REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par tērauda nozari Eiropas Savienībā
10.12.2014 - (2014/2976(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Marek Józef Gróbarczyk, Evžen Tošenovský, Marcus Pretzell ECR grupas vārdā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas 2013. gada 11. jūnija paziņojumu „Rīcības plāns konkurētspējīgai un ilgtspējīgai tērauda rūpniecībai Eiropā” (COM(2013)0407),
– ņemot vērā Komisijas dienestu 2014. gada 24. jūnija darba dokumentu „Komisijas 2013. gada 11. jūnija paziņojuma par rīcības plānu konkurētspējīgai un ilgtspējīgai tērauda rūpniecībai Eiropā īstenošanas gaita” (COM(2013)0407), (SWD(2014)0215),
– ņemot vērā Komisijas 2014. gada 22. janvāra paziņojumu „Eiropas rūpniecības atdzimšana” (COM(2014)0014),
– ņemot vērā Parlamenta 2014. gada 4. februāra rezolūciju par rīcības plānu Eiropas tēraudrūpniecības konkurētspējas un ilgtspējas nodrošināšanai,
– ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par tērauda rūpniecību un ES uzņēmumu restrukturizāciju, nodošanu un slēgšanu,
– ņemot vērā jautājumu Komisijai par tērauda rūpnīcu Acciai Speciali Terni (AST) Itālijā (O-000087/2014),
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā visas ES interesēs ir saglabāt aktivitātes, kas veido Savienības rūpniecisko satvaru;
B. tā kā tērauda rūpniecība ir būtiska Eiropas izaugsmei un labklājībai un tā kā konkurētspējīga Eiropas tērauda rūpniecība ir attīstības un vērtības radīšanas pamats daudzām citām būtiskām rūpniecības nozarēm;
C. tā kā viens no ES mērķiem ir atbalstīt tērauda rūpniecību un palīdzēt nodrošināt, ka tā arī turpmāk saglabā konkurētspēju un spēj piemēroties mainīgajiem tirgus apstākļiem Eiropā un ārpus tās;
D. tā kā ES tērauda nozarei globālajā tirgū ir jāiztur spēcīga konkurence ar ārpussavienības valstīm, kurās tiek piemēroti atšķirīgi noteikumi un standarti, un tā kā šī nozare turklāt saskaras ar grūtībām piekļūt izejmateriāliem, kuru izmaksas bieži vien ir augstākas nekā konkurentiem;
E. tā kā tērauda rūpniecība Eiropā saskaras ar būtiskām strukturālām problēmām, mazu pieprasījumu, jaudas pārpalikumu, pastāvīgām bažām par augstām energocenām un ietekmi, ko rada emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS) un citi apgrūtinoši tiesību akti;
F. tā kā ES tērauda rūpniecība ir nozīmīgs darba devējs, nodrošinot 350 000 tiešu darbavietu un vēl vairākus miljonus darbavietu saistītās nozarēs;
G. tā kā pēdējo gadu laikā tērauda rūpniecība ir piedzīvojusi restrukturizāciju un uzņēmumu apvienošanās gadījumus;
H. tā kā pēdējos gados tērauda rūpniecībā ražotnes ir tikušas ievērojami modernizētas, ieviešot visprogresīvākās tehnoloģijas un tādējādi krasi samazinot emisijas;
I. tā kā pašreizējie ekonomiski nelabvēlīgie apstākļi rada milzīgu sociālo slogu darba ņēmējiem un skartajiem reģioniem un tā kā restrukturizācijā iesaistītajiem uzņēmumiem iespēju robežās ir jārīkojas sociāli atbildīgi, jo pieredze liecina, ka veiksmīgai restrukturizācijai ir nepieciešams pienācīgs sociālais dialogs;
J. tā kā augsto tehnoloģiju nozares, piemēram, tērauda nozare, piedāvā būtisku iespēju atgūt konkurētspēju un izaugsmi un tā kā ir jācenšas nodrošināt, lai Eiropas Savienībā šīs nozares arī turpmāk darbotos efektīvi,
1. prasa Komisijai īstermiņā nodrošināt skaidru pārskatu par situāciju Eiropas tērauda rūpniecībā, tostarp attiecībā uz galvenajām pārmaiņām, kas tajā norisinās; uzsver, ka ir svarīgi, lai visas ieinteresētās puses, tostarp dalībvalstis un Komisija, rūpīgi uzraudzītu notikumu gaitu, lai paaugstinātu noturību un tādējādi aizsargātu rūpniecisko mantojumu un iesaistīto darbaspēku;
2. atgādina, ka pēc Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma spēkā esības beigām Komisija ir pilnvarota risināt ekonomiskos un sociālos uzdevumus, ko rada tendences Eiropas tērauda rūpniecībā;
3. tāpēc aicina Komisiju izstrādāt stratēģiju par vidēja termiņa un ilgtermiņa iniciatīvām tērauda rūpniecības konkurētspējas atbalstam un veicināšanai;
4. uzskata, ka Komisijai vairāk uzmanības jāvelta rūpniecības politikai un nepieciešamībai atdzīvināt Eiropas rūpniecības konkurētspēju, ņemot vērā problēmas, kas tai rodas globālajā tirgū;
5. uzskata, ka Eiropas ekonomikas atlabšana lielā mērā būs atkarīga no spēcīgākas rūpniecības, kurā tēraudam ir būtiska loma; uzskata, ka tas prasīs ievērojamus ieguldījumus pētniecībā un inovācijā, lai uzlabotu produktus, efektivitāti un procesus;
6. mudina Komisiju apsvērt iespēju ievērojamu daļu no tās EUR 315 miljardu ieguldījumu plāna veltīt dzīvotspējīgiem ilgtermiņa infrastruktūras projektiem un inovācijai attiecībā uz lieliem rūpnieciskiem projektiem, tostarp energoefektivitātes un zemoglekļa projektiem, kas varētu dot arī nozīmīgu impulsu tērauda pieprasījumam Eiropas Savienībā;
7. atzīst tērauda nozares cīņu par ilgtspēju un videi draudzīgu tērauda ražošanu;
8. uzskata, ka, lai gan nozares problēmas rada globāla pieprasījuma samazināšanās, jaudas pārpalikums un augstas energocenas, tomēr arī neelastīga normatīvā vide liedz tai ātri reaģēt uz tirgus tendencēm, tādējādi vēl vairāk pastiprinot grūtības; šajā sakarā uzskata, ka tiesību aktiem, piemēram, attiecībā uz ETS, ir jābūt pielāgotiem arī nākotnē iespējamiem apstākļiem, lai ņemtu vērā jaunāko tehnoloģiju attīstību un lai nodrošinātu salīdzinošo vērtēšanu visinovatīvākajām rūpnīcām un nozares sasniegumiem;
9. pauž nožēlu, ka tērauda nozares augsta līmeņa grupas sanāksmes notiek ļoti reti; uzskata, ka apgabalos, kur atrodas tērauda uzņēmumi, ir svarīgi cieši iesaistīt reģionālās un vietējās iestādes, atvieglojot un veicinot visu ieinteresēto personu līdzdalību, lai stimulētu sadarbību un informācijas un labākās prakses apmaiņu starp visām attiecīgajām dalībvalstīm;
10. tāpēc aicina Komisiju pēc iespējas drīzāk sasaukt augsta līmeņa grupu tērauda jautājumos, uzaicinot piedalīties Parlamentu, kā tas ir ticis darīts jau iepriekš, lai apspriestu nozīmīgākos un neatliekamākos jautājumus, jo īpaši ierosinātos uzņēmumu slēgšanas un restrukturizācijas gadījumus Eiropas Savienībā; uzskata, ka tas būtu jādara tādā laikā, lai augsta līmeņa grupas tērauda jautājumos darba rezultātus būtu iespējams izmantot Konkurētspējas padomes diskusijās;
11. aicina Komisiju reizi gadā organizēt tematisku sanāksmi ar citu energoietilpīgu nozaru pārstāvjiem, kas būtu veltītas, piemēram, konkurencei, strukturālai reformai, enerģētikas vai klimata politikai vai labākam regulējumam, ņemot vērā, ka daudzas tērauda rūpniecības problēmas skar arī citas energoietilpīgās nozares;
12. aicina Komisiju pastāvīgās labāka regulējuma kampaņas ietvaros nodrošināt, ka tērauda nozare tiek pienācīgi ņemta vērā visos ietekmes novērtējumos un turpmākajos priekšlikumos;
13. aicina dalībvalstis apsvērt iespēju ieviest pasākumus, kas varētu samazināt augsto energoizmaksu radīto slogu tērauda nozarei Eiropā salīdzinājumā ar konkurentiem pasaulē; turklāt aicina Komisiju pastāvīgi uzraudzīt oglekļa emisiju pārvirzi un oglekļa dempingu un apsvērt iespēju ieviest pasākumus, kas varētu mazināt šādas situācijas;
14. mudina pastāvīgi veikt ieguldījumus oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas (CCS) pētniecībā un izstrādē, jo nozīmīgs progress šajā jomā ilgtermiņā varētu ievērojami samazināt tērauda nozares kopējās emisijas;
15. uzskata, ka, lai Eiropas tērauda ražotāji būtu konkurētspējīgi globālajā tirgū, ir vajadzīga spēcīga konkurence ES iekšējā tirgū, jo tas stimulēs konkurētspējas palielināšanu; aicina Komisiju šajā sakarā saglabāt savu stingro nostāju pret iespējamiem konkurences izkropļojumiem iekšējā tirgū;
16. šajā sakarā aicina visus politikas veidotājus radīt atbilstošu regulatīvo vidi tērauda nozares uzplaukumam Eiropā, cita starpā ieviešot pasākumus darbaspēka prasmju un elastības uzlabošanai, vairāk uzsverot rūpniecības pētniecību un inovāciju, kas koncentrējas gan uz produktiem, gan procesiem, kā arī nodrošinot atbalstu nozares pasākumiem strukturālu reformu īstenošanā, tostarp attiecībā uz sociālajām sekām saistībā ar šādām reformām;
17. mudina dalībvalstis izmantot to rīcībā esošos politikas instrumentus, lai mazinātu pielāgošanās sociālās sekas pēc uzņēmumu restrukturizācijām un slēgšanām, un nodrošināt attiecīgo prasmju saglabāšanu un attīstīšanu, lai varētu apmierināt šīs nozares turpmākās vajadzības;
18. aicina Komisiju laicīgi un efektīvi risināt problēmas saistībā ar tāda tērauda importu ES tirgū, kas ir nelikumīgi subsidēts un par dempinga cenām, un vajadzības gadījumā izmantot ES tirdzniecības aizsardzības instrumentus saskaņā ar spēkā esošajiem ES tiesību aktiem;
19. atzinīgi vērtē un pilnībā atbalsta 2013. gada jūnijā iesniegto Komisijas rīcības plānu tērauda rūpniecībai un attiecīgi 2014. gada jūnijā iesniegto Komisijas dienestu darba dokumentu par minētā rīcības plāna īstenošanu; tomēr uzskata, ka, ņemot vērā joprojām grūtos ekonomiskos apstākļus, ir jāsagatavo šī rīcības plāna īstenošanas gada pārskats, lai, pamatojoties uz iepriekšējā gada sasniegumiem, varētu izvērst turpmāko darbību un saglabāt dinamiku;
20. aicina Komisiju atbalstīt tērauda rīcības plānā ierosinātās iniciatīvas, kas palīdzēs virzīt nozares konkurētspēju pasaulē, tostarp atbalstīt politiku, kas palīdzētu apliecināt ES tērauda ražojumu kvalitāti;
21. uzskata, ka daļai no šī plāna ir jābūt vērstai uz Eiropas tērauda rūpniecības virzību uz kvalitatīviem un tehnoloģiski progresīviem produktiem, lai atšķirtos no globālajiem konkurentiem, izmantojot Eiropas pētniecības, izstrādes un inovācijas spējas;
22. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Padomei un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.