REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Parlamenta prioritātēm Komisijas 2015. gada darba programmai
12.1.2015 - (2014/2829(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 37. panta 3. punktu un Pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Komisijas attiecībām
Gabriele Zimmer GUE/NGL grupas vārdā
B8‑0039/2015
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Parlamenta prioritātēm Komisijas 2015. gada darba programmai
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu par Komisijas 2015. gada darba programmu (COM(2014)0910),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Komisijas attiecību pamatnolīgumu[1], it īpaši tā IV pielikumu,
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu par investīciju plānu Eiropai (COM(2014)0903),
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu par ekonomikas pārvaldības pārskatu – Ziņojumu par regulu (EK) Nr. 1173/2011, 1174/2011, 1175/2011, 1176/2011, 1177/2011, 472/2013 un 473/2013 piemērošanu (COM(2014) 905),
– ņemot vērā 2014. gada 18. decembra sanāksmē pieņemtos Eiropadomes secinājumus,
– ņemot vērā Reglamenta 37. panta 3. punktu,
A. tā kā ES turpina cīņu ar kopš tās izveidošanas dziļāko ekonomisko un sociālo krīzi ar stagnējošām ekonomikām un deflācijas riska draudiem, augstu bezdarbu, sarūkošām sociālajām darba tiesībām, kā arī pieaugošu sociālu un ekonomisku nevienlīdzību, kas ES nostāda līdz šim nepieredzētu problēmu priekšā;
B. tā kā daudzi patlaban esošās krīzes cēloņi sakņojas euro ieviešanā, jo tam ir būtiski arhitektoniskā veidojuma trūkumi, kas retrospektīvi liecina, ka tas nav piemērots paredzētajam mērķim; uzskata, ka pie trūkumiem pieskaitāms kontroles trūkums, kad simtiem miljardu euro aizplūda no t.s. centrālajām kodola valstīm uz ES perifēriju, prognozēšanas trūkums, jo nebija izveidotas korekcijas struktūras cīņai ar zaudējumiem, ko radīja šāda pēkšņa un masīva valūtas transnacionāla kustība; tā kā par euro izveidei piemītošajiem trūkumiem līdzatbildīgas ir visas dalībvalstis, parādu slogs, ko radījuši šie trūkumi, ir ārkārtīgi nesamērīgs un dažas valstis no tiem ir bijušas ieguvējas, savukārt citas nokļuvušas nopietnā depresijā; tā kā šie būtiskie trūkumi un nelīdzsvarotība ir jānovērš;
C. tā kā ES iestādes valstu budžetiem nosaka papildu ierobežojumus; tā kā šāda politika izraisa pieaugošu bezdarbu, lielus algu samazinājumus, palielina pensionēšanās vecumu, ierobežo publiskos izdevumus tādās jomās kā izglītība un veselība un mazina pieprasījumu, vienlaikus paverot ceļu radikālas liberalizācijas programmas ieviešanai, tādējādi radot apstākļus, kas saasina patlaban esošo ekonomisko un sociālo krīzi;
D. tā kā septiņus gadus pēc finansiālās krīzes izcelšanās finanšu sektora regulējums joprojām nav pietiekams, un par spīti ECB nesen veiktajam stresa testam saglabājas „zombiju” banku saglabāšanās risks, kas traucē kredīta plūsmas uz uzņēmumiem un mājsaimniecībām;
E. tā kā diskusijas par t.s. kapitāla tirgu savienību parāda, ka finanšu tirgus lobijs ir spēcīgāks nekā jebkad agrāk, jo tas cenšas iespējami paplašināt tā rīcības brīvību un atkal gūst peļņu, atdzīvinot tirgu tādiem toksiskiem produktiem kā ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri;
F. tā kā tādi pieņemtie tiesiskās aizsardzības līdzekļi kā tiesību aktu kopums par ekonomikas pārvaldību suverēni un demokrātiski ievēlētajām dalībvalstu valdībām pastāvīgi liedz politikas izvēles iespējas, bet Eiropas tautām, tostarp valstu parlamentiem, liedz demokrātisko kontroli un nosaka pastāvīgu taupības režīmu, kas Eiropu ved ilgstošā ekonomiskā depresijā;
G. tā kā nodokļu sistēmas izveidotas tā, ka rada priekšrocības lielajiem uzņēmumiem un nevis vienkāršajiem iedzīvotājiem; tā kā taupības pasākumi un stingra fiskālā disciplīna, kā arī valdības ieņēmumu ievērojama samazināšanās, izvairoties no nodokļiem, un nodokļu nemaksāšana dalībvalstu budžetiem rada papildu slogu un kaitē Savienības nodokļu maksātāju un darba ņēmēju interesēm;
H. tā kā izvirzās svarīgs jautājums par sociālo taisnīgumu, ņemot vērā, ka laikā, kad Eiropas iedzīvotāji neglābjami cieš no pilnīgi likumīgām taupības programmām un neoliberālām strukturālām reformām, slepeniem nolīgumiem par nodokļiem, vispārējas izvairīšanās no nodokļiem un pelņas izvešanas uz nodokļu oāzēm;
I. norāda, ka skandāls ap Komisijas priekšsēdētāja lomu Luksemburgā saistībā ar nodokļu apiešanas shēmām samazina uzticamību Komisijai, jo īpaši attiecībā uz tās pasludināto mērķi apkarot nodokļu oāzes, izvairīšanos no nodokļiem, krāpšanu nodokļu jomā un apņēmību atbalstīt godīgu nodokļus sistēmu, kurā dod ieguldījumu visi sabiedrības slāņi;
J. tā kā klimata krīze visā pasaulē turpina apdraudēt sabiedrības stabilitāti, veselību un iztiku, kā arī dzīvnieku veselību un bioloģisko daudzveidību; tā kā ES politika klimata jomā nav sekmīga un reālo nepieciešamību mainīt ražošanas sistēmu tāpēc pilnīgi aizēno vēlme paaugstināt Savienības konkurētspēju pasaules tirgū;
K. tā kā tāpēc šīs politikas nav devušas iespējas atjaunot ilgstpējīgu un iekļaujošu ekonomiku, kas Eiropas Savienībā var nodrošināt pienācīgas darbvietas miljoniem bez darba palikušo vai daļēji nodarbināto cilvēku, nepiemērotās politikas iedzīvotājos radījušas dziļu neticību ES spējām sniegt atbildes uz jautājumiem, ar kuriem tie saskaras savā ikdienas dzīvē;
L. tā kā iedzīvotāju ticības atjaunošanai ES un tādējādi Savienības ilgstošai pastāvēšanai ir pilnīgi nepieciešama labāka ES pārredzamība, atklātums un demokratizācija, kā arī iedzīvotāju plašāka līdzdalība Savienības nākotnes veidošanā;
M. norāda, ka ir būtiski jāpārveido Komisijas patlaban īstenotās politikas virzieni tā, lai tiktu stiprināti ES un dalībvalstu pūliņi panākt ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, pilnīgu nodarbinātību, apkarot nabadzību, sociālo atstumtību un ienākumu nevienlīdzību,
1. DAĻA
1. pauž dziļu neapmierinātību par to, ka Komisijas 2015. gada darba programmā nav iekļauti iepriekšējā pilnvaru termiņa laikā izstrādātie un apspriestie tiesību aktu priekšlikumi;
2. stingri nosoda Komisijas darbības politiskās pārtrauktības principu, jo tas pilnībā ierobežo Eiropas Parlamenta kā likumdevēja tiesības; pieprasa, lai lēmums atsaukt tiesību aktu būtu lēmuma pieņemšanas procedūras rezultāts; stingri iebilst pret ierosinājumu atsaukt priekšlikumu par maternitātes atvaļinājumu, atkritumu jomas tiesību aktu kopumu, tiesību aktu kopuma pārskatīšanu tīra gaisa politikas jomā un aprites ekonomikas iniciatīvu, kas tika identificēti par būtiski svarīgiem ilgtspējīgai izaugsmei un ES iedzīvotāju labklājībai un veselībai;
3. pauž dziļu nožēlu par Komisijas nesen notikušo mēģinājumu iejaukties valsts līmeņa vēlēšanās Grieķijā; pieprasa, lai Komisija atturētos no iejaukšanās dalībvalstu demokrātiskajos procesos;
4. pauž nožēlu, ka, neraugoties uz solījumiem sadaļā „Jauns sākums”, Komisijas darba programma būtībā ir neveiksmīgo fiskālās konsolidācijas, strukturālo reformu un deregulācijas politiku turpinājums;
5. tāpēc uzskata, ka darba programmā nav iekļautas tādas svarīgākās problēmas, ar kurām patlaban saskaras ES, kā ekonomikas stagnācija, deflācijas risks, augsts bezdarbs, sociālo un darba tiesību ierobežošana, pieaugošā sociāli ekonomiskā nevienlīdzība un augsts publiskā parāda un ārējā parāda līmenis; uzsver, ka ekonomisko, sociālo, klimata un politisko krīzi iespējams pārvarēt tikai ar radikāli jaunu politiku, kuras visu virzienu centrā ir nevis finanšu tirgu intereses, bet cilvēki, dzīvnieki un vide;
6. kritizē darba programmas svarīgāko elementu — tās ierosināto investīciju plānu — kā pilnīgi nepiemērotu ieguldījumu veicināšanai, jo tam ir konceptuāls trūkums tāpēc, ka ierosina peļņas privatizāciju un risku socializāciju, un tajā nav paredzēti finansiālie resursi, kas nepieciešami milzīgā pieprasījuma un investīciju nepietiekamības novēršanai ES; uzsver arī nepieciešamību kvalitatīvas un sociāli līdzsvarotas izaugsmes stimulēšanai Eiropas Stratēģisko investīciju fonda vietā izveidot stipru un spēcīgu Eiropas ilgtspējīgas attīstības, nodarbinātības un sociālās integrācijas ieguldījumu programmu;
7. izsaka dziļu nožēlu par to, ka darba programmā nav sociālās un vides dimensijas; pauž nožēlu arī par to, ka nav kultūras, jaunatnes un izglītības politiku; uzsver, ka taupības pasākumi apdraud sabiedriskos pakalpojumus un mazina izglītības un apmācības ietekmi uz ekonomikas atspirgšanu; atgādina, ka cīņā ar bezdarbu, nabadzību un nevienlīdzību augstai prioritātei jābūt atbalstam radošajām profesijām un nozarēm, kā arī mūžizglītībai;
8. uzsver, ka valsts un ārējā parāda līmenis ES perifērās valstīs ir viens no augstākajiem pasaulē, kas liecina par integrācijas procesa asimetriskumu; atgādina, ka šis parāds lielā mērā radies to finanšu institūciju glābšanas pasākumos, kuras, pateicoties atbilstoša regulējuma un ekonomikas demokrātiskās kontroles neesamībai, pirms tam iesaistījušās ļaunprātīgās un spekulatīvās darbībās; nosoda to, ka taupības pasākumi noteikti saistībā ar valsts parādu un to sekas ir nabadzības pieaugums, sociālo pamattiesību un cilvēktiesību pārkāpumi un parāda palielināšanās; uzskata, ka ir nepieciešami kā neatliekams un elementāra taisnīguma jautājums jāsamazina parāda slogs, to pārskatot (restrukturizējot un būtiski samazinot) un pazeminot līdz ilgtspējīgiem līmeņiem; aicina Komisiju iesniegt tiesību akta priekšlikumu par aizliegumu bankām konfiscēt īpašumus no krīzes cietušajām privātpersonām;
9. pieprasa Komisijai pārskatīt Normatīvās atbilstības un izpildes programmu (REFIT), lai nodrošinātu, ka labāka regulējuma un vienkāršošanas programmu neizmanto deregulācijai, kas vājina darba ņēmēju sociālo aizsardzību, patērētāju aizsardzību, vides standartus, dzīvnieku labturības standartus un sociālo dialogu;
10. pieprasa, lai Komisija un dalībvalstis izrādītu reālu politisku apņēmību aplikt ar nodokļiem saražotās produkcijas faktiskos īpašniekus un izstrādāt visaptverošu stratēģiju ar konkrētiem un iedarbīgiem juridiskiem pasākumiem, kas jo īpaši vērsti uz starptautisku uzņēmumu darbību, daudznacionālas peļņas novirzīšanu, grupas savstarpējiem darījumiem, kā arī ārzonas uzņēmumu un nodokļu oāžu aizliegšanu un uzņēmuma nodokļa minimālo likmju noteikšanu;
11. mudina Komisiju nodrošināt, ka visiem turpmākajiem tiesību aktiem, jo īpaši tiesību aktu kopumiem, kas attiecas uz ekonomisko pārvaldību, imigrācijas politiku un liela mēroga datu vākšanas, apstrādes, pārraides un glabāšanas ES programmām, veic sociālo tiesību un pamattiesību ietekmes novērtējumu un to saskanības ar pamattiesībām ex‑ante novērtējumu;
2. DAĻA
KOMISIJAS 2015. GADA DARBA PROGRAMMAS POLITISKĀS NOSTĀDNES KONKRĒTĀS NOZARĒS
Jauna sociāli līdzsvarota nodarbinātības, izaugsmes un ieguldījumu politika
12. uzsver, ka pašreizējā ekonomikas un sociālā krīze radusies arī Komisijas neoliberālās politikas dēļ, kura sekmē finanšu tirgu deregulāciju, preču un pakalpojumu tirgu liberalizāciju un aizvien pieaugošu ekonomikas finansializāciju, kā arī publisko investīciju samazināšanos un aizvien lielāku darba tirgus deregulāciju; aicina Komisiju mainīt šo praksi;
13. aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu par ES pievienošanos Eiropas Sociālajai Hartai kā pirmo soli, lai panāktu labāku sociālo un strādājošo interešu līdzsvaru ar ekonomiskajām interesēm;
14. aicina Komisiju kvalitatīvas un sociāli līdzsvarotas izaugsmes stimulēšanai Eiropas Stratēģisko investīciju fonda vietā izveidot stipru un spēcīgu Eiropas ilgtspējīgas attīstības, nodarbinātības un sociālās integrācijas ieguldījumu programmu;
15. aicina Komisiju pārskatīt noteikumus par valsts atbalstu, lai dotu iespējas valsts intervencei paplašināt sociālos un vides projektus un sniegt palīdzību grūtībās nonākušiem MVU un nozarēm, dodot ieguldījumu to ražošanas jaudu rekonstrukcijā, kas smagi cietuši krīzē;
16. aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) vidēja termiņa pārskatam, kurā patiesi atspoguļotas ilgtspējīgai, kvalitatīvai un sociāli līdzsvarotai izaugsmei nepieciešamās prioritātes;
17. uzsver, ka reģionālā politika ir neaizstājams instruments ekonomiskās un sociālās kohēzijas veicināšanai, un tās galvenais mērķis ir reģionālo atšķirību samazināšana, reālas konverģences veicināšana un izaugsmes un nodarbinātības atbalstīšana; uzsver, ka ir jāturpina un jānostiprina kohēzijas politika un ka tai noteikti jāpaliek neatkarīgai politikai, nodrošinot ilgtspējīgu attīstību (ekonomisko, sociālo, vides un teritoriālo) un atšķirību mazināšanu starp reģioniem un nabadzīgāko reģionu atpalicības mazināšanu;
18. noraida Komisijas pieeju par kohēzijas politikas pakārtošanu Eiropas ekonomiskajai pārvaldībai, kā arī makroekonomisko nosacījumu izmantošanu Stabilitātes un izaugsmes paktā kā prasību piekļuvei kohēzijas politikai un reģionālās attīstības fondiem; uzstāj, ka kohēzijas politika nebūtu jāizmanto kā finansiālas sodīšanas instruments;
19. uzskata, ka pašreizējais ES finansējums un pašreizējie ES finanšu resursi kohēzijas politikai ir nepietiekami uzdevumu veikšanai, lai panāktu patiesu konverģenci, mazinātu reģionālās atšķirības, augsto bezdarba līmeni, ienākumu nevienlīdzību un nabadzību Eiropas Savienībā; norāda, ka ir jāpalielina ES budžets kohēzijas politikas jomā; izsaka dziļas bažas par 2014-2020 kohēzijas politikas īstenošanas kavēšanos, kā arī par maksājumu kavēšanos saskaņā ar 2007-2013 kohēzijas politiku;
Digitālās jomas politika, kas aizsargā iedzīvotāju intereses un tiesības
20. atzinīgi novērtē Komisijas izvirzīto mērķi atrasties digitālās revolūcijas priekšgalā; tomēr uzsver, ka šīs ES politikas centrā jābūt interneta publiskai pieejamībai un neitralitātes principam;
21. norāda, ka iedzīvotāju uzticēšanās internetam ir atkarīga no digitālās sabiedrības un ekonomikas panākumiem; uzskata par svarīgu kiberdrošību, īpaši attiecībā uz nepilngadīgajiem, bet iedzīvotājiem tikpat svarīga ir arī brīvība no aizdomām; aicina Komisiju un dalībvalstis tāpēc nodrošināt privātuma un privāto datu aizsardzību internetā gan no publiskajām, gan privātajām struktūrām;
22. uzskata, ka, ņemot vērā jau arvien plašāk izplatīto nodarbinātības nedrošību digitālajā ekonomikā, lai nodrošinātu pienācīgus darba apstākļus šajā nozarē, Komisijas kopējā digitālā tirgus stratēģija jāpapildina ar aizsargpasākumiem šajā nozarē;
23. uzskata, ka „taisnīgu darba apstākļu” marķējums uz programmatūras produktiem (piemēram, spēlēm, lietojumprogrammām) varētu būt viens no pirmajiem soļiem šā mērķa sasniegšanai;
24. uzsver, ka paredzētajā intelektuālā īpašuma tiesību reformā jāparedz ne tikai īpašnieku – gan autoru un radošo darbinieku, gan mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju, izdevniecību un izklaides nozares uzņēmumu tiesību aizsardzība, bet jāgarantē arī plaša piekļuves iedzīvotājiem, kā arī jānodrošina, lai netiktu kavēta turpmāka inovācija;
Jauna ilgtspējīga klimata politika un sociāli taisnīga enerģētikas politika
25. uzskata, ka klimata krīze ir novecojušas energoietilpīgas uz peļņas gūšanu vērstas ražošanas sistēmas rezultāts, un klimata pārmaiņu radīto problēmu risinājumu nevar atstāt tikai tirgus ziņā, bet ir nepieciešamas radikālas ražošanas metožu un patēriņa izmaiņas; aicina Komisiju pārskatīt klimata politiku un klimata pārmaiņu politiku iekļaut visos tās politiku virzienos;
26. pauž nožēlu par līdz šīm vērojamo Komisijas ambīciju trūkumu attiecībā uz saistošiem mērķiem; uzskata, ka nekavējoties jāpaaugstina klimata ambīcijas, lai Eiropas Savienība saglabātu līdera pozīcijas klimata pārmaiņu sarunās, tikta veicināta zaļo darbavietu radīšana tiktu dota godīga pienesuma daļa globālā rīcībā, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas;
27. ņem vērā solījumu līdz 2015. gada beigām iesniegt tiesību aktu priekšlikumus par 2030 klimata un enerģētikas paketes īstenošanu; atgādina priekšsēdētājam Junkeram viņa apņemšanos īstenot 30% energoefektivitātes mērķi;
28. pieprasa Komisijai noteikt saistošus ilgtspējas kritērijus energoresursu un biomasas lietojumiem; prasa Komisijai arī iesniegt priekšlikumus par intensīvas dzīvnieku audzēšanas radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, jo tām ir daudz lielāka ietekme uz klimata pārmaiņām nekā pārējām siltumnīcefekta gāzēm;
29. pieņem zināšanai Komisijas nodomu ES enerģētikas politiku reformēt un reorganizēt par jaunu Eiropas Enerģētikas kopienu, lai nodrošinātu energonesēju piegādes, samazinātu atkarību no trešām valstīm, uzlabotu patērētāju līdzdalību, paaugstinātu energoefektivitāti un samazinātu enerģijas patēriņu, virzīties uz kooperatīvu starptautisku enerģētikas arhitektūru, kurā iekļauta Krievija, un veicinātu pētniecību un inovācijas enerģētikas jomā; šajā sakarībā pieprasa, ka ES enerģētikas politikai visiem jānodrošina piekļuve enerģijai, jādod ieguldījums visiem patērētājiem pieejamas enerģijas cenas veidošanā, jānostiprina valsts kontrole un regulējums šajā nozarē un jādod ieguldījums ar enerģētiku saistīto konfliktu mierīgā atrisināšanā;
30. pieprasa Komisijai arī lielāku uzmanību pievērst enerģētiskās nabadzības problēmai, sagatavojot Enerģētikas Savienības stratēģiskos pamatprincipus;
31. uzsver svarīgo nozīmi, kāda ir ambiciozajiem stratēģiskās politikas pasākumiem un ievērojamajiem ieguldījumiem, ko vada publiskais sektors, lai dotu stingru atbalstu atjaunojamo enerģijas avotu attīstīšanai un energoefektivitātes paaugstināšanai, kā arī nepieciešamībai atbalstīt decentralizēto energoapgādes sistēmu izveidošanu, lai nodrošinātu elektroenerģijas apgādi un novērstu transportēšanas zudumus; uzsver, ka jāpastiprina finansējums pētījumiem mazoglekļa tehnoloģiju jomā, sadales tīklu modernizācijai un enerģijas akumulācijai;
32. piekrīt Komisijai, ka ir svarīgi izbeigt dalībvalstu atrautībai no gāzes un elektroenerģijas pārvades Eiropas tīkliem, un uzskata, ka ES prioritārs jautājums ir palīdzība vismazāk aizsargātajām valstīm diversificēt savus energoavotu piegādes maršrutus; aicina uz ilgtspējīgu enerģijas ģenerāciju, kas tajā pašā laikā dalībvalstīm nodrošina iespējas sasniegt ES mērķus enerģētikas jomā atbilstoši to apstākļu īpatnībām;
Sociāli un ekonomiski līdzsvarots iekšējais tirgus ar spēcīgāku industriālo bāzi
33. ir ārkārtīgi nobažījies par to, ka Komisija aizstāv sekurizācijas atdzīvināšanu, izmantojot Kapitāla tirgu savienību; atgādina Komisijai, ka no finanšu tirgus deregulācijas finanšu nozare ir guvusi milzīgas priekšrocības, un ir viena no galvenajiem ekonomiskās krīzes cēloņiem; atkārtoti pieprasa radikāli sašaurināt finanšu sektoru, lai atdzīvinātu reālās ekonomikas kreditēšanu ar banku tradicionāliem kredītiem un izbeigtu taupības pasākumus, kas kavē investīciju pieprasījumu, un nodrošināt banku sektora demokrātisku pārraudzību un kontroli;
34. izsaka nožēlu par Direktīvas par darba ņēmēju norīkošanu darbā tendenciozo pārskatīšanu, kas uzskatāma par iekšējā tirgus padziļināšanas pasākumu, nevis par direktīvu darba ņēmēju apstākļu aizsardzībai; aicina izstrādāt politiku darba ņēmēju tiesību patiesai aizsardzībai pret sociālo dempingu;
35. atkārtoti uzsver kāda ir smagās un vieglās rūpniecības attīstībai visās dalībvalstīs, lai nodrošinātu, ka tiek sasniegts ES mērķis 20 % IKP radīt ar rūpniecisku ražošanu; norāda, ka rūpniecības produkcija ir 80 % no ES eksporta kopējā apjoma un ka tā svarīgs tehnisko zināšanu un augti kvalificēta darbaspēka avots; norāda, ka krīzes rezultātā daudzās dalībvalstīs rūpniecības produkcijas apjoms ir samazinājies par vairāk nekā 20 %, ka krīzē ir smagi cietušas vairākas nozares un ka ilgtspējīgai darbojošos jaunu ražošanas jaudu izveidošanai ir vajadzīga jauna rūpniecības politika;
36. atkārtoti pauž savu nostāju, ka patlaban spēkā esošo konkurences noteikumu dēļ īpaši cieš tādas stratēģiskas nozares kā tērauda ražošana, izejvielu ieguve un būvniecība, un tie nenodrošina šo nozaru attīstībai labvēlīgu vidi; atgādina Komisijas par mērķi 20 % IKP radīt ar rūpniecisku ražošanu;
37. norāda, ka ir ļoti svarīgi sniegt lielāku atbalstu mikrouzņēmumiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un kooperatīviem, jo īpaši, lai nostiprinātu to darbību stabilā uzņēmējdarbības vidē, mazinātu lielo uzņēmumu un konglomerātu ieņemtā tirgus dominējošā stāvokļa nelabvēlīgo ietekmi un mikrouzņēmumiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un kooperatīviem palīdzētu izveidoties un augt;
38. aicina uz reģionāli līdzsvarotu pieeju rūpniecības politikai, lai visās dalībvalstīs un reģionos izveidotu diversificētu rūpnieciskās ražošanas bāzi, kas ir ļoti svarīga augsta nodarbinātības līmeņa un aktivitātes garantēšanai visā ES;
Demokrātiska ekonomiskā un monetārā politika
39. noteikti uzskata, ka Eiropas Monetārās savienības ekonomiskā pārvaldība ir nedemokrātiska;
40. pieprasa patlaban esošo Stabilitātes un izaugsmes paktu aizstāt ar Nodarbinātības un attīstības paktu, kura pamatā ir sociālie kritēriji un kad dod labumu visiem ES iedzīvotājiem;
41. aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt ar ECB intervenci papildinātu atbalsta programmu valstīm, kurās bijusi SVF, Komisijas un ECB trijotnes intervence, ja tās suverēni pieņemtu lēmumu par to, ka to palikšana euro zonā kļuvusi ilgtnespējīga un nepanesama, sarunās par izstāšanos no šīs valūtas piešķirt adekvātu kompensāciju par tās radītajiem zaudējumiem;
42. aicina sasaukt starpvaldību konferenci ar mērķi atcelt fiskālo konsolidāciju (Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomikas un monetārajā savienībā) un atbalsta tā nekavējošu apturēšanu līdz šai konferencei;
43. aicina Komisiju beidzot atzīt, ka ekonomiskās pārvaldības metodes ir pilnībā izgāzušās, un atsākt ekonomiski un sociāli līdzsvarotu izaugsmi, tāpēc atkārtoti pieprasa radikāli pārskatīt sešu tiesību aktu kopumu un divu tiesību aktu kopumu un tos aizstāt ar tālejošiem un sociāli līdzsvarotiem fiskālās stimulēšanas pasākumiem;
44. uzskata, ka tiesību akti par Banku savienību kalpo tikai lielkapitāla interesēm ES un pārkāpj demokrātiskos pamatprincipus; aizstāv Banku savienības tiesību aktu atcelšanu un nepieciešamību nodrošināt banku sistēmas demokrātisku publisku kontroli;
45. aizstāv dziļas ECB mandāta un statūtu izmaiņas, kas izbeidz tās šķietamo autonomiju, nodrošina tās politisku un demokrātisku kontroli no dalībvalstu puses un līdztiesīgi, dalībvalstīm atdod atpakaļ tiesības pieņemt lēmumus būtiskos ekonomiskas jautājumos, ieskaitot arī to monetārās politikas kontroli; bez tam aizstāv iespēju pavērt ceļu ECB pārveidošanai par galējo līdzekļu aizdevēju, kas darbojas kā parasta centrālā banka, kura stimulē deflācijas un recesijas laikos stimulē ekonomiku; šādā kontekstā uzstāj, ka ECB un EIB veic reālās ekonomikas atbalstam tiešu publisko investīciju finansēšanu, nevis rada jaunus aktīvu cenu burbuļus;
46. pieprasa Komisijai veikt dažādu ekonomiskās pārvaldības pasākumu, tostarp trijotnes pieprasīto makroekonomikas korekciju programmu padziļinātu un pārredzamu novērtēšanu, un atgādina par ne tikai kritisko ekonomistu, bet arī pašu trijotnes locekļu paustajiem kritiskajiem viedokļiem; atkārto aicinājumu nekavējoties likvidēt trijotnes sistēmu;
47. nosoda un aicina nekavējoties izbeigt netaisnīgās nodokļu politikas, tostarp netaisnīgos un regresīvos ūdens nodokļus, kas dalībvalstīs noteikti saskaņā ar fiskālās korekcijas programmām un jo īpaši trijotnes uzraudzībā, un pārkāpj nodokļu noteikšanas proporcionālas vienlīdzības un progresivitātes principu, jo tam īpaši nelabvēlīga ietekme uz mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem;
48. pauž nožēlu par Komisijas izmantoto īstermiņa pamatojumu un puspasākumu pieeju jaunatnes bezdarba jautājumā; aicina Komisiju iejaukties, lai ietekmētu jaunatnes bezdarbu veicinošos ilgtermiņa faktorus, liekot stingru uzsvaru uz ilgtspējīgu kvalitatīvu darbavietu izveidošanu gados jauniem cilvēkiem, tostarp izmantojot stingru ar tiesībām pamatotu pieeju;
Jauna taisnīga tirdzniecības politika
49. pauž dziļas bažas par Komisijas vispārējo pieeju ES starptautiskās tirdzniecības politikai, jo īpaši par tās nesaskaņotību ar tādiem svarīgiem mērķiem kā darbavietu radīšana, nabadzības novēršana, ekonomikas ilgtspējas nodrošināšana, spekulācijas īpaši spekulācijas ar pārtiku, ierobežošana, sabiedrības veselības aizsardzība, dzīvnieku labturība, ilgtspējīga lauksaimniecība un vide, kultūra daudzveidības nodrošināšana;
50. noraida ļoti plašos sarunu mandātus, ko Padome devusi Komisijai sarunām par tādiem visaptverošiem brīvās tirdzniecības līgumiem (FTA) kā Transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerība (TTIP), visaptveroši ekonomikas un tirdzniecības nolīgumi (CETA) un pakalpojumu tirdzniecības nolīgumi (TISA), kas inter alia nopietni apdraud pārtikas drošību un suverenitāti, darbavietas, sabiedrības veselību un sabiedriskos pakalpojumus, un kas dod iespējas tajos iekļaut ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanu (ISDS) ar visām no šā mehānisma izrietošajām negatīvajām sekām; pieprasa Komisijai 2015. gadā šīs sarunas izbeigt un pārorientēties uz ES starptautiskiem tirdzniecības nolīgumiem;
51. atgādina, ka Komisijas pasūtītajos ietekmes pētījumos, jo īpaši par TTIP, TISA un CETA, kuros solīts darbs un labklājība visiem, ir nopietnas nepilnības un tie nav ticami, jo tajos izmantoti novecojuši ekonomiskie modeļi; aicina Komisiju izmantot ticamākus ekonomiskos modeļus un pārbaudīt rezultātus tiem FTA, kas jau stājušies spēkā, un salīdzināt ar attiecīgajiem ietekmes novērtējumiem;
52. uzsver, ka ikvienam FTA jāatbilst nosacījumam, ka esošajā līmenī tiek saglabāts darba, vides un sociālo tiesību regulējums, publiskā iepirkuma un publiskas intereses pakalpojumu sniegšanas aizsargpasākumi, tostarp valstu tiesības nākotnē šajos jautājumos noteikt augstākus standartus; pieprasa no FTA sarunām izslēgt jebkura veida ISDS, lai saglabātu minēto regulējumu demokrātisko kontroli;
53. noraida starptautiskās tirdzniecības darījumu slepenību un aicina Komisiju publiskot visus sarunu dokumentus, tos darot pieejamus deputātiem un visiem interesentiem; aicina uz publisku un demokrātisku apspriešanu ar visām ieinteresētajām pusēm, jo īpaši arodbiedrībām un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, lai nodrošinātu Komisijas brīvās tirdzniecības dienaskārtības pienācīgu uzraudzību;
54. uzskata, ka jaunu brīvās tirdzniecības nolīgumu noslēgšanas paātrināšana ir vērsta uz to, lai izvairītos no reāliem risinājumiem krīzes izbeigšanai, piemēram, ekonomisko atšķirību mazināšanai ES iekšienē, korporāciju un investoru ļaunprātīgu darbību ierobežošanai, publiskā parāda auditam un samazināšanai un nepieciešamajai cīņai pret nodokļu nemaksāšanu un izvairīšanos no nodokļiem;
55. atgādina, ka ievērojot dalībvalstu un Parlamenta nostāju, Komisija piekrita „kultūras izņēmuma” principam, saskaņā ar kuru kultūrai jāparedz no citiem komerciālajiem produktiem atšķirīgs režīms, un kultūras preces un pakalpojumi jāatstāj ārpus sarunām; uzskata, ka tas attiecas uz Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu (AVMS), valsts subsīdijām, raidorganizāciju finanšu saistībām, nodokļiem no pārdotajām kino biļetēm, to kanālu darbību, kuriem ir piešķirts finansējums, lai tie pildītu valsts pasūtījumu, piederošo akciju skaita ierobežojumiem kanālos un tīklos, intelektuālā īpašuma tiesībām un specifiskām sociālās nodrošināšanas sistēmām;
Reāla tiesiskuma un pamattiesību politika
56. aicina Komisiju saskaņā ar Parlamenta nostāju aktīvi virzīt horizontālās direktīvas pieņemšanu par diskriminācijas novēršanu un iesaistīties cīņā pret diskrimināciju, tostarp pret uzbrukumiem romiem, migrantiem, patvēruma meklētājiem un citām neaizsargātām grupām;
57. prasa, lai Komisija novērtētu, kā dalībvalstīs tiek ieviestas valstu romu integrācijas stratēģijas (NRIS) un Padomes ieteikumi par pasākumiem romu pareizai integrācijai, un, ja vajadzīgs, ierosina papildu pasākumus romu efektīvai integrācijai sabiedrībā;
58. aicina Komisiju īstenot Parlamenta rezolūcijas pamattiesību stāvokli ES, tostarp arī Michel, Benova, Gal un Tavares ziņojumus; aicina Komisiju ātri iesniegt pasākumu plāna priekšlikumu attiecībā uz t.s. Kopenhāgenas dilemmu;
59. aicina Komisiju iesniegt dalībvalstīm paredzētu pasākumu plānu apstākļu uzlabošanai ieslodzījuma vietās, īpaši ņemot vērā plaši izplatīto pirmstiesas aizturēšanu, arī ar Eiropas apcietināšanas ordera (EAW) izmantošanu saistītajos gadījumos; aicina Komisiju pilnībā ņemt vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru par apstākļiem cietumos;
60. ir dziļi vīlies par Komisijas bezdarbību attiecībā uz normatīvo pašiniciatīvas ziņojumu par Eiropas apcietināšanas orderi; aicina Komisiju iesniegt jaunu priekšlikumu, kurā ņemts Parlamenta ziņojums par šo jautājumu, īpaši attiecībā uz samērīguma pārbaudēm;
61. pauž nožēlu par to, ka Komisija savās jaunajās iniciatīvās nav iekļāvusi atjauninātu mūsdienu prasībām atbilstošu priekšlikumu par publisku piekļuvi dokumentiem, kurā atspoguļota Parlamenta 2011. gadā panāktā vienošanās pirmajā lasījumā;
62. pauž bažas par Komisijas paziņojumu, ka tā iesniegs Eiropas darba kārtību drošības jautājumos; aicina Komisiju veikt padziļinātu novērtējumu, lai noteiktu ar iekšējo drošību un cīņu pret terorismu un organizēto noziedzību saistītajā jomā jau esošo instrumentu nepieciešamību, samērīgumu un efektivitāti, pirms pieņemt jaunus pasākumus, kas uz to attiecas (piemēram, Pasažieru datu reģistri (PNR) un Triviālo datņu pārsūtīšanas protokols (TFTP));
63. mudina Komisiju reaģēt uz Eiropas Parlamenta izteiktajiem pieprasījumiem attiecībā uz CIP it kā Eiropas valstīs veikto cietumnieku transportu un nelikumīgu turēšanu ieslodzījumā, jo īpaši pēc ASV Senāta ziņojuma par CIP veikto spīdzināšanu;
64. atzinīgi novērtē apņemšanos atkal pievienoties Eiropas Cilvēktiesību tiesai (ECHR); tomēr uzskata, ka Eiropas Savienības Tiesas (ECJ) atzinums par Eiropas Savienības pievienošanos ECHR ir ievērojams cilvēktiesību ierobežojums;
65. atzinīgi novērtē apņemšanos pievienoties jaunajai Sociālajai Hartai;
66. aicina Komisiju pilnībā ievērot Tiesas 2014. gada 8. aprīļa spriedumu apvienotajās lietās C 293/12 un C 594/12; mudina Komisiju šādā kontekstā atteikties ierosināt jebkādus citus pasākumus, kuru pamatā ir visaptveroša datu saglabāšana;
67. uzskata, ka Tiesas spriedums par datu saglabāšanu attiecas uz pasažieru datu reģistrā iekļauto datu vākšanu tiesībaizsardzības nolūkiem; aicina Komisiju tāpēc atsaukt priekšlikumu par ES Pasažieru datu reģistru;
68. aicina Komisiju uzsākt nopietnus centienus iedzīvotāju aizsardzībai pret arvien pieaugošo uzraudzību, ko veic valsts;
Ar cilvēktiesībām pamatota migrācijas politika
69. aicina gaidāmajā ziņojumā par Eiropas politiku migrācijas jomā ieņemt patiesi holistisku pieeju migrācijai ES, iesniedzot priekšlikumus izstrādāt drošus un likumīgus veidus, kā visām sievietēm, vīriešiem un bērniem, kuriem ir vajadzīga aizsardzība, to Eiropā iegūtu tā, lai cilvēkiem ceļā uz Eiropu vairāk nebūtu jāriskē ar dzīvību Vidusjūrā vai tuksnešos;
70. aicina gaidāmajā ziņojumā par Eiropas politiku migrācijas jomā ierosināt jaunus veidus augsti kvalificētu darbinieku legālai migrācijai tā, lai šiem cilvēkiem vairāk nevajadzētu iesaistīties nelegālā nodarbinātībā;
71. asi nosoda patlaban esošajā kopējā Eiropas migrācijas politikā izmantoto pieeju, kas vērsta uz nelikumīgas migrācijas novēršanu un ierobežošanu, tostarp izmantojot aizturēšanu, neņemot vērā, ka arvien pieaug no kara, vajāšanas un klimata katastrofām bēgošo patvēruma meklētāju skaits;
72. pauž nopietnas bažas par Komisijas vēlmi intensificēt sadarbību ar trešām valstīm, lai uzlabotu migrācijas pārvaldību; izsaka bažas par šādu nolīgumu izplatīšanos un padziļināšanos, kā arī paplašināšanu ar tādām trešām valstīm, kurās netiek ievērotas cilvēktiesības, un tas attiecas uz Hartumas procesu un gaidāmo ES-Āfrikas Raga migrācijas ceļa iniciatīvu;
73. norāda, ka ES sadarbība ar trešām valstīm var būt pretrunā vīriešu, sieviešu un bērnu likumīgām tiesībām doties prom no savas valsts; uzskata, ka tādējādi visos migrācijas procesa posmos tiek veicināta migrantu un patvēruma meklētāju cilvēktiesību pārkāpumu palielināšanās;
74. nosoda pieaugošo ES robežu eksternalizāciju, kas tiek slēpta ar attīstības sadarbību; atgādina, ka attīstības palīdzība nedrīkst būt saistīta ar nolīgumu noslēgšanu par atpakaļuzņemšanu, robežu novērošanas metožu izstrādāšanu un izmantošanu un migrantu aizturēšanu;
75. aicina Komisiju sākt esošās Eiropas kopējās patvēruma sistēmas iespējamo pārveidojumu novērtēšanu, tajā ņemot vērā neseno Eiropas Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru un kopēja visā Savienībā spēkā esoša patvēruma statusa nepieciešamību (kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 78. panta 1. punktā);
Mieru mīlošs pasaules mēroga partneris
76. aicina Komisiju un Padomi izstrādāt līdzsvarotu ārpolitiku, kas paplašina ES attiecības ar stratēģiskajiem partneriem attiecīgajās jomās, tostarp ar Vidusjūras baseina valstīm, Krieviju, Ķīnu un jaunajiem globālajiem un reģionālajiem dalībniekiem;
77. neatbalsta nostādnes, saskaņā ar kurām tiek veidota CFSP un CSDP, citiem vārdiem, pilnīgā saskaņā ar NATO un transatlantisko partnerību, starptautisko attiecību tālāku militarizāciju, attaisnojot intervences un atbalstos militārās rūpniecības kompleksu; aicina ievērot starptautiskās tiesības un konfliktu risināšanai atgriezties pie politisko un diplomātisko līdzekļu izmantošanas;
Demokrātisku pārmaiņu Savienība
78. atzinīgi novērtē apņemšanos iesniegt priekšlikumus starpiestāžu nolīgumam par visām ES iestādēm obligātu pārredzamības reģistru, bet atkārtoti norāda uz nepieciešamību paplašināt pārstāvības un piedalīšanās demokrātiju, īstenojot Lisabonas līguma 9. līdz 12. pantu;
Citas politikas prioritātes
Zivsaimniecības politika
79. aicina izveidot tādu decentralizētu kopēju zivsaimniecības politiku (CFP), kas veicina zivsaimniecības nozares modernizāciju un ilgtspējīgu attīstību, nodrošinot tās sociāli ekonomisko dzīvotspēju, resursu ilgtspēju, darbavietu saglabāšanu un izveidošanu un zivsaimniecībā strādājošo dzīves apstākļu uzlabošanu;
80. aicina pieņemt pasākumus zivju sākotnējās pārdošanas cenas un zivsaimniecībā nodarbināto ienākumu paaugstināšanai, subsīdiju vai kompensācijas mehānismus zivsaimniecībā nodarbinātajiem, kas cietuši no atveseļošanas plānu sociālajām un ekonomiskajām ietekmēm, daudzgadu pārvaldības un ekosistēmu aizsardzības pasākumiem;
81. aicina pieņemt pasākumus valstu suverenitātes nodrošināšanai pār dalībvalstu ekskluzīvajām ekonomiskajām zonām un to zivsaimniecības resursiem, ļaujot realizēt tuvpārvaldību; uzskata, ka jāsaglabā divpadsmit jūdžu ekskluzīvās piekļuves zona katras dalībvalsts flotei un ierosina apsvērt iespējas to paplašināt uz blakus esošajām zonām, kas atbilst kontinentālajiem šelfiem;
82. aicina saglabāt jūras vides bioloģisko daudzveidību, nodrošinot labvēlīgus apstākļus zivju populāciju pieaugumam; šajā sakarā atbalsta no zivsaimniecības brīvu zonu izveidošanu teritorijās, kurās ir apdraudēti zivju krājumi un bioloģiskā daudzveidība;
83. atkārtoti pauž uzskatu, ka kopējā zivsaimniecības politikā ir jāatzīst maza apjoma un piekrastes zvejas īpatnības un jāanalizē, ciktāl spēkā esošie instrumenti ir piemēroti nozares vajadzībām, un tie attiecīgi jāpielāgo;
84. aicina Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EMFF) atbalstīt maza apjoma zivsaimniecības, lai pilnībā atrisinātu šai nozarei specifiskās problēmas un veicinātu tuvpārvaldību, ilgtspējīgu zivsaimniecību un piekrastes kopienu attīstību;
85. izsaka nozēlu, ka apstiprinātā CFP un kopējā tirgus organizācija (CMO) ievērojami atpaliek no zivsaimniecības nozares reālajām vajadzībām un aicina šis abas regulas iespējami drīz pārskatīt;
86. kritizē to, ka pārlieku centīga un stingra kopējās pieļaujamās nozvejas kvotu samazināšana nozarei, iztikai un lauku kopienām var nodarīt lielu ļaunumu, un pieprasa Komisijai darīt visu iespējamo, lai novērstu tā atkārtošanos nākotnē;
Lauksaimniecības politikas virzieni
87. uzskata, ka Eiropas lauksaimniecība ir viena no nozarēm, kura par spīti krīzei var saglabāt spējas radīt zināmu vērtību; tomēr šai nozarei trūkst daudz lauksaimnieku un ir nopietns gados jaunu lauksaimnieku trūkums, kas varētu stāties novecojošo vietā; izsaka nožēlu, ka šī parādība apdraud svarīgu pasaules lauksaimniecības un lauku kultūras mantojumu, tajā pašā laikā lielie agrorūpnieciskie uzņēmumi palielina savu peļņu un nosaka savu globālās pārtikas sistēmas modeli, kuram ir destruktīvas ietekmes uz vidi; tāpēc uzsver, ka Eiropas lauksaimniecības un pārtikas politikas virzienu centrā jābūt nevis lielajiem uzņēmumiem, bet lauksaimniekiem, lai patiesi atbalstītu izaugsmi un darbavietas visos ES reģionos; norāda, ka patlaban esošā tendence ved uz tradicionālo ģimenes saimniecību skaita ievērojamu samazināšanos visā Eiropā un ir saistīta ar sociālo un ekonomisko aktivitāti lauku apvidos;
88. stingri iebilst pret lielo agrorūpniecības un pārtikas uzņēmumu dominējošo stāvokli un cenu negodīgu noteikšanu, kas ekspluatē lauksaimniekus un uzspiež pārprodukciju uz labas kvalitātes, cilvēka un dzīvnieku veselības, dzīvnieku labturības un vides rēķina;
89. uzsver, ka ES ir vajadzīgi droši, skaidri un demokrātiski politikas instrumenti, lai lauksaimniekiem palīdzētu pārdot savu produkciju par adekvātām cenām, paaugstinātu nozares ražošanas kvalitāti, kas viena no visā pasaulē vislabāk zināmajām Eiropas lauksaimniecības iezīmēm; uz šā fona ir ļoti svarīgi turpmākajos gados pārskatīt kopējo lauksaimniecības politiku tā, lai panāktu resursu taisnīgu sadalījumu, kas palīdz lauksaimniekiem, nevis lielajiem uzņēmumiem vai zemes īpašniekiem;
90. uzsver, ka Eiropai jāizveido publiskie instrumenti piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvarošanai, lai saglabātu lauksaimnieku ienākumu un pārtikas ražošanas līmeņus un lauksaimniekus aizsargātu pret cenu svārstībām;
91. prasa Komisijai saglabāt kvotu sistēmu un veikt darbu audzēšanas tiesību taisnīgai pārdalīšanai starp ES ražotājiem;
92. aicina Eiropas Savienību aizliegt ĢMO atļauju izdošanu, audzēšanu un laišanu tirgū, un dot stingru atbalstu Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības nozarei, vienīgajai nozarei, kurā aizvadītajās desmitgadēs notikusi izaugsme;
93. uzsver, ka Eiropai jāpiešķir prioritāte tās lauksaimniecības zemes aizsardzībai ņemot vērā, ka 2015. gads ir starptautiskais augšņu gads, un, aizstāvot lauksaimniekus, augsnes un vidi, jāpievēršas zemju sagrābšanas problēmai, kas ir ārkārtīgi svarīgs vispārējas nozīmes jautājums;
94. uzsver, ka lauksaimniecības zemes aizsardzībai ilgtermiņā ir nepieciešamas efektīvas klimata pārmaiņu novēršanas un mazināšanas stratēģiju īstenošana visā Eiropā, lai dekarbonizētu lauksaimniecības nozari, vienlaikus cenšoties nosargāt Eiropas fermu ražotspēju;
95. prasa dārzkopības nozares pārskatīšanu un stimulēšanu visās dalībvalstīs, lai nodrošinātu veselīgas pārtikas iespējami īsāku ceļu pie patērētājiem;
96. aicina Eiropas Savienību aizliegt visus sēklu patentēšanas veidus, lai lauksaimniekus aizsargātu pret negodīgu konkurenci un nevajadzīgu birokrātiju;
97. pauž nožēlu par Eiropas lopkopības patlaban esošo neatbilstību dzīvnieku labturības standartiem un prasa Komisijai nodrošināt, ka esošie tiesību akti tiek pienācīgi īstenoti visās dalībvalstīs;
98. atbalsta strauju pāreju no intensīvas lopkopības uz godīgu, ilgtspējīgu un augkopības pamata balstītu proteīna ražošanas veidu ES lauksaimniecībā;
99. aicina Komisiju publicēt ziņojumu par ilgtspējīgas Eiropas pārtikas ražošanas sistēmas izveidošanu, ko jau ir apstiprinājuši trīs bijušie Komisijas locekļi, un iesniegt priekšlikumu pasākumu plānam, kurā ņemti vērā šā ziņojuma secinājumi;
100. aicina Komisiju pilnveidot patlaban spēkā esošajos ES tiesību aktos par bioloģisko lauksaimniecību paredzētos noteikumus attiecībā uz dzīvnieku labturību un atcelt visus dzīvnieku labturības noteikumu izņēmumus, piemēram, nepiemērotu sugu izmantošanu, mājlopu piesiešanu un nevajadzīgu kastrēšanu;
101. prasa Komisijai atsaukt savus priekšlikumus par klonēšanu un iesniegt jaunus priekšlikumus, kurā atspoguļota Eiropas Parlamenta nostāja un dod arī iespējas izmantot parasto likumdošanas procedūru; iebilst pret piekrišanas procedūras izmantošanu direktīvai par tādu pārtikas produktu laišanu tirgū, kas iegūti no dzīvnieku kloniem, jo tādējādi Parlaments var zaudēt tiesības priekšlikumu grozīt;
102. stingri kritizē jebkāda veida lauksaimniecības eksporta kompensāciju pastāvēšanas turpināšanos; aicina tās nekavējoties atcelt;
103. atzinīgi novērtē Nīderlandes, Vācijas un Dānijas neseno iniciatīvu līdz astoņām stundām ierobežot maksimālo dzīvu dzīvnieku transportēšanas ilgumu; aicina Komisiju steidzamības kārtībā pārskatīt padomes 2004. gada 22. decembra Regulu (EC) Nr. 1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā un tādējādi samazināt maksimālo dzīvu dzīvnieku transportēšanas ilgumu;
104. aicina veikt vidēja termiņa pārskatu, kas ir robusts un efektīvs ilgtspējīgu risinājumu atrašanai kopējai lauksaimniecības politikai raksturīgajām problēmām;
105. prasa sākt apspriešanu, lai izstrādātu tādu jaunu ES lauksaimniecības un pārtikas politiku, kas atbilst visas sabiedrības interesēm;
Sieviešu tiesības un dzimumu līdztiesība
106. Aicina izveidot neatkarīgu rubriku par sieviešu tiesībām un dzimumu līdztiesību, kurā:
– aicina Komisiju un Padomi iesniegt priekšlikumu visaptverošai ES stratēģijai par cīņu ar vardarbību pret sievietēm, tostarp tiesību aktus par minimālajiem standartiem pret vardarbību pret sievietēm; uzskata, ka nav vajadzīgi atsevišķi pasākumu plāni, piemēram, cīņai ar sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, vardarbību mājās vai seksuālu vardarbību, bet ka visi dažādie vardarbības veidi pret sievietēm jāiekļauj visaptverošā un efektīvā stratēģijā, kuras pamatā ir dzimumu līdztiesības perspektīva, tostarp ES pievienošanās 2011. gadā parakstītajai Stambulas konvencijai, lai novērstu un cīnītos ar vardarbību pret sievietēm un vardarbību mājās;
– uzsver neatliekamo nepieciešamību īstenot ES stratēģiju par sieviešu un vīriešu līdztiesību, kuras pamats ir Pekinas Deklarācija un Pekinas Rīcības platforma, un tā pievēršas tās divpadsmit kritiski svarīgākajām jomām; galvenajam mērķim jābūt visu vajadzīgo posmu īstenošanai, kas nepieciešami sieviešu un vīriešu līdztiesības panākšanai, sākot ar arhitektūru/pamatnostādnēm Eiropas līmenī par sieviešu tiesībām; bez šīs struktūras un bez šādas stratēģijas sievietes un meitenes Eiropā nepiedzīvos laikus, kad tiek ievērotas viņu tiesības vai ir līdztiesīgas (ar vīriešiem un savstarpēji); šī stratēģija jāuztver un jāatbalsta kā Eiropas iestāžu stratēģiska politiska atbilde uz izaicinājumiem, kas ir sieviešu priekšā 20 gadus pēc Pekinas Rīcības platformas pieņemšanas; tas ir jautājums par ES uzticamību, kad ir runa par cilvēktiesībām vispār, gan Eiropā, gan starptautiskajā arēnā;
– aicina Eiropas Savienības Padomi un dalībvalstis iesaistīties un virzīties uz priekšu sarunās ar Parlamentu, lai darītu zināmu to oficiālo nostāju, un atbalstīt robustu direktīvu par maternitātes atvaļinājumu, lai nodrošinātu, ka visām sievietēm Eiropā ir vienādas tiesības;
_____________________
107. aicina Komisiju atbilstoši Parlamenta rezolūcijai pārskatīt savu darba programmu, tajā iekļaujot šīs rezolūcijas 2. daļā izklāstītās Parlamenta nostājas attiecībā uz konkrētām nozarēm;
108. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
- [1] OV L 304, 20.11.2010., 47. lpp.