REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par vārda brīvību Turcijā — nesenie žurnālistu un plašsaziņas līdzekļu vadošo darbinieku aresti un sistemātiskais spiediens uz plašsaziņas līdzekļiem Turcijā

12.1.2015 - (2014/3011(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu

Takis Hadjigeorgiou, Neoklis Sylikiotis, Patrick Le Hyaric, Josu Juaristi Abaunz, Curzio Maltese, João Ferreira, Inês Cristina Zuber, Miguel Viegas, Lidia Senra Rodríguez, Javier Couso Permuy, Paloma López Bermejo, Marina Albiol Guzmán, Ángela Vallina, Kostas Chrysogonos, Georgios Katrougkalos, Kostadinka Kuneva, Sofia Sakorafa, Marie-Christine Vergiat GUE/NGL grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0036/2015

B8‑0044/2015

Eiropas Parlamenta rezolūcija par vārda brīvību Turcijā — nesenie žurnālistu un plašsaziņas līdzekļu vadošo darbinieku aresti un sistemātiskais spiediens uz plašsaziņas līdzekļiem Turcijā

(2014/3011(RSP))

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–       ņemot vērā 1996. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, jo īpaši tā 19. pantu,

–       ņemot vērā 1950. gada Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, jo īpaši par vārda brīvību,

–       ņemot vērā Komisijas 2014. gada progresa ziņojumu par Turciju,

–       ņemot vērā Padomes 2014. gada 16. decembra secinājumus,

–       ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par Turcijas progresa ziņojumiem un 2013. gada 13. jūnija rezolūciju par stāvokli Turcijā[1],

–       ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.     tā kā 2014. gada 14. decembrī policija veica operācijas 13 Turcijas pilsētās un arestēja 31 cilvēku, galvenokārt žurnālistus, scenāristus vai redaktorus, tostarp laikraksta Zaman galveno redaktoru un Samanyolu Broadcasting Group priekšsēdētāju; tā kā četri arestētie joprojām atrodas apcietinājumā;

B.     tā kā saskaņā ar oficiālo avotu sniegto informāciju attiecīgās personas tika arestētas, pamatojoties uz aizdomām par teroristu organizācijas dibināšanu, būšanu tās sastāvā vai atbalstīšanu, vai propagandas sludināšanu pret reliģisko kopienu Tahsiye Turcijā, apsūdzot par dalību teroristu organizācijā;

C.     tā kā šie aresti tika uztveri kā aizliegums kritizēt valdību un neiecietība pret politisko opozīciju;

D.     tā kā vārda brīvības ierobežošanai tika izmantots Turcijas Krimināllikuma 125. pants, ar ko neslavas celšanu atzīst par kriminālnoziegumu, 301. pants, ar ko par kriminālnoziegumu atzīst Turcijas tautas apvainošanu, sabiedriskās kārtības pārkāpšanu un konstitucionālās kārtības pārkāpšanu, kā arī Pretterorisma likums un Preses likums;

E.     tā kā pastāvīgi tiek izdarīts spiediens uz laikrakstiem, kas raksta par kurdu jautājumiem vai publicē rakstus kurdu valodā, tostarp žurnālistiem tiek aizliegts rakstīt un viņi tiek ieslodzīti, izvirzot apsūdzības par terorisma propagandu;

F.     tā kā ar apcietināšanu ir draudēts arī ārvalstu žurnālistiem, kā tas nesen Dijarbakirā notika ar Nīderlandes žurnālistiem Frederike Geerdink, kuru aizturēja 2015. gada 6. janvārī, apsūdzot par teroristu organizācijas propagandu, un Mehmet Ülgur, kuru par fotografēšanu tiesas zālē arestēja 2015. gada 7. janvārī, kad viņš ieradās lidostā;

G.     tā kā šī pastāvīgā žurnālistu iebiedēšanas un atlaišanas kampaņa, kam cēlonis ir valdības kritizēšana, ir novedusi pie žurnālistu un plašsaziņas līdzekļu pašcenzūras;

H.     tā kā Turcija ir valsts, kurā ieslodzīto vai arestēto žurnālistu skaits ir viens no augstākajiem, un saskaņā ar EDSO 2014. gada jūnija datiem cietumā atrodas 22 žurnālisti;

I.      tā kā aresti un kampaņa pret valdības kritizētājiem nav jāuzskata par atsevišķu gadījumu, bet gan daļu no Turcijas valdības kopējās iekšlietu un ārlietu politikas; tā kā šāda situācija izveidojās kā konflikts starp agrākajiem Recep Tayyip Erdogan līdzgaitniekiem un Fethullah Gulen un viņa kustību, kas izvirzās priekšgalā, un ir tieši saistīta ar Ergenekon un korupcijas gadījumiem, kuros apsūdzēti R. T. Erdogan valdības un ģimenes locekļi;

J.      tā kā nedrīkst aizmirst 2013. gada jūnija un jūlija notikumus Gezi parka apkaimē;

K.     tā kā 2014. gada 6. decembrī no Maltepes universitātes slimnīcas Stambulā tika atlaisti 98 darbinieki, jo viņi bija progresīvās Veselības darbinieku apvienības locekļi;

L.     tā kā Turcijai kā ES pievienošanās sarunvalstij ir jāievēro Kopenhāgenas kritēriji un tai ir pienākums ievērot un veicināt demokrātiju un nostiprināt demokrātiskās cilvēktiesības un brīvības, tostarp vārda brīvība;

M.    tā kā Komisija 2014. gada progresa ziņojumā par Turciju ir paudusi stingru kritiku par stāvokli valstī vārda brīvības jomā un izteikusi bažas par šo situāciju;

N.     tā kā valdība ievēro neoliberālu ekonomisko politiku, kas padziļina dzīves kvalitātes atšķirības un aizvien lielāku skaitu cilvēku noved nabadzībā;

O.     tā kā Turcijas prezidenta veidotā reģionālā politika ir raksturojama kā neootomaniska ar skaidrām ekspansijas tendencēm;

P.     tā kā Turcija nelabvēlīgi ietekmē iekšējo situāciju Sīrijā, ļaujot netraucēti ievest Sīrijā ieročus un tā dēvētos kaujiniekus, tostarp no ES valstīm; tā kā Turciju apsūdz sadarbībā ar „islāma valsti”, jo īpaši liekot šķēršļus Kobanes aizstāvjiem;

Q.     tā kā Turcija ir izdevusi jaunas saistošas Navtex daļas attiecībā uz Kipras Republikas ekskluzīvo ekonomikas zonu, kas ir līdzvērtīgi Kipras suverenitātes aizskārumam un pastiprina spriedzi Vidusjūras reģiona austrumdaļā;

R.     tā kā Turcija neievēro starptautiskās tiesības un labas kaimiņattiecības, tostarp ar ES dalībvalstīm, kurām tā vēlas pievienoties,

1.      stingri nosoda žurnālistu, scenāristu un redaktoru arestus un pret viņiem izvērsto kampaņu, kuras mērķis ir apklusināt valdības kritizētājus un opozīcijas pārstāvjus, un prasa viņus atbrīvot, kā arī atbrīvot visus politieslodzītos;

2.      nosoda varas iestāžu spiedienu uz tiesu sistēmu un iejaukšanos tās darbībā, kā arī prasa ievērot tiesu iestāžu neatkarību;

3.      atgādina, ka Turcijai kā ES kandidātvalstij ir pienākums ievērot Kopenhāgenas kritērijus, un aicina Padomi un Komisiju cieši sekot līdzi tam, lai Turcija tos ievērotu;

4.      aicina Padomi un Komisiju nestādīt ekonomiskās un tirdzniecības intereses augstāk par starptautisko tiesību un cilvēka tiesību un brīvību ievērošanu;

5.      prasa atsaukt Pretterorisma likumu;

6.      nosoda Turcijas intervenci Sīrijā, ko uzskata par starptautisko tiesību pārkāpumu, un prasa to nekavējoties izbeigt;

7.      nosoda Turcijas jauno Navtex un prasa to nekavējoties atsaukt, izvest visus Turcijas kuģus no Kipras Republikas ekskluzīvās ekonomikas zonas un sākt darbu, lai izveidotu labas kaimiņattiecības un normalizētu attiecības ar visām ES dalībvalstīm;

8.      uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas priekšsēdētājam, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Turcijas Republikas valdībai un Lielajai Nacionālajai Asamblejai.

• [1]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0277.