REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Ēģiptē
12.1.2015 - (2014/3017(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Charles Tannock, Geoffrey Van Orden, Ruža Tomašić, Valdemar Tomaševski, Ryszard Czarnecki ECR grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0012/2015
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par stāvokli Ēģiptē, tostarp 2014. gada 6. februāra rezolūciju[1],
– ņemot vērā Eiropas kaimiņattiecību politiku un pēdējo 2014. gada martā publicēto progresa ziņojumu par stāvokli Ēģiptē,
– ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,
– ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kuram ir pievienojusies arī Ēģipte,
– ņemot vērā jauno Ēģiptes konstitūciju, kas pieņemta ar 2014. gada janvāra referendumu,
– ņemot vērā ES un Ēģiptes 2004. gada asociācijas nolīgumu,
– ņemot vērā Arābu valstu līgas un Eiropas Savienības ārlietu ministru trešās sanāksmes, kas notika 2014. gada jūnijā Atēnās (Grieķijā), secinājumus,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā Ēģiptē ir sena Eiropas Savienības stratēģiskā partnere ar tādiem kopīgiem mērķiem kā stabilitātes, miera un labklājības nodrošināšana Vidusjūras un Tuvo Austrumu reģionos; tā kā Ēģipte ir lielas ES palīdzības saņēmēja;
B. tā kā Ēģipte un ES ir parakstījušas juridiski saistošu asociācijas nolīguma, kas stājās spēkā 2004. gadā;
C. tā kā pēc optimisma, ko izraisīja Arābu pavasaris un Mubaraka režīma krišana, bija vērojama politiskā un sociālā polarizācija un vardarbība;
D. tā kā 2015. gada 25. janvārī tiks atzīmēta ceturtā gadadiena kopš revolūcijas, kurā tika gāzts prezidents Mubaraks;
E. tā kā 2014. gada maijā tika ievēlēts prezidents Abdul Fattah al-Sisi, ar ko noslēdzās pēdējais politisko pārmaiņu posms Ēģiptē pēc prezidenta Mohamed Morsi gāšanas 2013. gada jūlijā;
F. tā kā Ēģiptes Parlaments pašreiz ir atlaists un ir sagaidāms, ka Pārstāvju palātas vēlēšanas notiks divos posmos, sākot no 2015. gada 22.–23. marta;
G. tā kā pēc prezidenta Morsi gāšanas notika vardarbīgas apspiešanas, bojā gāja aptuveni 1 000 cilvēku un Musulmaņu brālība tika aizliegta;
H. tā kā pieaug bažas par cilvēktiesību situāciju Ēģiptē, jo īpaši tādās jomās kā vārda un pulcēšanās brīvība;
I. tā kā nesenā ekonomiskās aktivitātes atlabšana Ēģiptē vēl nav ietekmējusi ne bezdarba, ne nabadzības līmeni, kas joprojām augsts;
J. tā kā kopš 2011. gada vardarbība Sīnājā ir palielinājusies un vairāk nekā 500 apsardzes darbinieki ir nogalināti kopš prezidenta Morsi gāšanas 2013. gadā; tā kā šāds vardarbības pieaugums var izraisīt destabilizācijas draudus plašākā reģionā;
K. tā kā simtiem civiliedzīvotāju tiek tiesāti militārajās tiesās saskaņā ar prezidenta Abdul Fattah al-Sisi dekrētu, kas ievērojami paplašināja šo tiesu varu; tā kā tiek ziņots, ka minētais dekrēts civillietu prokuroriem dod iespēju retroaktīvi nodot civilpersonu lietas, kas tiek izmeklētas vai tiek izskatītas civillietu tiesās, militārajai tiesai;
L. tā kā 2014. gada 2. decembrī Gīzas krimināltiesa visām 188 personām, kas apsūdzētas par vardarbīgu uzbrukumu policijas iecirknim, provizoriski piesprieda nāvessodu;
M. tā kā 2015. gada 1. janvārī Ēģiptes augstākā tiesa piesprieda lietas atkārtotu izskatīšanu trīs Al Jazeera žurnālistiem, kas bija apcietināti par nepatiesu ziņu izplatīšanu un par sadarbību ar aizliegto Musulmaņu brālību pēc prezidenta Morsi gāšanas militāras iejaukšanās veidā 2013. gadā;
N. tā kā atbilstīgi pārskatītajai Eiropas kaimiņattiecību politikai un jo īpaši pieejai „vairāk par vairāk” ES iesaistes līmenis un apmērs attiecībā uz Ēģipti ir balstīts uz stimuliem un tādējādi ir atkarīgs no Ēģiptes panāktā progresa saistībā ar to, kā valsts ievēro savas saistības demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību un dzimumu līdztiesības jomā;
O. tā kā pēc prezidenta Morsi gāšanas pieauga uzbrukumi un diskriminācija pret Ēģiptes koptu kristiešiem, kā arī tika iznīcinātas daudzas baznīcas,
1. pauž solidaritāti ar Ēģiptes iedzīvotājiem un turpina atbalstīt viņu centienus nodrošināt miermīlīgu demokrātisko pāreju, īstenojot politiskajās, ekonomiskajās un sociālās reformas;
2. atkārtoti apstiprina savu atbalstu Ēģiptei kā galvenajam stratēģiskajam partnerim šajā reģionā; turklāt mudina Ēģiptes valdību pildīt savas starptautiskās saistības, ko tā uzņēmusies kā ietekmīgs Vidusjūras dienvidu reģiona spēks;
3. uzskata, ka cilvēktiesību ievērošana ir obligāta prasība stabilas, pārtikušas un demokrātiskas Ēģiptes izveidei, un aicina visas iesaistītās puses atbalstīt attiecīgos principus;
4. stingri atbalsta iekļaujošu politisko procesu, kurā piedalās visi demokrātijas dalībnieki, lai panāktu, ka visas būtiskās ekonomikas un pārvaldes reformas tiek veiktas visu Ēģiptes iedzīvotāju interesēs;
5. uzskata, ka Ēģiptes pāreja uz demokrātisku valsti var kļūt par piemēru daudzām citām reģiona valstīm;
6. pauž pieaugošas bažas par drošības situācijas pasliktināšanos Sīnājā; vēlreiz nosoda visu veidu vardarbību un iebiedēšanu un aicina visas iesaistītās puses ievērot maksimālu savaldību, lai novērstu nogalināšanu vai ievainojumus;
7. atzinīgi vērtē saistības, kuras uzņēmās priekšsēdētājs Abdel Fattah al-Sisi, proti, veidot valsti, kurā attiecībā uz visiem ievēro tiesības un brīvības, tostarp tiesiskumu un vārda brīvību; turklāt mudina Ēģiptes valdību pilnībā īstenot šīs pamattiesības un brīvības;
8. nosoda militāro tiesu palielinātu izmantošanu civilpersonu tiesāšanai; turklāt aicina Ēģiptes tiesu iestādes nodrošināt apsūdzēto tiesības uz taisnīgu un savlaicīgu tiesas prāvu, pamatojoties uz skaidru apsūdzību un atbilstošu, neatkarīgu izmeklēšanu, un garantēt viņu tiesības uz satikšanos un sazināšanos ar advokātiem un ģimenes locekļiem, un aicina minētās iestādes ievērot procesuālās normas;
9. prasa nekavējoties atbrīvot Al Jazeera žurnālistus Peter Greste, Mohamed Fahmy un Baher Mohamed, kuri tagad gaida lietas atkārtotu izskatīšanu saistībā ar apsūdzībām par nepatiesas informācijas izplatīšanu un sadarbību ar aizliegtās Musulmaņu brālības dalībniekiem; turklāt aicina atcelt spriedumus, kas noteikti viņu kolēģiem, Al Jazeera žurnālistiem Sue Turton un diviem citiem ārzemju korespondentiem pēc tam, kad viņi tika aizmuguriski notiesāti par līdzīgām apsūdzībām;
10. uzskata, ka visiem žurnālistiem ir atļauts ziņot par situāciju Ēģiptē, nebaidoties no kriminālvajāšanas, ieslodzījuma, iebiedēšanas vai viņu vārda vai izteiksmes brīvības ierobežojumiem;
11. aicina Ēģiptes valdību garantēt, ka valstī brīvi, bez valdības iejaukšanās vai iebiedēšanas var darboties vietējās un starptautiskās pilsoniskās sabiedrības organizācijas un neatkarīgas arodbiedrības;
12. atzinīgi vērtē Ēģiptes valdības centienus panākt Izraēlas un Palestīnas situācijas izlīgumu;
13. atzinīgi vērtē Ēģiptes valdības centienus palīdzēt tiem, kuri bēg no karadarbības Sīrijā un Irākā;
14. nosoda nepārtrauktos uzbrukumus reliģisko minoritāšu grupām Ēģiptē un aicina Ēģiptes valdību saukt pie atbildības tos, kas veic šādus uzbrukumus;
15. atzinīgi vērtē to, ka Ēģiptes prezidents Abdel Fattah al-Sisi kļuva par pirmo prezidentu, kas Kairā apmeklēja koptu Ziemassvētku dievkalpojumu, un uzskata, ka tas ir svarīgs, simbolisks apliecinājums, cenšoties panākt vienotību Ēģiptes sabiedrībā;
16. atzinīgi vērtē paziņojumu, ka parlamenta vēlēšanas notiks divos posmos, sākot no 2015. gada 22.–23. marta;
17. aicina Ēģiptes valdību lūgt izveidot ES Vēlēšanu novērošanas misiju, lai tā novērotu arī gaidāmās parlamenta vēlēšanas;
18. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, EĀDD, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Ēģiptes prezidentam un valdībai.
- [1] Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0100.