinājumus un attīstības stratēģijas veselu rūpniecības rajonu nākotnes nodrošināšanai var rast tikai tērauda ražotāju konstruktīvā dialogā ar arodbiedrībām strādājošo pārstāvjiem; tāpēc aicina dalībvalstis un Komisiju veicināt tērauda rūpniecības uzņēmumu vadības iesaistīšanos konstruktīvā dialogā ar arodbiedrībām, vietējām un valsts iestādēm, lai kopīgi izstrādātu rūpniecības stratēģijas;
4. mudina dalībvalstis nodrošināt adekvātu sociālo aizsardzību, darba apstākļus un pienācīgas algas, izmantojot kolektīvos līgumus vai likumus, kā arī efektīvu aizsardzību pret negodīgu atlaišanu no darba;
5. aicina ES un dalībvalstis kritisku tērauda rūpniecības pārejas periodu atbalstam nodrošināt adekvāta finansējuma pieejamību apmācībām un atveseļošanas pasākumiem;
6. norāda, ka ir svarīgi nepieļaut tērauda produktu un izejmateriālu importu no valstīm, kurās ražošana pasliktina cilvēka veselības, sociālo tiesību un vides stāvokli;
7. atzīst nepieciešamību ES izstrādāt un izplatīt labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, kas visur, kur tas ir iespējams, paredz minerālizejvielu vietā izmantot lūžņus, izmantot loka elektrokrāsnis un gāzi koksa vietā;
8. aicina dalībvalstis atbalstīt ražošanas jaudu saglabāšanu tērauda nozares sektoros ar augstāko pievienoto vērtību un atturēt no ražošanas pārvietošanas, kas nopietni apdraud darbavietas un ES konkurētspēju;
9. mudina pārskatīt tirdzniecības aizsardzības instrumenta politiku, lai mazinātu negodīgu konkurenci valstīs, kurās netiek ievērotas strādājošo tiesības un minimālie sociālie un vides standarti, lai novērstu sociālo un vides dempingu;
10. mudina Komisiju risināt jautājumu par sociālo dempingu, ko izraisa ražošanas pārvietošana uz trešām valstīm, arī pārskatot konkurences noteikumus, lai apturētu pārvietošanas procesus un krīzes ietekmes saasināšanos;
11. uzsver nepieciešamību atjaunināt tirdzniecības politikas un pretmonopola noteikumus atbilstoši globālās tērauda rūpniecības jaunajam tirgus regulējumam; tāpēc pieprasa, lai Komisija pārskatītu noteikumus par konkurenci, ņemot vērā dalībvalstu sociāli ekonomisko situāciju;
12. uzsver tādu pētījumu absolūtu nepieciešamību, jo īpaši jautājumos, ko izvirza tērauda rūpniecība un metodes, kuras tajā izmanto, kas saņem finansiālu atbalstu un tiek tālāk attīstīti ar konkrētu mērķi paaugstināt produktivitāti un nodrošināt ražošanas ilgtspēju nozarē, kā arī šajā energoietilpīgajā nozarē vidējā termiņā un ilgtermiņā ierobežot enerģijas izmaksas;
13. uzsver nepieciešamību, īstenojot kohēzijas politiku, attīstīt Eiropas smago rūpniecību, lai tērauda nozarē palielinātu visu dalībvalstu tehniskās iespējas;
14. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai, Padomei un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.