REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par ES tērauda rūpniecības stāvokli — darba ņēmēju un nozaru aizsardzība
10.12.2014 - (2014/2976(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Antonio Tajani, Tokia Saïfi, András Gyürk, Massimiliano Salini, Françoise Grossetête, Ivo Belet, Anne Sander, Philippe Juvin, Nadine Morano, Pilar del Castillo Vera, Lara Comi, Claude Rolin, Andor Deli, Elisabeth Morin-Chartier, Angélique Delahaye, Elisabetta Gardini, Frank Engel, Markus Pieper, Herbert Reul, Fulvio Martusciello, Jerzy Buzek, Lambert van Nistelrooij, Wim van de Camp, Siegfried Mureşan, Esther de Lange, Franck Proust, Constance Le Grip, Angelika Niebler, Viviane Reding, Remo Sernagiotto, Salvatore Cicu, Othmar Karas, Jeroen Lenaers, Vladimir Urutchev, Paul Rübig, Lorenzo Cesa, Maria Spyraki, Annie Schreijer-Pierik, Francesc Gambús, Raffaele Fitto PPE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0352/2014
B8‑0356/2014
Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES tērauda rūpniecības stāvokli — darba ņēmēju un nozaru aizsardzība
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā, ka Līgums par Eiropas Savienību sakņojas EOTK līgumā,
– ņemot vērā Komisijas 2013. gada 11. jūnija paziņojumu par rīcības plānu tērauda rūpniecībai „Rīcības plāns konkurētspējīgai un ilgtspējīgai tērauda rūpniecībai Eiropā” (COM(2013)0407),
– ņemot vērā Komisijas dienestu 2014. gada 24. jūnija darba dokumentu „Komisijas 2013. gada 11. jūnija paziņojuma par rīcības plānu konkurētspējīgai un ilgtspējīgai tērauda rūpniecībai Eiropā īstenošanas gaita” (COM(2013)0407)’ (SWD(2014)0215),
– ņemot vērā Parlamenta 2014. gada 4. februāra rezolūciju par rīcības plānu Eiropas tēraudrūpniecības konkurētspējas un ilgtspējas nodrošināšanai[1],
– ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par tērauda rūpniecību un ES uzņēmumu restrukturizāciju, nodošanu un slēgšanu,
– ņemot vērā Eiropadomes 2014. gada 21. marta un 2014. gada 24. oktobra secinājumus,
– ņemot vērā jautājumu Komisijai par tērauda rūpnīcu Acciai Speciali Terni (AST) Itālijā (O-000087/2014),
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā tērauda rūpniecība ir nozīmīga Eiropas izaugsmei un labklājībai un tā kā šo nozari ir skārusi krīze;
B. tā kā viens no Eiropas Savienības mērķiem ir atbalstīt tērauda rūpniecību un padarīt to konkurētspējīgu un piemēroties spējīgu mainīgajiem Eiropas un ārpuseiropas tirgus apstākļiem;
C. tā kā Eiropas tērauda rūpniecība cieš no pieprasījuma būtiskas samazināšanās, kā rezultātā nozarē pastāvīgi tiek zaudētas darbvietas un konkurētspēja;
D. tā kā visas Eiropas Savienības interesēs ir saglabāt aktivitātes, kas veido Savienības rūpniecisko satvaru, un nodrošināt energoapgādes drošību ar vietējās ražošanas atbalstu;
E. tā kā tērauda rūpniecībai ir izšķiroša nozīme Eiropas ekonomikā un tā kā konkurētspējīga Eiropas tērauda rūpniecība ir attīstības un vērtības radīšanas pamats daudzām būtiskām rūpniecības nozarēm;
F. norādot, ka globālajā tirgū šai nozarei galvenokārt ir jāiztur spēcīga konkurence ar ārpussavienības valstīm, kurās tiek piemēroti atšķirīgi noteikumi un standarti, turklāt nozare saskaras ar grūtībām piekļūt izejmateriāliem un sadārdzinās izmaksas;
G. tā kā ES tērauda rūpniecība ir nozīmīgs darba devējs, nodrošinot 350 000 tiešo darbvietu un vēl vairākus miljonus darbvietu saistītās nozarēs, tostarp pārstrādes piegādes ķēdē;
H. uzsverot, ka iepriekšējos gados tērauda rūpniecībai bija jārisina tādi uzdevumi kā restrukturizācija un ražošanas uzņēmumu apvienošanās;
I. tā kā pašreizējā krīze rada milzīgu sociālo slogu darba ņēmējiem un krīzes skartajiem reģioniem un tā kā restrukturizācijā iesaistītajiem uzņēmumiem ir jārīkojas sociāli atbildīgi, jo pieredze liecina, ka nav iespējama veiksmīga restrukturizācija, ja nenotiek pienācīgs sociālais dialogs;
J. tā kā augsto tehnoloģiju nozares ir paraugs tehnoloģiskajai zinātībai, kā tas jau ir apliecināts tērauda nozarē, un tāpēc tās ir jāsaglabā, nekavējoties veicot pasākumus, ar kuriem novērst to pārvietošanu uz valstīm ārpus ES teritorijas,
1. prasa Komisijai tuvākajā laikā sniegt skaidru pārskatu par situāciju attiecībā uz galvenajām pārmaiņām Eiropas tērauda rūpniecībā; uzsver, ka ir svarīgi, lai Komisija cieši uzraudzītu pašreizējās tendences nolūkā saglabāt Eiropas rūpniecisko mantojumu un iesaistīto darbaspēku;
2. atgādina, ka pēc Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma spēkā esības beigām Komisija ir pilnvarota risināt ekonomiskos un sociālos uzdevumus, ko rada tendences Eiropas tērauda rūpniecībā;
3. aicina Komisiju rūpīgi apsvērt vidēja un ilga termiņa iniciatīvas tērauda rūpniecības atbalstam;
4. uzskata, ka Komisijai lielāka uzmanība ir jāpievērš rūpniecības politikai, ar ko atjaunotu Eiropas rūpniecības konkurētspēju globālajā tirgū un nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus;
5. uzskata, ka Eiropas ekonomikas atlabšana ir atkarīga arī no tā, vai tiks nostiprināta ražošanas nozare, kurā tērauda rūpniecība ir viena no nozīmīgākajām, un uzskata, ka tās atdzīvināšanā izšķiroša nozīme ir ieguldījumiem pētniecībā un inovācijā; šajā saistībā uzsver, ka ir jāiegulda inovatīvos ražošanas procesos un energoefektivitātē, kam ir pieejami vairāki ES fondi, tostarp Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF);
6. atzinīgi vērtē un pilnībā atbalsta 2013. gada jūnijā iesniegto Komisijas rīcības plānu tērauda rūpniecībai un attiecīgi 2014. gada jūnijā iesniegto Komisijas dienestu darba dokumentu par minētā rīcības plāna īstenošanu; tomēr uzskata, ka, ņemot vērā krīzes turpināšanos, katru gadu ir jāiesniedz šā plāna īstenošanas gada pārskats, lai, pamatojoties uz pagājušā gada sasniegumiem, varētu izvērst turpmāko darbību un nepalēnināt īstenošanas ritmu;
7. atzinīgi vērtē un uzskata par būtiskām sanāksmes, ko rīko augsta līmeņa grupa tērauda rūpniecības jautājumos; prasa sanāksmes rīkot regulārāk un ciešāk iesaistīt reģionālās un vietējās iestādes, mudinot piedalīties un atvieglinot dalību Eiropas reģioniem, kuros atrodas tērauda rūpniecības uzņēmumi, lai tie iesaistītos darbā, ko veic augsta līmeņa grupa tērauda rūpniecības jautājumos, un tādējādi tiktu sekmēta sadarbība, kā arī apmaiņa ar informāciju un labāko praksi starp nozīmīgākajām ieinteresētajām personām dalībvalstīs;
8. aicina Komisiju pēc iespējas drīz sasaukt augsta līmeņa grupu tērauda rūpniecības jautājumos, uzaicinot piedalīties Parlamentu, kā tas jau noticis iepriekš, lai apspriestu nozīmīgākos un neatliekamākos uzņēmumu restrukturizācijas un slēgšanas gadījumus ES;
9. aicina Komisiju reizi gadā organizēt tematiskas sanāksmes ar citu energoietilpīgu nozaru pārstāvjiem, kas būtu veltītas, piemēram, konkurencei, tirdzniecībai, enerģētikas vai klimata politikai, ņemot vērā, ka atsevišķas tērauda rūpniecības problēmas attiecas arī uz citām energoietilpīgām nozarēm;
10. aicina Komisiju pēc vajadzības un iespējām piemērotos laikos sasaukt augsta līmeņa grupu tērauda rūpniecības jautājumos, lai tās darbu varētu izmanot Konkurētspējas padomes apspriedēs;
11. aicina Komisiju veikt konkrētus pasākumus, ar kuriem vidējā un ilgā termiņā samazināt enerģijas izmaksas, jo īpaši energoietilpīgās nozarēs, tādās kā tērauda rūpniecība; atkārtoti norāda, ka ES iekšējais enerģijas tirgus ir nozīmīgs līdzeklis, ar ko nodrošināt stabilas, konkurētspējīgas un pieņemamas enerģijas cenas, un aicina dalībvalstis steidzamības kārtā pabeigt šā tirgus izveidi;
12. uzsver, ka ir jāpārskata ES konkurences noteikumi, kas daudzos gadījumos var būt novecojuši un var neatspoguļot mainīgo globālo vidi; norāda, ka pašlaik daudzās ražošanas jomās konkurence ir ārēja un vairs nepastāv ES iekšienē, ka ģeogrāfiskais aptvērums vairs nav tikai EEZ un ka šāda situācija vēl vairāk palielina nelabvēlīgo ietekmi uz ES tērauda rūpniecību, kas pamazām zaudē savas attīstītākās rūpnīcas, tādas kā AST;
13. aicina Komisiju pilnībā uzraudzīt situāciju daudzās Eiropas rūpnīcās, tādās kā Gandrange, Florange, Elefsina, Magnesia, Thessaloniki, Liège, Dunaújváros, Galați, Schifflange, Piombino, Câmpia Turzii, Rodange, Oțelu Roșu, Taranto, Trieste, Silesia, Reșița, Târgoviște, Călărași, Hunedoara, Buzău, Brăila, Borlänge, Luleå, Ijmuiden un Oxelösund, kas saistītas ar slēgšanas vai pārdošanas darījumiem starp globāliem koncerniem, tādējādi zaudējot daudzus izcilus Eiropas uzņēmumus;
14. aicina Komisiju cieši uzraudzīt turpmākos notikumus saistībā ar AST rūpnīcu, kā to vairakkārt prasījis Parlaments, lai sektorā netiktu apdraudēta Eiropas nerūsošā tērauda ražošanas konkurētspēja un nodarbinātība nozarē;
15. aicina Komisiju saskaņoti koordinēt attiecīgos ES fondus, tādus kā Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF) un Eiropas Sociālais fonds (ESF), kā arī politikas instrumentus, ar kuriem atvieglināt pielāgošanās sociālās izmaksas un nodrošināt, ka tiek saglabātas un attīstītas attiecīgās prasmes, kas nozarei vajadzīgas turpmākai konkurētspējas saglabāšanai;
16. aicina Komisiju arī turpmāk atbalstīt un pēc iespējas drīz īstenot Rīcības plānā tērauda rūpniecībai ierosināto SustSteel iniciatīvu, ko pilnībā atbalsta Parlaments, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Reģionu komiteja; uzskata, ka tas būtu konstruktīvs veids, kā konkurēt ar ārējiem konkurentiem, parādot, ka ES ražotie tērauda produkti atbilst augstākiem sociāliem, vides un ekonomiskiem standartiem, nekā citviet ražotie produkti, jo tādējādi tiktu uzsvērta ES tērauda ražošanas uzņēmumu kvalitāte un sekmēta attiecību veidošana ar patērētājiem, kas ieinteresēti kvalitatīvos produktos;
17. aicina Komisiju tērauda rūpniecības nozarē īstenot visaptverošāku pieeju un nodrošināt, ka rūpniecības konkurētspēja tiek integrēta visās Savienības politikas jomās;
18. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Padomei un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.
- [1] Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0069.