REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par vārda brīvību Turcijā – nesenajiem žurnālistu un plašsaziņas līdzekļu vadošo darbinieku arestiem un sistemātisko spiedienu uz plašsaziņas līdzekļiem Turcijā
12.1.2015 - (2014/3011(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Kati Piri, Knut Fleckenstein, Victor Boștinaru, Tanja Fajon, Miroslav Poche, Victor Negrescu, Richard Howitt, Alessia Maria Mosca, Goffredo Maria Bettini, Alessandra Moretti, Liisa Jaakonsaari, Sorin Moisă, Tonino Picula, Javi López, Marlene Mizzi, Nicola Caputo, Pier Antonio Panzeri, Michela Giuffrida, Arne Lietz, Zigmantas Balčytis, Afzal Khan S&D grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0036/2015
B8‑0036/2015
Eiropas Parlamenta rezolūcija par vārda brīvību Turcijā — nesenajiem žurnālistu un plašsaziņas līdzekļu vadošo darbinieku arestiem un sistemātisko spiedienu uz plašsaziņas līdzekļiem Turcijā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Turciju,
– ņemot vērā 2014. gada 16. decembrī pieņemtos Vispārējo lietu padomes secinājumus,
– ņemot vērā Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisāra 2014. gada 15. decembra paziņojumu,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu komisāru 2014. gada 14. decembra kopīgo paziņojumu,
– ņemot vērā 2014. gada 8. oktobrī publicēto 2014. gada progresa ziņojumu par Turciju,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā 2014. gada 14. decembrī Turcijas policija arestēja žurnālistus un plašsaziņas līdzekļu vadošus darbiniekus, tostarp laikraksta Zaman galveno redaktoru Ekrem Dumanlı un Samanyolu audiovizuālās grupas ģenerāldirektoru Hidayet Karaca; tā kā Stambulas tiesneša izdotajā rīkojumā ir teikts, ka pret šīm personām tiek veikta kriminālizmeklēšana par tādas organizācijas veidošanu, kura "ar spiedienu, iebiedēšanu un draudiem ir mēģinājusi pārņemt valsts varu" un ir rīkojusies, "melojot, liedzot cilvēkiem brīvību un viltojot dokumentus";
B. tā kā policijas reidi pret virkni žurnālistu un plašsaziņas līdzekļu darbinieku nav savienojami ar plašsaziņas līdzekļu brīvību; tā kā arestētās personas "sagaida, ka tiks ievērots nevainīguma prezumpcijas princips, un atgādina, ka pastāv neatņemamas tiesības uz neatkarīgu un pārredzamu izmeklēšanu jebkura iespējama pārkāpuma gadījumā, pilnībā ievērojot apsūdzēto tiesības";
C. tā kā ir atbrīvotas vairākas 2014. gada decembrī arestētās personas; tā kā 2014. gada 19. decembrī Stambulas tiesa paziņoja par Ekrem Dumanlı atbrīvošanu uz pārbaudes laiku un ceļošanas aizlieguma piemērošanu viņam līdz kriminālizmeklēšanas beigām, savukārt Hidayet Karaca līdz izmeklēšanas beigām turpinās atrasties apcietinājumā; tā kā 2014. gada 31. decembrī Stambulas tiesa noraidīja prokurora iebildumus Ekrem Dumanlı un septiņu citu personu atbrīvošanai;
D. tā kā politiķu pausti iebiedējoši paziņojumi un pret kritiski noskaņotiem žurnālistiem uzsāktas lietas, kā arī plašsaziņas līdzekļu nozares īpašumtiesību struktūra ir izraisījusi plašsaziņas līdzekļu īpašnieku un žurnālistu pašcenzūru, kā arī žurnālistu atlaišanu no darba;
E. tā kā plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesības ir ievērojami koncentrētas uzņēmējdarbības konglomerātu rokās, kuru intereses ir krietni plašākas par informācijas brīvu apriti;
F. tā kā valdības reakcija uz apsūdzībām korupcijā 2013. gada decembrī radīja ļoti dziļas bažas par tiesu sistēmas neatkarību un objektivitāti un apliecināja aizvien lielāku neiecietību pret politisko opozīciju, publiskiem protestiem un kritiski noskaņotiem plašsaziņas līdzekļiem;
G. tā kā Turcijas valdībai vajadzētu prioritārā kārtā pievērsties plašsaziņas līdzekļu brīvības jautājumam un nodrošināt pietiekamu tiesisko regulējumu, kas garantē plurālismu, ievērojot starptautiskos standartus; atgādinot par Turcijas valdības centieniem liegt piekļuvi sociālajiem plašsaziņas līdzekļiem, tās represīvo pieeju vārda brīvībai un spiedienu uz plašsaziņa s līdzekļiem un žurnālistiem,
1. nosoda nesenos policijas reidus un vairāku žurnālistu un plašsaziņas līdzekļu darbinieku aizturēšanu 2014. gada 14. decembrī Turcijā; atgādina, ka brīva un plurālistiska prese ir būtiska ikvienas demokrātiskas sistēmas daļa — tāpat kā pienācīga tiesvedība un tiesu sistēmas neatkarība; tādēļ uzsver, ka saistībā ar jaunākajiem arestiem visās lietās i) jāsniedz plaša un pārredzama informācija par apsūdzībām, kas apsūdzētajiem izvirzītas; ii) visiem apsūdzētajiem jāpiešķir pilnīga pieeja apsūdzošajiem pierādījumiem un pilnīgas tiesības uz aizstāvību; iii) jānodrošina, ka lietas izskata pienācīgi, lai apsūdzību patiesumu noteiktu nekavējoties un bez vērā ņemamām šaubām; uzsver, ka šīs darbības liek apšaubīt plašsaziņas līdzekļu brīvības ievērošanu, kas ir viens no demokrātijas pamatprincipiem;
2. pauž bažas par atpakaļvirzību ceļā uz demokrātiskām reformām, jo īpaši valdības rūkošo iecietību pret publiskiem protestiem un kritiski noskaņotiem plašsaziņas līdzekļiem; uzsver preses brīvības un demokrātisko vērtību ievērošanas nozīmi ES paplašināšanās procesā un apstiprina savu uzskatu, ka ir jāturpina pievienošanās sarunas ar Turciju;
3. uzsver, ka vairāki Turcijas tiesiskā regulējuma noteikumi un tiesu iestāžu darbinieku veikta šo noteikumu interpretācija joprojām rada šķēršļus vārda brīvībai, tostarp plašsaziņas līdzekļu brīvībai; atgādina, ka vārda brīvība un plašsaziņas līdzekļu plurālisms ir Eiropas pamatvērtības un ka demokrātiskai sabiedrībai neatkarīga prese ir izšķirīgi svarīga, jo tā ļauj pilsoņiem, pamatojoties uz iegūto informāciju, aktīvāk piedalīties kolektīvajos lēmumu pieņemšanas procesos un tādējādi nostiprina demokrātiju;
4. pauž dziļas bažas par to, ka pašlaik īpaši daudz žurnālistu atrodas pirmstiesas aizturēšanā, un aicina Turcijas tiesu iestādes pēc iespējas ātri veikt pārskatīšanu un pievērsties šīm lietām;
5. uzsver, ka ir jāpārtrauc tiesās uzsāktās lietas pret žurnālistiem un rakstniekiem līdz ar neskaitāmiem atlaišanas, iebiedēšanas, aizskaršanas un citiem spiediena īstenošanas gadījumiem pret kritiski noskaņotiem plašsaziņas līdzekļiem un žurnālistiem; uzsver, ka šādas darbības ierobežo žurnālistu iespējas pildīt savus profesionālos pienākumus, tostarp informēt sabiedrību par korupcijas gadījumiem un citiem sabiedrību interesējošiem jautājumiem, kā arī liek šķēršļus vārda brīvībai, kas noved pie plašsaziņas līdzekļu un žurnālistu plašas pašcenzūras; atgādina, ka tiesības izplatīt, sniegt un saņemt informāciju ir noteiktas Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un sociālajām tiesībām, kuram ir pievienojusies Turcija;
6. aicina Turcijas iestādes pārskatīt tos tiesiskā regulējuma noteikumus, kas tiek izmantoti, lai ierobežotu vārda, biedrošanās un pulcēšanās brīvību un tiesības piekļūt informācijai, un nodrošināt šo noteikumu atbilsmi starptautiskajiem standartiem; turklāt prasa pārtraukt spiedienu un iebiedēšanu pret kritiski noskaņotiem plašsaziņas līdzekļiem un žurnālistiem;
7. norāda, ka 2014. gada augustā ir īstenots nesamērīgi plašs tīmekļa vietņu darbības aizliegums — Turcijā nebija pieejamas vairāk nekā 50 000 tīmekļa vietnes, no kurām tikai 6 000 bija ar tiesas rīkojumu piemērots aizliegums;
8. norāda, ka rīcības plāns par Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pārkāpumu novēršanu neparedz pārskatīt visus attiecīgos pretterorisma tiesību akta un kriminālkodeksa noteikumus, kas tiek izmantoti vārda brīvības ierobežošanai; uzsver, ka šajos tiesību aktos prioritārā kārtā ir vajadzīgas reformas;
9. uzskata, ka pēdējā laika tendence ierobežot plašsaziņas līdzekļu un vārda brīvību uzsver nepieciešamību pēc plašākas, nevis mazāka mēroga sadarbības starp Turciju un ES, jo īpaši attiecībā uz tiesiskumu un reformām pamattiesību jomā;
10. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos / Komisijas priekšsēdētāja vietniecei, kā arī Turcijas valdībai un parlamentam.