REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Komisijas darba programmu 2015. gadam
12.1.2015 - (2014/2829(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 37. panta 3. punktu un Pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Komisijas attiecībām
Vicky Ford ECR grupas vārdā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā gaidāmo Komisijas paziņojumu par Komisijas darba programmu 2015. gadam un tās trīs pielikumus:
• „Jaunas iniciatīvas”;
• „Saraksts par neizskatītiem priekšlikumiem, kurus atsauc vai groza”;
• REFIT pasākumi,
– ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja „Politikas pamatnostādnes”,
– ņemot vērā stratēģiju „Eiropa 2020”,
– ņemot vērā pašreizējo Pamatlīgumu par Parlamenta un Komisijas attiecībām, it īpaši tā 4. pielikumu,
– ņemot vērā Reglamenta 37. panta 3. punktu,
A. tā kā Eiropa piedalās globālā sacensībā, kurā tikai konkurētspējīgas ekonomikas spēs radīt darbvietas un paaugstināt savu iedzīvotāju dzīves līmeni;
B. tā kā Eiropas Savienība pieredz ievērojamu konkurētspējas krīzi, jo globālā ekonomikas vide kļūst arvien sarežģītāka;
C. tā kā lielākajā daļā citu pasaules reģionu ir straujāka izaugsme, ko nodrošina pieaugošs ražīgums un inovācija;
D. tā kā eurozonas dalībvalstu valsts parāda krīze ievērojami kaitējusi Eiropas ekonomikai un radījusi lielas grūtības miljoniem tās iedzīvotāju,
E. tā kā Eiropas vēlēšanu rezultāti daudzās valstīs atklāja plašu neapmierinātību ar dažādiem ES aspektiem un apliecināja, ka ir nepieciešamas reformas,
1. DAĻA: VISPĀRĒJI APSVĒRUMI PAR KOMISIJAS DARBA PROGRAMMU 2015. GADAM
1. atzinīgi vērtē Komisijas darba programmā 2015. gadam pausto vēlmi īstenot labāku regulējumu un ievērot subsidiaritātes un caurredzamības principus, kā arī atbalsta ierosinājumu neturpināt dažas politikas jomas un atsaukt daudzas iniciatīvas; piekrīt, ka uzsvars būtu jāliek uz iniciatīvām, kas nodrošina izaugsmi un nodarbinātību un veicina uzņēmumu attīstību; uzskata, ka galvenā prioritāte ir nodrošināt, lai jau esošajiem politikas virzieniem būtu pozitīva ietekmi uz konkurētspēju, lai tie tiktu pareizi īstenoti un atbilstu mērķim; aicina Komisiju noteikt vērienīgu, taču reālistisku mērķi samazināt birokrātiju;
2. uzskata, ka Komisijai pirms jebkādu jaunu tiesību aktu priekšlikumu iesniegšanas būtu jāveic konkurētspējas pārbaude, attiecinot uz šiem priekšlikumiem prasību nodrošināt acīmredzamu pozitīvu ietekmi uz konkurētspēju;
3. uzsver — lai gan ir vajadzīgi mērķtiecīgi publiskie ieguldījumi, piemēram, izglītības standartu paaugstināšanai un dažu infrastruktūras veidu attīstībai, ilgtermiņa izaugsmi nevar panākt ar publisko izdevumu palielināšanu, jo tad būtu nepieciešams palielināt nodokļu slogu iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kam jau tā neklājas viegli, vai arī aizņemties vēl vairāk naudas, kas būs jāatmaksā nākamajām paaudzēm; uzsver, cik svarīgi ir radīt pareizos apstākļus, lai stimulētu privātā sektora ieguldījumus, kas ir būtiski svarīgi Eiropas ekonomikas atveseļošanai ilgtermiņā;
4. atbalsta izaugsmes stratēģiju, kuras mērķis būtu nodrošināt pareizas politikas pamatnostādnes, lai ļautu attīstīties uzņēmējdarbībai un uzņēmējiem, radot jaunas darbvietas, labklājību un paaugstinot dzīves standartus; norāda, ka stratēģija „Eiropa 2020” ir noteikusi ceļu nākotnei, taču pauž nožēlu, ka pietrūkusi politiskā griba tai piešķirt pietiekamu dinamiku, lai nodrošinātu tās pilnīgu īstenošanu;
5. uzsver, ka arī attiecībā uz Eiropas publiskajiem izdevumiem ir jārīkojas līdzīgi kā to pašlaik dara dalībvalstis, cenšoties panākt publisko izdevumu kontroli, un uzstāj, ka Savienības budžetā jāveic samazinājumi, lai mazinātu iedzīvotāju nodokļu nastu; uzskata, ka ES budžetam vajadzētu būt skaidri vērstam uz palīdzību dalībvalstīm strukturālo problēmu pārvarēšanā, jo īpaši saistībā ar konkurētspējas samazināšanos un no tā izrietošo bezdarba pieaugumu; prasa samazināt ES pārvaldības izdevumus (piemēram, atceļot prasību Parlamentam rīkot sesijas Strasbūrā) un panākt patiesu ES budžeta samazinājumu;
6. uzstāj, ka Eiropas pievienotās vērtības principam ir jābūt visu izdevumu pamatā, taču tikpat svarīgi ir arī lietderības, efektivitātes un izdevīguma principi, vienlaikus ievērojot subsidiaritātes principu, kas definēts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantā un nostiprināts 1. protokolā par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā;
7. pauž nožēlu, ka Komisijas darba programmā nav sīkāk aplūkoti veidi, kā nodrošināt subsidiaritātes principa ievērošanu; pauž pārliecību, ka nevis arvien ciešākas savienības veidošana, bet minētā principa ievērošana nodrošinātu Eiropas Savienībai virzību, kas tās dalībvalstu iedzīvotāju vidū būtu daudz populārāks; iesaka Komisijai jau agrīnā posmā noteikt to, kā labāk atzīt un ievērot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus, un jo īpaši kā labāk atspoguļot šo politiku sadarbībā ar dalībvalstu parlamentiem; uzsver, ka ar rūpēm par ekonomikas pārvaldību nevajadzētu aizsegt sociālās un nodarbinātības politikas centralizāciju;
8. pauž nožēlu par, šķiet, visai mazo nozīmi, ko Komisija piešķir Eiropas Savienības rīcībā nodoto resursu efektīvas pārvaldības panākšanai; īpaši uzsver, ka pilnīgi nav pausta apņemšanās saņemt Eiropas Revīzijas palātas pozitīvu ticamības deklarāciju; nosoda to, ka jaunajā Komisijā tā arī nav ieviests īpašs pilnas slodzes budžeta kontroles komisāra amats, kā to vairakkārt pieprasījis Eiropas Parlaments; uzskata, ka šāda pilnas slodzes komisāra amata neizveidošana norāda, ka jaunajai Komisijai ir vai nu neliela izpratne par ārkārtējām problēmām, ar kurām tā saskaras, vai arī tā maz rūpējas par šo problēmu risināšanu; atkārtoti aicina Komisiju darīt visu iespējamo, lai ieviestu pienācīgā politiskā līmenī parakstāmas standartizētas dalībvalstu pārvaldības deklarācijas, kas attiektos uz dalītā pārvaldībā esošajiem ES līdzekļiem; uzsver, cik svarīgi ir veikt sistemātiskus, regulārus un neatkarīgus novērtējumus, lai nodrošinātu, ka ar visiem izdevumiem tiek panākts vēlamais rezultāts, turklāt izmaksu ziņā lietderīgā veidā;
2. DAĻA: KONKRĒTI PRIEKŠLIKUMI DARBA PROGRAMMAI
„Jauns impulss nodarbinātībai, izaugsmei un ieguldījumiem”
9. uzskata — lai veidotu labvēlīgāku vidi darbvietu radīšanai, Komisijai vajadzētu palīdzēt dalībvalstīm īstenot vajadzīgās strukturālās reformas šādu problēmu risināšanai: neatbilstošas profesionālās iemaņas, uzņēmējdarbība, demogrāfija, tirgus pieejamība, piekļuve finansējumam, darba tirgus neelastība, administratīvās izmaksas un labāks regulējums;
10. atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi turpināt pilnveidot vienoto tirgu, un aicina Komisijas labāka regulējuma principu vērst uz to, lai panāktu labvēlīgu Eiropas uzņēmējdarbības vidi, samazinātu birokrātiju, likvidētu regulatīvo slogu un šķēršļus ieguldījumiem, turklāt pieņemot tikai minimālu daudzumu jaunu tiesību aktu;
11. atzinīgi vērtē to, ka uzsvars tiek likts uz privātā sektora ieguldījumiem un aicina turpināt novērst šķēršļus ieguldījumiem visā Savienībā, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu ieguldījumiem;
12. atzinīgi vērtē to, ka par Komisijas politisko prioritāti noteikta regulatīvā sloga atvieglošana, un saistībā ar normatīvās atbilstības un izpildes (REFIT) programmu aicina Komisiju ātri īstenot tās paziņojumā paustās saistības;
13. uzsver, ka ir svarīgi visus normatīvo un tiesību aktu priekšlikumus balstīt uz nozaru pārstāvju un citu ekspertu un ieinteresēto personu sniegtajiem pierādījumiem, kā arī aicina Eiropas Komisiju pildīt savu solījumu un turpināt izmantot galvenā zinātniskā padomdevēja pakalpojumus;
14. atzinīgi vērtē Komisijas pasākumus, kuru mērķis ir ņemt vērā pārskatu par tiem desmit tiesību aktiem, kuri visvairāk apgrūtina MVU darbību, jo tas palīdzēs uzņēmumiem radīt vairāk nodarbinātības iespēju; uzskata, ka Komisijai steidzami par svarīgāko uzdevumu būtu jāizvirza šo tiesību aktu uzlabošana veidā, ar kuru tiktu novērstas MVU problēmas; uzskata, ka ir jānodrošina, lai politikas veidošanas procesā ES un dalībvalstis ņemtu vērā uzņēmumu, jo īpaši MVU un mikrouzņēmumu, īpašās vajadzības, kā arī apsvērtu pasākumus to atbalstam;
15. norāda uz jaunāko tendenci, ka uzņēmumi pārceļ atpakaļ uz Eiropu ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, un uz iespējām, ko tas sniedz darbvietu radīšanai; aicina Komisiju apsvērt, kā ES varētu palīdzēt uzņēmumiem izmantot iespējas, ko sniedz darbvietu pārcelšana atpakaļ uz Eiropu;
16. atzīmē Komisijas nodomu modernizēt autortiesību noteikumus; tomēr prasa, lai ikvienā šādā reformā tiktu ņemts vērā subsidiaritātes princips un liela uzmanība tiktu veltīta ietekmei uz kultūru un pieejamības vienlīdzības nodrošināšanai, kā arī principam, ka būtu jāievēro pastāvošā kārtība un jāļauj tai netraucēti turpināties gadījumos, ja labākās prakses rezultātā jau izveidojušās apmierinošas attiecības starp tiesību īpašniekiem un šādu tiesību komerclietotājiem;
17. mudina Eiropas jauno stratēģisko ieguldījumu fondu veidot tā, lai tiktu papildināti struktūrfondi, un ilgtspējīgi veidot arī visus saistībā ar fondu paredzētos inovatīvos finanšu instrumentus, kuru mērķis ir palielināt struktūrfondu ietekmi; prasa fondu veidot tā, lai nepieļautu zaudējumu nacionalizāciju un peļņas privatizāciju;
18. atzinīgi vērtē Komisijas stingro apņemšanos attiecībā uz labāku likumdošanas procesu un REFIT programmu; atbalsta atbilstības pārbaužu izmantošanu un aicina Komisiju pievērst tām lielāku uzmanību; pauž gandarījumu par darba programmas principu, kas paredz liekā atmešanu, un uzskata, ka jauns sākums ir tieši tas, kas nepieciešams daudzās politikas jomās; brīdina, ka gadījumos, kad priekšlikumi tiek atsaukti un aizstāti ar jauniem, šīs jaunās iniciatīvas nedrīkst ieviest lielāku slogu skartajiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem;
19. atbalsta to, ka tiek turpināta ES intelektuālā īpašuma tiesību aktu attīstība un modernizācija, un jo īpaši centieni uzlabot autortiesību funkcijas; apņemas rūpīgi izskatīt Komisijas priekšlikumus šajā jomā atbilstoši tās mērķim sekmēt izaugsmi un veicināt digitālā vienotā tirgus izveides pabeigšanu; atgādina Komisijai, ka ir jāpanāk atbilstošs līdzsvars starp visu autortiesību jomā iesaistīto dalībnieku interesēm, un ka bez pienācīgas izpildes intelektuālā īpašuma tiesības nedos vērtību visiem iesaistītajiem;
20. atzinīgi vērtē to, ka uzmanība pievērsta ieguldījumiem, un aicina turpināt novērst šķēršļus ieguldījumiem visā Savienībā; atzinīgi vērtē to, ka atsaukts priekšlikums par ieguldītāju kompensācijas sistēmu; atbalsta pasākumus saistībā ar finanšu pakalpojumiem privātpersonām, vidējiem un maziem uzņēmumiem, kuru mērķis ir sniegt lielāku labumu patērētājiem;
21. uzskata, ka būtu rūpīgi jāuzrauga ārējo faktoru attīstība šajā finanšu sektorā; pauž bažas par to, ka finanšu regulu standartizācijas rezultātā vienlīdzīgiem konkurentiem tiek noteikti atšķirīgi standarti; atgādina par ievērojamo progresu, kas ES banku regulējuma jomā sasniegts kopš 2008. gada un īpaši 2013. gadā; cer, ka pienācīgi notiek visaptveroša analīze par šā jaunā un apjomīgā ES finanšu regulējuma konkurences aspektiem;
„Savienots digitālais vienotais tirgus”
22. pauž stingru atbalstu digitālā vienotā tirgus noteikšanai par prioritāti, ņemot vērā iespējas, ko digitālās darbības var radīt nodarbinātības, izaugsmes, inovāciju un konkurētspējas jomā; norāda, ka ir jārisina šādi jautājumi: uzticēšanās, privātuma un datu aizsardzība, kibernoziedzība un drošība, pieejamība, digitālais saturs un autortiesības, savietojamība un standarti, e-maksājumi, līgumu slēgšana elektroniskā formātā, piedāvājumu iesniegšana un rēķinu sagatavošana, e-pārvalde, digitālā infrastruktūra, e-iepirkumi, publiskā sektora informācija un atklātie dati, viesabonēšana un tiešsaistes starpnieki;
23. stingri atbalsta jaunus normatīvus un nenormatīvus priekšlikumus digitālā vienotā tirgus jomā, kuros par prioritāti izvirzīta izaugsme, un ierosina šos priekšlikumus padarīt par daļu no Digitālā vienotā tirgus akta; uzsver, ka normatīvus un nenormatīvus priekšlikumus, kuriem ir vislielākais potenciāls radīt izaugsmi, darbvietas un konkurētspēju, tostarp e-komerciju, būtu jānosaka par prioritāti Digitālā vienotā tirgus aktā, rīkojoties līdzīgi, kā Vienotā tirgus akta gadījumā;
24. atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos veicināt e-komerciju, jo patērētāji varētu ietaupīt vairāk nekā EUR 11,7 miljardus gadā, ja, iepērkoties tiešsaistē, viņi varētu izvēlēties no plaša preču un pakalpojumu klāsta; šajā sakarībā uzsver, ka tiešsaistes pakalpojumi, digitālā satura pieejamība, krāpšanas novēršana, tīmekļa vietņu reģistrācija, pārdošanas veicināšana un marķēšana ir noteikti kā šķēršļi digitālā vienotā tirgus izveidē;
25. uzsver Eiropas Parlamenta nesen pieņemto rezolūciju par Digitālā vienotā tirgus aktu, ko pieņēma ar lielu balsu vairākumu un kurā bija uzsvērtas galvenās izaugsmes jomas, kurām jāpievēršas digitālā vienotā tirgus ietvaros, tostarp e-komercija, lielie dati un mākoņdatošana; atgādina, ka rezolūcijā bija pievērsta uzmanība arī tam, cik ļoti svarīgi ir nodrošināt pieejamību un drošību tiešsaistē;
26. gaida Komisijas stratēģiju, kurā būtu norādīti galvenie uzdevumi droša, uzticama un dinamiska digitālā vienotā tirgus izveides pabeigšanai, un īpaši atzinīgi vērtētu vienkāršošanu attiecībā uz patērētāju veiktiem tiešsaistes digitālajiem pirkumiem, tomēr norāda, cik būtiski ir nodrošināt, lai patērētājiem tiktu garantēta tāda paša līmeņa aizsardzība kā tradicionālajā tirgū;
27. atbalsta Eiropas Komisijas centienus pabeigt darbu pie ES datu aizsardzības regulas un šajā sakarībā aicina, lai visas datu aizsardzības tiesību aktu reformas būtu samērīgas, vienkārši izpildāmas un aizsargātu gan patērētājus, gan tiesības uz privātumu, kā arī dotu iespēju attīstīties uzņēmumiem, ekonomikai un inovācijām;
28. prasa uzraudzīt pakalpojumu sniegšanas tendences saistībā ar gaidāmo telesakaru jomas reformu, jo īpaši gadījumos, kad saturs un pakalpojumi ir saistīti, lai nodrošinātu, ka lielie operatori ļaunprātīgi neizmanto dominējošo stāvokli, kaitējot patērētājiem;
29. uzsver, ka sarunās par t. s. savienotā kontinenta tiesību aktu kopumu prioritāte jāpiešķir tiem elementiem, kas nerada pretrunas, proti, patērētāju līgumiem un datu patēriņam, lai šajās jomās varētu panākt progresu;
30. uzsver nopietnās bažas par nodokļu pasākumiem digitālajā ekonomikā, it īpaši saistībā ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) un mini vienas pieturas shēmu (MOSS), it īpaši attiecībā uz mikrouzņēmumiem, un aicina Komisiju steidzami pārskatīt nepieciešamību ieviest robežvērtības šādiem uzņēmumiem;
„Noturīga enerģētikas savienība, kurā īsteno uz nākotni vērstu klimata pārmaiņu politiku”
31. uzsver energoapgādes pieejamības, ilgtspējas un drošības svarīgumu; uzskata, ka konkurences politika ir būtiski svarīga, veicinot atsaisti un novēršot pašreizējo tirgus sadrumstalotību; norāda, ka valsts atbalsts šajā jomā regulējams tāpat kā jebkurā citā nozarē;
32. ņemot vērā notikumus Ukrainā uzsver, ka energoapgādes drošība jāuzlabo, veicot virkni pasākumu un izmantojot dažādus risinājumus, piemēram, piegādātāju diversifikācija, energoefektivitātes uzlabošana, lai samazinātu patēriņu, vietējo enerģijas avotu plašāka izmantošana, kā arī būtiski ieguldījumi infrastruktūrā; aicina precizēt ideju par gāzes un citu energoproduktu kolektīvo iepirkumu; uzsver, ka turpmāka sadarbība saistībā ar enerģētikas jomas sarunām ir jāpapildina ar konkurences nostiprināšanu iekšējā tirgū, jo tie ir būtiski priekšnosacījumi enerģijas piegādes drošībai ilgtermiņā, kā arī palīdz sasniegt diversifikācijas mērķus;
33. gaida priekšlikumus par enerģētikas savienības turpmāku attīstību un atbalsta gan centienus uzlabot iekšējā enerģijas tirgus darbību, gan pasākumus, ar kuriem šajā nolūkā tiktu uzlabota pārrobežu infrastruktūra, piemēram, starpsavienojumi; mudina Komisiju nodrošināt, lai vietējo enerģijas avotu attīstība kļūtu par svarīgu enerģētikas savienības daļu, tomēr atgādina Komisijai gan to, ka dalībvalstu ziņā ir lemt par savu energoresursu struktūru, gan arī to, ka turpmākajā dekarbonizācijas un emisijas samazināšanas politikā ir jāņem vērā nepieciešamība nodrošināt energoapgādes drošību un diversifikāciju, un nav pieļaujams ilgtspējības jautājumus risināt izolēti, kā tas ir bijis līdz šim;
34. saistībā ar enerģētikas savienības stratēģisko attīstību norāda uz neseno vienošanos, kas panākta oktobra Eiropadomes sanāksmē un attiecas uz klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam līdz 2030. gadam, un jo īpaši atzinīgi vērtē to, ka nav noteikti saistoši atjaunojamās enerģijas mērķi katrai dalībvalstij, jo pašreizējie mērķi ir izrādījušies neelastīgi, dārgi un kavējuši ieguldījumus citos zema oglekļa satura enerģijas tehnoloģiju veidos, piemēram, oglekļa uztveršanā un uzglabāšanā (CCS); tomēr uzstāj, ka saistībā ar šo satvaru ir obligāti jāsaglabā noteikumi to rūpniecības nozaru aizsardzībai, kurās pastāv oglekļa emisiju pārvirzes risks;
35. norāda, ka Komisija pārskatīs lēmumu pieņemšanas procesu par atļaujas izsniegšanu ģenētiski modificētajiem organismiem (ĢMO); uzskata, ka 2015. gads ir pārāk drīzs termiņš, lai ierosinātu jaunas izmaiņas attiecībā uz ES tiesisko regulējumu ĢMO jomā, jo vispirms jānovērtē tas, kāda ietekme bijusi pārskatītajai Direktīvai par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē (2001/18/EK);
36. atzīmē priekšsēdētāja pirmā vietnieka F. Timmermans apņemšanos turpināt strādāt pie valstīm noteiktās maksimāli pieļaujamās emisijas (NEC) direktīvas priekšlikuma un iesniegt grozītus ierosinājumus, lai labāk atspoguļotu sinerģiju ar 2030. gada enerģētikas un klimata paketi un samazinātu administratīvo slogu, ņemot vērā gan to, cik svarīgi ir risināt gaisa kvalitātes jautājumus, lai ņemtu vērā nopietnās bažas par sabiedrības veselības jautājumiem, gan arī steidzami rīkotos, lai sasniegtu 2020. gada robežvērtības, par kurām panākta starptautiska vienošanās; aicina Komisiju nodrošināt, ka saistībā ar visiem turpmākiem grozījumiem tiek stingri ievērota lietpratīga regulējuma programma un veicināta labāka īstenošana; pieprasa, lai lēmums grozīt sākotnējo priekšlikumu neradītu nevajadzīgu kavēšanos;
37. uzskata, ka ieguldījumi aprites ekonomikā var būt pilnībā saderīgi ar Komisijas nodarbinātības, izaugsmes un konkurētspējas programmu, un tie var radīt situāciju, kurā ieguvēji būs visas ieinteresētās personas; tādēļ aicina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm šo mērķu sasniegšanā, un, ja vajadzīgs, pārskatīt to atsaukšanu;
38. prasa, lai Komisija noskaidrotu termiņus un procesa gaitu attiecībā uz tiesību akta priekšlikuma par aprites ekonomiku atsaukšanu un jauna grozīta priekšlikuma pieņemšanu;
39. aicina Komisiju atsaukt priekšlikumu pamatdirektīvai par augsnes aizsardzību un priekšlikumu direktīvai par iespēju vērsties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem, ņemot vērā pārmērīgo finansiālo un administratīvo slogu, ko tās radītu Eiropas uzņēmumiem, tādējādi apdraudot izaugsmi un nodarbinātību;
„Padziļināts un taisnīgāks iekšējais tirgus ar spēcīgāku rūpniecisko pamatu”
40. atzinīgi vērtē Komisijas plānu nākt klajā ar iekšējā tirgus stratēģiju attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, lai uzlabotu savstarpēju atzīšanu un turpinātu stiprināt galvenās rūpniecības un pakalpojumu nozares, kurās ir vislielākais ekonomiskais potenciāls, tostarp uzņēmējdarbības pakalpojumus, būvniecību, mazumtirdzniecību, reglamentētās profesijas, kā arī uzlabotu pakalpojumu sniegšanu un nodrošinājumu ar precēm;
41. stingri atbalsta Komisijas lēmumu atsaukt un grozīt vienotos Eiropas tirdzniecības noteikumus; norāda, ka pašreizējais priekšlikums radījis vairāku patērētāju organizāciju bažas un uzskata, ka grozītā priekšlikuma pamatā vajadzētu būt parauglīgumiem, kas būtu vienkāršāk izprotami patērētājiem un uzņēmumiem; turklāt saistībā ar šo priekšlikumu norāda, ka ir būtiski, lai patērētājiem tiešsaistē tiktu nodrošināta tāda paša līmeņa aizsardzība kā tas ir tradicionālajā bezsaistes tirgū;
42. uzsver, ka ir svarīgi īstenot pašreizējos vienotā tirgus noteikumus, izvērtēt īstenošanas problēmas un analizēt esošos šķēršļus un iespējas, vienlaikus pārliecinoties, ka ir novērtēta visu jauno pasākumu ietekme, ka tie būs izmantojami arī nākotnē un ir piemēroti digitālajam laikmetam;
43. aicina Padomi un Komisiju vēl vairāk stiprināt to vienotā tirgus tiesību aktu īstenošanu un izpildi, kuri jau saskaņoti, jo īpaši attiecībā uz preču un pakalpojumu nozari, kā arī plašāk izmantot savstarpējās izvērtēšanas un savstarpējas atzīšanas principus;
44. aicina plašāk izmantot ar savstarpējās izvērtēšanas procesu saistīto proporcionalitātes testu, lai konstatētu nesamērīgus noteikumus, kuri kavē pakalpojumu sniegšanu, un tos atcelt, ja to par vajadzīgu atzīst ievērojams skaits dalībvalstu;
45. prasa atcelt ekonomisko vajadzību pārbaudi, ko var izmantot, lai ierobežotu pieeju tirgum;
46. uzsver publiskā iepirkuma nozīmi saistībā ar inovāciju sekmēšanu un būtisku pieeju tirgiem;
47. mudina Komisiju palielināt vienoto kontaktpunktu nozīmi, lai tie varētu palīdzēt pakalpojumu sniedzējiem jebkādos jautājumos, kas viņiem varētu būt saistībā ar uzņēmējdarbības sākšanu citā dalībvalstī (nevis tikai jautājumos, uz kuriem attiecas pakalpojumu direktīva), tostarp sniedzot informāciju par piemērojamo nodokļu sistēmu;
48. atbalsta iniciatīvas Eiropas valstu rūpnieciskās bāzes atjaunošanas veicināšanai, kam nepieciešams atbalsts pētniecības un inovāciju jomā, piekļuve finansējumam, kā arī labāka normatīvā vide, kas pieļautu uzņēmumu lielāku elastību; sagaida, ka tiks ierosināti konkrēti pasākumi, lai mazinātu MVU normatīvo un administratīvo slogu;
49. uzsver, ka jāturpina īstenot pamatprogramma „Apvārsnis 2020”, īpašu uzmanību pievēršot centieniem pasaules līmeņa pētniecību izmantot konkrētos ražojumos un pakalpojumos, kas varētu palīdzēt atjaunot Eiropas ekonomikas konkurētspēju;
50. atzīmē Komisijas nodomu atsaukt priekšlikumu par lidlauka pakalpojumiem un uzsver, ka dažās lielākajās ES lidostās vēl joprojām pastāv monopoli, un šī situācija būtu jārisina ar jaunu priekšlikumu par lidlauka pakalpojumiem, kurā pienācīgi būtu ņemtas vērā tās dalībvalstis, kur šādi pakalpojumi jau ir liberalizēti; aicina iecerēto liberalizācijas un konkurences līmeni sasniegt ar pakalpojumu sniedzēju skaita palielināšanu lielajās ES lidostās, jo tas uzlabos lidostu darbības efektivitāti un kvalitāti un samazinās maksu lidostas lietotājiem un pasažieriem; tomēr uzsver, ka jaunajam priekšlikumam nevajadzētu skart sociālos jautājumus, jo īpaši darbinieku pārcelšanu, nedz arī attiekties uz lidlauka pakalpojumu obligāto kvalitātes standartu noteikšanu un izpildi;
51. pauž bažas, ka trūkst skaidrības un pārredzamības tiesiskajā regulējumā un ieguldījumu sadalē, kad Ieguldījumu plāna Eiropai ietvaros tiek pieņemti lēmumi par transporta infrastruktūras projektiem — uzsver nepieciešamību šajā lietā panākt skaidrību, jo fonds veicinās privātā sektora ieguldījumus drošākas transporta infrastruktūras projektos, it īpaši rūpniecības centros, vienlaikus atzīmējot, ka CEF un TEN-T politikas vispārēji mērķi un finansēšanas prioritātes ir ES finansējumu piešķirt mazāk rentabliem liela mēroga pārrobežu projektiem, kas rada kopēju ieinteresētību (aptuveni deviņi pamattīkla koridori), kā arī izstrādāt visaptverošu multimodālu ES transporta tīklu un risināt problēmu par atbilstošas infrastruktūras un pieejamības trūkumu un zemu savietojamību starp dažādām ES daļām un reģioniem;
52. uzsver, ka Krievijas Federācija joprojām atsakās ievērot vienošanos par Sibīrijas pārlidojumu maksas sistēmas pakāpenisku atcelšanu, turklāt neseno ES sankciju pret Krieviju kontekstā šī valsts ir draudējusi aizliegt Eiropas aviosabiedrībām vispār izmantot Sibīrijas gaisa telpu; mudina Komisiju ieviest efektīvus tiesiskus pasākumus (tostarp atbildes pasākumus, aizliedzot vai ierobežojot Krievijas Federācijas pārvadātāju iespēju izmantot Savienības gaisa telpu), lai piespiestu Krieviju pārtraukt iekasēt nelegālu maksu, kas pakļauj Savienības pārvadātājus ilgstošai diskriminācijai un kavē aviosabiedrību brīvu un godīgu konkurenci maršrutos starp ES un Āziju;
53. piekrīt, ka jāatceļ novecojušais priekšlikums par aviācijas drošības nodevām; atbalstot vēlmi panākt, lai aviācijas drošības nodevas būt godīgas un samērīgas, vienlaikus pauž šaubas par šā priekšlikuma nākotni, ņemot vērā ar to saistītās daudzās grūtības, tostarp jautājumus par direktīvas darbības jomu, izmaksām un valsts finansējumu; uzskata, ka kopīgie principi drošības nodevu iekasēšanai Kopienas lidostās būtu jāsaskaņo ar Lidostas maksu direktīvu;
„Padziļināta un taisnīgāka Ekonomiskā un monetārā savienība”
54. uzsver, ka subsidiaritātes princips nodokļu jomā ir būtisks demokrātijai un ekonomikas labam stāvoklim Eiropā; noraida jebkādus centienus izmantot ekonomikas pārvaldības problēmas par ieganstu, lai nodokļu politiku sāktu īstenot ES līmenī;
55. atzinīgi vērtē ierosinājumus par kapitāla tirgu savienību vai vienoto kapitāla tirgu, taču rūpīgi vērtēs Komisijas rīkoto apspriešanos un jauno rīcības plānu, lai nodrošinātu, ka sākotnēji tik vērienīgā iecere nekļūst par vienkāršu tehnisko šķēršļu novēršanu;
56. atzinīgi vērtē priekšlikumu par izšķirīgi svarīgu tirgus infrastruktūru atveseļošanu un noregulējumu, lai nodrošinātu ieguldītāju aktīvu pienācīgu aizsardzību šajās struktūrās;
57. norāda, ka šo iestāžu stresu palielina procesi, kuru rezultātā divpusēji tirgoti produkti globālu saistību ietvaros nonāk daudzpusējā tirgus infrastruktūrā;
58. tādēļ piekrīt, ka sistēmas kopējās interesēs sistēmiski nozīmīgām finanšu iestādēm ir nepieciešama pienācīga vadība un stingra riska pārvaldība;
59. prasa arī turpmāk galveno uzmanību pievērst izaugsmi veicinošai fiskālajai konsolidācijai; pauž pārliecību, ka ieguldījumu veicināšana nav jāuzskata par alternatīvu nepieciešamām strukturālām reformām;
60. vēlas saņemt sīkākas ziņas par ieguldījumu tiesību aktu kopumu un atbildes uz turpmākajiem konkrētajiem jautājumiem: kā ieguldījumu fonds izvēlēsies projektus un kurus uzskatīs par prioritāriem? Kā tas plāno piesaistīt privātos ieguldījumus? Kā fonds nepieļaus situāciju, kurā zaudējumi tiek nacionalizēti, bet peļņa — privatizēta?
61. atzinīgi vērtē to, ka Komisija atzīst dalībvalstu kompetenci attiecībā uz valstu nodokļu sistēmām;
62. atkārtoti pauž stingrus iebildumus pret finanšu darījumu nodokli (FTT), ja vien to neievieš globālā mērogā, un atgādina Komisijai, ka atbalstu nesaņēma tās iepriekšējais priekšlikums par kopēju konsolidētā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (CCCTB);
63. norāda, ka attiecīgās informācijas apmaiņa starp nodokļu iestādēm varētu būt lietderīga, tomēr uzsver, ka ES valstis nevar atļauties būt neizdevīgā konkurences stāvoklī laikā, kad tās cenšas piesaistīt ieguldījumus un panākt ekonomikas atveseļošanos;
64. aicina veikt eurozonas ekonomiskās situācijas padziļinātu analīzi;
65. aicina salīdzināt atveseļošanās procesus eurozonā un trešās valstīs un reģionos;
66. aicina pievērst lielāku uzmanību nebanku finansējuma iespējām, piemēram, riska kapitāla un kolektīvā finansējuma piesaistīšanai;
„Samērīgs un līdzsvarots tirdzniecības nolīgums ar ASV”
67. atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos pārskatīt ES tirdzniecības un ieguldījumu politiku, kā arī ierosinājumu uzsvērt tās ieguldījumu nodarbinātības un izaugsmes veicināšanā visā ES; prasa, lai šī pārskatīšana būt plaša, stratēģiska un tālredzīga, aptverot visus tirdzniecības un ieguldījumu politikas aspektus, tostarp divpusējās, vairākpusējās un daudzpusējās sarunas un autonomos pasākumus, galveno uzsvaru liekot uz tirdzniecības attiecību veidošanu, turklāt ne tikai ar lielām jaunattīstības valstīm un svarīgākajiem stratēģiskajiem partneriem visā pasaulē, bet arī ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstīm, ar kurām ES pašlaik nav padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības nolīgumu;
68. mudina Komisiju atvēlēt pietiekamus resursus, lai turpinātu vērienīgu tirdzniecības programmu ar tirdzniecības partneriem visā pasaulē, tostarp strādāt, lai pabeigtu sarunas par plašu, visaptverošu un līdzsvarotu transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību (TTIP), vienlaikus norādot, ka tirdzniecības politikai nebūtu jāaprobežojas tikai ar šo jomu, bet jāaptver visi divpusējie, vairākpusējie un daudzpusējie tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumi, par kuriem pašlaik notiek sarunas;
69. atzīst, ka veiksmīgai transatlantiskajai tirdzniecības un ieguldījumu partnerībai būtu milzīgs potenciāls, jo tā visu lielumu uzņēmējiem abās Atlantijas okeāna pusēs eksportēšanu padarīs lētāku un vieglāku, bet uzlabotās piekļuves tirgum un tarifu samazināšanas vai atcelšanas sniegtais labums Eiropas ekonomikai varētu sasniegt vairāk nekā EUR 100 miljardus;
70. atzinīgi vērtē Komisijas 25. novembra paziņojumu par pārredzamību TTIP sarunās un uzskata, ka tas ir labs veids, kā uzlabot pārredzamību, apspriešanos ar ieinteresētajām personām un to piekļuvi dokumentiem, vienlaikus saglabājot konfidencialitātes pakāpi, kāda tirdzniecības sarunās vajadzīga veiksmīgas galīgās vienošanās panākšanai; pauž vēlmi sadarboties ar Komisiju, lai iespējami drīz 2015. gadā nodrošinātu šā paziņojuma nosacījumu īstenošanu;
71. atzīst lielo labumu visām pusēm, ko sniegs veiksmīgs divpusējs tirdzniecības un ieguldījumu nolīgums (BTIA) ar Indiju, un aicina dot jaunu impulsu šīm sarunām; aicina arī ātri atsākt sarunas ar mērķi noslēgt visaptverošu līgumu, kas, citstarp, attiektos arī uz pakalpojumu nozari (apdrošināšana, bankas, pasta pakalpojumi, juridiskie pakalpojumi, reklāma, izplatīšana, mazumtirdzniecība u. c.) un rūpniecības nozari (automobiļi, vīni un stiprie alkoholiskie dzērieni, infrastruktūra), un nodrošināt stingrāku intelektuālā īpašuma aizsardzību;
72. prasa Komisijai, lai daļa no tās darba 2015. gadā būtu dalībvalstīm adresēti direktīvu projekti ar ierosinājumiem modernizēt esošo nolīgumu ar Meksiku; aicina šajās direktīvās iekļaut vērienīgus noteikumus par tirgu savstarpēju atvēršanu, tarifu jautājumu risināšanu, netarifu barjerām un tehniskiem šķēršļiem tirdzniecībai visdažādākajās nozarēs, tostarp, bet ne tikai: finanšu pakalpojumi, profesionālie pakalpojumi, apdrošināšana, publiskais iepirkums, ķīmiskās vielas, pārtikas pārstrāde, tirdzniecība, enerģētika, intelektuālais īpašums un automobiļu rūpniecība;
73. pauž nožēlu, ka Komisija nav apņēmusies atsaukt savu priekšlikumu regulai, ar ko izveido noteikumus par trešo valstu preču un pakalpojumu piekļuvi Eiropas Savienības publiskā iepirkuma iekšējam tirgum, neskatoties uz spēcīgu pretestību no daudzām dalībvalstīm, vairākas no kurām šo priekšlikumu uzskata par protekcionismu, kas varētu radīt ievērojamas tirdzniecības grūtības ar noteiktiem tirdzniecības partneriem, tostarp tirgus slēgšanu kā iespējamu pretpasākumu, turklāt ne tikai attiecībā uz publisko iepirkumu, bet arī citās svarīgās nozarēs; uzskata, ka Komisijas izvirzītos jautājumus varētu veiksmīgāk risināt divpusējās sarunās par padziļinātiem un visaptverošiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem, vai arī sekmēt vēl citu valstu pievienošanos Nolīgumam par valsts iepirkumu (GPA);
74. pauž bažas par Komisijas lūgumu sniegt Eiropas Savienības Tiesas atzinumu par ES nolīgumu ar Singapūru, jo šāda rīcība ilgstoši aizkavēs nolīguma stāšanos spēkā;
„Tiesiskuma un pamattiesību telpa, kuras pamatā ir savstarpēja uzticēšanās”
75. atbalsta Komisijas centienus atsaukt tiesību aktu priekšlikumus, kas nav guvuši atbalstu Padomē, un šajā sakarā uzskata, ka ir pareizi atsaukt direktīvu par grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, atzīstot dalībvalstu tiesības pieņemt noteikumus, kas pārsniedz ES tiesību aktu obligātās prasības;
76. pilnībā atbalsta cīņu pret pārrobežu noziedzību un korupciju; tomēr pauž nožēlu, ka Komisija nav atsaukusi priekšlikumu par Eiropas Prokuratūru, neraugoties uz būtiskiem iebildumiem Padomē un bažām par proporcionalitāti, juridisko pamatu, subsidiaritāti un pamattiesībām;
77. pilnībā atbalsta Komisijas apņemšanos palīdzēt ES dalībvalstīm risināt iekšējās drošības apdraudējumus attiecībā uz ārvalstu kaujiniekiem un terorismu; šajā sakarībā mudina Komisiju kā tās darba programmas prioritāti paredzēt ES pasažieru datu reģistra (PDR) direktīvas drīzu pieņemšanu;
78. atzinīgi vērtē to, ka kibernoziegumi būs Eiropas drošības programmas prioritāte; prasa Komisijai aktīvi rīkoties, lai nodrošinātu bērnu aizsardzību tiešsaistē;
79. pauž nožēlu par Komisijas prasību Eiropas Savienībā biržā kotētajiem uzņēmumiem nodrošināt, lai nepietiekoši pārstāvētā dzimuma īpatsvars valdēs būtu 40 %; atzīmē, ka pašā Komisijā strādā 32 % sieviešu un 68 % vīriešu; uzsver, ka uzņēmumu valdēs amatpersonas būtu jāieceļ tikai pēc to nopelniem, un tādēļ aicina Komisiju atsaukt priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par dzimumu līdzsvara uzlabošanu biržā kotēto uzņēmumu direktoru bez izpildpilnvarām vidū un saistītiem pasākumiem (COM(2012)0614);
80. mudina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm un trešajām valstīm un veikt virkni izmērāmu pasākumu, lai izskaustu sievietēm un meitenēm kaitīgu praksi, tostarp bērnu un piespiedu laulības, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu (FGM), t. s. goda slepkavības, piespiedu sterilizāciju, izvarošanu konfliktu apgabalos, nomētāšanu ar akmeņiem un visus citus nežēlību veidus; mudina Komisiju sadarboties ar Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD), lai uzlabotu palīdzību šādas nežēlīgas rīcības upuriem;
81. pauž stingru atbalstu gan pasākumiem visa veida diskriminācijas novēršanai, gan politikai, kas atzīst ģimeni par svarīgāko sabiedrības pamatu; atzinīgi vērtē Komisijas apņēmību veicināt sieviešu dalību darba tirgū;
„Ceļā uz jaunu migrācijas politiku”
82. atbalsta vajadzību ieviest stingru, bet godīgu pieeju ES migrācijas politikai; pilnībā atbalsta Komisijas aicinājumu cīnīties pret ES migrācijas sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu;
83. atgādina Komisijai par dažās dalībvalstīs pastāvošām lielām bažām par to, ka iedzīvotāji no citām dalībvalstīm ļaunprātīgi izmanto sociālos pabalstus; uzsver, ka pabalstu un sociālās labklājības maksājumu jautājumi pilnībā ir dalībvalstu kompetencē;
84. atbalsta nepieciešamību migrācijas jautājumus saistīt ar ES ārpolitiku un aicina Komisiju par prioritāti noteikt sadarbību ar trešām valstīm, tostarp Subsahāras Āfrikas, Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu reģioniem, īstenojot atpakaļnosūtīšanas un pārvietošanas programmas un noslēdzot migrācijas pārvaldības vienošanās ar izcelsmes valstīm un tranzītvalstīm; aicina Komisiju arī sniegt turpmāku palīdzību, izmantojot humāno palīdzību un palīdzību politiskajā un apmācības jomā;
85. aicina Komisiju novērst trūkumus attiecībā uz ieslodzījuma apstākļu un patvēruma procedūru kvalitāti Eiropas Savienībā, jo abi šie faktori būtiski ietekmē iespējas efektīvi un sekmīgi risināt migrācijas spiediena radītās problēmas;
86. pilnībā atbalsta Komisijas aicinājumu veikt stingrus pasākumus pret cilvēku tirgotājiem un kontrabandistiem, kā arī sniegt palīdzību trešām valstīm, lai ar izglītību un apmācību izskaidrotu ar cilvēku tirdzniecību saistītos riskus; stingri mudina Komisiju par prioritāti izvirzīt cīņu pret mūsdienu verdzības apkaunojošo praksi un īstenot konkrētus pasākumus šajā jomā;
87. aicina Komisiju pārbaudīt, kā varētu uzlabot FRONTEX un Eiropas Patvēruma atbalsta biroja lomu nākotnē, tiem risinot gan migrācijas spiediena problēmas, gan uzdevumus, ar kuriem ES saskaras, lai saglabātu drošību uz ārējām robežām un novērstu cilvēku bojāeju jūrā;
88. aicina Komisiju veikt pilnīgu analīzi par to, cik efektīvi tiek izmantoto resursi un finansējums ES migrācijas un patvēruma jomā, īpaši pārbaudot iekšlietu fondu izmantošanu, jo sevišķi attiecībā uz patvērumu, integrāciju, robežkontroli un līdzekļu atdevi;
„Spēcīgāks pasaules mēroga dalībnieks”
89. respektē dalībvalstu tiesības pieņemt vienpusējus lēmumus par ārlietu, drošības un aizsardzības politiku un, ja vajadzīgs, mudina Eiropadomē izstrādāt vienotus risinājumus kopīgiem esošiem un jauniem apdraudējumiem un problēmām;
90. atkārtoti apstiprina savu apņemšanos nevis konkurēt, bet strādāt sadarbībā ar tādām organizācijām kā ANO, NATO un G 20, lai nodrošinātu, ka ES un tās dalībvalstis var efektīvi risināt pašreizējās un jaunās ārpolitikas un drošības problēmas, jo īpaši Savienības austrumu un dienvidu kaimiņvalstīs;
91. mudina Komisiju izmantot iespēju, ko sniedz Eiropas gads attīstībai (2015. gads), un uzsākt programmu Kotonū nolīguma regulārai pārskatīšanai, jo īpaši saistībā ar cilvēktiesību un demokrātijas klauzulām;
92. uzskata, ka turpmākajos ilgtspējīgas attīstības mērķos (SDG) vajadzētu būtiski samazināt mērķu un uzdevumu skaitu, lai attīstības programmu laikam pēc 2015. gada padarītu saskaņotāku un efektīvāku, un ka lielāks uzsvars jāliek uz ekonomikas izaugsmi un labklājības radīšanu pašās jaunattīstības valstīs, kā arī uz tirdzniecību un atbalstu MVU, radot labvēlīgu vidi mazo uzņēmumu īpašniekiem un atvieglojot piekļuvi finanšu pakalpojumiem; rosina veikt jaunus pasākumus cīņā pret korupciju, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un kapitāla nelegālām plūsmām, kas ir ārkārtīgi svarīga prioritāte attīstības finansēšanā;
93. prasa ieviest vienotu, pārliecinošu un veiksmīgi komunicējamu mērķu kopumu, lai ar ilgtspējīgu attīstību līdz 2030. gadam izskaustu galēju nabadzību, un šajā darbībā galveno uzmanību pievērst šādām jomām: ekonomikas izaugsme un labklājības veicināšana, tostarp ilgtspējīgs patēriņš un ražošana kā svarīgs elements ilgtspējīgā attīstībā; miers, laba pārvaldība, pārredzamība un iestāžu pārskatatbildība, brīvība no vardarbības un tiesiskums;
94. aicina pārorientēt attīstības centienus uz tirdzniecību un ieguldījumiem attīstībai, un uzsver to, cik svarīgas ir sarunas par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem (EPA), jo tie ir svarīgi attīstības instrumenti, kas pamatojas uz savstarpīgumu un tirdzniecības liberalizāciju starp reģionālajiem dalībniekiem; uzskata, ka nākamgad paredzētās diskusijas par EPA ir iespēja aicināt efektīvi uzraudzīt šos nolīgumus un nodrošināt, ka attiecības ar ĀKK valstīm atbilst ES attīstības politikas mērķiem;
95. aicina veikt ilgtermiņa pasākumus, lai novērstu turpmākus slimību uzliesmojumus; uzsver nepieciešamību veikt būtiskus ieguldījumus vietējās veselības aprūpes sistēmās, jo labi apgādātas klīnikas ar pietiekamu darbinieku skaitu palīdzētu skartajām valstīm risināt ne tikai pagaidu krīzes situācijas, bet arī cīnīties pret biežāk izplatītajām slimībām, piemēram, malāriju un caureju izraisošām slimībām;
„Demokrātisku pārmaiņu Savienība”
Institucionāli jautājumi
96. atgādina Komisijai par tās priekšsēdētāja J. C. Juncker solījumiem panākt taisnīgu risinājumu attiecībās ar Apvienoto Karalisti un citām dalībvalstīm, kuras vēlas atgūt suverenitāti par noteiktām jomām; prasa Komisijai sākt sarunas, iekļaujot šo jautājumu tuvākās gaidāmās starpvaldību konferences darba kārtībā un turpināt tās līdz brīdim, kad sarunas varēs pabeigt;
97. pauž bažas par pārredzamības trūkumu Eiropas Savienības Tiesā (Tiesā); tādēļ prasa Tiesai ļaut saviem tiesnešiem iesniegt atšķirīgos viedokļus, kā tas jau notiek citās starptautiskajās tiesās, proti, Eiropas Cilvēktiesību tiesā Strasbūrā;
98. ņem vērā Eiropas Savienības Tiesas atzinumu attiecībā uz nolīgumu par ES pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību konvencijai (ECTK); apšauba, vai ir vērtīgi turpināt šo pievienošanos, ņemot vērā papildu sarežģītību un nenoteiktību, kas radīsies no divām konkurējošām jurisdikcijām Konvencijas un Hartas tiesību jomā; turpina uzskatīt, ka pievienošanos nevajadzētu uzskatīt par ES prioritāti, bet par prioritāru uzdevumu cilvēktiesību jomā līgumslēdzējām pusēm drīzāk būtu jāuzskata centieni panākt Eiropas Cilvēktiesību konvencijas reformas, lai uzlabotu lēmumu pieņemšanu;
99. atzinīgi vērtē apņemšanos uzlabot tiesību aktu izstrādi un pārredzamību, jo īpaši attiecībā uz nākotnes ieceri pārskatīt iestāžu nolīgumu; uzskata šāda veida institucionālās reformas par nepieciešamām, lai atjaunotu uzticību un modernizētu nereti rutīnā ieslīgušo iestāžu domāšanas veidu un perspektīvas; tomēr pauž dziļu vilšanos, ka reformai nav piešķirta lielāka virzītājspēka loma šajā darba programmā;
Budžeta jautājumi
100. aicina Komisiju strādāt kopā ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu labāku disciplīnu un ieviestu procesus, kas ļautu līdzekļus izlietot labāk un efektīvāk; uzskata, ka steidzami jārisina pašreizējā maksājumu problēma un jārod ilgtspējīgi ilgtermiņa risinājumi;
101. uzsver, ka ES budžetam jābūt ieguldījumu budžetam, kas mērķtiecīgi vērsts uz konkrētiem rezultātiem; uzskata, ka budžets jākoncentrē uz tām izdevumu jomām, kas nodrošina skaidru un uzskatāmu pievienoto vērtību, turklāt visu instrumentu līdzekļi jāizlieto iespējami efektīvi; šajā sakarībā aicina īstenot plašāku un labāku kontroli;
102. uzskata, ka Eiropas publiskos izdevumus nevar neietekmēt dalībvalstu ievērojamie centieni kontrolēt to publiskos izdevumus; prasa palielināt personāla efektivitāti un samazināt tā skaitu ES iestādēs, jebkādu jaunu darbinieku pieņemšanu jaunajās prioritārajās jomās kompensēt ar darbinieku skaita samazināšanu citviet, un tāpēc ievērojami samazināt ES iestāžu budžetus;
103. uzsver, ka Savienības budžets nedrīkst radīt nodokļu maksātājiem papildu fiskālo slogu un tam nepārprotami vajadzētu būt vērstam uz palīdzību dalībvalstīm pārvarēt pašreizējās strukturālās problēmas, tostarp atgūstot Eiropas konkurētspēju;
104. uzskata, ka ir jāpārskata lēmumu pieņemšanas process saistībā ar ikgadējo budžeta procedūru; šajā sakarībā uzskata, ka budžets būtu jānosaka Padomei, savukārt Parlamentam kopā ar Komisiju būtu jānosaka izdevumu prioritātes un pilnībā jākontrolē visi izdevumi attiecībā uz sasniegtajiem rezultātiem;
Kopējā lauksaimniecības politika
105. atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos vienkāršot kopējo lauksaimniecības politiku (KLP); tomēr atkārtoti uzsver, ka šai vienkāršošanai vajadzētu būt tālejošākai par vienkāršu tiesību aktu sakārtošanu un tajā vajadzētu koncentrēties uz lielā regulatīvā sloga novēršanu lauksaimniekiem visā ES; šajā sakarībā norāda, ka jaunākās KLP reformas ir būtiski palielinājušas šīs politikas sarežģītību;
106. atzīmē Komisijas apņemšanos pēc pirmā piemērošanas gada pārskatīt ekoloģizācijas pasākumus saistībā ar tiešajiem maksājumiem; tomēr stingri mudina Komisiju nodrošināt, lai šis pārskats kļūtu par visaptverošu termiņa vidusposma pārskatu par visiem KLP aspektiem, ne tikai par ekoloģizācijas pasākumiem, ar mērķi padarīt politiku taisnīgāku un mazāk apgrūtinošu lauksaimniekiem un valsts pārvaldes iestādēm un nodrošināt, ka Eiropas lauksaimnieki var būt konkurētspējīgi globālajā tirgū;
107. mudina Komisiju uz vienu gadu atlikt ekoloģizācijas pasākumu ieviešanu saskaņā ar KLP pirmo pīlāru, lai būtu pietiekami daudz laika tikt galā ar nopietnajām grūtībām, ko daudzu valstu pārvaldes iestādes pieredz minēto reformu īstenošanā;
108. uzsver, ka ES ir ļoti augsti pārtikas nekaitīguma un veselības aizsardzības standarti, kas ir vitāli svarīgi, lai nodrošinātu ES patērētāju uzticēšanos, un atgādina, ka šos standartus nedrīkst apdraudēt vai piekrist to samazināšanai sarunās par tirdzniecības nolīgumiem, ko ES cenšas noslēgt ar trešām valstīm;
Kopējā zivsaimniecības politika
109. pauž nožēlu, ka dokumentā nav norādes uz pārskatītās kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) īstenošanu, ieviešanu un uzraudzību, jo no 2015. gada 1. janvāra KZP paredzētas vairākas būtiskas izmaiņas: KZP reģionālo aspektu stiprināšana, izmetumu aizlieguma īstenošana, vienlaikus zvejniekiem nodrošinot tiesisko noteiktību; maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma (MSY) mērķu sasniegšana un visu datu apkopošana, kas vajadzīgi Eiropas zivsaimniecības resursu labākai pārvaldībai; atzīst, ka šajā jomā reformas jāturpina;
110. mudina Komisiju cieši sadarboties ar dalībvalstīm, jo īpaši saistībā ar atbalstu mazapjoma zvejai, tradicionālo zvejas metožu saglabāšanu un lielāku valsts un reģionāla mēroga kontroli pār zivju krājumiem un zvejas praksi;
111. aicina Komisiju sagatavot ietekmes novērtējumu par izklaides zveju un tās ietekmi uz ES zivju resursiem, kas būtu saskaņā ar KZP spēkā esošajiem noteikumiem;
112. atzīst, ka KZP reformās paredzētais Baltijas jūras zivju sugu pārvaldības plāns un izkraušanas pienākuma stāšanās spēkā aizstās vairākas regulas, kas pašlaik ir bloķētas Padomē; prasa Komisijai uzraudzīt Baltijas jūras zivju sugu pārvaldības plānu un izkraušanas pienākuma stāšanos spēkā;
113. mudina Komisiju tehnisko pasākumu regulas pārskatīšanā apsvērt iespēju atcelt aizliegumu attiecībā uz zveju, izmantojot elektriskos impulsus; atgādina, ka šī metode ir ilgtspējīga un inovatīva un tā palīdzētu samazināt izmetumus;
114. mudina Komisiju tieši sadarboties ar Islandi, lai panāktu tādu zivsaimniecības nolīgumu, kas ilgtermiņā palīdzētu aizsargāt makreļu krājumus;
Reģionālā politika
115. atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos veidot ciešākas partnerattiecības ar dalībvalstīm, valstu parlamentiem un reģioniem, lai uzlabotu struktūrfondu izmantošanu un efektivitāti, kā arī pēc iespējas raitāk ieviest jaunus noteikumus par Eiropas fondiem 2014.–2020. gadam; uzsver, cik svarīga ir gan vienkāršošana, lai veicinātu piekļuvi šiem fondiem, gan arī pārkāpumu un krāpšanas novēršana;
o
o o
116. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.