REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Palestīnas valsts statusa atzīšanu
10.12.2014 - (2014/2964(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Gianni Pittella, Victor Boştinaru, Nikos Androulakis, Maria Arena, Francisco Assis, Brando Benifei, Nicola Caputo, Miriam Dalli, Tanja Fajon, Ana Gomes, Jude Kirton-Darling, Mary Honeyball, Liisa Jaakonsaari, Afzal Khan, Juan Fernando López Aguilar, Javi López, David Martin, Costas Mavrides, Sorin Moisă, Norbert Neuser, Pier Antonio Panzeri, Gilles Pargneaux, Kati Piri, Isabelle Thomas, Marita Ulvskog, Elena Valenciano, Boris Zala, Richard Howitt S&D grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0277/2014
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par miera procesu Tuvajos Austrumos, jo īpaši 2011. gada 29. septembra rezolūciju par situāciju Palestīnā[1] un 2012. gada 22. novembra rezolūciju par stāvokli Gazā[2];
– ņemot vērā 2014. gada 22. jūlija un 2014. gada 17. novembra Ārlietu padomes secinājumus,
– ņemot vērā augstās pārstāves Federica Mogherini piezīmes pēc Ārlietu padomes sanāksmes 2014. gada 17. novembrī,
– ņemot vērā augstās pārstāves Federica Mogherini paziņojumus par uzbrukumu Har Nof sinagogā 2014. gada 18. novembrī un par teroristu uzbrukumu 2014. gada 5. novembrī Jeruzalemē, kā arī augstās pārstāves preses sekretāra paziņojumu 2014. gada 10. novembrī par jaunākajiem notikumiem Tuvajos Austrumos,
– ņemot vērā augstās pārstāves Federica Mogherini piezīmes pēc viņas tikšanās ar Izraēlas ministru priekšsēdētāju Benjamin Netanyahu 2014. gada 7. novembrī,
– ņemot vērā augstās pārstāves Federica Mogherini paziņojumu par Izraēlas jaunāko paziņojumu 2014. gada 5. novembrī attiecībā uz apmetnēm,
– ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra Ban Ki-moon 2014. gada 20. novembra paziņojumu pēc viņa telefona sarunas ar Izraēlas ministru priekšsēdētāju Benjamin Netanyahu un Palestīnas valsts prezidentu Mahmoud Abbas,
– ņemot vērā Zviedrijas valdības 2014. gada 30. oktobra paziņojumu par Palestīnas valsts atzīšanu,
– ņemot vērā priekšlikumu, kuru 2014. gada 13. oktobrī apstiprinājusi Apvienotās Karalistes parlamenta Pārstāvju palāta, priekšlikumu, kuru 2014. gada 22. oktobrī apstiprinājis Īrijas Senāts, priekšlikumu, kuru 2014. gada 18. novembrī apstiprinājis Spānijas parlaments, un priekšlikumu, kuru 2014. gada 2. decembrī apstiprinājusi Francijas Nacionālā asambleja, mudinot savas attiecīgās valdības atzīt Palestīnas valsti,
– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 2012. gada 29. novembra lēmumu piešķirt Palestīnai tādas novērotājvalsts statusu, kas nav ANO dalībvalsts,
– ņemot vērā Kneseta 2014. gada 8. decembra lēmumu 2015. gada 17. martā organizēt Izraēlā ārkārtas vēlēšanas,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā taisnīga un ilgstoša miera panākšana starp izraēliešiem un palestīniešiem, kā arī starp arābiem un izraēliešiem plašākā kontekstā, ir bijis starptautiskās sabiedrības, tostarp arī Eiropas Savienības, bažu galvenais iemesls gandrīz pusi gadsimta;
B. tā kā ASV valsts sekretāra John Kerry iniciatīva, neskatoties uz visiem centieniem, nedeva vērā ņemamus rezultātus un karam Gazas joslā sekoja vēl viens strupceļš miera sarunās;
C. tā kā vakuumā, ko radījis progresa trūkums miera procesā, saspīlējums starp izraēliešiem un palestīniešiem atkal pieaug, izraisot nevainīgu civiliedzīvotāju bojāeju; tā kā pieci cilvēki tika nogalināti un vairāki citi ievainoti terora uzbrukuma rezultātā Har Nof sinagogai 2014. gada 18. novembrī; tā kā pagājušās nedēļās šim uzbrukumam sekoja citi terora akti un vardarbība;
D. tā kā 2012. gada novembrī Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja piešķīra Palestīnai tādas "novērotājvalsts" statusu, kura nav ANO dalībvalsts;
E. tā kā 2014. gada 30. oktobrī Zviedrijas valdība paziņoja, ka tā oficiāli atzīst Palestīnas valsti; tā kā Zviedrija ir pirmā ES dalībvalsts, kura ir atzinusi Palestīnas valsti; tā kā astoņas citas dalībvalstis — Bulgārija, Čehijas Republika, Kipra, Malta, Polija, Rumānija, Slovākija un Ungārija— jau bija atzinušas Palestīnas valsti, pirms tās pievienojās Eiropas Savienībai;
F. tā kā 2014. gada 13. oktobrī Apvienotās Karalistes parlamenta Pārstāvju palāta apstiprināja priekšlikumu, kurā pausta nostāja, ka "valdībai būtu jāatzīst Palestīnas valsts līdzās Izraēlas Valstij, kas būtu uzskatāms par ieguldījumu tāda risinājuma nodrošināšanai sarunu rezultātā, kurš paredz divu valstu pastāvēšanu";
G. tā kā 2014. gada 22. oktobrī Īrijas Senāts apstiprināja priekšlikumu, kurā tas "aicina valdību oficiāli atzīt Palestīnas valsti un darīt visu iespējamo starptautiskajā līmenī, lai palīdzētu nodrošināt dzīvotspējīgu tādu risinājumu izraēliešu un palestīniešu konfliktam, kurš paredz divu valstu pastāvēšanu";
H. tā kā 2014. gada 18. novembrī Spānijas parlaments apstiprināja priekšlikumu, kurā tas mudina valdību atzīt Palestīnu kā valsti, kurai būtu jāizveidojas pušu sarunu procesa rezultātā, kas savukārt garantētu mieru un drošību abām pusēm, cilvēktiesību respektēšanu un stabilitāti reģionā;
I. tā kā 2014. gada 2. decembrī Francijas Nacionālā asambleja apstiprināja priekšlikumu, kurā tā aicina valdību atzīt Palestīnas valsti nolūkā galīgi atrisināt izraēliešu un palestīniešu konfliktu risinājuma gaisotnē, kurš paredz divu valstu pastāvēšanu;
J. tā kā līdzīgas iniciatīvas ir ierosinātas arī vairākās citās Eiropas valstīs, tostarp Beļģijā, Dānijā, Portugālē un Slovēnijā;
K. tā kā Palestīnas valsts atzīšana ir dalībvalstu kompetencē;
L. tā kā Parlaments 2011. gada 29. septembra rezolūcijā atbalstīja palestīniešu likumīgo prasību tikt pārstāvētiem kā valstij Apvienoto Nāciju Organizācijā un aicināja dalībvalstis būt vienotām šā jautājuma risināšanā;
M. tā kā Eiropas Parlaments 2012. gada rezolūcijā atbalstīja Palestīnas lūgumu noteikt tai tādas "novērotājvalsts" statusu, kura nav ANO dalībvalsts, un aicināja ES dalībvalstis un starptautisko sabiedrību panākt vienošanos šajā sakarībā;
N. tā kā Eiropas Savienībai iepriekšējos gados nav bijusi nozīmīga politiska loma miera procesa veicināšanā starp izraēliešiem un palestīniešiem; tā kā Ārlietu padomes sanāksmē 2014. gada 17. novembrī dalībvalstu ārlietu ministri nolēma atbalstīt jaunas iniciatīvas, lai atjaunotu miera procesu, cerot uz iespēju izveidot reģionālu struktūru sadarbībā ar ASV, kā arī valstīm — ANO Drošības padomes loceklēm un nozīmīgākajām arābu valstīm, piemēram, Ēģipti, Jordāniju un Saaudu Arābiju;
O. tā kā Ārlietu padome 2014. gada 17. novembra secinājumos apstiprināja, ka ES attiecību turpmākā attīstība gan ar izraēliešiem, gan ar palestīniešiem būs atkarīga arī no iesaistīšanās, lai panāktu ilgstošu mieru, kura pamatā būtu risinājums, kas paredz divu valstu pastāvēšanu,
1. mudina visas ES dalībvalstis atzīt Palestīnas valsti, jo šāda rīcība ir dalībvalstu kompetencē, un pauž nedalītu atbalstu Savienības augstās pārstāves / Komisijas priekšsēdētāja vietnieces Federica Mogherini centieniem veicināt kopēju ES pieeju attiecībā uz šiem jautājumiem;
2. aicina arī Izraēlu atzīt Palestīnas valsti ar nosacījumu, ka šādai atzīšanai seko nolīgums starp izraēliešiem un palestīniešiem, kurš paredz galīgo statusu;
3. pauž dziļas bažas par saspīlējuma pieaugumu starp izraēliešiem un palestīniešiem; visstingrākajā veidā nosoda visus terora vai vardarbības aktus pret nevainīgiem izraēliešu un palestīniešu pilsoņiem, tostarp uzbrukumu Har Nof sinagogai, kura rezultātā 2014. gada 18. novembrī nogalināti pieci cilvēki, un atkārtotās vardarbīgās sadursmes Haram-al-Sharif un Temple Mount teritorijā, kā arī izsaka līdzjūtību upuru ģimenēm; brīdina par turpmākas vardarbības pastiprināšanās risku, ietverot arī svētvietas, kas varētu izraēliešu un palestīniešu konfliktu pārvērst arī par reliģisku konfliktu; aicina mazināt spriedzi un vēlreiz uzsver, ka taisnīgu un ilgstošu mieru starp izraēliešiem un palestīniešiem var panākt tikai ar miermīlīgiem un nevardarbīgiem līdzekļiem; uzsver, ka jebkādi vardarbīgi pasākumi var tikai veicināt ekstrēmismu abās pusēs;
4. atzinīgi vērtē Savienības augstās pārstāves / Komisijas priekšsēdētāja vietnieces Federica Mogherini apmeklējumu Izraēlā un Palestīnā, kā arī viņas apņemšanos aktīvi iesaistīties pozitīvā procesā, kura mērķis ir pārtraukt apburto loku konfliktā starp izraēliešiem un palestīniešiem un radīt politiskus nosacījumus patiesam progresam miera procesā; atbalsta Ārlietu padomes 2014. gada 17. novembra secinājumus un augstās pārstāves paziņojumus;
5. uzsver, ka Palestīnas valsts atzīšana no dalībvalstu puses sekmēs tādu miera sarunu atsākšanu starp izraēliešiem un palestīniešiem, kuru pamatā būtu abu pušu uzticama un nopietna iesaistīšanās un kuras panāktu konkrētus un novērtējamus rezultātus iepriekš noteiktā laika grafikā;
6. vēlreiz uzsver, ka gan Izraēlas Valsts tiesība pastāvēt ar drošām robežām, kā arī palestīniešu tiesības uz pašnoteikšanos un savu valsti ir neapstrīdamas; turpina atbalstīt risinājumu, kas paredz divu valstu pastāvēšanu un kura pamatā būtu 1967. gada robežas un nosacījums, ka Jeruzaleme ir abu šo valstu galvaspilsēta, Izraēlas Valstij mierā un drošībā pastāvot blakus neatkarīgai, demokrātiskai un dzīvotspējīgai Palestīnas valstij, ko izveidotu Gazas joslā, Austrumjeruzalemē un Rietumkrastā; uzsver, kas šis risinājums, kas paredz divu valstu pastāvēšanu, ir balstīts uz divu valstu savstarpēju atzīšanu un abu valstu atzīšanu no starptautiskās sabiedrības puses kopumā; atgādina, cik svarīga šajā sakarībā ir Arābu valstu miera iniciatīva;
7. aicina abas puses atturēties no jebkurām darbībām, kas varētu graut risinājuma, kas paredz divu valstu pastāvēšanu, dzīvotspēju un izredzes, īpaši norādot uz izraēliešu apmetņu celšanu un paplašināšanu Rietumkrastā, tostarp Austrumjeruzalemē, kā arī Izraēlas veikto palestīniešu zemju atsavināšanu un palestīniešu īpašumu demolēšanu;
8. uzskata, ka Eiropas Savienībai būtu jāuzņemas atbildība, lai patiešām iesaistītos nozīmīgos politiskos procesos un veicinātu Tuvo Austrumu miera procesu, tostarp izstrādājot vispusīgu Eiropas tādu stratēģiju un plānu attiecībā uz izraēliešu un palestīniešu konfliktu, kurus varētu iesniegt starptautiskā miera konferencē, piedaloties abām iesaistītajām pusēm, kā arī visiem galvenajiem reģionālajiem un starptautiskajiem dalībniekiem;
9. aicina sniegt nepārtrauktu ES atbalstu un palīdzību palestīniešu iestāžu veiktspējas veidošanā; šajā kontekstā vēlreiz uzsver, cik svarīgi ir nekavējoties konsolidēt Palestīniešu vienprātības valdības iestādi un tās administrāciju Gazas joslā, kā arī izbeigt izraēliešu blokādi šajā teritorijā, vienlaicīgi atzīstot Izraēlas likumīgas bažas attiecībā uz tās drošību; ir pārliecināts, ka ES Robežu palīdzības (EUBAM) misijas Rafā un Eiropas Savienības Policijas misijas palestīniešu teritorijās (EUPOL COPPS) pilnvaru atjaunošana un iespējama paplašināšana varētu ievērojami sekmēt šos centienus;
10. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, Tuvo Austrumu Kvarteta sūtnim, Izraēlas Knesetam un valdībai, Palestīniešu pašpārvaldes prezidentam, Palestīniešu nacionālās vienprātības valdības ministru priekšsēdētājam un Palestīniešu likumdošanas padomei.
- [1] OV 315, 26.2.2012., 104 lpp.
- [2] Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0454.