Rezolūcijas priekšlikums - B8-0097/2015Rezolūcijas priekšlikums
B8-0097/2015
Eiropas Parlaments

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par apstrādātas pārtikas sastāvā esošas gaļas izcelsmes valsts norādi produkta marķējumā

4.2.2015 - (2014/2875(RSP))

iesniegts, pamatojoties uz jautājumu B8‑0101/2015, uz kuru jāsniedz mutiska atbilde,
saskaņā ar Reglamenta 128. panta 5. punktu

Giovanni La Via, Glenis Willmott, Julie Girling, Anneli Jäätteenmäki, Lynn Boylan, Keith Taylor, Piernicola Pedicini Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā


Procedūra : 2014/2543(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B8-0097/2015
Iesniegtie teksti :
B8-0097/2015
Debates :
Balsojumi :
Pieņemtie teksti :

B8‑0097/2015

Eiropas Parlamenta rezolūcija par apstrādātas pārtikas sastāvā esošas gaļas izcelsmes valsts norādi produkta marķējumā

(2014/2875(RSP))

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regulu (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004[1] atcelšanu (Regula par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem) un jo īpaši tās 26. panta 6. un 7. punktu,

–       ņemot vērā Komisijas 2013. gada 17. decembra ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par obligāto izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas norādi attiecībā uz gaļu, ko izmanto kā pārtikas sastāvdaļu (COM(2013)0755), un tam pievienoto Komisijas dienestu 2013. gada 17. decembra darba dokumentu par tās gaļas izcelsmes marķēšanu, ko izmanto kā sastāvdaļu –– patērētāju attieksme, iespējamo scenāriju un ietekmes izvērtēšana (SWD(2013)0437),

–       ņemot vērā Komisijas 2013. gada 13. decembra Īstenošanas Regulu (ES) Nr. 1337/2013, ar ko paredz noteikumus, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1169/2011 attiecībā uz izcelsmes valsts un izcelsmes vietas norādīšanu svaigai, atdzesētai un saldētai cūkgaļai, aitu, kazu un mājputnu gaļai[2],

–       ņemot vērā Parlamenta 2014. gada 6. februāra rezolūciju par iepriekšminēto Komisijas 2013. gada 13. decembra Īstenošanas Regulu[3],

–       ņemot vērā Parlamenta 2014. gada 14. janvāra rezolūciju par pārtikas krīzi, krāpšanu pārtikas aprites jomā un tās kontroli[4],

–       ņemot vērā jautājumu Komisijai par apstrādātas pārtikas sastāvā esošas gaļas izcelsmes valsts norādi produkta marķējumā (O-000091/2014 – B8‑0101/2015),

–       ņemot vēra Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

–       ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,

A.     tā kā Regulas par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem 26. panta 6. punktā ir noteikts, ka Komisijai līdz 2013. gada 13. decembrim ir jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par obligāto izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas norādi attiecībā uz gaļu, ko izmanto kā pārtikas sastāvdaļu;

B.     tā kā iepriekšminētās regulas 26. panta 7. punktā ir noteikts, ka ziņojumā cita starpā ir jāņem vērā patērētāja vajadzība būt informētam, izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas obligātās norādīšanas noteikuma pamatotība un šādu pasākumu ieviešanas izmaksu un ieguvumu analīze; tā kā ziņojumā turklāt ir minēts, ka tam var pievienot priekšlikumus attiecīgo ES tiesību normu grozīšanai;

C.     tā kā Komisija 2013. gada 17. decembrī publicēja ziņojumu par obligāto izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas norādi attiecībā uz gaļu, ko izmanto kā pārtikas sastāvdaļu, un tam pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu par tās gaļas izcelsmes marķēšanu, ko izmanto kā sastāvdaļu –– patērētāju attieksme, iespējamo scenāriju un ietekmes izvērtēšana;

D.     tā kā tiek lēsts, ka 30–50 % no kopējā nokauto dzīvnieku gaļas apjoma, atkarībā no dalībvalsts, pārstrādā gaļas sastāvdaļās izmantošanai pārtikas produktos, galvenokārt maltajā gaļā, gaļas izstrādājumos un gaļas produktos;

E.     tā kā Komisijai vēl ir jānāk klajā ar tiesību aktu priekšlikumiem, secina, ka turpmāki attiecīgie pasākumi tiks veikti pēc apspriešanās Parlamentā un Padomē;

F.     tā kā saskaņā ar iepriekšminēto Komisijas ziņojumu par obligāto izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas norādi attiecībā uz gaļu, ko izmanto kā pārtikas sastāvdaļu, patlaban ES izmantotās izsekojamības sistēmas nav piemērotas ar izcelsmi saistītās informācijas nodošanai nākamajam pārtikas aprites posmam;

G.     tā kā Regulas par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem 26. panta 2. punktā ir noteikts, ka Izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas norādīšana ir obligāta, ja tās nenorādīšana var maldināt patērētāju attiecībā uz pārtikas produkta īsto izcelsmes valsti vai izcelsmes vietu, jo īpaši, ja pievienotā informācija vai etiķete varētu netieši norādīt, ka produktam ir cita izcelsmes valsts vai izcelsmes vieta;

H.     tā kā ar Regulu par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem saistītajā ietekmes novērtējumā ir norādīts, ka gaļas izcelsme ir viens no patērētājiem vissvarīgākajiem jautājumiem visā ES[5];

I.      tā kā saskaņā ar Pārtikas aprites vērtēšanas konsorcija patērētāju 2013. gada aptauju no dažādām pārtikas produktu grupām, kas bija minētas aptaujā, vislielākā interese par izcelsmes norādi marķējumā bija attiecībā uz pārtiku, kuras sastāvā ir gaļa; tā kā pamatojoties uz vēl sīkāku analīzi attiecībā uz dažādiem pārstrādātu gaļu saturošu produktu veidiem, aptaujas rezultāti liecināja, ka 90 % no patērētājiem respondentiem uzskatīja, ka ir svarīgi, lai izcelsme būtu norādīta marķējumā;

1.      norāda, ka izcelsmes vietas norādīšana neapstrādātai liellopu gaļai un liellopu gaļas produktiem Savienībā ir obligāta, –– to ieviesa saistībā ar govju sūkļveida encefalopātijas (BSE) radīto krīzi[6], un ES noteikumi par liellopu gaļas marķēšanu ir spēkā kopš 2002. gada 1. janvāra; atzīmē, ka minētās marķēšanas prasības jau paredz norādīt dzimšanas, audzēšanas un nokaušanas vietu;

2.      uzskata, ka minētās prasības, kas piemērojamas nepārstrādātai liellopu gaļai un liellopu gaļas produktiem, ir darījušas patērētājus prasīgākus attiecībā uz informāciju arī par citu Savienībā plaši patērētu svaigas gaļas veidu un gaļas, ko izmanto kā sastāvdaļu apstrādātos produktos, izcelsmi;

3.      norāda, ka regulas par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem 31. apsvērumā ir uzsvērts, ka gaļas izcelsme izraisa lielākās patērētāju bažas, un šā iemesla dēļ patērētāji sagaida, ka saņems pienācīgu informāciju par gaļas izcelsmes valsti; turklāt norāda, ka 31. apsvērumā ir minēts, ka obligāto marķēšanas prasību noteikšanā ir jāņem vērā proporcionalitātes princips un administratīvais slogs pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem un izpildiestādēm;

4.      uzsver, ka 90 % gaļas pārstrādes uzņēmumu ir MVU; uzsver MVU nozīmību izaugsmes veicināšanā un darbvietu radīšanā, to ieguldījumu konkurētspējīgā Eiropas ekonomikā un apņēmību nodrošināt nekaitīgu un kvalitatīvu pārtiku; uzskata, ka ir izšķiroši svarīgi radīt līdzvērtīgus konkurences apstākļus šīs nozares dalībniekiem;

5.      atkārtoti pauž bažas par krāpšanas pārtikas aprites jomā potenciālo ietekmi uz pārtikas nekaitīgumu, patērētāju veselību, patērētāju uzticēšanos, pārtikas ķēdes darbību un lauksaimniecības produktu cenu stabilitāti, un uzsver, ka ir svarīgi piešķirt prioritāti krāpšanas pārtikas aprites jomā apkarošanai un tādējādi ātri atgūt Eiropas patērētāju uzticību;

6.      uzskata, ka gaļas un gaļas produktu izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas norādīšana pati par sevi nenovērš krāpšanu, tomēr stingra izsekojamības sistēma veicinātu iespējamo pārkāpumu atklāšanu un pret šiem pārkāpumiem vērstos pasākumus; norāda, ka nesenie skandāli pārtikas jomā, tostarp liellopu gaļas nelikumīgā aizstāšana ar zirga gaļu, ir parādījuši, ka patērētāji vēlas, lai tiktu ieviesti stingrāki noteikumi par izcelsmes izsekojamību un patērētāju informēšanu; norāda arī, ka stingrāki noteikumi par izsekojamību arī dotu iespēju varas iestādēm efektīvāk izmeklēt krāpšanas pārtikas aprites jomā gadījumus;

7.      uzskata, ka ir svarīgi izskatīt jautājumu par zirga gaļu saistībā ar jautājumiem par gaļu, ko izmanto kā sastāvdaļu apstrādātā pārtikā, līdztekus jautājumiem par cūkgaļu, aitas, kazas un putnu gaļu, jo zirga gaļa vērā ņemamā mērā tiek izmantota apstrādātos pārtikas produktos;

8.      turklāt uzsver, ka Komisija pati savā ziņojumā atzīst, ka vairāk nekā 90 % patērētāju respondentu uzskata par svarīgu gaļas izcelsmes marķēšanu pārstrādātos pārtikas produktos[7]; atzīmē, ka šis ir viens no daudziem apsvērumiem, kas var ietekmēt patērētāju uzvedību;

9.      uzskata, ka pārtikas produktu sastāvā izmantotās gaļas izcelsmes vietas marķēšana palīdzēs nodrošināt labāku izsekojamību visos pārtikas apgādes ķēdes posmos, noturīgākas savstarpējās attiecības starp gaļas piegādātājiem un pārstrādātājiem un rūpīgāku pārbaužu veikšanu, kad pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji izraugās piegādātājus un produktus;

10.    uzskata, ka pārtikas marķēšanā būtu jāņem vērā informācijas pārredzamība un uztveramība patērētājiem, vienlaikus dodot iespēju Eiropas uzņēmumiem darboties ekonomiski dzīvotspējīgi un tādos apstākļos, kas atbilstu patērētāju pirktspējai;

11.    norāda, ka attiecībā uz cenas ietekmi Francijas patērētāju organizācijas veiktas izpētes rezultāti būtiski atšķiras no Komisijas ziņojuma secinājumiem par izcelsmes valsts marķējuma ieviešanas izmaksām; iesaka šo jautājumu izskatīt sīkāk, lai gūtu skaidrāku priekšstatu par ietekmi uz cenu, ar nosacījumu, kā šāda izpēte tiek veikta sadarbībā ar patērētāju organizācijām un tas nekavēs tiesību aktu priekšlikumus;

12.    atzīmē, ka izcelsmes valsts norādīšana marķējumā no 2015. gada aprīļa būs obligāta attiecībā uz svaigu cūkgaļu, aitas, kazas un putnu gaļu; tā kā tas jāņem vērā, novērtējot izcelsmes informācijas norādīšanas izmaksas šiem gaļas veidiem, kad tie izmantoti kā sastāvdaļa:

13.    atzīmē, ka pašreizējā brīvprātīgi sniegtā izcelsmes informācija var patērētājus maldināt;

14.    aicina Komisiju pārskatīt šādas brīvprātīgas izcelsmes marķēšanas sistēmas un ierosināt skaidrus, atbilstīgus, saskaņotus un piemērojamus noteikumus attiecībā uz gadījumiem, kad ražotāji vēlas brīvprātīgi norādīt izcelsmi marķējumā;

15.    turklāt norāda — lai gan Komisijas ziņojumā ir minēts, ka ES / starptautiskas prasības par norādi marķējumā būtu zemāku izmaksu alternatīva, dažās dalībvalstīs veiktajā Eiropas Patērētāju organizācijas (BEUC) izpētē ir konstatēts, ka tas nebūtu patērētājiem pieņemams risinājums[8];

16.    uzskata, ka Komisijai ir padziļināti jāizpēta dažu Eiropas mazumtirgotāju un ražotāju piekoptā prakse (kas nu jau ir diezgan plaši izplatīta) attiecībā uz gaļas izcelsmes marķēšanu apstrādātos pārtikas produktos un jāziņo par konstatējumiem;

17.    atkārtoti aicina Komisiju veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai krāpšanas pārtikas aprites jomā novēršanu un apkarošanu padarītu par neatņemamu ES politikas daļu, un risinātu strukturālas problēmas visā pārtikas apgādes ķēdē, jo īpaši izvēršot un pastiprinot monitoringu;

18.    mudina Komisiju pieņemt īstenošanas aktu attiecībā uz regulas par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem 26. panta 3. punkta piemērošanu, saistībā ar izcelsmes valsts norādīšanu galvenajām sastāvdaļām, ja to izcelsme ir atšķirīga no pārtikas produkta izcelsmes;

19.    mudina Komisiju saistībā ar minēto ziņojumu izstrādāt tiesību aktu priekšlikumus, lai norādi par gaļas izcelsmi apstrādātā pārtikā padarītu par obligātu, lai nodrošinātu lielāku pārredzamību visā pārtikas aprites ķēdē un labāk informētu Eiropas patērētājus, vienlaikus ņemot vērā ietekmes novērtējumus un izvairoties no pārmērīgām izmaksām un administratīvā sloga;

20.    uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

 

Juridisks paziņojums - Privātuma politika