Procedūra : 2015/2530(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0122/2015

Iesniegtie teksti :

B8-0122/2015

Debates :

Balsojumi :

PV 11/02/2015 - 9.18
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0032

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 160kWORD 88k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0122/2015
4.2.2015
PE547.526v01-00
 
B8-0122/2015

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par pasākumiem saistībā ar terorismu (2015/2530(RSP))


Sophia in 't Veld, Javier Nart ALDE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par pasākumiem saistībā ar terorismu (2015/2530(RSP))  
B8‑0122/2015

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2., 3.,6., 7. un 21. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 4., 16., 20., 67., 68., 70., 71., 72., 75., 82., 83., 84., 85., 86., 87. un 88. pantu,

–       ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un jo īpaši tās 6., 7., 8. pantu, 10. panta 1. punktu, 11., 12., 21., 47.–50., 52. un 53. pantu,

–       ņemot vērā 2011. gada 14. decembra rezolūciju par ES pretterorisma politiku — galvenie sasniegumi un nākotnes uzdevumi(1),

–       ņemot vērā 2013. gada 10. oktobra rezolūciju par iespējamo CIP gūstekņu nogādāšanu un nelikumīgu turēšanu apcietinājumā Eiropas valstīs(2),

–       ņemot vērā Eiropola ziņojumu par stāvokli terorisma jomā un terorisma tendencēm ES (TE-SAT) 2014. gadā,

–       ņemot vērā Eiropola novērtējumu par organizētās noziedzības draudiem internetā 2014. gadā (iOCTA),

–       ņemot vērā Eiropola novērtējumu par smagu noziegumu un organizētās noziedzības draudiem ES (SOCTA) 2013. gadā,

–       ņemot vērā ar 29. pantu izveidotās datu aizsardzības darba grupas Atzinumu Nr. 01/2014 par nepieciešamības un samērīguma jēdzienu un datu aizsardzības piemērošanu tiesībaizsardzības nozarē,

–       ņemot vērā ANO Drošības padomes 2014. gada 24. septembrī pieņemto rezolūciju par starptautiskā miera un drošības apdraudējumu, ko izraisa terora akti (Rezolūcija Nr. 2178 (2014)),

–       ņemot vērā 2014. gada 27. februāra rezolūciju par stāvokli pamattiesību jomā Eiropas Savienībā 2012. gadā(3),

–       ņemot vērā 2014. gada 12. marta rezolūciju par ASV Nacionālās drošības aģentūras novērošanas programmu, novērošanas struktūrām dažādās dalībvalstīs un ietekmi uz ES pilsoņu pamattiesībām un transatlantisko sadarbību tieslietu un iekšlietu jomā(4),

–       ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvu 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI(5),

–       ņemot vērā Komisijas 2014. gada 20. jūnija paziņojumu par ES iekšējās drošības stratēģijas 2010. līdz 2014. gadam nobeiguma īstenošanas ziņojumu (COM(2014)0365),

–       ņemot vērā 2014. gada 17. decembra rezolūciju par Eiropas Savienības iekšējās drošības stratēģijas atjaunošanu(6),

–       ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.     tā kā pamattiesību un pilsonisko brīvību ievērošana ir veiksmīgas pretterorisma politikas būtisks elements;

B.     tā kā nesenie traģiskie notikumi Parīzē bija atgādinājums, ka Eiropas Savienība saskaras ar ilgstošiem un mainīgiem terorisma draudiem, kas pēdējā desmitgadē ir būtiski skāruši vairākas dalībvalstis, uzbrukumiem vēršoties ne tikai pret cilvēkiem, bet arī vērtībām un brīvībām, kuras ir Savienības pamatā;

C.     tā kā viena no ES Pamattiesību hartas garantētajām tiesībām ir drošība, kas ir jāapspriež atklāti un pārredzami, lai sasniegtu galīgo mērķi nodrošināt ikviena cilvēka drošību un panāktu juridisko un sabiedrisko atbalstu pasākumiem, kuri ir jāīsteno;

D.     tā kā cīņai pret terorismu un radikalizāciju, kas noved pie vardarbības, ilgtermiņā būtu jābalstās uz transversālu atbildi visos līmeņos, balstoties arī uz kohēzijas politiku, izglītību un, plašāk, sociālekonomisko politiku;

E.     tā kā terorisma draudiem ES ir gan iekšējā, gan ārējā dimensija;

F.     tā kā to problēmu mērogs, ar kurām saskaras Savienība, prasa atbildes reakciju, skaidri norādot vispiemērotāko un atbilstošāko darbības līmeni, neizslēdzot iespēju, ka nepieciešamības gadījumā, iespējams, var būt jāpielāgo Līgums un paturot prātā vajadzību nodrošināt demokrātiskās uzraudzības mehānismus visos līmeņos; tā kā tas, ka valsts drošības jēdzienam trūkst skaidras definīcijas, ir regulāri izraisījis to, ka dalībvalstis ierobežo pieredzes apkopošanu, informācijas apmaiņu un sadarbības pastiprināšanu Eiropas līmenī, pamatojoties uz to, ka jautājums par drošību ir tikai valstu kompetencē;

G.     tā kā visu pēdējos 10 gados veikto uzbrukumu izdarītāji ir bijuši zināmi vairākiem izlūkdienestiem un dažkārt arī tieši tiesībaizsardzības iestādēm un tā kā ir skaidri konstatēti trūkumi apmaiņā ar pieejamo informāciju un komunikācijā starp iestādēm gan nacionālā, gan Eiropas līmenī; tā kā ar terorisma draudiem saistītās informācijas sadrumstalotība, paturot to nacionālā līmenī, neļauj to pilnvērtīgi izmantot;

H.     tā kā izlūkdienestu resursu novirzīšana, lielāku uzmanību pievēršot nekritiskai datu vākšanai un masveida datu vākšanas programmu rezultātu apkopošanai daudzās datubāzēs, ir ietekmējusi šo dienestu jaudu attiecībā uz cilvēku veiktu izlūkošanu — instrumentu, kas, kā parāda notikušie uzbrukumi, ir būtiski pietrūcis;

I.      tā kā nopietniem pārrobežu noziegumiem, piemēram, terorismam, ir raksturīga strauja attīstība, kas bieži vien parāda Eiropas iespēju ierobežotību policijas un tiesu iestāžu sadarbības jomā, jo trūkst integrācijas tiesībaizsardzības iestāžu sadarbībā un ierobežotā apjomā ir saskaņots tiesiskais regulējums, kas nepieciešamas efektīvai vainīgo saukšanai pie atbildības;

J.      tā kā terorisma apkarošanas preventīvajās stratēģijās būtu jāizmanto daudzpusīga pieeja, kuras mērķis ir ne tikai tieši vērsties pret uzbrukumu sagatavošanu ES teritorijā, bet arī integrēt nepieciešamību risināt terorisma pamatcēloņus, piemēram, vēršoties pret radikalizāciju, kas izraisa vardarbību, reaģējot uz terorisma propagandu, risinot nepilnības sociālajā integrācijā un identificējot kritiskos faktorus;

K.     tā kā kopš 11. septembra uzbrukumiem ES veiktie pretterorisma pasākumi dažkārt nav efektīvi īstenoti vai, ņemot vērā to pieņemšanas konkrēto kontekstu, tajos nav pietiekami ņemta vērā nepieciešamība garantēt visas pamattiesības un ierobežot iespējamo iejaukšanos šajās tiesībās, ievērojot nepieciešamības un proporcionalitātes principus attiecībā uz izvirzītajiem mērķiem; tā kā ES Tiesa spriedumā apvienotajās lietās C-293/12 un C-594/12 pasludināja Datu saglabāšanas direktīvu par spēkā neesošu;

L.     tā kā saskaņā ar labas likumdošanas praksi iepazīstināšana ar jauniem instrumentiem terorisma apkarošanai būtu jāpapildina ar esošo instrumentu un to īstenošanas rūpīgu izvērtējumu, lai noteiktu īstenošanas nepilnības un likumdošanas trūkumus, kas būtu vēl jārisina,

1.      izsaka līdzjūtību nesen Parīzē un citur pasaulē notikušo teroristu uzbrukumu upuriem un viņu ģimenēm; aicina visas dalībvalstis efektīvi un ātri īstenot Direktīvu 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus;

2.      aicina Komisiju un Padomi atbalstīt atjaunotu terorisma apkarošanas ceļvedi, kas nodrošina iedarbīgu reakciju uz esošajiem draudiem un efektīvu drošību visiem iedzīvotājiem, vienlaikus garantējot tiesības un brīvības, kas ir Eiropas projekta pamatprincipi;

3.      uzsver, ka Eiropas Savienības, tās dalībvalstu un partnervalstu starptautiskā terorisma apkarošanas stratēģijas pamatā ir jābūt tiesiskumam un pamattiesību ievērošanai; turklāt uzsver, ka Savienības ārējai darbībai starptautiskā terorisma apkarošanā pirmām kārtām un visvairāk ir jābūt vērstai uz preventīvajiem pasākumiem un ka ir jāveicina dialogs, iecietība un sapratne starp dažādām kultūrām un reliģijām;

4.      atkārtoti aicina Komisiju un Padomi veikt vispārēju ES terorisma apkarošanas darbību un ar tām saistīto pasākumu novērtēšanu, jo īpaši saistībā ar to, kā dalībvalstis īsteno tos tiesību aktos un praksē, un apjomu, kādā tās sadarbojas ar attiecīgajām ES aģentūrām, jo īpaši ar Eiropolu un Eirojustu, un atbilstīgi novērtēt pastāvošās nepilnības, izmantojot LESD 70. pantā paredzēto procedūru un publicējot šo novērtējumu kopā ar Eiropas darba kārtību drošības jautājumos;

Izlūkdatu un informācijas apmaiņas vajadzību risināšana ES līmenī

5.      prasa izveidot Eiropas struktūru valstu izlūkdienestu informācijas kopīgai izmantošanai, apmaiņai un proaktīvai komunikācijai, paredzot ilgtermiņa mērķi valstu izlūkdienestu informācijai par terorisma draudiem noteikt obligātu kopīgu izmantošanu;

6.      norāda, ka ir skaidri jānošķir tiesībaizsardzības un izlūkinformācijas vākšana nacionālās drošības nolūkiem; uzstāj, ka šāda struktūra ir jāizveido, vienlaikus paredzot pienācīgu Līguma pamatu un tiesisko regulējumu, kas aizsargā pilsoņu tiesības un nosaka demokrātiskās pārraudzības mehānismus;

7.      aicina dalībvalstis optimāli izmantot Eiropas līmenī izveidotās platformas, datubāzes un trauksmes sistēmas, piemēram, Šengenas Informācijas sistēmu (SIS), Eiropola informācijas sistēmu (EIS), Eiropola kontaktpunktu „Ceļotāji” un Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmu (ECRIS);

8.      uzstāj, ka ir jāievieš turpmākas saistības dalībvalstīm, paredzot, ka ir obligāti ar SIS ziņojumu palīdzību dalīties ar informāciju par nopietniem noziegumiem un terorismu, tādējādi uzlabojot šo esošo instrumentu efektivitāti;

9.      norāda, ka, pieņemot jebkādus turpmākos instrumentus, kas saistīti ar personas datu vākšanu, apstrādi un glabāšanu tiesībaizsardzības nolūkos, būtu jābalstās uz šādiem mērķiem skaidri definētu vispārējo sistēmu;

10.    aicina Komisiju pārskatīt priekšlikumu par tiesisko regulējumu pasažieru datu reģistrā iekļauto datu vākšanai visā ES, lai nodrošinātu atbilstību ES primārajiem tiesību aktiem un saskaņotu priekšlikumu ar jaunāko tiesu praksi; aicina steidzami un vienlaicīgi pieņemt datu aizsardzības dokumentu kopumu, tostarp Padomē pieņemot vispārēju nostāju, kas saskan ar Direktīvā 95/46/ES noteiktajiem minimālajiem standartiem;

11.    uzstāj, ka jebkurā turpmākajā instrumentā, kas paredz personas datu vākšanu, būtu jāievēro nepieciešamības un proporcionalitātes principi;

Iekšējās drošības un tiesībaizsardzības spēju modernizācija

12.    atzīst, ka ir nepieciešams stiprināt tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību un Eiropola lomu; šajā sakarā pauž gatavību strādāt ar Padomi, lai panāktu vienošanos par atjauninātu tiesisko regulējumu Eiropolam;

13.    aicina Komisiju apsvērt priekšlikumu par Eiropas pretterorisma centra izveidi Eiropolā, par paraugu izmantojot esošo Eiropas Kibernoziegumu centru (EC3);

14.    norāda, ka ir būtiski arī tas, lai valsts tiesību akti nodrošinātu policijas spēku profesionalitāti un lai policijas un novērošanas darbību atbilstība pamattiesībām tiktu nodrošināta gan Eiropas, gan valstu līmenī; šajā sakarā atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikums par atjauninātu tiesisko regulējumu Eiropas Policijas akadēmijai (CEPOL);

15.    uzstāj, ka Šengenas acquis ir jāsaglabā un jāaizstāv pret jebkuru mēģinājumu pašreizējos drošības draudus izmantot politiski, lai ierobežotu pārvietošanās brīvību;

16.    aicina dalībvalstis pilnībā izmantot visus to rīcībā esošos instrumentus, lai Šengenas zonu un Savienības teritoriju padarītu drošu, tostarp pārbaudot ceļošanas dokumentus visām personām — neatkarīgi no viņu valstspiederības — pie ES ārējām robežām, lai noskaidrotu identitāti, un salīdzinot katras pārbaudes datus attiecīgajās datubāzēs saskaņā ar pašreizējā Šengenas Robežu kodeksa elastīgu interpretāciju;

17.    uzsver, ka būtu jāizskata arī jautājums par vecāku atļauju nepilngadīgajiem, kuri atstāj savas dzīvesvietas dalībvalsts teritoriju, lai novērtētu, vai obligāta atļauja ir nepieciešama ES līmenī, ņemot vērā, ka pašlaik to visā ES piemēro nekonsekventi;

18.    izsaka nožēlu par Padomes nevēlēšanos panākt progresu attiecībā uz ierosināto visaptverošo kiberdrošības stratēģiju, kas pārstāv ES redzējumu par to, kā vislabāk novērst kiberuzbrukumus un reaģēt uz tiem;

Eiropas tiesu sistēmas pielāgošana, lai mazinātu nopietnu pārrobežu noziedzību

19.    uzsver, ka Eiropas līmeņa tiesiskais regulējums, lai efektīvi sauktu pie atbildības par nopietniem pārrobežu noziegumiem, piemēram, terorismu, ir jāpielāgo un jāmodernizē; šajā sakarā atbalsta efektīvu likumdošanas procesu, kura mērķis ir bez turpmākas kavēšanās panākt Eirojusta reformēšanu, uzlabojot informācijas apmaiņu par kriminālvajāšanu un notiesāšanu;

20.    uzskata, ka būtu jāapsver obligāta paziņošana Eirojustam par apsūdzībām terorisma jomā un ka sinerģijas starp Eirojustu un Eiropolu to attiecīgajās kompetences jomās ir jānostiprina;

21.    uzstāj, ka Eirojusta stiprināšana ir jāveic paralēli ar priekšlikuma par Eiropas Prokuratūras izveidi pieņemšanu;

22.    prasa piešķirt plašākas pilnvaras Eiropas Prokuratūrai, lai aptvertu noteiktu kategoriju smagu pārrobežu noziedzību, piemēram, terorismu un organizēto noziedzību, tādējādi ļaujot tiesām reaģēt efektīvāk un paredzot lielāku preventīvo virzienu tieslietu jomā;

23.    atzinīgi vērtē, ka gaidāms, ka Eiropas līmenī tiks pieņemts atjaunināts tiesiskais regulējums naudas atmazgāšanas apkarošanai, kas būs izšķirošs solis un kas jāīsteno visos līmeņos, lai nodrošinātu efektivitāti un tādējādi novērstu būtisku finansējuma avotu teroristu organizācijām;

24.    uzstāj, ka uzraudzību un cīņu pret terorisma finansēšanu, organizēto noziedzību un cilvēktirdzniecību ir nepieciešams pastiprināt visaptverošas stratēģijas ietvaros, kas efektīvi pievēršas dažādiem finansējuma avotiem, kuri pašlaik atbalsta teroristu organizācijas un projektus;

25.    prasa pārskatīt Šaujamieroču direktīvu (Direktīva 91/477/EEK, kas grozīta ar Direktīvu 2008/51/EK), lai uzlabotu informācijas apmaiņu šajā jomā un labāk koordinētu Eiropas reakciju uz šo parādību; uzskata, ka vienai no ES prioritātēm cīņā pret nopietnu un organizētu starptautisko noziedzību vajadzētu būt cīņai pret šaujamieroču nelegālu tirdzniecību;

Terorisma un radikalizācijas, kas noved pie vardarbības, pamatcēloņu apkarošana

26.    uzsver, ka pašreizējās debates par drošības un uzraudzības pasākumu izvēršanu, lai novērstu terorismu, nedrīkst būt turpmākās Eiropas reakcijas vienīgais aspekts; norāda, ka nepieciešamība nepieļaut un novērst radikalizāciju, kas noved pie vardarbības, ir primāri svarīga, lai sasniegtu ilgtermiņa mērķi aizsargāt Eiropas Savienību no terorisma draudiem;

27.    aicina Komisiju palīdzēt dalībvalstīm novērst faktorus, kuri izraisa radikalizāciju un ekstrēmismu, kas noved uz vardarbības, un izstrādāt preventīvas stratēģijas, ietverot tādas jomas kā izglītību, sociālo integrāciju, centienus apkarot diskrimināciju un starpkultūru un starpreliģiju dialogu;

28.    prasa pieņemt Padomes ieteikumu par valstu stratēģijām radikalizācijas, kas noved pie vardarbības, novēršanai, lai risinātu visdažādākos radikalizāciju veicinošos faktorus un sniegtu dalībvalstīm ieteikumus par izstāšanās, rehabilitācijas un deradikalizācijas programmu izveidi;

29.    uzstāj, ka īpaša uzmanība jāpievērš cietumiem un aizturēšanas apstākļiem, lai ar mērķtiecīgiem pasākumiem novērstu radikalizāciju šajā vidē;

30.    atbalsta Eiropas stratēģijas pieņemšanu cīņai pret terorisma propagandu, radikāliem tīkliem un tiešsaistes vervēšanu, balstoties uz jau paveikto darbu un jau uzsāktajām iniciatīvām starpvaldību ietvaros un uz brīvprātīgiem pamatiem, lai paplašinātu apmaiņu ar labāko praksi un veiksmīgiem metodēm šajā jomā un palīdzētu sagatavot jaunu vēstījumu personām, kurām parasti pievēršas vervētāji;

31.    pauž stingru pārliecību, ka preventīvām stratēģijām būtu arī stratēģiski jāpievēršas atbalstam tādiem kopienu līderiem, kuri veicina deradikalizāciju, prioritāti piešķirot politikas nostādnēm, kas vērstas uz vietējo un kopienu līmeni, tostarp izstrādājot un radot alternatīvu vēstījumu un komunikācijas stratēģijas īpašām auditorijām;

32.    uzstāj, ka efektivitātes un ticamības nolūkā stratēģijai, kura pievēršas terorisma un radikalizācijas, kas noved pie vardarbības, pamatcēloņiem, ir jābalstās arī uz Savienības pamatvērtību pozitīvu nostiprināšanu; šajā sakarā prasa pieņemt ES demokrātiskās pārvaldības paktu, izveidojot saistošu un pakāpenisku instrumentu, lai Eiropas Savienībā nodrošinātu efektīvu atbilstību demokrātijas un pamattiesību principiem;

33.    aicina Komisiju sadarboties ar visām interneta ieinteresētajām pusēm, lai ES līmenī noteiktu vienotus standartus un definētu drošības reakciju uz terorismu un kibernoziedzību, vienlaikus nepieļaujot interneta fragmentāciju;

34.    iesaka izveidot vadības grupu, kurā būtu eksperti un uzņēmumu pārstāvji, lai noteiktu saskaņotu politisku atbildi uz jautājumiem par piekļuvi, satura izņemšanu un sadarbību ar policiju un tiesu iestādēm, un iesaka ES vēlāk noteikt vienotus standartus uzņēmumiem, lai piekļuves, satura un izņemšanas politiku piemērotu vienveidīgi;

35.    norāda, ka atbildes stratēģijā, kas pievēršas internetam, ir jānodrošina, ka cilvēktiesības un pamatbrīvības (piemēram, tiesības uz privātumu, datu aizsardzību, taisnīgu tiesu un tiesībaizsardzības līdzekļiem) tiešsaistē saņem tādu pašu aizsardzību kā bezsaistē;

ES ārējās stratēģijas starptautiskā terorisma apkarošanai pieņemšana

36.    aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) pieņemt ES ārējo stratēģiju starptautiskā terorisma apkarošanai, lai novērstu starptautiskā terorisma avotus un pretterorisma jomu integrētu kopējās ārpolitikas un drošības politikā; prasa EĀDD izveidot drošības atašeja amatu ES delegācijās trešās valstīs;

37.    aicina Komisiju un EĀDD izstrādāt pretterorisma sadarbības stratēģiju ar trešām valstīm, vienlaikus nodrošinot, ka tiek ievēroti starptautiskie cilvēktiesību standarti, jo īpaši tiesības uz taisnīgu tiesu;

38.    mudina EĀDD un dalībvalstis par prioritāti noteikt sadarbību ar kaimiņvalstīm, jo īpaši Turciju, attiecībā uz pretterorisma sadarbību un robežu un migrācijas kontroli, tai skaitā Eiropas kopējo politiku attiecībā uz vīzām starp dalībvalstīm un Turciju;

39.    norāda uz jauno hibrīdkara parādību, tostarp valsts atbalstīta terorisma dimensiju un jaunām teroristu karadarbības metodēm, piemēram, ekonomikas un informācijas uzbrukumiem un kiberuzbrukumiem;

40.    uzsver, ka ir svarīgi apkarot nabadzību un nevienlīdzību visā pasaulē, sekmējot miermīlīgus risinājumus starptautiskām un iekšējām krīzēm un it visur atvieglojot cilvēku ciešanas, un mudina ES mūsu vērtību un mērķu īstenošanā ārpolitikā nepiemērot dubultstandartus;

41.    atbalsta Līguma par kopīgu aizsardzību un ekonomisko sadarbību ar Arābu valstu līgu īstenošanu, lai novērstu draudus visā arābu reģionā saistībā ar ekstrēmistu džihādistu mentalitātes vilni, kas izplatās caur Islāma valsti, Houthi grupējumu Jemenā un citām grupām; prasa turpināt centienus pārliecināt arābu pasaules galvenos dalībniekus izbeigt ārēju spēku vadīto karadarbību Lībijā, Sīrijā, Irākā un Jemenā, apturēt finansiālo atbalstu kaujiniekiem un meklēt risinājumus mieram un stabilitātei reģionā sarunu ceļā;

42.    mudina palielināt centienus izveidot Eiropas aizsardzības spējas un pastiprināt militāro sadarbību ar kaimiņvalstīm un stratēģiskām trešām valstīm, jo īpaši, palīdzot ar apmācību, nodrošinot tehniskas konsultācijas uz vietas un atbalstot uzbrukuma jaudu un tiešu militāro sadarbību ar vietējiem spēkiem;

43.    uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai, Padomei un dalībvalstu parlamentiem.

 

(1)

OV C 168 E, 14.6.2013., 45. lpp.

(2)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0418.

(3)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0173.

(4)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0230.

(5)

OV L 315, 14.11.2012., 57. lpp.

(6)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0102.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika