REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par vārda brīvību Turcijā — nesenie žurnālistu un plašsaziņas līdzekļu vadošo darbinieku aresti un sistemātiskais spiediens uz plašsaziņas līdzekļiem Turcijā
12.1.2015 - (2014/3011(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Charles Tannock, Mark Demesmaeker, Angel Dzhambazki ECR grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0036/2015
B8‑0045/2015
Eiropas Parlamenta rezolūcija par vārda brīvību Turcijā — nesenie žurnālistu un plašsaziņas līdzekļu vadošo darbinieku aresti un sistemātiskais spiediens uz plašsaziņas līdzekļiem Turcijā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Turciju,
– ņemot vērā 2014. gada 16. decembrī pieņemtos Vispārējo lietu padomes secinājumus,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu komisāra 2014. gada 14. decembra kopīgo paziņojumu,
– ņemot vērā Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisāra 2014. gada 15. decembra paziņojumu,
– ņemot vērā 2014. gada 8. oktobrī publicēto 2014. gada progresa ziņojumu par Turciju,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā 2014. gada 14. decembrī Turcijas policija arestēja žurnālistus un plašsaziņas līdzekļu vadošos darbiniekus, tostarp laikraksta Zaman galveno redaktoru Ekrem Dumanlı un Samanyolu audiovizuālās grupas ģenerāldirektoru Hidayet Karaca; tā kā Stambulas tiesneša izdotajā rīkojumā ir teikts, ka par šīm personām tiek veikta kriminālizmeklēšana par tādas organizācijas veidošanu, kas „ar spiedienu, iebiedēšanu un draudiem ir mēģinājusi pārņemt valsts varu”, ko veikusi, „melojot, liedzot cilvēkiem brīvību un viltojot dokumentus”;
B. tā kā kopš tā laika vairākas 2014. gada decembrī arestētās personas ir atbrīvotas; tā kā 2014. gada 19. decembrī Stambulas tiesa paziņoja par Ekrem Dumanlı atbrīvošanu, kuram noteikts pārbaudes laiks un aizliegts ceļot līdz kriminālizmeklēšanas pabeigšanai; tomēr tā kā Hidayet Karaca līdz izmeklēšanas beigām joprojām atrodas apcietinājumā;
C. tā kā šie aresti ir daļa no Turcijas iestāžu represijām pret ASV dzīvojošā garīgā darbinieka Fethullah Gulen izveidoto tīklu, apsūdzot viņu paralēlas valsts vadīšanā Turcijā, kā arī pret personām, kuras tiek uzskatītas par viņa sekotājiem;
D. tā kā Turcija iepriekšējos gados ir ierobežojusi preses un plašsaziņas līdzekļu brīvību, par ko liecina tas, ka aizvien lielāks skaits žurnālistu, blogeru, plašsaziņas līdzekļu īpašnieku un citu personu tiek pakļauti draudiem, iebiedēšanai un pat ieslodzīšanai par Turcijas prezidenta R. T. Erdogan un A. Davotuğlu valdības kritizēšanu;
E. tā kā ES un tās dalībvalstis ir stingri kritizējušas 2014. gada 14. decembra arestus, paužot, ka tie nav savienojami ar Eiropas vērtībām un ar plašsaziņas līdzekļu brīvību; turklāt tā kā prezidents R. T. Erdogan ir licis ES „nejaukties svešās lietās un savus uzskatus paturēt pie sevis”;
F. tā kā Komisija 2014. gada progresa ziņojumā par Turciju norāda, ka ir veikti pozitīvi soļi, lai pieņemtu rīcības plānu par Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pārkāpumu novēršanu un samazinātu pirmstiesas izmeklēšanas ilgumu, un ka pēc tam daudzi žurnālisti ir atbrīvoti no apcietinājuma; tomēr tā kā Komisija arī norāda, ka tika pieņemti tiesību akti, ar kuriem vēl vairāk ierobežo vārda brīvību, tostarp internetā, un ka šīs un preses brīvības īstenošana praksē ir tikusi ierobežota;
G. tā kā Turcija kopš 1999. gada ir ES kandidātvalsts un 2005. gadā sākās pievienošanās sarunas; tā kā Turcija ir liela jaunās ekonomikas valsts, NATO un G20 locekle, kā arī tiek uzskatīta par svarīgu ES partneri,
1. pauž nosodījumu par nesen veiktajiem policijas reidiem un vairāku žurnālistu un plašsaziņas līdzekļu darbinieku aizturēšanu Turcijā; uzsver, ka šīs darbības liek apšaubīt plašsaziņas līdzekļu brīvības ievērošanu, kas ir viens no demokrātijas pamatprincipiem;
2. uzsver to, ka vairāki Turcijas tiesiskā regulējuma noteikumi un tiesu iestāžu darbinieku veiktā šo noteikumu interpretācija joprojām rada šķēršļus vārda brīvībai, tostarp plašsaziņas līdzekļu brīvībai; atgādina, ka vārda brīvībai un plašsaziņas līdzekļu plurālismam ir izšķiroša nozīme demokrātiskā sabiedrībā, jo šīs vērtības ļauj pilsoņiem, pamatojoties uz iegūto informāciju, aktīvi piedalīties kolektīvajos lēmumu pieņemšanas procesos un tādējādi nostiprina demokrātiju; pauž dziļas bažas par to, ka daudz žurnālistu atrodas pirmstiesas aizturēšanā, un aicina Turcijas tiesu iestādes pēc iespējas drīz veikt pārskatīšanu un pievērsties šīm lietām; norāda, ka panākumi pievienošanās sarunās ir atkarīgi tiesiskuma un pamattiesību ievērošanas;
3. norāda — kā tas uzsvērts 2014. gada progresa ziņojumā par Turciju —, ka tiesas prāvas pret žurnālistiem un rakstniekiem līdz ar daudziem žurnālistu atlaišanas gadījumiem joprojām izraisa plašsaziņas līdzekļu īpašnieku un žurnālistu plašu pašcenzūru, tostarp saistībā ar sabiedriskas nozīmes tematiem, tādiem kā aizdomas par korupciju;
4. mudina Turcijas valdību labot šo situāciju un sākt reformas, ar kurām nodrošinātu atbilstīgas pārbaudes un līdzsvarotu stāvokli, pilnībā garantējot brīvību, tostarp domas, vārda un plašsaziņas līdzekļu brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesību ievērošanu, tādējādi iekļaujot Turciju rietumu demokrātijas, ekonomikas un drošības telpā;
5. atzīmē — kā to 2014. gada 16. decembrī apstiprināja Padome —, ka Pirmspievienošanās palīdzības instrumentā (IPA II) 2014.–2020. gadam ir paredzēts prasīt lielāku atbilstību starp ES finansiālo palīdzību un kopējo progresu, kāds panākts pirmspievienošanās stratēģijas īstenošanā;
6. norāda, ka ir pieņemts rīcības plāns par Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pārkāpumu novēršanu, ar ko paredz pārskatīt dažus Turcijas kriminālkodeksa noteikumus, kuri ierobežo vārda brīvību un preses brīvību jomās, attiecībā uz kurām Eiropas Cilvēktiesību tiesa konstatēja, ka Turcija pārkāpj Eiropas Cilvēktiesību konvenciju;
7. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos un Turcijas valdībai un parlamentam.