REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Ēģiptē
12.1.2015 - (2014/3017(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Judith Sargentini, Igor Šoltes, Ernest Urtasun, Davor Škrlec, Barbara Lochbihler, Alyn Smith, Molly Scott Cato, Eva Joly, Bodil Ceballos, Pascal Durand, Bart Staes, Ernest Maragall Verts/ALE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0012/2015
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Ēģipti, jo īpaši 2014. gada 17. jūlija rezolūciju par vārda un pulcēšanās brīvību Ēģiptē[1],
– ņemot vērā ES Ārlietu padomes 2013. gada augusta un 2014. gada februāra secinājumus par Ēģipti,
– ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta nesenos paziņojumus par Ēģipti, tostarp tiesas 2014. gada 3. decembra nolēmumus,
– ņemot vērā ES un Ēģiptes asociācijas nolīgumu un ES un Ēģiptes rīcības plānu Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) ietvaros,
– ņemot vērā ES pamatnostādnes par vārda brīvību un par cilvēktiesību aizstāvjiem, kā arī ES Pamatnostādnes par lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un interseksuāļu (LGBTI) visu cilvēktiesību ievērošanas sekmēšanu un aizsardzību,
– ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2014. gada 5. novembra Vispārējo regulāro pārskatu par Ēģipti,
– ņemot vērā Ēģiptes konstitūciju, jo īpaši tās 65. pantu (domas un vārda brīvība), 70. pantu (preses brīvība), 73. pantu (tiesības uz mājokli), 75. pantu (tiesības veidot apvienības), un 93. pantu (starptautisko tiesību aktu cilvēktiesību jomā saistošais raksturs),
– ņemot vērā Ēģiptes 2013. gadā pieņemto Likumu Nr. 107, ar kuru reglamentē tiesības uz publisku pulcēšanos, gājieniem un miermīlīgiem protestiem,
– ņemot vērā Ēģiptes 2014. gada likumu Nr. 136, kas pieņemts kā prezidenta dekrēts un ar kuru visi publiskie un īpaši svarīgie objekti turpmākos divus gadus būs militārās tiesas jurisdikcijā,
– ņemot vērā Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu,
– ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, ko Ēģipte ratificēja 1982. gadā,
– ņemot vērā cilvēktiesību aizsardzības organizācijas Human Rights Watch 2014. gada 12. augusta ziņojumu ar nosaukumu "Viss saskaņā ar plānu. Masveida slepkavības Rab’a laukumā, un protestētāju masveida nogalināšana Ēģiptē",
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā vārda brīvība, biedrošanās brīvība un pulcēšanās brīvība ir demokrātiskas un plurālistiskas sabiedrības būtiski balsti; tā kā šo pamatbrīvību mīdīšana ar kājām Mubaraka režīma laikā bija izšķirošais faktors, kāpēc cilvēki 2011. gada februārī gāza šo režīmu; tā kā pamatbrīvības neapstrīdami ir nostiprinātas Ēģiptes konstitūcijā, kas pieņemta 2014. gadā;
B. tā kā kopš 2013. gada jūnijā notikušā militārā apvērsuma Ēģiptes valsts iestādes ir iesaistījušās represijās, kas modernās vēstures gaitā vēl līdz šim valstī nekad nav pieredzētās; tā kā situācija Ēģiptē cilvēktiesību jomā kopumā prezidenta Abdel Fattah al-Sisi vadībā ir pastāvīgi pasliktinājusies;
C. tā kā saskaņā ar ziņojumiem kopš militārā apvērsuma 2013. gada jūlijā ir arestēti apmēram 41 000 cilvēku; tā kā daudzi no tiem ir ieslodzījumā vienīgi par to, ka bijuši saistīti ar miermīlīgām protesta akcijām vai vienkārši izteikuši neapmierinātību;
D. tā kā ir arestēti tūkstošiem cilvēku, par kuriem domā, ka viņi ir Musulmaņu brālības dalībnieki un atbalstītāji, tostarp visa šīs kustības vadība un gāztais prezidents Morsi, bet simti no viņiem sodīti ar nāvessodu, tostarp pēc procesiem, kuros personas tiesātas masveidā, vai smagiem cietumsodiem tiesas procesu rezultātā, kuros kliedzoši netika ievēroti pat taisnīga tiesas procesa pamatstandarti; tā kā 2014. gada 2. decembrī Ēģiptes krimināltiesa piesprieda provizoriskus nāvessodus 188 apsūdzētām personām un 2014. gadā šī ir jau trešā šāda veida masu notiesāšana;
E. tā kā ar 2014. gada oktobrī pieņemtu prezidenta dekrētu tika paredzēts pamats, lai simtiem civilpersonu nodotu militārajām tiesām, tostarp piešķirot šim dekrētam atpakaļejošu spēku; tā kā militārās tiesas ir pakļautas Aizsardzības ministrijai un, izskatot lietas, vienādi attiecas gan pret bērniem, gan pieaugušajiem;
F. tā kā saskaņā ar aplēsēm, drošības spēkiem pārmērīgi un patvaļīgi pielietojot spēku, kopš 2013. gada jūlija ir nogalināti 1400 protestētāji, tostarp 2015. gada 2. janvārī, kad drošības spēki nošāva divus cilvēkus, vardarbīgi izklīdinot protesta demonstrācijas, kurus Matariya rajonā Kairā rīkoja Musulmaņu brālības atbalstītāji; tā kā Ēģiptes drošības spēku īstenotās sistemātiskās un plaši izplatītās vismaz 1150 demonstrantu nogalināšanas, kuri atbalstīja Morsi, to skaita dēļ jau pielīdzināmas noziegumiem pret cilvēci, kā informē NVO Human Rights Watch; tā kā šī organizācija paziņojusi, ka nogalināšanu rezultātā Rab'a laukumā vienā vienīgā dienā noslepkavots vairāk demonstrantu nekā vēsturē līdz šim pieredzēts; tā kā drošības spēku ierēdņi, kuri atbildīgi par šo masveida slepkavību, līdz šim palikuši nesodīti, kamēr pavisam nedaudzi policisti un karavīri saukti pie atbildības par cita veida ļaunprātīgu izturēšanos pret protestētājiem; tā kā attiecībā uz faktu vākšanas komiteju, kas izveidota 2013. gada decembrī, plaši tiek atzīts, ka tā nav nodrošinājusi šo notikumu rūpīgu, uzticamu un objektīvu izmeklēšanu; tā kā Ēģiptes valsts iestādes ir apsūdzējušas protestētājus vardarbīgā rīcībā, tostarp izmantojot šaujamieročus, kas vērsta pret drošības spēku ierēdņiem; tā kā saskaņā ar oficiālās Tiesu medicīnas iestādes informāciju, astoņi policisti ir nogalināti, izkliedējot demonstrantus Rab' a laukumā;
G. tā kā gāzto prezidentu Mubaraku, kurš iepriekš tika notiesāts ar mūža ieslodzījumu par to, ka "viņš nav aizsargājis protestētājus" saistībā ar 2011. gada sacelšanos, kāda Ēģiptes tiesa 2014. gada 29. novembrī attaisnoja kopā ar diviem viņa dēliem, bijušo iekšlietu ministru Habib al‑Adly un dažiem drošības spēku ierēdņiem;
H. tā kā drošības situācija Ēģipte turpina pasliktināties, kamēr Ēģiptes drošības spēki pastiprinājuši savus bargos pasākumus pret kareivjiem Sināja pussalā, jo īpaši pēc uzbrukuma Karm al-Qawadis kontrolpunktam 2014. gada 24. oktobrī, kura gaitā tika nogalināti 28 ēģiptiešu karavīri; tā kā policisti un militārais personāls ir kļuvuši par regulāru uzbrukumu mērķi visā valstī, kā tas bija ar bumbas sprādzienu 2015. gada 5. janvārī policijas ēkā Ziemeļsinājā, kamēr daži policisti tika nogalināti ar šaujamieročiem 4. janvārī Kairas rietumdaļas priekšpilsētā un 6. janvārī Minjā; tā kā varas iestādes ir devušas rīkojumu tūkstošiem Rafas iedzīvotājus padzīt no mājām, izveidojušas 500 metru garu buferzonu līdzās Gazas robežai un noteikusi trīs mēnešu ilgu ārkārtas stāvokli Sinājā; tā kā Ansar Bayt al-Maqdis militārais grupējums, kas darbojas Sināja ziemeļu daļā ir zvērējis uzticību islāma valstij; tā kā Rafas robeža, kas šķērso Gazu, joprojām galvenokārt ir slēgta un 2014. gada decembrī bijusi atvērta tikai trīs dienas, tādējādi vēl pasliktinot tās teritorijas blokādi, kuru iekļauj divas kaimiņvalstis;
I. tā kā ar 2013. gada 24. novembrī dekrēta veidā pieņemto jauno likumu par pulcēšanos ir paredzēts juridiskais pamats smagu ierobežojumu noteikšanai attiecībā uz tiesībām miermīlīgi pulcēties un attiecībā uz vārda brīvību, jo īpaši piešķirot Iekšlietu ministrijai plašu rīcības brīvību aizliegt un izklīdināt protesta demonstrācijas un arestēt demonstrētājus; tā kā simtiem vadošo intelektuāļu, žurnālistu un politisko partiju pārstāvju ir mudinājuši iestādes nekavējoties atcelt šo represīvo likumu;
J. tā kā Ēģiptes pilsoniskās sabiedrības organizācijas atkārtoti paudušas dziļas bažas par nesen izstrādāto NVO likumprojektu, ar kuru ieviestu pilnīgu un nepamatotu kontroli pār pilsoniskām grupām un pakļautu tās drošības iestādēm un administratīvām struktūrām, kā arī atļautu noteikt ļoti bargus sodus cilvēktiesību aizstāvjiem; tā kā pilsoniskās sabiedrības organizācijām atkārtoti atlikts termiņš reģistrēties saskaņā ar likumu Nr. 84, ar ko nosaka stingrus ierobežojumus NVO neatkarībai un darbībām, bet šo ierobežojumu neievērošanas gadījumā paredzēts kriminālsods; tā kā ar prezidenta 2014. gada 21. septembra dekrētu, ar ko groza kriminālkodeksu, paredzēti bargi sodi, tostarp arī nāvessodi, NVO, kuras saņem ārvalstu finansējumu, par ļoti neskaidri formulētiem pārkāpumiem, kas "kaitē valsts interesēm"; tā kā Ēģiptes vadošā cilvēktiesību NVO ir paziņojusi, ka pašreizējā represīvā vide ir sasniegusi līdz šim vēl pat Mubaraka autoritārā režīma laikā nepieredzētu līmeni; tā kā valdības finansēti plašsaziņas līdzekļi ir uzsākuši bezprecedenta nomelnošanas kampaņu pret Ēģiptes neatkarīgajām cilvēktiesību NVO;
K. tā kā liels skaits cilvēktiesību aizstāvju, opozīcijas dalībnieku un jaunatnes aktīvistu ir patvaļīgi arestēti, notiesāti un sodīti saistībā ar viņu miermīlīgajam darbībām, pamatojoties uz likumu par pulcēšanos; tā kā prominenti aktīvisti, piemēram, blogu autors Ahmed Douma, 6. aprīļa kustības līderi Mohamed Adel un Ahmed Maher un advokāts cilvēktiesību jautājumos Mahinoor El-Masry, ir sodīti ar cietumsodu uz trim gadiem, iespējams, par jaunā likuma noteikumu pārkāpšanu; tā kā blogu autors Alaa Abd El Fattah un 24 citi apsūdzētie ir sodīti ar cietumsodu uz 15 gadiem par piedalīšanos protestos bez iepriekšējas atļaujas; tā kā 2014. gada 20. oktobrī 23 cilvēki, tostarp cilvēktiesību aizstāvji Yara Sallam un Sanaa Ahmed Seif, tika sodīti ar cietumsodu uz trim gadiem par likuma pārkāpumiem, kas vērsts pret protestiem; tā kā universitātes studenti ir arestēti un stingri sodīti par piedalīšanos miermīlīgos protestos universitāšu pilsētiņās, bet dažus no viņiem policija nošāvusi universitātes telpās; tā kā visos šajos gadījumos tiesu procesi tika plaši atmaskoti kā politiski motivēti un tajos notikuši būtiski procesuāli pārkāpumi;
L. tā kā tiek ziņots, ka vardarbība pret sievietēm kļūst arvien ļaunāka par spīti tam, ka pieņemts jauns likums par seksuālo uzmākšanos, kura piemērošanai saskaņā ar Ēģiptes sieviešu tiesību NVO informāciju vēl ir jānotiek; tā kā sieviešu aktīvistes Ēģiptē ir īpaši neaizsargātā stāvoklī un bieži tiek pakļautas vardarbībai, seksuāliem uzbrukumiem un sastopas ar cita veida pazemojošu izturēšanos;
M. tā kā 2014. gada 23. jūnijā raidkanāla Al Jazeera žurnālisti Mohamed Fadel Fahmy, Peter Greste un Baher Mohamed tika sodīti ar cietumsodu uz laiku no 7 līdz 10 gadiem par "nepatiesu ziņu" sniegšanu un par slepenu sadarbošanos ar Musulmaņu brālību; tā kā trīs citi žurnālisti Sue Turton, Dominic Kane un Rena Netjes aizmuguriski ir sodīti ar cietumsodu uz 10 gadiem; tā kā 2015. gada 1. janvārī Ēģiptes Kasācijas tiesa nolēma lietu izskatīt atkārtoti; tā kā ANO augstā komisāre cilvēktiesību jautājumos Navi Pillay paziņoja, ka šajā tiesvedībā konstatēti "daudzi procesuāli pārkāpumi un tā ir pretrunā starptautiskajiem tiesību aktiem cilvēktiesību jomā"; tā kā saskaņā ar Žurnālistu aizsardzības komitejas informāciju vismaz 14 citi žurnālisti pašreiz atrodas cietumā, atzīstot šo valsti par plašsaziņas līdzekļu visļaunāko apspiedēju pasaulē; tā kā kopš 2013. gada vasaras dramatiski ir pieaugusi pašcenzūra;
N. tā kā 2014. gada 22. decembrī Al Jazeera Ēģiptes kanāls pārtrauca savu raidīšanu no Katāras "kamēr ir labvēlīgi nosacījumi" darba atsākšanai Ēģiptē; tā kā septiņi Musulmaņu brālības vadošie dalībnieki 2014. gada septembrī tika lūgti atstāt Katāru; tā kā abi lēmumi ir šķietami saistīti ar attiecību uzlabošanos starp Dohu un Kairu;
O. tā kā 2014. gada 23. decembrī kāda Kairas šķīrējtiesa prominentajam ēģiptiešu satīristam Bassem Youssef uzlika sodu EGP 50 miljonu (EUR 5,9 miljoni) apmērā, izšķirot strīdu ar televīzijas raidkanālu, kurš pārtrauca viņa uzstāšanos pēc tam, kad satīrists izsmēja Ēģiptes militāro vadību; tā kā viņa raidījums, kas arābu pasaulē bija vispopulārākais satīriskais raidījums skatītāju skaita dēļ, tika izbeigts; tā kā lielākā daļa no privātajiem plašsaziņas līdzekļiem ir cieši saistīti ar Mubaraka režīmu un pašreizējo režīmu;
P. tā kā 2014. gada 7. decembrī tika arestēti 26 cilvēki, kuri kādā publiskā Kairas pirtī "piekopa izvirtību"; tā kā arestēšana tika pārraidīta televīzijā un pasniegta kā daļa no kampaņas ar mērķi sodīt anomālu seksuālo uzvedību; tā kā 2015. gada 12. janvārī visi apsūdzētie tika attaisnoti; tā kā viņu ar nodomu pazemojošā apcietināšana ir izrēķināšanās ar LBGT kopienu valstī, ņemot vērā vardarbīgas apspiešanas pastiprināšanos; tā kā apcietināšanas decembrī kopš Mubaraka ēras bija vislielākā viena apcietināšana, kas vērst pret vīriešiem, par kuriem uzskata, ka viņi ir geji; tā kā 2014. gada septembrī astoņi vīrieši tika sodīti ar cietumsodu uz trim gadiem par izvirtību, balstoties uz video, kas bija apritē tiešsaistē un kurā bija parādīts, kas tiek uzskatīts par "geju laulībām"; tā kā 2014. gada decembrī sods tika samazināts līdz vienam gadam cietumsoda; tā kā 2014. gada septembrī kāda Kairas tiesa notiesāja sešus vīriešus uz diviem gadiem spaidu darbu pēc tam, kad viņi vietnē Facebook bija savu mājokli reklamējuši kā geju tikšanās vietu; tā kā Ēģiptes iniciatīva par personas tiesībām lēš, ka iepriekšējo 18 mēnešu laikā vismaz 150 cilvēki ir apcietināti, sodot par izvirtību;
Q. tā kā Ēģiptē ir aizliegta sieviešu dzimumorgānu kropļošana un sankcijas par šā likuma pārkāpšanu ir kļuvušas ievērojami bargākas, bet joprojām dzimumorgāni kropļošana praksē ir plaši izplatīta; tā kā 2014. gada 20. novembrī pirmais tiesas process par sieviešu dzimumorgānu kropļošanu beidzās ar ārsta un cietušās 13 gadus vecās meitenes tēva attaisnošanu, kura mirusi pēc kropļošanas procedūras; tā kā prokuratūra šo nolēmumu ir pārsūdzējusi;
R. tā kā ES ir Ēģiptes svarīgākais ekonomiskais partneris un galvenais ārvalstu ieguldījumu avots; tā kā atbilstīgi tās Eiropas kaimiņattiecību politikai, kas tika pārskatīta pēc Arābu pavasara, un jo īpaši pieejai "vairāk par vairāk" ES iesaistes līmenis un apmērs attiecībā uz Ēģipti ir balstīts uz stimuliem un tādējādi ir atkarīgs no progresa saistībā ar to, kā valsts ievēro tās saistības demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību jomā; tā kā 2013. gada 21. augustā Ārlietu padome uzdeva priekšsēdētāja vietniecei un augstajai pārstāvei pārskatīt ES atbalstu Ēģiptei; tā kā Padome ir nolēmusi, ka ES sadarbība ar Ēģipti būtu jāpielāgo atbilstoši notikumiem šajā zemē;
S. tā kā 2015. gada martā un aprīlī ir paredzētas parlamenta vēlēšanas; tā kā ES vēlēšanu novērošanas misijas nosūtīšanai ir šādi priekšnoteikumi: politisko partiju un atsevišķo kandidātu spēja izmantot savas likumīgās tiesības piedalīties vēlēšanās; valstī jābūt vārda brīvībai, kas ļautu paust iespējamu kritiku valdībai, kas atrodas pie varas, un pārvietošanās un pulcēšanās brīvībai, un plašsaziņas līdzekļiem ir jābūt pienācīgi pieejamiem visām partijām un kandidātiem, kuri sacenšas;
T. tā kā Ārlietu padomes 2013. gada 21. augusta secinājumos paziņots, ka "dalībvalstis arī vienojās uz laiku apturēt licences eksportam uz Ēģipti saistībā ar jebkādu aprīkojumu, ko varētu izmantot iekšējām represijām, un atkārtoti izvērtēt eksporta licences aprīkojumam, uz ko attiecas Kopējā nostāja 2008/944/KĀDP, kā arī pārskatīt palīdzību, ko tās Ēģiptei sniedz drošības jomā"; tā kā Ārlietu padome šos secinājumus atkārtoti apstiprināja 2014. gada februārī;
U. tā kā 2014. gada 27. novembrī Francija paziņoja par ieroču piegādes darījumiem ar Ēģipti, tostarp līgumu EUR 1 miljarda vērtībā četru karakuģu aprīkošanai un kara lidmašīnu atjaunošanai; tā kā 2014. gada jūnijā ASV atbrīvoja USD 575 miljonus militārajam atbalstam Ēģiptei, ko tā bija iesaldējusi kopš militārā apvērsuma; tā kā 2014. gada augustā Krievijas prezidents Vladimirs Putins solīja attīstīt militāro un tehnoloģisko sadarbību ar Ēģipti un ir saņemta informācija, ka abas valstis pašlaik saskaņo darījumu USD 3 miljardu apmērā par uzlaboto raķešu un kara lidmašīnu piegādēm,
1. pauž dziļas bažas par Ēģiptes varas iestāžu nemitīgiem uzbrukumiem tiesiskumam, pamatbrīvībām, politiskajam plurālismam un pilsoniskai sabiedrībai Ēģiptē kopš 2013. gada militārā apvērsuma; pauž nožēlu par to, ka šī valsts nemitīgi novirzās no tiekšanās uz sociālo taisnīgumu, cieņu, brīvību un demokrātiju, kas bija tautas revolūcijas motīvi 2011. gada 25. janvārī;
2. nosoda policijas un militāro spēku nepārtraukto brutalitāti, aizskaršanu, masveida arestus, safabricētos kriminālprocesus pret simtiem indivīdu — vienalga, vai tie ir žurnālisti, cilvēktiesību aizstāvji, intelektuāļi, studenti vai arodbiedrību un opozīcijas aktīvisti — tikai lai reaģētu uz to, ka viņi miermīlīgā veidā īstenojuši savas pamatbrīvības; aicina Ēģiptes varas iestādes stingri atbalstīt nepārprotamās konstitucionālās garantijas, kas paredz šīs brīvības;
3. vēlreiz aicina nekavējoties un bez jebkādiem nosacījumiem atbrīvot visas personas, kas apcietinātas vienīgi par savu tiesību uz vārda brīvību un miermīlīgu pulcēšanos īstenošanu, tostarp cilvēktiesību aizstāvjus Yara Sallam un Sanaa Ahmed Seif; aicina nekavējoties atbrīvot cilvēktiesību aktīvistu Alaa Abd El Fattah un advokātu cilvēktiesību jautājumos Mahinoor El-Masry, kā arī atcelt viņiem noteiktos smagos cietumsodus; aicina varas iestādes atcelt nepamatoto aizliegumu, kas noteikts attiecībā uz 6. aprīļa kustību un sodus pret šīs organizācijas aktīvistiem, tostarp Ahmed Maher un Mohamed Adel;
4. joprojām ir nopietni noraizējies par to, ka situācija Ēģiptē arvien pasliktinās, tostarp arvien biežāki kļūst teroristu uzbrukumi un citi vardarbības akti, atbildību par kuriem uzņēmušās radikālo islāmistu grupas; īpaši ir nobažījies par situāciju Sināja pussalā un ziņojumiem par pieaugošo radikalizāciju, jo sevišķi jauniešu vidū; pauž savu solidaritāti cietušajiem; atbalsta visus Ēģiptes varas iestāžu centienus, lai islāmistu ekstrēmisma nopietnos draudus novērstu veidā, kas atbilst cilvēktiesību standartiem; pauž bažas sakarā ar ziņojumiem par stingrajiem pasākumiem, kas vērsti pret vietējiem iedzīvotājiem, tostarp tūkstošiem Rafas iedzīvotāju padzīšanu no mājām; uzsver to, ka terorisma apkarošana ar vardarbību tikai palielina vardarbību no abām pusēm, un aicina Ēģiptes varas iestādes izskaust ekstrēmisma veidošanās pamatus, integrējot visus politiskos spēkus politiskajos procesos; aicina Ēģiptes varas iestādes risināt ieilgušos konfliktus Sināja beduīnu starpā, kuru cēlonis ir politiskā atsvešināšanās un ekonomisko tiesību atņemšana; aicina izbeigt represijas, kas vērstas pret Sināja neatkarīgajiem viedokļiem;
5. ir nopietni nobažījies par tiesu varas sistemātisko ļaunprātīgo izmantošanu Ēģiptes režīma interesēs, lai apspiestu jebkāda veida opozīciju valstī; mudina Ēģiptes varas iestādes stingri atbalstīt tiesu varas neatkarību un efektīvi garantēt tiesības uz taisnīgu tiesu saskaņā ar konstitūcijā noteiktajiem un starptautiskajiem standartiem;
6. pauž nožēlu par līdz šim vēl nepieredzēto militāro tiesu izmantošanu lietu izskatīšanai, kurās apsūdzētas civilpersonas, nododot militārajām tiesām simtiem civilpersonu, tostarp piemērojot šo kārtību ar atpakaļejošu spēku; aicina Ēģiptes varas iestādes atcelt 2014. gada oktobra dekrētu, kurš ir pamatā šādai praksei, un saskaņā ar starptautiskajiem un reģionālajiem standartiem izbeigt civilpersonu tiesāšanu militārajās tiesās;
7. pauž dziļas bažas par vides pasliktināšanos, kurā darbojas plašsaziņas līdzekļi; aicina nekavējoties un bez jebkādiem nosacījumiem atbrīvot raidkanāla Al Jazeera žurnālistus, kuru lietas pārskatīšana bija paredzēta 2015. gada 1. janvārī, kā arī atbrīvot visus plašsaziņas līdzekļu darbiniekus un blogu autorus, kuri tika notiesāti vienkārši par leģitīmu darbību īstenošanu, tostarp Mahmoud Abdel Nabi, Mahmoud Abu Zeid, Samhi Mustafa, Ahmed Gamal, Ahmed Fouad un Abdel Rahman Shaheen;
8. pauž absolūtu riebumu pret masveida nāvessodu noteikšanu Musulmaņu brālības atbalstītājiem šokējoši netaisnīgu tiesas procesu rezultātā, tostarp pavisam nesen notikušo notiesāšanu 2014. gada 2. decembrī, kad 188 apsūdzētie tika notiesāti ar nāvessodu; prasa anulēt šīs notiesāšanas un garantēt apsūdzētajiem taisnīgu tiesu, kā arī īstenot nāvessoda moratoriju ar mērķi atcelt vispār šo nežēlīgo un necilvēcīgo tiesas spriešanas veidu; atkārtoti prasa, lai ES strikti un principiāli iestājas pret nāvessodu; norāda, ka Ēģipte visā pasaulē ir ceturtajā vietā, vērtējot izpildīto nāvessodu skaitu;
9. kategoriski uzskata, ka patiess plurālisms un iekļaujoša sabiedrība veido pamatu ilgtermiņa drošībai un stabilitātei Ēģiptē; aicina Ēģiptes varas iestādes šajā sakarībā vēlreiz apsvērt lēmumu par opozīcijas galvenās organizācijas Musulmaņu brālības atzīšanu par teroristu grupu;
10. nosoda 2013. gada represīvo pret protestiem vērsto likumu, kas daudzos gadījumos tika izmantots, lai aizliegtu jebkāda veida protestus, kas kritizē režīmu, veiktu vardarbīgu izklīdināšanu un arestētu demonstrantus; mudina Ēģiptes varas iestādes atcelt vai grozīt šo likumu, lai saskaņotu to ar starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem;
11. pauž bažas saistībā ar ziņojumiem par stingri ierobežojošo NVO likumprojektu un mudina varas iestādes nodrošināt, ka turpmākie tiesību akti būs saskaņoti ar konstitucionālajām biedrošanās brīvības garantijām;
12. nosoda masveida un nelikumīgās miermīlīgo protestētāju, īpaši Musulmaņu brālības dalībnieku un atbalstītāju, nogalināšanas, ko Ēģiptes drošības spēki īsteno kopš militārā apvērsuma; aicina Ēģiptes varas iestādes norādīt drošības spēkiem, lai tie piemēro spēku pret demonstrantiem stingri saskaņā ar starptautiskajiem standartiem par samērīgumu un nepieciešamību; pauž nožēlu par valdošo gaisotni, kas līdzinās gandrīz pilnīgai drošības spēku karavīru nesodāmībai par atkārtotu pārmērīga spēka izmantošanu un cita veida stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu iepriekšējā gada laikā;
13. pauž sašutumu par pasākumu pastiprināšanos pret LGTB kopienu Ēģiptē, palielinoties apcietināto skaitam, tostarp turot apcietinātos vispazemojošākajos apstākļos, un piespriežot smagus cietumsodus cilvēkiem viņu seksuālās orientācijas dēļ; aicina Ēģiptes varas iestādes apturēt naida kampaņu pret LGBT; mudina Ēģiptes iestādes pārtraukt LGBT padarīšanu par kriminālnoziedzniekiem, izmantojot "izvirtības likumu", un atbrīvot visus LGBT, kuri arestēti un ievietoti cietumā saskaņā ar šo likumu;
14. uzskata, ka jāpauž dziļa nožēla par pirmā tiesas procesa rezultātiem Ēģiptē apsūdzībā sieviešu dzimumorgānu kropļošanā 2014. gada 20. novembrī Aggas tiesā, kas izskata sīkākus nodarījumus, un aicina Ēģiptes iestādes un tiesu instances veikt efektīvu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, kā arī notiesāt visas personas, kas iesaistītas šādās nežēlīgās un satraucošās darbībās, kas atbilstu Ēģiptē spēkā esošajiem tiesību aktiem;
15. aicina Ēģiptes iestādes pilnībā sadarboties ANO cilvēktiesību mehānismu ietvaros, tostarp, apstiprinot vairāku ANO īpašo referentu lūgumus par apmeklējumiem, un īstenot savu apņemšanos atvērt reģionālo ANO Augstā cilvēktiesību komisāra biroju;
16. uzsver, ka vēl nepieredzētais represiju līmenis Ēģiptē liedz ES izmantot jebkādu nostāju, kas ļauj pāriet pie parastajām darbībām, bet tā vietā jāgarantē nopietna un plaša ES attiecību ar Ēģipti pārskatīšana; aicina ātri pieņemt Ārlietu padomes secinājumus, kuros būtu jāiekļauj efektīvi un mērķtiecīgi pasākumi reaģēšanai uz situāciju šajā valstī; iebilst pret jebkādām ES iniciatīvām par saistībām ar Ēģiptes iestādēm, tostarp attiecībā uz dialogiem tehniskā līmenī, pirms šāda politikas pārskatīšanas procesa;
17. pauž satraukumu par Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos / Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un dalībvalstu atturīgo publisko reakciju attiecībā uz virkni šokējošu nolēmumu, kas vērsti pret cilvēktiesību aizstāvjiem, nenodrošinot ES saistību izpildi, īpaši to, kas izriet no ES pamatnostādnēm par cilvēktiesību aizstāvjiem, ko Kairā varētu uzskatīt tikai par pašreizējo represiju spirāles atbalstīšanu; sagaida, ka ES un īpaši PV/AP, ka arī ES delegācija Kairā pastiprinās savu publisko reaģēšanu uz Ēģiptes režīma turpmākiem uzbrukumiem cilvēktiesību aizstāvjiem un neapmierinātības izpausmēm, lai atbalstītu riskam pakļautās vai apcietinājumā jau esošās personas un visaptverošā veidā novērotu tiesas procesus;
18. aicina ES pieņemt sarakstu, kurā būtu norādīti Ēģiptes tie ieslodzītie pārliecības dēļ, kuru liktenis kalpos par faktu kopumu, nosakot ES un Ēģiptes turpmākās attiecības;
19. uzsver, ka ES pastāv uzkrītoši dubultie standarti attiecībā uz protestētāju masveida nogalināšanu partnervalstīs, un īpaši norāda uz kontrastu starp ES reakcijas trūkumu saistībā ar nogalināšanām Rab' a laukumā 2013. gada augustā pretēji ES piespiedu pasākumiem pēc vēršanas pret protestētājiem 1989. gadā Tiananmen laukumā Pekinā un 2005. gada Andižānā, Uzbekistānā; aicina dalībvalstis, pamatojoties uz ES ātro reakciju uz brutālajām represijām pret protestētājiem citā Eiropai kaimiņos esošā valstī, proti, Ukrainā, pieņemt mērķtiecīgas sankcijas, tostarp līdzekļu iesaldēšanu un vīzu izsniegšanas aizliegumu personām, kas atbildīgas par cilvēktiesību pārkāpumiem, vardarbību un pārmērīga spēka pielietošanu Ēģiptē;
20. pauž nožēlu par dalībvalstu, īpaši Francijas, nepārtraukto sadarbību ar Ēģipti drošības jomā un paziņotajiem darījumiem ar ieročiem, kas ir pretrunā ES kopējai nostājai par ieroču eksportu; aicina noteikt aizliegumu visā ES jebkāda veida drošības aprīkojuma eksportam un militārajam atbalstam Ēģiptei; aicina priekšsēdētāja vietnieci / augsto pārstāvi ziņot par pašreizējo stāvokli dalībvalstu sadarbībā ar Ēģiptes režīmu militārajā un drošības jomā, kā arī par pārskata rezultātiem atsevišķi pa dalībvalstīm, raksturojot atbalstu Ēģiptei drošības jomā, kā to nolēma Ārlietu padome 2013. gada augustā;
21. atkārto savu aicinājumu priekšsēdētāja vietniecei / augstajai pārstāvei precizēt īpašos pasākumus, kas veikti, atbildot uz Ārlietu padomes 2013. gada augusta lēmumu pārskatīt ES atbalstu Ēģiptei; prasa, lai Komisija precizētu ievērojama apmēra līdzekļu pašreizējo statusu, kas piešķirti piecām budžeta programmām, un par plāniem izmantot šos līdzekļus saskaņā ar Komisijas Budžeta atbalsta pamatnostādnēm; aicina Komisiju precizēt, kādi aizsardzības pasākumi ir paredzēti saskaņā ar programmām, kuras finansē no Kaimiņattiecību politikas ieguldījumu mehānisma, attiecībā uz korupcijas risku, kā arī ekonomiskajām un finanšu struktūrām, kuras kontrolē armija;
22. aicina nekavējoties pārtraukt jebkādas saistības pret Ēģiptes iestādēm attiecībā uz tirdzniecības veicināšanu, tostarp iesaldēt Tirdzniecības ilgtspējas ietekmes novērtējumu, lai atbalstītu paredzēto padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības nolīgumu;
23. pauž nopietnas šaubas attiecībā uz gaidāmo parlamenta vēlēšanu godīgumu, iekļautību un uzticamību, ņemot vērā pamatbrīvību nepārtrauktos ierobežojumus un velēšanu pārskatīto tiesisko regulējumu, kas plaši kritizēts kā neatbilstošs starptautiskajiem demokrātijas standartiem; uzstāj, ka gadījumā, ja ES saņems ielūgumu novērot šīs vēlēšanas, PV/AP būtu jānoraida novērošanas misijas nosūtīšana atbilstoši starptautiskajiem un ES standartiem par vēlēšanu novērošanu; aicina ES skaidri darīt zināmu Ēģiptes iestādēm, ka šo vēlēšanu norise un iznākums būs noteicošais elements ES un Ēģiptes attiecību turpmākai attīstībai; pauž nožēlu par pilntiesīgas ES vēlēšanu novērošanas misijas nosūtīšanu 2014. gada maijā, kas bija pretrunā ES novērošanas misiju pamatnostādnēm un iedragāja tās reputāciju un uzticamību;
24. vēlreiz mudina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / Savienības augsto pārstāvi nākamajā ANO Cilvēktiesību padomes sesijā censties apvienot ES atbalstu rezolūcijai par stāvokli Ēģiptē, ar kuru cita starpā tiktu sākta starptautiska izmeklēšana par kopš militārā apvērsuma notikušo protestētāju nogalināšanu un pēdējo gadu sūdzībām par drošības spēku veikto spīdzināšanu un sliktu izturēšanos;
25. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu parlamentiem un valdībām un Ēģiptes Arābu Republikas prezidentam un valdībai.
- [1] Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0007.