REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par vārda brīvību Turcijā — nesenie žurnālistu un plašsaziņas līdzekļu vadošo darbinieku aresti un sistemātiskais spiediens uz plašsaziņas līdzekļiem Turcijā

12.1.2015 - (2014/3011(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu

Ignazio Corrao, Fabio Massimo Castaldo, Marco Affronte, Daniela Aiuto, Dario Tamburrano, Kristina Winberg, Peter Lundgren, Rolandas Paksas EFDD grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0036/2015

B8‑0040/2015

Eiropas Parlamenta rezolūcija par vārda brīvību Turcijā — nesenie žurnālistu un plašsaziņas līdzekļu vadošo darbinieku aresti un sistemātiskais spiediens uz plašsaziņas līdzekļiem Turcijā

(2014/3011(RSP))

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Komisijas 2014. gada progresa ziņojumu par Turciju,

–       ņemot vērā Komisijas 2013. gada 16. oktobra paziņojumu „Paplašināšanas stratēģija un galvenās problēmas — 2013.–2014. gads” (COM(2013)0700),

–       ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par Turciju, jo īpaši 2013. gada 13. jūnija rezolūciju par stāvokli Turcijā[1] un 2014. gada 12. marta rezolūciju par 2013. gada progresa ziņojumu par Turciju[2],

–       ņemot vērā 2005. gada 3. oktobra sarunu programmu Turcijai,

–       ņemot vērā Padomes 2008. gada 18. februāra Lēmumu 2008/157/EK par principiem, prioritātēm un nosacījumiem, kas ietverti Eiropas partnerībā ar Turcijas Republiku („pievienošanās partnerība”), un iepriekšējos Padomes 2001., 2003. un 2006. gada lēmumus par pievienošanās partnerību,

–       ņemot vērā Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA),

–       ņemot vērā Padomes 2014. gada 16. decembra secinājumus par paplašināšanos un stabilizācijas un asociācijas procesu,

–       ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Federikas Mogerīni un Eiropas kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu komisāra Johannesa Hāna 2014. gada 14. decembra kopīgo paziņojumu par policijas uzbrukumiem un plašsaziņas līdzekļu pārstāvju arestiem Turcijā,

–       ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–       ņemot vērā Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra 2014. gada 15. decembra paziņojumu,

–       ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.     tā kā valdības reakcija uz 2013. gada decembrī izskanējušajiem pieņēmumiem par korupciju ir radījusi nopietnas bažas par tiesas iestāžu neatkarību un pilnvaru nodalīšanu;

B.     tā kā svētdien, 2014. gada 14. decembrī visā Turcijā policijas uzbrukumos tika aizturēti 32 žurnālisti, tostarp vecākie žurnālisti, plašsaziņas līdzekļu vadošie darbinieki un scenāristi, apsūdzot viņus par bruņotas teroristu organizācijas veidošanu, vadīšanu un dalību šādā organizācijā;

C.     tā kā plašsaziņas līdzekļu izdevumi, kas atklāti kritizēja pašreizējo Turcijas valdību, ir šo Turcijas tiesībaizsardzības iestāžu uzbrukumu mērķis;

D.     tā kā plašsaziņas līdzekļu brīvība ir ilgstoša problēma Turcijā, un jau 2011. gadā notika daudzi žurnālistu aresti un tika aizliegts publicēties tviterī, kā arī tika arestēti sociālo plašsaziņas līdzekļu lietotāji;

E.     tā kā valsts amatpersonas joprojām izplata paziņojumus, ar kuriem cenšas iebiedēt plašsaziņas līdzekļus;

F.     tā kā protestētāji Turcijā aizvien biežāk pauž bažas par nepārprotamo minoritāšu pārstāvības trūkumu, autoritāro pārvaldi, kā arī tiesiskuma, labas pārvaldības, taisnīgas tiesas un pienācīgas lietu izskatīšanas trūkumu Turcijā;

G.     tā kā ar grozījumiem interneta likumā ierobežoja vārda brīvību internetā; tā kā mēģinājumi aizliegt sociālos plašsaziņas līdzekļus, ko vēlāk noraidīja Konstitucionālā tiesa, un uz presi izdarītā spiediena dēļ radusies plašā cenzūra atspoguļo ierobežojošu pieeju vārda brīvībai;

H.     tā kā plašsaziņas līdzekļu brīvība, pienācīga lietu izskatīšana un tiesas iestāžu neatkarība ir ikvienas veselīgas demokrātijas būtiskākie elementi, kas ir ierakstīti Turcijas konstitūcijā, jo īpaši tās 26. pantā, ar ko garantē vārda brīvību, un 27. un 28. pantā, ar ko garantē izpausmes brīvību un uzskatu netraucētu paušanu;

I.      tā kā Turcijai kā ES kandidātvalstij ir jāievēro demokrātijas principi un jāsekmē to ievērošana, kā arī jāuzlabo demokrātijas un cilvēka tiesības un brīvības; tā kā šie pienākumi ir jāuztver kā iespēja Turcijai turpināt modernizācijas procesu;

J.      tā kā 2013. gadā Turcija ar Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA) starpniecību saņēma finansējumu EUR 902,9 miljonu apmērā, ar ko atbalstīt politiskās un ekonomiskās reformas, sagatavojoties ievērot tiesības un pienākumus, ko uzliek dalība Eiropas Savienībā;

K.     tā kā vārda brīvība un preses brīvība ir ES pamatprincipi;

L.     tā kā, ieviešot turpmākus vārda brīvības ierobežojumus tiešsaistē, Turcija pārkāpj ES un Turcijas Asociācijas nolīguma 10. sadaļu,

1.      ir ļoti nobažījies par žurnālistu un plašsaziņas līdzekļu darbinieku arestiem; uzskata, ka šādas darbības ir nepieļaujams plašsaziņas līdzekļu brīvības ierobežojums valstī; pauž bažas par cietumā ievietoto žurnālistu lielo skaitu un daudzajiem tiesas procesiem pret žurnālistiem un sociālo plašsaziņas līdzekļu aktīvistiem;

2.      nosoda to, ka Turcijas iestāžu veiktie pasākumi ir nesamērīgi un nevajadzīgi mūsdienīgā un plurālistiskā demokrātijā; uzskata, ka šādi pasākumi apdraud Turcijas demokrātiskos pamatus un var polarizēt Turcijas sabiedrību, padziļināt neuzticību valsts varai un spējai ievērot cilvēktiesības;

3.      prasa nekavējoties atbrīvot visus pašlaik apcietinājumā turētos žurnālistus, sociālo plašsaziņas līdzekļu aktīvistus un plašsaziņas līdzekļu darbiniekus; prasa piemērot nevainīguma prezumpcijas principu; prasa veikt neatkarīgu un pārredzamu izmeklēšanu un prasa, lai visiem aizturētajiem būtu neierobežota piekļuve pašu izraudzītiem juristiem;

4.      pauž bažas par būtisko preses brīvības ierobežošanu valstī un Turcijas plašsaziņas līdzekļu sistemātisko cenzūru, tostarp internetā; prasa Turcijas valdībai aizstāvēt preses brīvības principu; uzsver, ka īstena vārda brīvība un neatkarīga prese, kā arī brīvs un necenzēts internets ir izšķiroši elementi īsteni demokrātiskā, brīvā un plurālistiskā sabiedrībā;

5.      aicina Turcijas iestādes garantēt un ievērot cilvēktiesības un pamatbrīvības, jo īpaši vārda brīvību un preses brīvību, un nodrošināt līdzdalīgu politisko kultūru, kas ietver opozīcijas, minoritāšu, pilsoniskās sabiedrības un sieviešu līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā, tādējādi radot īstenu demokrātiskās politikas kultūru, kas pilnībā ciena uzskatu un viedokļu dažādību;

6.      šajā saistībā norāda uz tiesu iestāžu būtisko lomu preses un plašsaziņas līdzekļu brīvības aizsardzībā un veicināšanā; atgādina par izšķirošo lomu, kādu vajadzētu piešķirt pilnvaru nodalīšanai mūsdienīgā demokrātiskā valstī; ir ļoti nobažījies par valdības iejaukšanos tiesu iestāžu darbā; aicina Turcijas iestādes garantēt īstenu līdzsvaru starp izpildvaru, likumdošanu un tiesas iestāžu funkcijām;

7.      mudina ES veikt konkrētas darbības, ar kurām reaģēt uz plašsaziņas līdzekļu ierobežošanu, Turcijas policijas pielietoto pārmērīgo spēku pret protestētājiem un biežajiem policijas amatpersonu, tiesnešu un prokuroru pazemināšanas amatā un atlaišanas gadījumiem pēc tam, kad izskanēja pieņēmumi par augstu valdības amatpersonu saistību ar korupcijas skandāliem; prasa ES apturēt pievienošanās sarunas ar Turciju un atsākt tikai pēc tam, kad valstī tiks ņemtas vērā demokrātiskās iestādes un tiesiskums, kā arī ievērotas pamatbrīvības;

8.      mudina Turcijas valdību sadarboties ar visām politikā iesaistītajām personām, lai veicinātu plašsaziņas līdzekļu brīvību un politisko plurālismu valsts iestādēs, un rīkoties saskaņā ar tiesiskumu un cilvēktiesībām; atkārtoti prasa pieņemt jaunu plašsaziņas līdzekļu likumu, ar ko garantētu vārda brīvību un plašsaziņas līdzekļu plurālismu;

9.      uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas priekšsēdētājam, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Turcijas Republikas valdībai un parlamentam.

• [1]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0277.
• [2]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0235.