REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Ēģiptē
12.1.2015 - (2014/3017(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Javier Couso Permuy, Paloma López Bermejo, Malin Björk, Patrick Le Hyaric, Marina Albiol Guzmán, Ángela Vallina, Younous Omarjee, Lidia Senra Rodríguez, Marie-Christine Vergiat, Kateřina Konečná GUE/NGL grupas vārdā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Ēģipti, jo īpaši 2012. gada 16. februāra rezolūciju par Ēģipti — jaunākie notikumi[1], 2012. gada 15. marta rezolūciju par cilvēku tirdzniecību Sinajā, jo īpaši Solomon W. lietu[2], 2013. gada 14. marta rezolūciju par stāvokli Ēģiptē[3], 2013. gada 4. jūlija rezolūciju par krīzi Ēģiptē[4], 2013. gada 12. septembra rezolūciju par stāvokli Ēģiptē[5], 2014. gada 6. februāra rezolūciju par stāvokli Ēģiptē[6] un 2014. gada 17. jūlija rezolūciju par vārda un pulcēšanās brīvību Ēģiptē[7],
– ņemot vērā EĀDD pārstāvja 2014. gada 21. septembra paziņojumu par sprādzieniem pie Ēģiptes Ārlietu ministrijas un 2014. gada 3. decembra paziņojumu par tiesu nolēmumiem Ēģiptē,
– ņemot vērā Padomes secinājumus par Ēģipti,
– ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra Ban Ki-moon preses sekretāra paziņojumus par Ēģipti un astotās ANO ekspertu grupas paziņojumu par masveida nāvessodu spriedumiem Ēģiptē,
– ņemot vērā Eiropas Savienības vēlēšanu ekspertu misijas (EU EEM) 2014. gada 9. janvāra iekšējo ziņojumu "Ēģipte, konstitucionālais referendums 2014. gada janvārī" un 2014. gada 29. maija sākotnējo paziņojumu "Prezidenta vēlēšanu rīkošana atbilstoši likumam konstitucionālo principu neievērošanas apstākļos",
– ņemot vērā ES un Ēģiptes 2001. gada asociācijas nolīgumu,
– ņemot vērā Vispārējā periodiskajā pārskatā par Ēģipti iekļautos 300 ieteikumus, kas pieņemti ANO Cilvēktiesību padomes 2014. gada 7. novembra sanāksmē,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā kopš militārā apvērsuma Ēģiptē bez parlamenta līdzdalības ar dekrēta palīdzību ir pieņemti autoritāri likumi, kuri, piemēram, aizliedz protestus, paplašina militāro tiesu jurisdikciju, atceļa vairākus ierobežojumus par pirmstiesas aizturēšanu un ierobežo informācijas atspoguļojumu par bruņotajiem spēkiem plašsaziņas līdzekļos, jo tās publicēšanai ir nepieciešams iepriekšējs apstiprinājums; tā kā 2014. gada 9. janvārī drošības spēki nogalināja četrus protestētājus, kas piedalījās protestos pret valdību;
B. tā kā 2014. gada 2. decembrī Ēģiptes krimināltiesa piesprieda provizoriskus nāvessodus 188 apsūdzētām personām Gīzas administratīvajā teritorijā; tā kā pirms šā gadījuma Minjas administratīvās teritorijas tiesnesis martā un aprīlī pēc divām tiesas prāvām piesprieda 1212 nāvessodus;
C. tā kā saskaņā ar iekšzemes un starptautisko cilvēktiesību organizāciju sniegto informāciju aresti, pārmērīga spēka lietošana, patvaļīga aizturēšana un pirmstiesas apcietinājuma perioda pagarināšana Ēģiptē pēdējos mēnešos notiek gandrīz katru dienu;
D. tā kā Ēģiptes iestādes, pamatojoties uz prezidenta Al-Sisi 2014. gada oktobra dekrētu, ir nodevušas militārajām tiesām lietas pret simtiem civiliedzīvotāju tā kā militārie prokurori ir ierosinājuši lietas pret 820 civiliedzīvotājiem; tā kā civiltiesas prokurori izmanto šo dekrētu ar atpakaļejošu spēku un nodot civiliedzīvotāju lietas izskatīšanai militārajās tiesās;
E. tā kā kopš 2013. gada jūlija militārā apvērsuma, kad tika gāzts ievēlētais prezidents M. Morsī, Ēģiptes drošības spēki, vairākkārt patvaļīgi izmantojot pārmērīgu spēku, lai izklīdinātu demonstrantus, ir nogalinājuši vismaz 1400 protestētāju; tā kā vismaz 817 personas gāja bojā, kad tika izklīdināta "sēdošā" demonstrācija Rab’a al-Adawiya laukumā; tā kā pagājušajā gadā neviens policists un neviena armijas amatpersona nav saukta pie atbildības par cilvēku nogalināšanu vai citiem smagiem nodarījumiem; tā kā saskaņā ar oficiālo informāciju drošības spēki ir arī aizturējuši vismaz 22 000 cilvēku; tā kā citi avoti uzskata, ka šis skaitlis sasniedz 41 000; tā kā aptuveni 29 000 cilvēku ir arestēti uz aizdomu pamata par sadarbību ar Musulmaņu brālību;
F. tā kā 19 gadus vecais Īrijas pilsonis Ibrahim Halawa ir preventīvi aizturēts un atrodas Ēģiptes cietumā kopš 2013. gada augusta, taču viņa lieta nav skatīta;
G. tā kā Ēģiptes policija ir arestējusi simtiem cilvēku par 2013. gada novembra likuma pārkāpšanu, kas paredz kriminālatbildību par vairāk nekā desmit cilvēku pulcēšanos, ja nav saņemta iestāžu iepriekšēja atļauja; tā kā šis likums ļauj Iekšlietu ministrijai pēc saviem ieskatiem aizliegt demonstrācijas un ar spēku izklīdināt demonstrācijas, kuras nav atļautas;
H. tā kā 2015. gada 21. aprīlī Ēģiptes tiesai ir jāpieņem spriedums lietā par gāzto prezidentu M. Morsī un 14 citām personām, kuras apsūdzētas par mudināšanu nogalināt protestētājus; tā kā par M. Morsī ir ierosinātas vēl divas lietas, apsūdzot viņu spiegošanā un bēgšanā no cietuma;
I. tā kā 2015. gada 8. janvārī Ēģiptes prokurors H. Mubaraka lietā pieņēma apelācijas sūdzību pēc tam, kad ar tiesas novembra spriedumu tika atceltas apsūdzības par protestētāju nogalināšanu;
J. tā kā 2015. gada 11. janvārī Ēģiptes iestādes atbrīvoja vienu no gāztā prezidenta M. Morsī padomniekiem Khaled al-Qazzaz, kurš tika aizturēts kopā ar M. Morsī 2013. gada 3. jūlijā; tā kā pēc tam M. Morsī tika turēts apcietinājumā, neuzrādot apsūdzības;
K. tā kā Al-Sisi ir pirmais Ēģiptes prezidents, kas 2015. gada 7. janvārī apmeklēja Ziemassvētku dievkalpojumu koptu baznīcā Kairā; tā kā viņš nesen aicināja savas valsts islāmistu vadītājus vērsties pret ekstrēmismu;
L. tā kā 2014. gada 14. un 15. janvārī notika konstitucionālais referendums un pēc militārā valsts apvērsuma pirmās prezidenta vēlēšanas 2014. gada 26. un 27. maijā notika represiju un plašsaziņas līdzekļu cenzūras gaisotnē; tā kā 2015. gada martā valstī ir jārīko parlamenta vēlēšanas; tā kā Ēģiptē kopš 2012. gada, kad tiesa atlaida pārstāvju palātu, nedarbojas tās parlamenta galvenā palāta;
M. tā kā tagad ir pagājuši gandrīz četri gadi kopš Hosnī Mubaraka atkāpšanās pēc demonstrācijām Tahrir laukumā un pēc sacelšanās visā Ēģiptē, kad tika prasīts veikt nozīmīgas reformas valsts politiskajā, ekonomiskajā un sociālajā sistēmā, izbeigt korupciju, nodrošināt demokrātiju, ievērot cilvēktiesības un uzlabot dzīves apstākļus;
N. tā kā Ēģipte ir vispopulārākā arābu valsts ar vairāk nekā 80 miljoniem cilvēku un tai ir liela nozīme Vidusjūras dienvidu reģionā; tā kā tā saskaras ar nopietnām drošības problēmām, ko rada stāvoklis kaimiņvalstīs, galvenokārt Lībijā; tā kā politiskajiem, ekonomiskajiem un sociālajiem notikumiem Ēģiptē ir būtiska ietekme visā reģionā un ārpus tā,
O. tā kā 2014. gada jūnijā ASV Ēģiptei ļāva izmantot militāro atbalstu USD 575 miljonu apmērā, kurus tā bija iesaldējusi kopš militārā apvērsuma, kas vērsts pret M. Morsī;
P. tā kā 2014. gada decembrī ES ierosināja jaunu tirdzniecības nolīgumu ar valstīm Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas (MENA) reģionā, tostarp ar Ēģipti;
Q. tā kā saskaņā ar ANO Dzimumu līdztiesības un sieviešu ietekmes palielināšanas struktūrvienības 2013. gada ziņojumu 99 % Ēģiptes sieviešu ir cietušas no kāda seksuālas uzmākšanās veida un vairāk nekā trešdaļa sieviešu ir piedzīvojušas vardarbību ģimenē; tā kā saskaņā ar 2008. gada statistiku 91 % Ēģiptes sieviešu vecumā no 15 līdz 49 gadiem ir sieviešu dzimumorgānu izkropļošanas upuri; tā kā valstī joprojām notiek bērnu precības un sieviešu dzimumorgānu izkropļošana, neraugoties uz likumiem, kas šādas darbības aizliedz;
R. tā kā pēc tam, kad Ēģiptes pagaidu valdība pieņēma lēmumu pasludināt Musulmaņu brālību par teroristu grupējumu, simtiem tās līderu un dalībnieku un tūkstošiem iespējamo atbalstītāju tika aizturēti un tiesāti; tā kā tiesa 2014. gada augustā pārtrauca tās politiskā spārna, Brīvības un tiesiskuma partijas, darbību un tāpēc tā nevar piedalīties gaidāmajās vēlēšanās; tā kā šīs grupas vispārēja ierobežošana ietekmē ne tikai tās iespējamos sekotājus, bet arī sekulāros aktīvistus, žurnālistus, cilvēktiesību aizstāvjus, studentus vai arodbiedrību pārstāvjus;
S. tā kā 2014. gada 7. decembrī par "izvirtības piekopšanu" kādā Kairas pirtī tika arestēta aptuveni 30 cilvēku grupa un tas bija visplašākais iespējamo geju apcietināšanas gadījums kopš 2001. gada, kad pie varas bija H. Mubaraks; tā kā aizturēšanu pārraidīja valdību atbalstošs televīzijas tīkls; tā kā šī publiskā pazemošana ir viens no signāliem tam, ka valdība pastiprina pasākumus pret LGBT kopienu Ēģiptē;
T. tā kā 2013. gada 24. novembrī ar prezidenta dekrētu tika pieņemts likums Nr. 107 par tiesībām uz miermīlīgu publisku pulcēšanos, gājieniem un demonstrācijām; tā kā šajā "protestu likumā" par tā neievērošanu ir paredzēti kontroles un sankciju pasākumi, kas saskaņā ar starptautiskajām normām ir uzskatāmi par nesamērīgiem, jo drošības spēkiem tiek piešķirtas tiesības izklīdināt ikvienu pulcēšanos, ja par tās rīkošanu nav saņemta iepriekšēja valdības atļauja, kā arī tie var izmantot spēku pret demonstrāciju dalībniekiem, pieļaujot viņu bojāeju; tā kā ANO ģenerālsekretārs atkārtojis ANO augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos paustās bažas par to, ka pieņemtais likums varētu izraisīt nopietnus tiesību uz miermīlīgu pulcēšanās brīvības pārkāpumus;
U. tā kā al-Jazeera žurnālisti tika tiesāti, pamatojoties uz apsūdzībām par "nepatiesu ziņu izplatīšanu" un "teroristu grupējuma atbalstīšanu"; tā kā Kairas tiesa, kurā tika skatīta 20 cilvēku, tostarp deviņu Al-Jazeera darbinieku, lieta, piesprieda vairāku gadu cietumsodus Austrālijas žurnālistam Pēterim Grestem (7 gadus), Al-Jazeera kairas biroja vadītājam Mohamed Fahmmy (7 gadus) un Ēģiptes producentam Baher Mohammed (10 gadus), atzīstot viņus par vainīgiem nepatiesu ziņu izplatīšanā, nacionālās vienotības un sabiedrības miera apdraudēšanā un līdzdalībā teroristu grupējumā; tā kā tiesa aizmuguriski notiesāja 11 citus žurnālistus un opozīcijas dalībniekus, piespriežot viņiem 10 gadu cietumsodu;
V. tā kā protestu un sadursmju laikā kopš M. Morsī gāšanas ir arestēti un apcietināti simtiem studentu, izturoties pret viņiem ļaunprātīgi; tā kā 2013./2014. akadēmiskajā gadā ir gājuši bojā vismaz 14 studenti;
W. tā kā Ēģiptes tiesa vienu studentu ir notiesājusi uz trim gadiem cietumā par to, ka viņš tīklā Facebook ievietoja paziņojumu, ka viņš ir ateists; tā kā 2012. gada decembrī kādam blogerim piesprieda trīs gadu cietumsodu, apsūdzot viņu par zaimošanu; tā kā 2014. gada jūnijā kādam koptu kristietim piesprieda sešu gadu cietumsodu par islāma zaimošanu;
X. tā kā pāreja starp Gazas joslu un Ēģipti joprojām lielākoties ir slēgta; tā kā Ēģiptes iestādes ir sākušas īstenot gan otro Rafas teritorijas nolīdzināšanas posmu plašā mērogā un tā ir teritorija, kur dzīvo vairāk nekā 2000 ģimeņu, gan buferzonas paplašināšanu starp Ēģiptes robežpilsētu un Gazas joslu; tā kā šajā teritorijā veikto militāro darbību dēļ ir pārvietotas simtiem ģimeņu un tie, kas no valdības nav saņēmuši nekādu kompensāciju, dzīvo nometnēs Al-Arish rietumu daļā,
1. pauž dziļas bažas par demokrātisko tiesību, piemēram, vārda brīvības un pulcēšanās brīvības, vispārēju ierobežošanu Ēģiptē; uzskata, ka politiskās biedrošanās tiesības būtu jānodrošina tik ilgi, cik tiek ievēroti demokrātijas principi; atgādina, ka līdzdalībai miermīlīgos protestos vai valdības kritizēšanai nevajadzētu būt iemesliem, uz kuru pamata notiek aizturēšana vai uzturētas apsūdzības;
2. aicina Ēģiptes iestādes pārtraukt, tostarp, tiesu līmenī, jebkādas uzmākšanās darbības un represijas pret aktīvistiem, žurnālistiem, politisko opozīciju, cilvēktiesību aizstāvjiem un arodbiedrību pārstāvjiem; mudina tās atbrīvot pārliecības dēļ ieslodzītos, piemēram, Ibrahim Halawa;
3. pauž bažas par protestus ierobežojošo likumu; aicina šajā sakarībā Ēģipti pildīt savas starptautiskās cilvēktiesību saistības;
4. pauž dziļas bažas par to, ka masveida nāvessodus valsts tīši izmantoto kā patvaļīgu un politiski motivētu apsūdzību uzturēšanas instrumentu, lai apspiestu politisko opozīciju; pauž bažas arī par to, ka drošības spēki turpina veikt patvaļīgus arestus un cilvēktiesību pārkāpumus, tostarp plašsaziņas līdzekļu darbinieku un aktīvistu arestus, un ka pret viņiem apcietinājumā pazemojoši izturas,
5. atkārtoti stingri iebilst pret nāvessoda izmantošanu visos gadījumos un visos apstākļos un atkārtoti aicina Ēģiptes iestādes noteikt nāvessodu izpildes moratoriju, kas būtu pirmais solis virzībā uz nāvessoda atcelšanu;
6. aicina Ēģiptes tiesu iestādes nodrošināt apsūdzēto tiesības uz taisnīgu tiesas prāvu, pamatojoties uz skaidrām apsūdzībām un atbilstošu, neatkarīgu izmeklēšanu, un garantēt viņu tiesības uz satikšanos un sazināšanos ar advokātiem un ģimenes locekļiem saskaņā ar starptautiskajām normām;
7. atkārtoti nosoda Ēģiptes armijas veikto militāro apvērsumu un brutālās apspiešanas; pauž dziļu nožēlu par Kairā un citur Ēģiptē bojā gājušajiem un ievainotajiem cilvēkiem un sagrautajām ēkām; atkārtoti pauž viedokli, ka Ēģiptes armijas vadītāji un ģenerāļi nevar izpildīt Ēģiptes tautas likumīgās prasības, jo armijas vadībai Ēģiptē ir ietekmīga ekonomiska pozīcija un tai ir ekonomiskās un politiskās intereses, kas atšķiras no to darba ņēmēju, nabadzīgo iedzīvotāju un jauniešu interesēm, kuri pieprasa sociālo taisnīgumu un labākus dzīves apstākļus;
8. atkārtoti pauž atbalstu Ēģiptes tautas prasībām par brīvību, cilvēka cieņu, sociālo taisnīgumu, demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu, labākiem dzīves apstākļiem un sekulāru valsti un jo īpaši ēģiptiešu prasības par atalgojuma palielināšanu atbilstoši cenu pieaugumam, kā arī par mājokļiem, veselības aprūpi un darbvietu radīšanu;
9. pauž pārliecību, ka par Ēģiptes turpmāko nākotni noteikti jālemj Ēģiptes tautai bez jebkādas ārējas iejaukšanās; iebilst pret ārēju iejaukšanos, konkrēti no ASV, Izraēlas vai Saūda Arābijas puses;
10. pauž nožēlu par to, ka ES un dažu dalībvalstu valdības desmitiem gadu ir sniegušas atbalstu H. Mubaraka režīmam; atkārtoti uzsver, ka ES un EKP valstu ekonomiskās, politiskās, sociālās, kultūras vai cita veida attiecības jāveido, pamatojoties uz vienādu attieksmi, solidaritāti, dialogu un katras valsts īpašo atšķirību un īpašību respektēšanu;
11. prasa izveidot neatkarīgu un objektīvu izmeklēšanas komisiju, lai izmeklētu cilvēktiesību pārkāpumus, kas notikuši Mubaraka režīma laikā, Morsī prezidentūras laikā un pēc militārā apvērsuma, jo īpaši vairāk nekā 800 cilvēku nogalināšanu, izkliedējot "sēdošo" demonstrāciju Rab’a al-Adawiya laukumā, kā arī Al-Sisi prezidentūras laikā notikušos pārkāpumus, tostarp ārpustiesas nāvessodu un patvaļīgu arestu izpildes gadījumus, un attiecīgā gadījumā identificēt un saukt pie atbildības vainīgos un piedāvāt cietušajiem un viņu ģimenēm kompensācijas;
12. aicina dalībvalstis aizliegt eksportēt uz Ēģipti drošības aprīkojumu un militāru palīdzību, kas varētu tikt izmantots miermīlīgu protestu un opozīcijas apspiešanai;
13. atkārtoti aicina Ēģiptes iestādes steidzami no jauna atvērt Rafas robežu, lai atvieglotu palestīniešu ciešanas, ko ir pastiprinājis nesenais Izraēlas armijas veiktais slaktiņš;
14. pauž nožēlu par to, ka, neskatoties uz jauno likumu par seksuālu uzmākšanos, vardarbība pret sievietēm ir pastiprinājusies, īpaši publiskajā telpā, jo protestu laikā notiek desmitiem izvarošanas un seksuālas vardarbības gadījumu; mudina Ēģiptes iestādes pārtraukt krimināli sodīt LGBT, pamatojoties uz tā dēvēto izvirtības likumu, par to, ka viņi pauž savu seksuālo orientāciju un izmanto tiesības uz pulcēšanos, un atbrīvot visas LGBT, kuras saskaņā ar minēto likumu ir aizturētas un ieslodzītas;
15. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Savienības Vidusjūrai parlamentārajai asamblejai, Āfrikas Savienībai un Ēģiptes valdībai un parlamentam.
- [1] OV C 249 E, 30.8.2013., 60. lpp.
- [2] OV C 251, 31.8.2013., 106. lpp.
- [3] Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0095.
- [4] Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0333.
- [5] Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0379.
- [6] Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0100.
- [7] Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0007.