Procedūra : 2014/2829(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0038/2015

Iesniegtie teksti :

B8-0038/2015

Debates :

Balsojumi :

PV 15/01/2015 - 11.9
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :


REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 151kWORD 74k
12.1.2015
PE547.461v01-00
 
B8-0038/2015

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 37. panta 3. punktu un Pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Komisijas attiecībām


par Komisijas 2015. gada darba programmu (2014/2829(RSP))


David Borrelli, Fabio Massimo Castaldo, Dario Tamburrano, Valentinas Mazuronis, Rolandas Paksas EFDD grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Komisijas 2015. gada darba programmu (2014/2829(RSP))  
B8‑0038/2015

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Komisijas paziņojumu par Komisijas darba programmu 2015. gadam (COM(2014)0910),

–       ņemot vērā Pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām, jo īpaši tā IV pielikumu,

–       ņemot vērā Reglamenta 37. panta 3. punktu,

A.     tā kā ES saskaras ar vissmagāko ekonomikas, sociālo un politisko krīzi kopš tās izveides;

B.     tā kā ekonomikas un parādu krīze ir akcentējusi vajadzību pēc jaunas pieejas, kas dalībvalstīm sniegtu iespēju īstenot savu fiskālo un ekonomikas politiku;

C.     tā kā ir absolūti nepieciešams izveidot stratēģiju attiecībā uz izstāšanos no eurozonas, nodrošinot dalībvalstīm izvēles iespēju;

D.     tā kā globālā krīze ir izraisījusi stagnāciju un lejupslīdi, tādējādi radot ievērojamu negatīvu ietekmi uz nodarbinātību;

E.     tā kā ir svarīgi izveidot jaunas procedūras, lai novērstu ES budžeta kontroles trūkumu, īpašu uzmanību veltot ietaupījumu veikšanai visās iespējamajās jomās;

F.     tā kā ekonomisku ierobežojumu laikā ir svarīgi samazināt ES administratīvās izmaksas;

G.     tā kā ES politika Eiropas komunikācijas tīklu izveidei un attīstībai transporta infrastruktūras nozarē ir bijusi neefektīva, pārmērīgi dārga un dažkārt pat radījusi negatīvas sekas;

H.     tā kā lielāka uzmanība būtu jāvelta mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kuri ir galvenais nodarbinātības avots Eiropā;

I.      tā kā bezdarba līmenis un jo īpaši jauniešu bezdarbs daudzās dalībvalstīs rada šķēršļus šo valstu ekonomikas potenciāla uzlabošanai, pasliktina situāciju saistībā ar sociālo taisnīgumu un jo īpaši sociālo kohēziju;

J.      tā kā ES uzspiestā taupības politika nav sniegusi rezultātus un ir radījusi kaitējumu;

K.     tā kā ir svarīgi nodrošināt to, lai par vienādi vērtīgu darbu tiktu saņemta vienāda darba samaksa;

L.     tā kā tiešās demokrātijas veids, kuru īstenojot pilsoņi tieši pieņem lēmumus, nodrošinātu lēmumu pieņemšanas procesa leģitimitāti un uzlabotu līdzdalību šajā procesā;

M.    tā kā jebkurš jauns līgums vai grozījumi spēkā esošajos līgumos ir jānodod izskatīšanai tautām, organizējot brīvu un taisnīgu tautas nobalsošanu dalībvalstīs,

Galvenās prioritātes

1.      mudina pārskatīt ekonomikas pārvaldību, lai no taupības politikas īstenošanas pārietu uz jaunu pieeju, paredzot lielāku rīcības brīvību dalībvalstīm; uzskata, ka visi ekonomikas un statistikas rādītāji liecina par bīstamu un plaši izplatītu lejupslīdes tendenci Eiropas Savienībā, kas izriet no ES līmenī uzspiestajiem ekonomiskajiem ierobežojumiem; norāda, ka ir absolūti nepieciešams pilnībā mainīt pašreizējo pieeju, nodrošinot dalībvalstīm iespēju īstenot savu fiskālo un ekonomikas politiku bez ierobežojumiem;

2.      norāda, ka Līguma par Eiropas Savienību 50. pantā ir noteikts, ka dalībvalsts var izstāties no Savienības, bet nav noteikumu attiecībā uz iespēju atteikties no Eiropas vienotās valūtas; tādēļ uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt dalībvalstīm šo iespēju, ņemot vērā arī Apvienotajai Karalistei un Dānijai garantēto atteikšanās iespēju;

3.      uzsver, ka ir svarīgi uzlabot nodokļu maksātāju naudas izmantošanu; uzsver, ka ekonomisku ierobežojumu laikā ir svarīgi samazināt ES administratīvās izmaksas; norāda, ka ES budžeta kontroles trūkums nav pieņemams, un prasa veikt ietaupījumus visās iespējamajās jomās, vispirms samazinot ar ES birokrātiju saistītās pārmērīgās izmaksas;

4.      prasa ievērojami palielināt ES budžeta kontroli un revīziju; prasa, lai Komisija pēc diviem gadiem obligāti saņemtu pozitīvu ticamības deklarāciju (DAS) no Revīzijas palātas; uzsver, ka ir svarīgi uzlabot pārskatatbildību attiecībā uz ES izdevumiem, prasot katram komisāram obligāti parakstīt viņa kompetencē esošo attiecīgo ģenerāldirektorātu gada darbības pārskatus;

5.      uzskata, ka migrācijas un iekšlietu jomā ir svarīgi pastāvīgi uzraudzīt un analizēt, kā tiek izlietoti ES iekšlietu jomai paredzētie līdzekļi, ņemot vērā arī ārkārtas darbībām paredzētos līdzekļus migrācijas un patvēruma, robežu kontroles un cīņas pret kontrabandu un cilvēku tirdzniecību jomā, lai pārraudzītu to efektivitāti un novērstu iespējamus ļaunprātīgas izmantošanas un nesaimnieciskas rīcības gadījumus; prasa, lai paralēli šai analīzei tiktu izvērtēti ar ES ārpolitiku un attīstības politiku saistītie līdzekļi, kuri paredzēti, lai risinātu ar migrācijas pamatcēloņiem saistītos jautājumus;

6.      norāda, ka ar Eiropas komunikācijas tīklu izveidi un attīstību transporta infrastruktūras nozarē saistītā Eiropas politika ir bijusi neefektīva, pārmērīgi dārga un dažkārt pat radījusi negatīvas sekas; uzskata, ka arvien vairāk pasažieru tālos maršrutos priekšroku dod gaisa transportam; uzsver, ka ir no jauna jāizvērtē un jāpārskata pašreiz plānotie projekti, atliekot iespēju atbalstīt lielus projektus, kuriem ir ievērojama ietekme uz vidi un finansiālā ietekme; mudina nodrošināt, lai transporta sistēmas būtu videi draudzīgas un lai intermodalitāti izmantotu kā līdzekli izmaksu un piesārņojuma līmeņa samazināšanai, un vienlaicīgi uzlabotu dažādu transporta veidu starpsavienojumus atbilstīgi katras dalībvalsts individuālajām vēlmēm;

7.      uzsver, ka pašreizējā ES enerģētikas politika nav efektīva un tai ir nepieciešama cita pieeja; norāda, ka jaunie alternatīvie enerģijas avoti un novatoriskās tehnoloģijas nodrošina iespēju pārskatīt pašreizējo Eiropas politikas kopumu klimata un enerģētikas jomā, nosakot jaunus rīcības plānus ilgtspējīgām un efektīvām sistēmām; norāda, ka ir jāatsakās no pašreizējās ES stratēģijas un jāpieņem citu veidu stratēģijas;

8.      pauž dziļu nožēlu par to, ka sakarā ar Komisijas jauno pieeju leģislatīvajiem un neleģislatīvajiem aktiem, kas tiks pieņemta 2015. gadā, jo īpaši attiecībā uz dažām nozīmīgām politikas jomām, piemēram, vidi, veselību un transportu, ir atsaukti daudzi izskatīšanā esoši vai jau pieņemti priekšlikumi, tādējādi radot ievērojamu tiesisko un regulatīvo nenoteiktību un uzticības trūkumu; uzsver, ka minētā problēma ir viena no lielākajām problēmām, kas Komisijai pašai ir jāatrisina, lai mazinātu ieguldījumu nepietiekamību Eiropā;

9.      mudina Komisiju saglabāt visus īpašos priekšlikumus aprites ekonomikas paketē, jo īpaši priekšlikumu par atkritumiem, ko Komisija pieņēma 2014. gada 2. jūlijā, un visus priekšlikumus, kas ietverti 2013. gada 18. decembrī pieņemtajā tīra gaisa paketē, ņemot vērā to sniegtās iespējas attiecībā uz darbvietu radīšanu, uzlabojumiem resursu nodrošinājuma jomā, vides aizsardzību un regulatīvās noteiktības uzlabošanu;

10.    norāda, ka kultūra un tūrisms varētu palīdzēt Eiropas ekonomikai pārvarēt pašreizējo krīzi, veicinot minēto nozaru MVU darbību; norāda — lai gan kultūra un tūrisms nav Eiropas Savienības kompetences jomā un tā nodrošina tikai koordinācijas un atbalsta pamatsistēmu dalībvalstīm, ir svarīgi īstenot nozīmīga kultūras, dabas un tūrisma mantojuma veicināšanu, vairāk un efektīvāk atbalstot stabilas uzņēmumu sistēmas izveidi, kas varētu nodrošināt ekonomikas izaugsmi un jaunas kvalitatīvas darbvietas; norāda, ka ir jāņem vērā katras dalībvalsts individuālās iezīmes, piemēram, pārtikas nozares atšķirības; līdzīgi uzsver arī to, ka īpaša uzmanība būtu jāvelta kultūras mantojumam un reliģijas tūrismam, lai nodrošinātu to veicināšanu;

11.    pauž nožēlu par to, ka pamatprogrammā „Radošā Eiropa” ietvertais banku garantiju fonds ir saskāries ar ievērojamu kavēšanos un tā darbības uzsākšana ir atlikta uz 2016. gadu, lai gan kultūras un radošā nozare, jo īpaši MVU, jau sen cieš no kredītresursu trūkuma, jo īpaši sakarā ar to, ka bankas ļoti bieži pieprasa finanšu garantijas; prasa palielināt ekonomiskos resursus, kas veicina attīstības, darbības un finanšu garantijas līdzekļus, lai sniegtu efektīvu atbalstu kultūras un radošajai nozarei;

12.    norāda, ka līdz šim nav bijusi pieejama tāda statistika par kultūru Eiropā, kas sniegtu datus par kultūras nozaru uzņēmumiem, bezdarbu šajās nozarēs, ārējo tirdzniecību ar kultūras precēm, līdzdalību kultūras jomā un citus statistikas datus par kultūru, tādējādi būtiski ietekmējot tādu īpaši pielāgotu stratēģiju izstrādi un īstenošanu, kas risinātu ievērojamos problēmjautājumus, kas saistīti ar daudzveidīgo Eiropas kultūru;

13.    norāda, ka sociālais dempings ir kļuvis par plaši izplatītu un problemātisku parādību, jo īpaši saistībā ar pašreizējo liberalizācijas procesu, kā arī personu brīvu pārvietošanos un preču brīvu apriti visā ES teritorijā; norāda, ka ražošanas nodošana ārpakalpojumā valstīm, kurās darba tiesību akti ir mazāk stingri un darbaspēka izmaksas ir zemākas, ir būtiska problēma, kas rada darba tirgus traucējumus; norāda, ka šajā sakarībā ir nepieciešams novērst sociālo dempingu;

14.    uzsver to, ka sakarā ar preču brīvu apriti un personu brīvu pārvietošanos dažādu dalībvalstu uzņēmumu īstenotās transporta darbības ir kļuvušas ievērojami starptautiskākas; norāda, ka nelegāla kabotāža ļauj uzņēmumiem darboties negodīgas konkurences apstākļos, proti, tie sniedz identiskus pakalpojumus kādā dalībvalstī, ļaunprātīgi izmantojot atšķirīgās sociālās un darbaspēka izmaksas savā izcelsmes valstī; uzsver, ka pret šo parādību ir jācīnās;

15.    pauž bažas par to, ka sievietēm draud diskriminācija darba tirgū gan attiecībā uz nodarbinātības pieejamību, gan personiskās darbības veikšanu; norāda, ka ir jāvēršas pret jebkāda veida diskrimināciju darba vietā un jo īpaši pret jebkāda veida „stikla griestiem”, kas var liegt sievietēm attīstīt savu karjeru; uzsver arī to, ka ir jācīnās pret sieviešu nelegālu nodarbinātību un viņu nodarbināšanu „neredzamos” vai fiktīvu uzņēmumu amatos, faktiski neiesaistoties darba veikšanā;

16.    pauž dziļas bažas par satraucošo bezdarba līmeni un uzskata, ka ir būtiski cīnīties pret augstajiem bezdarba rādītājiem, jo īpaši attiecībā uz jauniešu bezdarbu; nosoda visus ES tiesību aktus, kas rada administratīvu slogu un citus birokrātiskus šķēršļus MVU, kuri ir galvenais nodarbinātības un darbvietu izveides avots; uzsver, ka būtu jāvelta lielāka uzmanība MVU atbalstam, kuri ir galvenais nodarbinātības avots Eiropā;

17.    uzsver nepieciešamību nodrošināt atbilstīgas minimālo ienākumu sistēmas, lai sasniegtu lielāku sociālo konverģenci starp dalībvalstīm un sekmētu nabadzības samazināšanu;

18.    uzskata, ka vislabākais izaugsmes veicināšanas un nodarbinātības palielināšanas veids ir samazināt darbaspēka aplikšanu ar nodokļiem; stingri vēršas pret piespiedu taupības pasākumiem, ko ES piemēro dalībvalstīm un kas rada spiedienu uz darba samaksu un darba tirgu;

19.    pauž bažas par prasmju neatbilstību, kas liedz jauniešiem veidot savu nākotni, tādējādi vienlaicīgi pastāvīga prasmju trūkuma dēļ visā kontinentā tūkstošos amata vietu trūkst darbinieku; uzskata, ka ir jāapsver jauna pieeja, kura vairāk koncentrējas uz tādu profesiju un prasmju mācīšanu, kas vajadzīgas katras konkrētās dalībvalsts ekonomikā;

20.    uzsver to, ka finanšu krīze ir smagi skārusi publiskos ieguldījumus; norāda, ka laikposmā no 2008. gada līdz 2013. gadam krīzes rezultātā tie kopumā samazinājās par 20 % reālā izteiksmē un par 60 % — vissmagāk skartajās dalībvalstīs; pauž nopietnas bažas par jautājumu saistībā ar ES nesamaksātajiem rēķiniem (no 2011. līdz 2012. gadam — EUR 11 miljardi; no 2012. līdz 2013. gadam — EUR 16 miljardi, bet no 2013. līdz 2014. gadam — līdz pat EUR 23,4 miljardi) un par kavēšanos darba programmu īstenošanā un uzskata, ka šī neskaidrā situācija var radīt problēmas iedzīvotājiem un dažiem uzņēmumiem; pauž bažas par būtisko neatbilstību starp Komisijas paredzēto mērķi uzlabot Eiropas strukturālo un investīciju fondu darbības rādītājus, nodrošinot jūtamākus rezultātus, un pašreizējo situāciju;

21.    prasa Komisijai palielināt pārredzamību tirdzniecības sarunās, kurām ir tieša ietekme uz iedzīvotājiem un publiskajiem dienestiem; atzinīgi vērtē lēmumu atcelt klasificētas informācijas statusu sarunu dokumentiem saistībā ar transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību (TTIP) un norāda, ka identiska procedūra būtu jāievēro attiecībā uz citiem daudzpusējiem un divpusējiem nolīgumiem, piemēram, pakalpojumu tirdzniecības nolīgumu (TiSA) vai ieguldījumu nolīgumiem ar Japānu, Vjetnamu un Ķīnu;

22.    uzskata, ka nolūkā palielināt pilsoņu līdzdalību būtu jāievieš tiešās demokrātijas veids, kuru īstenojot, pilsoņi tieši pieņem ar Kopienu saistītus lēmumus; atgādina savu viedokli par to, ka šādi pasākumi demokrātiskā sabiedrībā ir absolūti nepieciešami, jo tie ļauj nodrošināt tiesiskumu, brīvību un līdzdalību;

23.    uzsver, ka ir svarīgi, lai jebkurš jauns līgums vai grozījumi spēkā esošajos līgumos tiktu nodoti izskatīšanai tautām, organizējot brīvu un taisnīgu tautas nobalsošanu dalībvalstīs;

24.    uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

 

Juridisks paziņojums - Privātuma politika