REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Ēģiptē

12.1.2015 - (2014/3017(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu

Ignazio Corrao, Fabio Massimo Castaldo, Dario Tamburrano EFDD grupas vārdā

B8‑0023/2015

Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Ēģiptē

(2014/3017(RSP))

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Ēģipti, jo īpaši 2014. gada 17. jūlija rezolūciju par vārda un pulcēšanās brīvību Ēģiptē[1] un 2014. gada 6. februāra rezolūciju par stāvokli Ēģiptē[2],

–       ņemot vērā tā 2013. gada 23. novembra rezolūciju par Eiropas kaimiņattiecību politiku, virzību uz spēcīgāku partnerību — Eiropas Parlamenta nostāja attiecībā uz 2012. gada progresa ziņojumiem[3],

–       ņemot vērā ES un Ēģiptes 2001. gada asociācijas nolīgumu, kurš stājās spēkā 2004. gadā un kuru papildināja 2007. gada rīcības plāns, kā arī Komisijas 2013. gada 20. marta progresa ziņojumu par tā īstenošanu,

–       ņemot vērā Ēģiptes konstitūciju, kuru pieņēma 2014. gada 14. un 15. janvāra referendumā,

–       ņemot vērā Ēģiptes 2013. gada 24. novembra Likumu Nr. 107 par tiesībām uz publisku pulcēšanos, gājieniem un miermīlīgām demonstrācijām,

–       ņemot vērā Ēģiptes prezidenta 2014. gada 27. oktobra Dekrētu Nr. 136 par stingrākām sankcijām, kas piemērojamas par nodarījumiem saistībā ar vandalisma aktiem, kuri vērsti pret publiskām un valdības iestādēm,

–       ņemot vērā Ēģiptes pagaidu valdības „Programmu virzības uz demokrātiju saglabāšanai”,

–       ņemot vērā Ēģiptes prezidenta Abdel Fattah el-Sisi 2015. gada 1.janvāra runu par islāmistu ekstrēmismu un 2015. gada 6. janvāra runu par nepieciešamību uzturēt miermīlīgas un konstruktīvas attiecības Ēģiptes musulmaņu un kristiešu starpā,

–       ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra Ban-Ki-moon 2014. gada 25.oktobra paziņojumu par teroristu uzbrukumiem Sinajā,

–       ņemot vērā ANO rezidējošās koordinatores un ANO Attīstības programmas rezidējošās pārstāves Ēģiptē Anita Nirody 2014.gada 9. decembra runu par Ēģiptes centieniem modernizēt pretkorupcijas un pārskatatbildību uzraugošās iestādes un veicināt to pārredzamību,

–       ņemot vērā 1948. gada Cilvēktiesību deklarāciju,

–       ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kuram ir pievienojusies arī Ēģipte,

–       ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.     tā kā Ēģiptes valdībai bija izšķiroša loma, palīdzot Izraēlai un palestīniešiem panākt pamieru un vēlāk karadarbības pārtraukšanu septiņas nedēļas ilgstošajā konfliktā 2014. gada jūlijā un augustā, kura laikā gājuši bojā 2200 palestīnieši un 70 izraēlieši;

B.     tā kā Ēģiptes pārstāvis Apvienoto Nāciju Organizācijā Amr Abu Al-Atta iesniedza rezolūciju, kura tika pieņemta Apvienoto Nāciju Organizācijas 60. plenārsesijā un ir veltīta stāvoklim Palestīnā, vienlaikus pievēršot uzmanību nesenajām problēmām Austrumjeruzalemē;

C.     tā kā 5. janvārī Ēģiptē tika izveidota krīzes vienība 20 pilsoņiem, kuri visi ir kristieši un kuri tika nolaupīti Lībijā divos atsevišķos starpgadījumos;

D.     tā kā 2014. gada vasarā organizācija „Islāma valsts” (ISIS) uzsāka savas operācijas Sinaja pussalā, iefiltrēja tur izlūkošanas aģentus un pārņēma vadību pār vietējiem Ansar Beit al-Maqdas džihādistiem, tādējādi atklājot vēl vienu bīstamu fronti pret Ēģipti un Izraēlu; tā kā Ēģiptes armija ir paziņojusi par savu nodomu paplašināt līdz diviem kilometriem buferzonu gar Gazas robežu;

E.     tā kā 28. oktobrī pie drošības spēku Karm al-Qawadis kontrolpunkta, kas atrodas Sheikh Zuweid, Ziemeļsinajā, automašīnas sprādzienā tika nogalināti 28 Ēģiptes karavīri un vēl 30 tika ievainoti;

F.     tā kā Ēģiptes prezidents Abdul Fattah al-Sisi, 2015. gada 6. janvārī apmeklējot koptu Ziemassvētku dievkalpojumu, savā uzrunā aicināja uz „reliģisku revolūciju” un lūdza musulmaņu vadītājus palīdzēt viņam cīņā pret ekstrēmismu;

G.     tā kā ES un Ēģipti saista asociācijas nolīgums, kas stājās spēkā 2004. gada 1. jūnijā un ir vērsts uz sadarbību demokrātisko un sociālo reformu jomā, ekonomikas modernizāciju, migrācijas jautājumiem un tirdzniecību;

H.     tā kā Ēģiptē joprojām turpinās politiskās jukas un līdz ar to tiek rupji pārkāptas tiesības uz lietu taisnīgu izskatīšanu, uz vārda un pulcēšanās brīvību, reliģijas brīvību un dzimumu līdztiesību;

I.      tā kā 2014. gada 23. jūnijā trim Al-Jazeera žurnālistiem tika izvirzīta apsūdzība saistībā ar ziņu falsifikāciju, piederību un atbalstu teroristu vienībai un piespriests 7 līdz 10 gadu cietumsods; tā kā 2014. gada decembrī Ēģiptes tiesa aicināja pārskatīt triju ieslodzīto Al-Jazeera žurnālistu lietu, atzīstot sākotnējās apsūdzības galvenos trūkumus, bet atstājot šos cilvēkus netaisnīgā ieslodzījumā;

J.      tā kā 2014. gada oktobrī prezidents al-Sisi izdeva dekrētu (Likums Nr. 136/2014), kurā paredzēts, ka visi publiskie un īpaši svarīgie objekti nākamos divus gadus būs militārās tiesas jurisdikcijā;

K.     tā kā civillietu tiesu prokurori retroaktīvi piemēroja oktobrī pieņemto dekrētu, nododot civilpersonu lietas, kas tiek izmeklētas vai tiek izskatītas civillietu tiesās, militārajai tiesai;

L.     tā kā militārās tiesas Ēģiptē tātad darbojas Aizsardzības ministrijas nevis civiliestāžu pakļautībā un tiesneši ir dienestā esošas militārpersonas;

M.    tā kā arī bērnu lietas var tikt izskatītas militārajās tiesās;

N.     tā kā, interpretējot Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu, kurai Ēģipte ir pievienojusies, Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību komisija ir paudusi, ka pret civiliedzīvotājiem ierosinātās lietas nekādā gadījumā nebūtu jāizskata militārajās tiesās;

O.     tā kā pēc teroristu uzbrukuma policijas iecirknim Kerdasa tuvumā 2013.gada augustā, kad gāja bojā 11 policisti un 2 civiliedzīvotāji, Ēģiptes krimināltiesa 2014. gada 2. decembrī piesprieda masveidā nāvessodu 188 apsūdzētajiem, izmantojot paātrinātu tiesvedību;

P.     tā kā pirms šā gadījuma tiesnesis Minya reģionā 3014. gada martā un aprīlī piesprieda nāvessodu 1212 cilvēkiem divās prāvās, kas sarīkotas pēc citiem uzbrukumiem policijas iecirkņiem 2013. gadā, kuros gāja bojā vismaz divi policisti;

Q.     tā kā 2013. gadā valdības pētījumā ir konstatēts, ka 99,3 % Ēģiptes sieviešu atzīst, ka vismaz kādā dzīves posmā viņas cietušas no uzmākšanās, un tā kā vīriešus Ēģiptē joprojām ļoti reti sauc pie atbildības par izvarošanu vai seksuālās uzmākšanās mēģinājumiem;

R.     tā kā, kaut arī homoseksualitāte Ēģiptē nav aizliegta ar likumu, valsts tomēr vajā un apcietina LGTB, piemēram, apsūdzot viņus izvirtībā vai nepiedienīgā uzvedībā sabiedrībā;

S.     tā kā pirms prezidenta Morsi atstādināšanas 2013. gada jūlijā viņa valdība, kurā pārsvarā bija Musulmaņu brālības pārstāvji, izrādīja nevērīgu attieksmi pret tiesību aizsardzību, aizvien biežāk tika novērota žurnālistu vajāšana, policijas ļaunprātīga izturēšanās un vardarbība kopienu starpā,

1.      apzinās Ēģiptes stratēģisko lomu, tai cīnoties pret ISIS teroristu vienību iefiltrēšanos Sinaja pussalā, atklājot ISIS vervēšanas punktus citur valstī un nodrošinot stabilitāti Vidusjūras reģionā;

2.      atzinīgi vērtē Ēģiptes sekmīgos centienus, atbalstot karadarbības pārtraukšanu starp Izraēlu un Palestīnu 2014. gada vasarā;

3.      atzinīgi vērtē institucionālās reformas Ēģiptē un valsts centienus modernizēt pretkorupcijas un pārskatatbildību uzraugošās iestādes un veicināt to pārredzamību;

4.      norāda ar bažām, ka arī pēc prezidenta Morsi atstādināšanas bez taisnīgas tiesas ir ieslodzīti daudzi politiskie oponenti, miermīlīgi protestētāji, žurnālisti, blogeri, arodbiedrību pārstāvji, pilsoniskās sabiedrības aktīvisti un minoritāšu pārstāvji;

5.      atgādina atbildīgajām Ēģiptes iestādēm, prezidentam al-Sisi un pagaidu valdībai, ka likumīgā cīņa pret terorismu nedrīkst viņus atturēt no iekšzemes un starptautisko saistību pildīšanas cilvēktiesību aizsardzības jomā;

6.      aicina visus politikā iesaistītos dalībniekus nodrošināt vienmērīgu un nevardarbīgu pāreju uz demokrātiskām vēlēšanām, kas paredzētas 2015. gada martā;

7.      pauž bažas par vārda un biedrošanās brīvības ierobežojumiem un militāro tiesu aizvien biežāku izmantošanu pret civiliedzīvotājiem pēc Likuma Nr. 136 pieņemšanas;

8.      mudina ES un dalībvalstis izstrādāt un īstenot daudzpusīgu un mērķtiecīgu stratēģiju, kā iesaistīt visas Ēģiptes politiskās partijas un dalībniekus patiesā un iekļaujošā dialogā ar mērķi veicināt demokrātisko procesu un izbeigt vardarbības loku no visām pusēm;

9.      pauž solidaritāti ar Ēģiptes tautu un izsaka līdzjūtību visām teroristu upuru un Ēģiptes varasiestāžu pārmērīgi izmantotā spēka upuru ģimenēm;

10.    uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu parlamentiem un valdībām, kā arī Ēģiptes parlamentam un valdībai.

• [1]  Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0007.
• [2]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0100.
• [3]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0446.