Procedūra : 2014/2965(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0018/2015

Iesniegtie teksti :

B8-0018/2015

Debates :

Balsojumi :

PV 15/01/2015 - 11.6
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0011

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 187kWORD 105k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0008/2015
12.1.2015
PE547.441v01-00
 
B8-0018/2015

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par stāvokli Ukrainā (2014/2965(RSP))


Rebecca Harms, Ulrike Lunacek, Tamás Meszerics, Heidi Hautala, Benedek Jávor, Yannick Jadot, Peter Eriksson, Ernest Maragall, Helga Trüpel, Davor Škrlec, Igor Šoltes Verts/ALE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Ukrainā (2014/2965(RSP))  
B8-0018/2015

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Ukrainu, jo īpaši 2014. gada 27. februāra rezolūciju par stāvokli Ukrainā(1), 2014. gada 13. marta rezolūciju par Krievijas iebrukumu Ukrainā(2), 2014. gada 17. aprīļa par Krievijas īstenoto spiedienu uz Austrumu partnerības valstīm(3), jo īpaši — destabilizāciju Austrumukrainā(4) un 2014.gada 17. jūlija rezolūciju par stāvokli Ukrainā un 2014. gada 18. septembra rezolūciju stāvokli Ukrainā(5) un pašreizējo stāvokli ES un Krievijas attiecībās(6),

–       ņemot vērā ES un Ukrainas 2014. gada 27. jūnija Asociācijas nolīgumu (AN), kurš satur padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības nolīgumu (DCFTA), un tā vienlaicīgu ratificēšanu Eiropas Parlamentā un Ukrainas parlamentā Verhovna Rada 2014. gada 16. septembrī,

–       ņemot vērā Ārlietu padomes 2014. gada 3. marta ārkārtas sanāksmes secinājumus par Ukrainu un Ārlietu padomes 2014. gada 17. marta, 2014. gada 14. aprīļa, 2014. gada 12. maija, 2014. gada 23. jūnija, 2014. gada 15. augusta un 2014. gada 17. novembra sanāksmes secinājumus,

–       ņemot vērā 2014. gada 6. martā un 27. maijā Eiropadomes sanāksmē pieņemto valstu un valdību vadītāju paziņojumu par Ukrainu,

 

–       ņemot vērā Eiropadomes 2014. gada 21. marta, 2014. gada 27. jūnija, 2014. gada 16. jūlija, 2014. gada 30.augusta un 2014. gada 18. decembra sanāksmes secinājumus par Ukrainu,

–       ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.     tā kā Kijevā Maidana laukumā 2014. gada 30. novembrī tika rīkots mītiņš par godu gadadienai, kopš policijas specvienības Berkut vardarbīgi izklīdināja manifestāciju, kurā studenti pauda atbalstu Ukrainas integrācijai Eiropā un protestēja pret tā brīža valdības pieņemto lēmumu neparakstīt ES un Ukrainas AN; tā kā šīs studentu demonstrācijas izraisīja Ukrainas sabiedrības plašu mobilizāciju, paužot atbalstu dziļām un radikālām demokrātiskām reformām, kuru dēļ no amata atkāpās prezidents Janukovičs;

B.     tā kā 2014. gada 26. oktobrī rīkotās ārkārtas vispārējas vēlēšanas noritēja miermīlīgi un bez traucējumiem, neskatoties uz to, ka valsts austrumu reģionos joprojām notika karadarbība un Krievija bija anektējusi Krimu; tā kā vairāk nekā 50 % no Verhovna Rada deputātiem ir jauni un daudzi no viņiem tika ievēlēti nepastarpinātā Eiromaidana kustības ietekmē; tā kā jaunajam parlamentam un jaunai valdībai ir jāpilda solījumi, kuri izriet no to Ukrainas iedzīvotāju vēlmēm, kas piedalījās miermīlīgās ielu demonstrācijās un mēnešiem ilgi pretojās iepriekšējā režīma spiedienam un vardarbīgām represijām;

C.     tā kā Verhovna Rada 2014. gada 2. decembrī balsojot apstiprināja jaunās valdības iecelšanu, kuru atbalstīja piecu politisko grupu koalīcija „Eiropas Ukraina”;

D.     tā kā tiek nemitīgi pārkāpta trīspusējās kontaktgrupas Minskā 2014. gada 5. septembrī panāktā vienošanās par uguns pārtraukšanu Austrumukrainā un tai sekojošais 2014. gada 19. septembra memorands par 12. punktu miera plāna īstenošanu — galvenokārt no Krieviju atbalstošo kaujinieku puses, pārvēršot krīzi mazas intensitātes konfliktā, kas var pakāpeniski kļūt par iesaldētu konfliktu; tā kā kopš 2014. gada 9. decembra, pateicoties prezidenta Porošenko ierosmei ievērot „klusuma režīmu”, ievērojami samazinājās pārkāpumu skaits; tā kā nav izpildīti galvenie memoranda punkti, jo īpaši attiecībā uz kopīgās līnijas demarkāciju, smago ieroču atvilkšanu 15 km attālumā uz abām pusēm un EDSO Īpašās pārraudzības misijas Ukrainā (ĪPM) īstenoto kontroli pār Ukrainas–Krievijas robežu; tā kā Minskā nesen, proti, 2014. gada 24. decembrī, notikušajā jaunajā sarunu kārtā netika gūti konkrēti rezultāti, izņemot norunu par gūstekņu turpmāku apmaiņu;

E.     tā kā Krievija ir palielinājusi militāro un loģistisko atbalstu separātiskajiem kaujiniekiem, Ukrainas teritorijā regulāri iesūtot ieročus, munīciju, bruņumašīnas un tehniku, kā arī maskētus algotņus un kareivjus, ignorējot ES aicinājumus veikt visu nepieciešamo, lai situāciju normalizētu; tā kā kopš šīs krīzes sākuma Krievijas Federācija Austrumukrainas teritorijā ir mobilizējusi karaspēku un kaujas tehniku; tā kā saskaņā ar drošiem avotiem Ukrainas teritorijā atrodas no 6 000 līdz 8 000 vīru liels Krievijas armijas kontingents;

F.     tā kā konflikta laikā dzīvības ir zaudējuši vairāk nekā 4500 cilvēku, tostarp 1300 cilvēku pēc vienošanās par ugunspārtraukšanu; tā kā situācija konflikta zonā rada dziļas bažas gan no humānās palīdzības, gan veselības aizsardzības viedokļa; tā kā vairāk nekā miljons cilvēku ir atstājuši konflikta zonu, meklējot patvērumu Krievijas Federācijā un citos Ukrainas reģionos, kurus nav skārusi karadarbība;

G.     tā kā 2014. gada 30. oktobrī ES, darbojoties kā starpniekam, izdevās panākt vienošanos par ziemas pasākumu klāstu, kas paredz Krievijas gāzes piegādi Ukrainai līdz 2015. gada marta beigām; tā kā, neskatoties uz šo vienošanos, Ukraina patlaban cieš no liela energoapgādes trūkuma, jo dažos reģionos katru dienu uz laiku tiek atslēgta enerģijas padeve un skolas tiek slēgtas aukstuma dēļ;

H.     tā kā ANO augstais cilvēktiesību komisārs un organizācija Amnesty International nesen publicēja ziņojumus, kuros abas puses tiek vainotas cilvēktiesību pārkāpumos un tiek uzskaitīti tādi noziegumi kā nolaupīšana, spīdzināšana, ārpustiesas nogalināšana, biezi apdzīvotu pilsētas rajonu apšaude no smagajiem ieročiem un kasešu bumbu izmantošana; tā kā, kaut arī Ukrainas iestādēm ir iespēja un pienākums izmeklēt šos cilvēktiesību pārkāpumus un sodīt to izdarītājus, tās to nevar darīt Krievijas atbalstīto kaujinieku kontrolētajos reģionos, kur nepastāv nedz tiesu sistēma, nedz tiesiskums kā tāds;

I.      tā kā 2014. gada 5. decembrī apritēja 20 gadi kopš Budapeštas memoranda parakstīšanas; tā kā Ukraina ir ievērojusi visas tā normas un ir rīkojusies proaktīvi kodolatbruņošanās un kodolieroču neizplatīšanas jautājumā, savukārt Krievijas Federācija pārkāpa savas saistības, okupējot daļu Ukrainas teritorijas (Krimu un Sevastopoli) un sākot bruņotu ofensīvu Austrumukrainā; tā kā šāda rīcība ir radījusi bīstamu precedentu, jo valsts, kas apmaiņā pret Ukrainas atteikšanos no kodolarsenāla garantēja Ukrainas drošību, klaji pārkāpa tās suverenitāti un teritoriālo integritāti un kopumā kompromitēja arī ideju par globālas kodolatbruņošanās veicināšanu un kodolieroču neizplatīšanu, izmantojot starptautiskās tiesības un daudzpusējos nolīgumus; tā kā Krievija joprojām atsakās īstenot Līgumu par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā (KSE);

J.      tā kā pēc tam, kad ES 2014. gada 12. septembrī noteica jaunu sankciju kopumu, lai vēl vairāk ierobežotu Krievijas banku un enerģētikas un aizsardzības nozares uzņēmumu iespējas iegūt līdzekļus ES kapitāla tirgos, ES vēstnieki 2014. gada 27. novembra sanāksmē Briselē apstiprināja papildu sankcijas pret Austrumukrainā karojošiem separātistiem — papildus tam šajā sanāksmē 13 personām tika noteikti iebraukšanas aizliegumi un iesaldēti viņu aktīvi, kā arī iesaldēti piecu uzņēmumu aktīvi;

K.     tā kā saskaņā ar nesenu EDSO ziņojumu vismaz 170 žurnālisti ir cietuši no uzbrukumiem un vēl septiņi žurnālisti ir nogalināti Ukrainā kopš 2013. gada novembra un tā kā ir zināmi aptuveni 80 gadījumi, kuros ir nolaupīti un aizturēti plašsaziņas līdzekļu līdzstrādnieki, no kuriem divi joprojām atrodas apcietinājumā; tā kā 30 redakcijās tika veikti vandālisma akti, tostarp televīzijas kanālu redakcijās; tā kā Ukrainas kareive Nadya Savchenko, filmu režisors Oleg Sentzow un vairāki citi Ukrainas pilsoņi joprojām Krievijā tiek turēti ieslodzījumā viņu politiskās pārliecības dēļ, kas ir uzskatāms par starptautisko tiesību pārkāpumu;

L.     tā kā saskaņā ar organizācijas Transparency International nesen publicētu korupcijas uztveres indeksu par 2014. gadu Ukraina joprojām tiek klasificēta kā augsta līmeņa korupcijas valsts; tā kā saskaņā ar šīs organizācijas datiem nesen pieņemtie korupcijas apkarošanas tiesību akti ir radījuši tikai izmaiņu priekšnoteikumus; tā kā Ukrainas reitings šajā klasifikācijā vēlreiz apliecina steidzamu vajadzību korupciju apkarot efektīvi;

M.    tā kā importa embargo, kuru Krievijas premjerministrs 2014. gada 6. augustā noteica plašai virknei ES un citu valstu lauksaimniecības produktu, šobrīd nopietni ietekmē daudzas lauksaimniecības nozares un valstis, kas lauksaimniecības produktus eksportē uz Krieviju

N.     tā kā 2014. gada 27. jūnija Ārlietu padome apstiprināja Komisijas analīzi, saskaņā ar kuru Ukraina ir izpildījusi visas vīzu režīma atcelšanas pasākumu plāna pirmā posma prasības un sākusi vīzu režīma atcelšanas procesa otro posmu,

1.      uzteic 2014. gada 26. oktobra vispārējo vēlēšanu pozitīvo vērtējumu, kaut arī tika konstatētas dažas procesuāla rakstura problēmas, un pēc tam notikušo Verhovna Rada jaunā sasaukuma inaugurāciju; šajā sakarībā cer, ka jaunā valdība un parlaments izpildīs solījumus un veiks nepieciešamās politiskās, administratīvās un ekonomiskās reformas, lai nodrošinātu Ukrainas virzību pa Eiropas integrācijas kursu un ņemtu vērā Eiromaidana kustības vēlmes;

2.      aicina Padomi un Komisiju veikt visu nepieciešamo, lai palīdzētu Ukrainai, tai pieņemot minēto reformu regulējumu un, kas ir vēl svarīgāk, tai to arī īstenojot, lai radītu ES un Ukrainas AN pilnīgas īstenošanas priekšnoteikumus; šajā kontekstā atzinīgi vērtē to, ka ir sākusi darboties Eiropas Savienības padomdevēja misija (ESPM), kuras uzdevums ir efektīvi veikt civilās drošības nozares reformu pēc tam, kad būs izveidota atbalsta grupa, kas ir uzskatāma par institucionālu vienību un struktūru un nodrošina pārskatu un vadlīnijas, lai Komisija varētu sniegt atbalstu Ukrainai, vienlaikus palīdzot arī koncentrēt dalībvalstu speciālās zināšanas un papildus tam uzlabojot koordināciju ar citiem līdzekļu devējiem un starptautiskajām finanšu iestādēm;

3.      mudina Komisiju pienācīgi ņemt vērā Ukrainas iestāžu lūgumu īstenot makrofinansiālās palīdzības trešo programmu, kas paredz palīdzības summu un attiecas uz valsts politikas jomas nosacījumu jautājumu — pēc tam, kad bija izmaksāta otra daļa, īstenojot otro programmu; uzsver, ka jebkuras ES finanšu palīdzības priekšnoteikumam ir jābūt stingriem nosacījumiem attiecībā uz korupciju;

4.      pauž bažas par jaunās valdības lēmumu izveidot Informācijas policijas ministriju un prasa, lai tiktu īstenota atklāta un pārredzama diskusija nolūkā noskaidrot šā lēmuma iemeslus un beigu beigās noteikt pasākumus, kas būtu tik precīzi un efektīvi, lai varētu pretoties Krievijas aizvien lielākai propagandai; uzskata, ka propagandu vispār nav iespējams apkarot ar propagandas līdzekļiem, taču Ukrainai steidzami ir jāreformē plašsaziņas līdzekļu nozare, lai izveidotu publisku, bet ne valsts kontrolētu apraides sistēmu, un īstenotu pārredzamu kontroli pār privātiem plašsaziņas līdzekļiem; brīdina par tādas cezūras rašanās draudiem, ko valsts īstenotu attiecībā uz plašsaziņas līdzekļiem;

5.      nosoda vienošanās par ugunspārtraukšanu nemitīgo pārkāpšanu — galvenokārt no Krievijas atbalstīto separātisko kaujinieku puses un aicina visas iesaistītās puses darīt visu, lai to īstenotu pilnībā un labā ticībā un nodrošinātu iespējas sākt īstenu miera procesu un visaptverošu nacionālo dialogu; turklāt aicina visas iesaistītās puses turpināt sarunas, lai noskaidrotu visus neatrisinātos jautājumus īpaši saistībā ar Luhanskas un Doņetskas reģionu vai to daļu statusu vienotā Ukrainas valstī;

6.      nosoda nelegālo un neleģitīmo „prezidenta un parlamenta” vēlēšanu rīkošanu „Doņetskas Tautas Republikā” un „Luhanskas Tautas Republikā” 2014. gada 2. novembrī un arī to, ka Krievija „atzina” šo vēlēšanu rezultātus, tādējādi iedragājot Minskas vienošanās īstenošanu;

7.      atkārtoti pauž apņemšanos nodrošināt Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti un uzsver, ka tikai patiess krīzes politiskais risinājums var nodrošināt pušu pilnīgu samierināšanu un stiprināt valsts vienotību;

8.      pauž nožēlu, ka EDSO ĪPM joprojām ir nepietiekami nokomplektēta ar kadriem un līdz ar to nespēj veikt savas funkcijas; uzsver, ka šī misija ir ļoti nozīmīga no Ukrainas krīzes atrisinājuma viedokļa, ņemot vērā tās pieredzi bruņotus konfliktu un krīžu risināšanā, un to, ka gan Krievijas Federācija, gan Ukraina ir šīs organizācijas locekles; aicina ES dalībvalstis, ES Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisiju veikt visu nepieciešamo, lai stiprinātu un uzlabotu EDSO ĪPM Ukrainā — gan attiecībā uz personālu, gan loģistiku, gan aprīkojumu; uzsver, ka EDSO novērotāji ir nekavējies jānosūta uz visiem Ukrainas un Krievijas robežas posmiem, kurus pašlaik kontrolē separātisti;

9.      mudina Komisiju sākt sagatavošanos Donbasam paredzēto līdzekļu devēju konferencei un šajā sakarībā atzinīgi vērtē iespēju, ka Eiropas Investīciju banka varētu piešķirt 200 miljonu euro reģiona rekonstrukcijas vajadzībām; papildus tam atzinīgi vērtē ES lēmumu piešķirt 55 miljonus euro, lai finansētu jaunu programmu „Atbalsts Ukrainas reģionālajai politikai”, ar kuru tiks sniegts atbalsts valsts reģionālās attīstības stratēģijai līdz 2020. gadam, kuru valdība apstiprināja 2014. gada 6. augustā un ar kuras palīdzību tiks nodrošināts stabils un paredzams reģioniem un pašvaldībām paredzēts finansējums, kā arī stiprināta pašvaldību finansiālā neatkarība, nodrošināta reģionu lielāka konkurētspēja un uzlabota novadu sociāli ekonomiskā kohēzija;

10.    aicina Maskavu izbeigt situācijas saasināšanu, nekavējoties apturot ieroču, algotņu un karaspēka sūtījumus, kas paredzēti separātisko kaujinieku atbalstam, un nodrošināt tā 400 km garā robežas posma „necaurlaidību”, kuru Ukrainas robežsargi patlaban nekontrolē; uzsver, ka veids, kādā Krievija pārkāpa Budapeštas vienošanos, kuru uzskatīja par svarīgu 20. gs. 90. gados notikušā globālās kodolatbruņošanās un kodolieroču neizplatīšanas procesa daļu, ļoti negatīvi ietekmēs citu valstu vēlmi parakstīt Kodolieroču neizplatīšanas līgumu un stingri ievērot šā līguma regulējumu, pirms 2015. gadā tiks rīkota tā pārskatīšanas konference;

11.    uzsver Krievijas atbildību par situācijas pasliktināšanos cilvēktiesību jomā nelikumīgi anektētajā Krimā; šajā sakarībā pauž dziļas bažas par to, ka 18 000 cilvēku, no kuriem puse ir Krimas tatāri, ir pametuši šo reģionu; aicina Krievijas iestādes apturēt Krimas pussalas aizvien pieaugošo militarizāciju un stingri iebilst pret Krievijas nodomu šajā Ukrainas okupētajā daļā izvietot kodolieročus, kā par to paziņoja Krievijas ārlietu ministrs; atkārtoti aicina Krieviju nekavējoties atbrīvot Ukrainas politiskos ieslodzītos, tostarp Nadiya Savchenko, ko nesen neklātienē ievēlēja par Verhovna Rada deputāti, un filmu režisoru Oleg Sentzow;

12.    atzinīgi vērtē Eiropas Futbola asociācijas (UEFA) lēmumu aizliegt Krimas futbola klubiem piedalīties Krievijas Futbola Savienības rīkotajos turnīros, sākot ar 2015. gada 1. janvāri, un aizliegt Krievijas Futbola Savienībai organizēt jebkādus futbola mačus Krimas teritorijā bez UEFA un Ukrainas Futbola Federācijas piekrišanas; uzskata, ka FIFA būtu jāaptur sagatavošanās darbi 2018. gada Pasaules kausam, ko ir paredzēts rīkot Krievijā, ja netiek izbeigta agresija pret Ukrainu;

13.    prasa, lai arī turpmāks tiktu īstenots pašreizējais sankciju režīms un mudina Komisiju atrast veidus, kā pastiprināt dalībvalstu solidaritāti, ja ar Krieviju saistītā krīze ieilgs; mudina ES valstu un valdību vadītājus pilnībā izmantot Savienības rīcībā esošos spēcīgos nemilitāros līdzekļus, ar kuriem novērš to, ka vienošanās par ugunspārtraukšanu Austrumukrainu pārvērš vēl vienā iesaldētā konfliktā, saglabājot spiedienu uz Krieviju tik ilgi, kamēr krīze nesāk būtiski un neatgriezeniski atrisināties;

14.    pauž stingru negatīvu attieksmi par to, ka Krieviju atbalstošie kaujinieki aplaupīja 20 bruņotās inkasatoru mašīna, kas okupētajā Donbasa teritorijā izvadā skaidru naudu sociālo maksājumu vajadzībām, taču pauž nožēlu par prezidenta Porošenko lēmumu apturēt šos maksājumus Ukrainas pilsoņiem, kuri konflikta dēļ ir nokļuvuši lielā trūkumā; aicina Ukrainas iestādes atrast veidu, kā nodrošināt sakarus ar viņiem, atjaunojot pensiju piegādi un palīdzības sniegšanu;

15.    papildus tam prasa, lai tiktu palielināta un efektīvāk sniegta humanitārā palīdzība iekšzemē pārvietotām personām, jo īpaši bērniem vecāka gadagājuma cilvēkiem, un lai tiktu nodrošināta neierobežota un netraucēta Starptautiskās Sarkanā Krusta komitejas piekļuve konflikta skartajām zonām; šajā sakarībā uzskata, ka pensiju drošu piegādi Doņeckas un Luhanskas reģionā varētu organizēt ar Sarkanā Krusta un EDSO palīdzību, lai naudu nonāktu pie tiem, kuriem tā pienākas kā Ukrainas pilsoņiem;

16.    atkārtoti pauž viedokli, ka humanitārā palīdzība konflikta skartajās zonās būtu jānogādā starptautiskām organizācijām, lai novērstu jebkādu palīdzības izmantošanu politiskā un ļaunprātīgā nolūkā; mudina Krieviju izbeigt tā saucamos baltos konvojus un atbalstīt Starptautisko Sarkano Krustu, lai tas nekavējoties pārņemtu savā pārziņā visas Austrumukrainā un arī Luhanskas un Doņeckas teritorijā īstenotās humanitārās darbības; pauž pārliecību, ka tas ir vienīgais veids, kā novērst humanitāro katastrofu;

17.    atzinīgi vērtē Francijas valdības lēmumu Krievijai nenodot pirmo Mistral klases helikopteru bāzes kuģi; mudina Francijas valdību lauzt šo līgumu pavisam; mudina Apvienoto Karalisti nekavēties atcelt visas pašreiz spēkā esošās ieroču eksporta uz Krieviju atļaujas un mudina arī visas ES dalībvalstis oficiāli pastiprināt ES pret Krieviju noteikto ieroču tirdzniecības embargo —, ne tikai aizliedzot turpmākos eksporta sūtījumus, bet atceļot arī visus pašreizējos līgumus un licences;

18.    konstatē, ka dažas ES dalībvalstis Ukrainas bruņotajiem spēkiem ir piegādājušas nenogalinošu aprīkojumu; atbalsta ne tikai nenogalinoša aprīkojuma eksportu, piemēram, aizsargvestu, sakaru iekārtu, mobilo lauku slimnīcu, tādu medicīnas piederumu kā pirmās palīdzības komplekts eksportu, bet arī tehniskās palīdzības sniegšanu (piemēram, dīzeļmotoru piegādi); uzskata, ka šāda nenogalinoša aprīkojuma eksports ir likumīgs un morāli pamatots, jo tas palīdz Ukrainai īstenot tiesības uz pašaizsardzību;

19.    vērš uzmanību uz nesenajiem organizāciju Anmesty International un Human Rights Watch ziņojumiem par cilvēktiesību pārkāpumiem konflikta zonās un stingri nosoda pēdējo triju mēnešu laikā pret aktīvistiem, protestētājiem, žurnālistiem un daudziem citiem Austrumukrainas konfliktā aktīvi neiesaistītiem pilsoņiem īstenotās nolaupīšanas, nežēlīgas piekaušanas, spīdzināšanas, slepkavības, ārpustiesas nogalināšanas un citus nopietnus cilvēktiesību un humanitāro tiesību pārkāpumus — galvenokārt no bruņoto separātistu un dažos gadījumos arī no valdības spēku puses; atzinīgi vērtē Ukrainas iestāžu sākto iekšējo izmeklēšanu par iespējamo kasešu bumbu izmantošanu un šajā sakarībā cer, ka tās ietvaros tiks izdarīti savlaicīgi un precīzi slēdzieni; aicina Ukrainas valdību pilnībā kontrolēt visus brīvprātīgo bataljonus; aicina Ukrainas valdību un iestādes arī turpmāk izmeklēt visus noziegumus pret cilvēci un sodīt visas tajos vainojamās personas; ir dziļi nobažījies, ka jaunās militāro vadoņu grupas kontrolētajās teritorijās netiek nodrošināts tiesiskums un pat tiek izpildīti nāves sodi;

20.    mudina Ukrainas varas iestādes ar visām Ukrainas sabiedrības daļām sākt atklātu, pārredzamu un iekļaujošu dialogu; šajā sakarībā tās aicina neaizkavēt vajadzīgās un ilgi gaidītās reformas, kas jāveic konstitucionālajā, politiskajā, administratīvajā un ekonomiskajā jomā; šajā kontekstā uzskata, ka Ukrainas konstitucionālā reforma, tostarp decentralizācijas process, būtu jāapspriež plašās debatēs, kurās būtu skarti visi aspekti un piedalītos visi Ukrainas sabiedrības elementi; uzskata, ka vissvarīgākais pasākums ir padarīt publiskās iestādes atbildīgas no iedzīvotāju vēlmju viedokļa; pasvītro, ka dažādu pārvaldes un pārvaldības līmeņu iekšējā reorganizācija ir nākamais solis un ka reformu procesā ir nopietni jāņem vērā Ukrainas lustrācijas iniciatīvu tīkla izteiktie vērtīgie priekšlikumi;

21.    prasa, lai nekavējoties un efektīvi tiktu īstenota nacionālā korupcijas apkarošanas stratēģija; uzsver, ka cīņa pret šo parādību ir jāpadara par vienu galvenajām jaunās valdības prioritātēm, un cer, ka tiks sasniegti konkrēti rezultāti — atbilstoši to iedzīvotāju vēlmēm, kas piedalījās Maidana laukuma demonstrācijās;

22.    uzsver, ka ES un Ukrainas AN parakstīšana 2014. gada 27. jūnijā ir nozīmīgs solis ceļā uz abu pušu attiecību padziļināšanu un Ukrainas iekļaušanu Eiropas integrācijas procesā; šajā sakarībā atkārtoti pauž pārliecību, ka minētais nolīgums nav uzskatāms par ES un Ukrainas attiecību galīgo mērķi; turklāt norāda, ka saskaņā ar LES 49. pantu Ukrainai ― tāpat kā jebkurai citai Eiropas valstij ― ir Eiropas perspektīva un tā var iesniegt pieteikumu, lai kļūtu par Eiropas Savienības dalībvalsti, ja ievēros demokrātijas principus, aizsargās pamatbrīvības, kā arī cilvēktiesības un minoritāšu tiesības un nodrošinās tiesiskumu; aicina ES dalībvalstis ratificēt AN pirms augstākā līmeņa tikšanās Rīgā;

23.    uzsver, ka ar Eiropas Savienību noslēgtais AN vai DCFTA nav saistīti ar NATO integrāciju; šajā saistībā uzsver, ka jautājums par iestāšanos NATO ir ļoti strīdīgs — gan Ukrainas sabiedrībā, gan Eiropas publiskajā telpā; konstatē, ka konkrētajā situācijā Verhovna Rada ir balsojusi par Ukrainas neitrālitātes statusa izbeigšanu, taču pauž bažas par to, ka jebkādi ierosinājumi attiecībā uz NATO varētu palielināt spriedzi plašākā reģionā;

24.    pauž nožēlu par lēmumu līdz 2015. gada 31. decembrim apturēt DCFTA pagaidu piemērošanu tāpēc, ka Krievija piedraudēja noteikt vēl lielākus divpusējās tirdzniecības ar Ukrainu aizliegumus; uzsver, ka Eiropas Parlaments 2014. gada 26. oktobrī ratificēja AN un ka tas nebūtu jāmaina tāpēc, ka Krievija to pieprasa, un aicina Komisiju apspriest risinājumus, kas kliedētu Krievijas bažas, ievērojot ratificētajā AN paredzēto kompetences apjomu; pauž nožēlu, ka Krievija draud noteikt jaunas sankcijas pret Ukrainu, ja turpināsies reformas, kuru mērķis ir panākt atbilstību ES tiesību aktu kopumam; uzskata, ka būtu rūpīgi jāapsver iespēja padziļināt ekonomisko integrāciju ar Eirāzijas Ekonomisko savienību un ka ES un dalībvalstis nekādā ziņā nedrīkstētu piedāvāt šādu perspektīvu, ja Krievija negūst būtiskus panākumus Ukrainas krīzes atrisināšanā;

25.    atgādina, ka DCFTA ir jābūt iespējai reformēt Ukrainas ekonomiku ilgtspējīgā veidā, izskaužot savtīgās intereses; uzsver to, cik svarīgi ir Ukrainai sniegt nepieciešamo finansiālo un tehnisko palīdzību, lai tā varētu īstenot DCFTA, kā arī to, cik svarīgi ir par prioritārām noteikt jomas, kurās Ukrainas ekonomiskā integrācija ES var dot vislielāko labumu;

26.    uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi samazināt ES enerģētisko atkarību no Maskavas un no citiem autoritāriem režīmiem, vienlaikus īstenojot konkrētus alternatīvos pasākumus, lai palīdzētu dalībvalstīm, kuras Krieviju izmanto kā vienīgo piegādātāju; šajā ziņā aicina Komisiju strādāt pie tā, lai pilnībā tiktu īstenota trešā enerģētikas pakete, un atbalstīt energoefektivitātes projektus, jo šāds solis novērstu vajadzību pēc cauruļvadu papildu jaudas, un arī efektīvi dažādot energoavotus, attīstot atjaunojamo energoresursu izmantošanu; mudina dalībvalstis atturēt savus publiskos uzņēmumus no dalības tādos projektos kā South Stream, kuros piedalās Krievijas uzņēmumi un kas palielina Eiropas neaizsargātību un tiecas izolēt Ukrainu;

27.    šajā ziņā uzsver nepieciešamību pēc tālejošiem un saistošiem 20130. gada mērķiem (40 % energoefektivitāte un 45 % atjaunojamie energoresursi), lai šajās nozarēs Ukrainā un ES radītu darbavietas, palielinātu energoapgādes drošību un sasniegtu klimata mērķus, vienlaikus samazinot atkarību fosilā kurināmā veidiem;

28.    aicina ES uzskatīt gāzes uzglabāšanas, starpsavienojumu un reversās plūsmas iekārtas par stratēģiskiem elementiem un līdz ar to regulēt trešo personu uzņēmumu līgumslēdzēju pušu daļu šajos svarīgajos sektoros; turklāt aicina dalībvalstis atcelt vienošanās ar Krieviju, kuras ir paredzēts noslēgt enerģētikas jomā, tostarp attiecībā uz kodolreaktoriem un kodolkurināmā tehnoloģiju, un kodoltehnoloģijas atkritumu sūtījumiem, kā arī attiecībā uz South Stream cauruļvadu;

29.    pauž nožēlu, ka Ukrainas iestādes savlaicīgi nenoteica vajadzīgos pasākumus, lai novērstu enerģētikas krīzi, no kuras šī valsts patlaban cieš; prasa, lai pašos pamatos tiktu reorganizēta Ukrainas enerģētikas sistēma un mudina Komisiju sagatavot īpašu finansiālo paketi, lai nodrošinātu Ukrainas enerģētikas sektora atbilstību ES standartiem, īpašu uzmanību pievēršot efektivitātei un atjaunojamiem energoresursiem; uzskata, ka ES sniegtais finansiālais atbalsts Ukrainas enerģētikas sektoram būtu jāpadara atkarīgs vismaz no mērierīču vispārējas uzstādīšanas;

30.    atzinīgi vērtē to, ka Komisija pieņēma 4. progresa ziņojumu par vīzu režīma atcelšanas rīcības plāna īstenošanu Ukrainā, un Padomes lēmumu sākt otrā posma īstenošanu; stingri pieprasa, lai starp ES un Ukrainu ātri tiktu ieviests bezvīzu režīms, kas būtu konkrēta atbilde uz Maidana laukumā protestējušo cilvēku eiropeisko orientāciju; kamēr tas vēl nav izdarīts, vēlreiz prasa nekavējoties ieviest ļoti vienkāršu pagaidu kārtību, kādā par mazu maksu būtu iespējams saņemt vīzu;

31.    tomēr šajā sakarībā atgādina, ka vīzu režīma atcelšanas procesa priekšnoteikums ir minoritāšu pamattiesību ievērošana, un līdz ar to aicina Ukrainas iestādes galīgajā variantā pieņemt diskriminācijas aizlieguma regulējumu, ievērojot Eiropas standartus, tostarp normas par diskrimināciju seksuālās orientācijas dēļ;

32.    prasa, lai Komisija steidzami veiktu pasākumus, kas vajadzīgi, lai reaģētu uz embargo, kuru Krievija noteica ES lauksaimniecības produktiem, un stabilizētu attiecīgos lauksaimniecības produktu tirgus, par galveno uzskatot labāku izmantošanu iekšējos tirgos un produktu pārstrādi vajadzības gadījumā, kā arī izvairīšanos no produktu atsaukšanas (iznīcināšanas) un subsidētā eksporta uz trešām valstīm, jo īpaši uz jaunattīstības valstīm; šajā sakarībā cer uz solidaritāti un korektu tirdzniecību no to trešo valstu puses, kurām ir ciešas saiknes ar ES, — jo īpaši no kandidātvalstu puses;

 

33.    uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām, Ukrainas prezidentam, valdībai un parlamentam, Eiropas Padomei, EDSO un Krievijas Federācijas prezidentam, valdībai un parlamentam.

(1)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0170.

(2)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0248.

(3)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0457.

(4)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0009.

(5)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0009.

(6)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0025.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika