REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Komisijas darba programmu 2015. gadam
12.1.2015 - (2014/2829(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 37. panta 3. punktu un Pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Komisijas attiecībām
Bas Eickhout Verts/ALE grupas vārdā
B8‑0007/2015
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Komisijas darba programmu 2015. gadam
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Komisijas 2015. gada darba programma — jauns sākums” (COM(2014)0910),
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Investīciju plāns Eiropai” (COM(2014)0903),
– ņemot vērā pašreizējo Pamatlīgumu par Parlamenta un Komisijas attiecībām, it īpaši tā 4. pielikumu,
– ņemot vērā Reglamenta 37. panta 3. punktu,
A. tā kā pašreizējā Komisija pamatoti uzskata, ka pēdējo Eiropas vēlēšanu iznākums ir iedzīvotāju pausts aicinājums uz pārmaiņām un ka ir nepieciešams jauns sākums;
B. tā kā paziņojums par Komisijas 2015. gada darba programmu ir strukturēts kā patiesa politiskā programma — ap dažiem precīzi definētiem politikas mērķiem — un tā kā tas palīdz piešķirt jēgu Eiropas politikas izstrādei un veicina politiskāku Komisijas darbības izpratni;
C. tā kā šī programma arī skaidri atklāj pašreizējās Komisijas stingro neoliberālo novirzi daudzās svarīgās politikas jomās, tādās kā tirdzniecība, nodarbinātība un lauksaimniecība, pat ja tā piedāvā dažus vērtīgus pirmos soļus steidzami risināmās un svarīgās jomās (lobiju reģistrs, nodokļu politika, resursu efektīva izmantošana u. c.);
D. tā kā prioritāšu struktūrā, nosaukumos un formulējumā ir ignorētas stingras budžeta politikas postošās sekas un tā skaidri ierindo sociālos un vides jautājumus maznozīmīgu problēmjautājumu sarakstā, kuri visi tiek pakārtoti pieņēmumam, ka kādreiz atkal būs izaugsme, nesaskatot kaitējumu, ko sabiedrībai un iedzīvotājiem nodara pieaugošā nevienlīdzība un vides krīze;
E. tā kā šī gandrīz ekskluzīvā uzmanības koncentrēšana uz novecojušām politikas nostādnēm un ekonomiku aizēno atsaukšanos uz sociālo taisnīgumu un nevienlīdzību, sabiedrības veselību, izglītību, kultūru un daudzām citām jomām, kas ir tikpat izšķiroši svarīgas ekonomiskās aktivitātes atjaunošanai, cik tās ir svarīgas Eiropas sabiedrības pamatam;
F. tā kā Komisija ir ES līgumu ievērošanas uzraudzītāja un tā kā šajos līgumos ir noteikti ilgtspējīgas attīstības, sociālā taisnīguma un solidaritātes principi un Eiropas Savienības iedzīvotāju pamattiesības uz tīru vidi un augstu vides aizsardzības līmeni;
G. tā kā Komisijas priekšsēdētāja pirmais vietnieks F. Timmermanss savos publiskajos paziņojumos, tostarp viņa uzklausīšanā Parlamentā, radīja vairāk nenoteiktības nekā pārliecības par Komisijas labāka regulējuma programmas garu, it īpaši attiecībā uz svarīgākajiem tiesību aktiem vides un sociālajā jomā;
H. tā kā ir plaši atzīta nepieciešamība mazināt slogu tur, kur tas nav nepieciešams vai ir novecojis; tā kā tomēr vairāki ieteikumi skaidri atklāj regulējumu mazinošu nolūku, apdraudot svarīgas Eiropas tiesības un/vai standartus;
I. tā kā nav pieļaujama vispārējo uzņēmējdarbības regulējuma izmaksu samazināšana uz veselības aizsardzības, drošības un vides aizsardzības — ko šie tiesību akti paredz Eiropas iedzīvotājiem, strādniekiem un patērētājiem — rēķina,
Jaunās iniciatīvas
1. piekrīt Komisijas paustajām bažām par Savienības pašreizējo briesmīgo stāvokli un nepieciešamību veltīt nopietnus centienus pašreiz valodošās stagnācijas pārtraukšanai; tomēr pauž nožēlu, ka Komisijas minētais jaunais sākums galvenokārt atspoguļo pirmskrīzes Eiropas prioritātes, izvēloties saglabāt ortodoksālo ekonomikas politikas satvaru, kas noveda pie krīzes, un nespējot pilnībā atzīt 21. gadsimta Eiropas patiesās vajadzības un eiropiešu faktiskās prasības;
2. mudina Komisiju ilgtspējību noteikt par pamatu jebkurai stabilai, uz nākotni orientētai un krīzi novērsošai ekonomikas politikai un nodrošināt, ka tai tiek piešķirts saturs šajā un turpmākajās darba programmās, paredzot tai atsevišķu iedaļu, kurā galvenā uzmanība tiktu veltīta visaptverošai un ātrai Septītās vides rīcības programmas īstenošanai un sagatavošanās darbiem jaunai ES ilgtspējīgas attīstības stratēģijai; uzskata, ka šādas prioritātes ir jāņem vērā gaidāmajā investīciju plānā; uzstāj, ka, veicot publiskās investīcijas, galvenā uzmanība jāvelta enerģētikas pārkārtošanai, ekoloģijas jomā inovatīviem MVU, pētniecībai un izglītībai; iebilst pret jau ieplānotā ES programmu finansējuma, piemēram, pētniecībai un jauninājumiem paredzētā programmas „Apvārsnis 2020” finansējuma, novirzīšanu mazāk kvalitatīviem un mazāk ilgtspējīgiem projektiem;
3. atzinīgi vērtē Komisijas nodomu nākt klajā ar likumdošanas pasākumiem saistībā ar Klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumu laikposmam līdz 2030. gadam un prasa Komisijai 2015. gadā pēc iespējas ātrāk tiesību aktu kopuma veidā iesniegt visus nepieciešamos likumdošanas priekšlikums (emisijas kvotu tirdzniecības sistēmai, lēmumam par kopīgiem centieniem, degvielas kvalitātes direktīvai);
4. ar nepacietību gaida iespēju sniegt ieguldījumu stratēģijā atjaunotai un integrētai pieejai preču un pakalpojumu vienotajam tirgum, kurā īpaša uzmanība būtu veltīta nozarēm ar vislielāko ekonomisko potenciālu; tomēr prasa Komisijai šo stratēģiju balstīt uz augstu drošuma, drošības un patērētāju aizsardzības līmeni un nodrošināt pašreiz spēkā esošo tiesību aktu savlaicīgu transponēšanu un pienācīgu īstenošanu, pirms tā priekšlaicīgi ierosina jaunus vai pārskatītus tiesību aktus;
5. atzinīgi vērtē īpašo uzmanību, kas veltīta zaļām darbvietām, ekoinovācijām, vides preču un pakalpojumu nozarēm, darbaspēka mobilitātes veicināšanas pasākumu kopumam un nodarbināmības veicināšanas pasākumu kopumam, paredzot turpmākus pasākumus saistībā ar Garantiju jauniešiem, tomēr prasa arī konkrētu rīcību; pauž bažas, ka paziņotā darbvietu izveides prioritāte neietilpst Nodarbinātības ģenenārldirektorāta kompetences jomā, bet to izstrādā Komisijas struktūrvienības, kam nav iepriekšēju sasniegumu nodarbinātībā un darbvietu radīšanā, lai gan darbvietu izveide faktiski ir nodarbinātības politikas pamats; tādēļ apšauba Komisijas apņemšanos radīt kvalitatīvas darbvietas, kas patiešām sniegs labumu iedzīvotājiem, un pauž bažas, kā tā izpaudīsies kā aktīvas rīcības politika investīciju jomā bez darbvietu izveides potenciāla;
6. pauž nožēlu par to, ka nav konkrētu priekšlikumu, kā risināt stingras budžeta politikas izraisīto sociālo neatliekamību, it īpaši trijotnes programmas valstīs;
7. atzinīgi vērtē ierosinājumu par padziļinātu un taisnīgāku EMS; tomēr sagaida vēl dziļākus un taisnīgākus priekšlikumus, kuros būs pilnībā ņemts vērā Parlamenta pieņemtais visaptverošais atbilstošu ieteikumu kopums, kuros būs risināta pieaugošās nevienlīdzības problēma un kuri Eiropas mērķus vides un sociālajā jomā galu galā padarīs tikpat saistošus kā budžeta ierobežojumi;
8. atzinīgi vērtē pirmos soļus virzībā uz fiskālā taisnīguma pastiprināšanu, ar dalībvalstīm noteikta pienākuma veikt informācijas apmaiņu par iepriekšēju vienošanos par nodokļiem palīdzību vēršoties pret pastāvīgi praktizēto agresīvo nodokļu plānošanu, kas Eiropai atņem tās leģitīmos un nepieciešamos budžeta līdzekļus; tomēr uzsver nepieciešamību ātri grozīt pašreiz spēkā esošās uzņēmējdarbības tiesību direktīvas, lai paplašinātu un pastiprinātu fiskālo pārredzamību attiecībā uz lieliem uzņēmumiem, un aicina Komisiju nākt klajā ar attiecīgiem priekšlikumiem;
9. atzinīgi vērtē priekšlikumu nākt klajā ar Eiropas darba kārtību migrācijas jomā un izstrādāt jaunu pieeju likumīgai migrācijai, taču stingri iebilst pret apšaubāmo un maldinošo tendenci saistīt migrāciju un drošības jautājumus; mudina Komisiju nevis tikai vienkārši uzmanību koncentrēt uz darbaspēka migrāciju un Eiropas darba tirgus vajadzībām, bet arī — radot efektīvus likumīgas ieceļošanas līdzekļus bēgļiem — izstrādāt uz cilvēktiesībām balstītu pieeju cilvēkiem, kas ES meklē aizsardzību no kara un vajāšanas; mudina Komisiju veicināt sloga dalīšanu un solidaritāti starp dalībvalstīm;
10. atzinīgi vērtē Komisijas nodomu padarīt demokrātiskāku tādu lēmumu pieņemšanas procesu, kuri skar ĢMO izmantošanu; uzsver, ka šādai pārskatīšanai noteikti būtu jāaptver gan izmantojums pārtikā/barībā, gan audzēšana;
11. pauž ciešu atbalstu iniciatīvai par obligātu pārredzamības reģistru, taču pauž dziļas bažas par to, ka tas balstīsies uz starpiestāžu vienošanos un, tā kā šāds reģistrs nav saistošs lobistiem, tas līdz ar to nav obligāts; tādēļ atkārtoti pieprasa leģislatīvu priekšlikumu; aicina Komisiju turpināt pastiprināt pasākumus cīņai pret korupciju un, konkrētāk, koncentrēties uz ES līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu un krāpšanos ar nodokļiem Savienībā;
12. atzinīgi vērtē Komisijas pārredzamības iniciatīvu, kas paredz arī publicēt komisāru, viņu biroju locekļu un ģenerāldirektoru kontaktus ar lobistiem; tomēr pauž bažas par to, ka uz daudziem attiecas publicēšanas izņēmums; ierosina Komisijai sākt publicēt informāciju par šādām sanāksmēm centralizētā vietnē, nevis 89 dažādās tīmekļa vietnēs;
Eiropas Komisijas priekšlikumi par REFIT atsaukšanu
13. saistībā ar REFIT pauž dziļas bažas par to, ka regulējuma vienkāršošana ir kļuvusi par aizbildinājumu tādu prasību pazemināšanai, kas ir būtiski svarīgas darbinieku un patērētāju drošībai un labklājībai vai vides aizsardzībai;
14. uzskata, ka ietekmes novērtējumam ir jāpievēršas ne tikai izmaksu un cenu konkurētspējai un iespējamajiem zaudētājiem tirgū, bet arī tādiem aspektiem kā sabiedrības ieguvumi, inovācija, iespējamie ieguvēji tirgū un pamattiesības;
15. norāda uz to, ka ir atsaukti leģislatīvie priekšlikumi par Kopienas regulējuma energoproduktu un elektroenerģijas aplikšanai ar nodokļiem pārstrukturēšanu; aicina Komisiju izmantot to, ka samazinās naftas cenas, lai nāktu klajā ar jaunu priekšlikumu, jo šādi tiesību akti ir svarīgs Kopienas instruments, kas ļauj pabeigt darbu pie ES klimata pārmaiņu instrumentu kopuma izveides un potenciāli var kļūt par galveno instrumentu, kas padara iespējamu Enerģētikas savienības izveidi, turklāt tie nodrošinātu dalībvalstīm vairāk budžeta resursu;
16. iebilst pret Komisijas nodomu grozīt priekšlikumu par dalībvalstu emisiju griestu direktīvas pārskatīšanu, kam vajadzētu būt daļai no leģislatīvajiem pasākumiem saistībā ar laikposmam līdz 2030. gadam paredzēto klimata un enerģētikas tiesību aktu paketi, jo pretrunīgie paziņojumi par procedūru, kas jāievēro, rada neskaidrību; atgādina, ka dalībvalstu emisiju griestu direktīvu vajadzēja pārskatīt jau pirms 10 gadiem un ka jebkāda tālāka vilcināšanās tikai pazeminās iedzīvotāju un vides aizsardzības līmeni;
17. aicina pēc iespējas ātrāk pabeigt Degvielas kvalitātes direktīvas un regulas par vieglo transportlīdzekļu CO2 emisiju samazināšanu izvērtēšanu, lai Komisija 2015. gadā varētu iesniegt priekšlikumus šo aktu grozīšanai; mudina Komisiju labāk integrēt savā transporta politikā ES klimata aizsardzības un enerģijas patēriņa mērķus;
18. mudina Komisiju neatsaukt grozījumus sešiem atkritumu jomas tiesību aktiem (aprites ekonomikas jomā), bet gan tā vietā atbalstīt notiekošajā leģislatīvajā procesā pašreizējā līmeņa mērķus un vajadzības gadījumā papildināt to ar papildu iniciatīvām;
19. aicina Komisiju nodrošināt, ka darba programmas izstrādes un īstenošanas gaitā tiek aizsargātas Eiropas iedzīvotāju pamattiesības uz tīru vidi un augstu vides aizsardzības līmeni un ka — īpaši saistībā ar Putnu direktīvas un Dzīvotņu direktīvas izvērtēšanu — tādējādi tiek īstenota Eiropadomes apņemšanās līdz 2020. gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības zaudēšanu un atjaunot šo daudzveidību;
20. aicina Komisiju neveikt autonomu kumulatīvo izmaksu novērtējumu tiem tiesību aktiem un politikai, kas visvairāk ietekmē Eiropas ķīmisko vielu ražošanas nozari, bet tā vietā integrēt šo aspektu vispārējā svarīgāko ķīmiskās vielas reglamentējošo tiesību aktu piemērotības pārbaudē, uz ko neattiecas REACH, lai nodrošinātu līdzsvarotu pieeju, kurā tiek ņemtas vērā arī ķīmiskās vielas reglamentējošo tiesību aktu sniegtās priekšrocības; prasa Komisijai, lai tad, kad tā gatavos kopīgās Transporta baltās grāmatas pārskatīšanu, tā izvērtētu arī savu darbu pie 2011. gada Baltajā grāmatā iekļautajiem mērķiem un 40 ar to saistītajām iniciatīvām;
21. sagaida, ka Komisija atsauks 2013. gada decembra priekšlikumus par klonēšanu un nāks klajā ar jauniem priekšlikumiem, kuros būs pienācīgi atspoguļota Parlamenta nostāja un kuru juridiskais pamats būs tāds, kas paredz parastās likumdošanas procedūras piemērošanu;
22. pauž asu kritiku par Komisijas paziņojumu, ka tā atsauks priekšlikumu par Direktīvas 92/85 par strādājošām grūtniecēm un grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu pārskatīšanu, un tās nodomu pakļauties uzņēmumu prasībām un līdz ar to padarīt vājākus pastāvošos tiesību aktus par dzimumu līdztiesību, veselību, drošību un nodarbinātību, kas paredz augstus sociālos un līdztiesīguma standartus;
23. pieprasa atsaukt priekšlikumu par komercnoslēpumu, kas pašlaik tiek apspriests Juridiskajā komitejā, jo nav analizēta tā iespējamā negatīvā ietekme uz konkurētspēju, īpaši MVU konkurētspēju; turklāt uzskata, ka pašreizējais priekšlikums rada juridisku nenoteiktību attiecībā uz tiesībām piekļūt informācijai un darbinieku mobilitāti un ka tā nepilnības un neskaidro formulējumu ir iespējams izmantot ļaunprātīgi, lai pārlieku aizsargātu komerciālu informāciju, kas var būt pretrunā sabiedrības interesēm;
24. uzskata, ka visaptverošajai ES tirdzniecības politikas stratēģijas pārskatīšanai nevajadzētu aprobežoties tikai ar tās ieguldījumu darbvietu radīšanā, izaugsmē un investīcijās, bet tai vajadzētu arī pievērsties konsekventai ES rīcībai attiecībā uz tās attīstības mērķiem, klimata mērķiem, vides aizsardzības prioritātēm un cilvēktiesību standartiem; turklāt mudina Komisiju mainīt savu praksi attiecībā uz pilnīgu un demokrātisku tādu dokumentu publiskošanu, kurus izmanto sarunu procesā;
25. atzinīgi vērtē tādu pieeju Eiropas kaimiņattiecību politikas valstīm, kas balstīta uz stimuliem un šo valstu panākumiem un diferenciāciju, un aicina Komisiju šajā sakarā izveidot mehānismus, ar kuriem īstenot principu „vairāk par vairāk”, kas sevī ietver arī „mazāk par mazāk” un piemērojams tām valstīm, kas neizrāda vēlmi iesaistīties konstruktīvā sadarbībā ar ES, aicina skaidri definēt attiecīgus standartus, rādītājus un kritērijus;
Trūkstošās iniciatīvas
26. norāda, ka šī Komisijas darba programma ir paredzēta tikai 2015. gadam; tomēr pauž dziļas bažas par to, ka dažas svarīgas jomas un iniciatīvas, īstenojot programmu tādu, kāda tā ir pašlaik, tiktu atstātas novārtā; tādēļ aicina Komisiju vēlreiz apsvērt un iekļaut šādus priekšlikumus:
– „sociālās veto tiesības” vai kāds mehānisms, kas neļautu pieņemt tādus ES tiesību aktus, kuri, ja stātos spēkā, nodarītu kaitējumu nabadzīgiem iedzīvotājiem, palielinātu nevienlīdzību vai samazinātu sociālās tiesības;
– Darba laika direktīvas pārskatīšana, lai atceltu iespēju atteikties no darba nedēļas, kuras vidējais garums ir 48 stundas;
– priekšlikums direktīvai par piekļuvi publiskai informācijai dalībvalstīs;
– priekšlikumus regulai par informācijas tehnoloģiju produktu un pakalpojumu drošumu ES tirgū;
– izmaiņas ES publiskā iepirkuma noteikumos, paredzot, ka attiecīgām iestādēm tiek darīti pieejami ikviena informācijas tehnoloģiju produkta vai pakalpojuma pirmkodi;
– Revīzijas direktīvas pārskatīšana, lai nepieļautu, ka auditoru uzņēmumi sniedz konsultācijas nodokļu jomā;
– Grāmatvedības direktīvas pārskatīšana, lai attiecinātu pienākumu maksāt nodokļus darbības valstī uz visu nozaru uzņēmumiem un uzliktu uzņēmumiem par pienākumu publiskot nodokļu lēmumus, ko attiecībā uz tiem pieņēmušas dalībvalstis vai trešās valstis;
– jauns leģislatīvs priekšlikums par iespēju vērsties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem, lai Savienībā tiktu piemērota Orhūsas konvencija;
– leģislatīvs priekšlikums par vides inspekcijām kā galveno instrumentu, ar ko veicināt Savienības vides jomas tiesību aktu pilnīgu piemērošanu;
– paziņojums „Veidojot ilgtspējīgu Eiropas pārtikas sistēmu”, par ko 2014. gada aprīlī vienojās AGRI, ENVI un SANCO ģenerāldirektorātu komisāri;
– uz zinātniskiem pētījumiem balstīti kritēriji, ko piemēro endokrīnās sistēmas darbības traucējumus izraisošām vielām, lai bez turpmākas vilcināšanās izpildītu Komisijas juridiskās saistības, kurām jau bija jābūt izpildītām;
– jauns pamatakts par dzīvnieku labturību, kurā noteikti minimālie ES labturības standarti visu kategoriju dzīvniekiem;
– leģislatīvs priekšlikums par dažādu veidu atvaļinājumiem (paternitātes, adopcijas, aprūpes un apgādātāja), lai palīdzētu saskaņot profesionālo, ģimenes un personisko dzīvi, kas līdz ar to atbloķētu Padomē iestrēgušo priekšlikumu par maternitātes atvaļinājumu;
– pašreiz spēkā esošo tiesību aktu par vienlīdzīgu atalgojumu vīriešiem un sievietēm pārskatīšana tāpēc, ka tie nav efektīvi un nav piemērojami, jo, neraugoties uz neskaitām pēdējo gadu kampaņām, mērķiem un pasākumiem plaisa starp vīriešu un sieviešu atalgojumu aizvien ir liela;
– visaptveroša Eiropas reakcija uz LGBTI personu pamattiesību problēmām, kas izpaustos kā ES stratēģija/darba plāns cīņai pret homofobiju un diskrimināciju seksuālās orientācijas un dzimumidentitātes dēļ, uz ko atkārtoti aicinājis Parlaments un dalībvalstis;
– Eiropas Pilsoņu iniciatīvas (EPI) regulas pārskatīšana, lai atvieglotu tehniskās prasības un unificētu parakstu vākšanas sistēmas tiešsaistē, tādējādi saskaņojot mehānismus, ar kuriem dalībvalstis verificē savāktos atbalsta parakstus, un lai ļautu ES pilsoņiem, kas nedzīvo savā dalībvalstī, parakstīties valstī, kurā tie atrodas;
Daži vārdi par metodi
27. sagaida, ka uz ierosinātā investīciju plāna finansēšanu attieksies tie paši augstie standarti, īpaši kvalitātes kontroles, darbības virziena, efektivitātes un tiesību aktu ievērošanas jomā, ko piemēro ES fondiem; turklāt jo īpaši aicina līdzfinansējamo transporta infrastruktūras projektu atlasē ievērot kritērijus, kas iekļauti CEF (1316/2013/EK) regulā un TEN-T (1315/2013/EK) regulā;
28. mudina Komisiju nepārprotami paust nodomu respektēt abu likumdevēju iestāžu vienlīdzīgo statusu, īpaši tad, ja Parlaments cenšas atvieglināt leģislatīvo slogu, kā tas ir saistībā ar priekšlikumu par augu reproduktīvo materiālu (COM(2013)0262; 2013/0137/COD); brīdina Komisiju neizmantot iespējamos bloķējošos Padomes pasākumus, lai apietu Parlamenta nostāju;
29. mudina Komisiju pastiprināt pasākumus, ar kuriem uzrauga to, kā dalībvalstis transponē un piemēro ES tiesību aktus, īpaši saistībā ar sašaurināto leģislatīvo programmu; aicina efektīvāk un sistemātiskāk iesaistīt dalībvalstu parlamentus;
30. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.