Procedūra : 2015/2530(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0124/2015

Iesniegtie teksti :

B8-0124/2015

Debates :

Balsojumi :

PV 11/02/2015 - 9.18
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :


REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 160kWORD 87k
4.2.2015
PE547.529v01-00
 
B8-0124/2015

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par terorisma apkarošanas pasākumiem (2015/2530(RSP))


Cornelia Ernst, Barbara Spinelli, Marie-Christine Vergiat, Marina Albiol Guzmán GUE/NGL grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par terorisma apkarošanas pasākumiem (2015/2530(RSP))  
B8‑0124/2015

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–       ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2., 3. un 6. pantu,

–       ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) attiecīgos pantus,

–       ņemot vērā 2011. gada 14. decembra rezolūciju par ES pretterorisma politiku — „Galvenie sasniegumi un nākotnes uzdevumi”(1),

–       ņemot vērā tā 2013. gada 10. oktobra rezolūciju par iespējamo CIP gūstekņu nogādāšanu un nelikumīgu turēšanu apcietinājumā Eiropas valstīs(2),

–       ņemot vērā 2014. gada 27. februāra rezolūciju par pamattiesību stāvokli Eiropas Savienībā 2012. gadā(3),

–       ņemot vērā 2014. gada 12. marta rezolūciju par ASV Nacionālās drošības aģentūras novērošanas programmu, novērošanas struktūrām dažādās dalībvalstīs un ietekmi uz ES pilsoņu pamattiesībām un transatlantisko sadarbību tieslietu un iekšlietu jomā(4),

–       ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvu 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI(5),

–       ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (FRA) 2010. gada 27. oktobra ziņojumu „Pieredze saistībā ar diskrimināciju, sociālo marginalizāciju un vardarbību: salīdzinošs pētījums par musulmaņu un nemusulmaņu jauniešiem trijās ES dalībvalstīs”,

–       ņemot vērā ES Tiesas 2014. gada 8. aprīļa spriedumu, ar ko anulē direktīvu par datu saglabāšanu,

–       ņemot vērā neseno vēršanos ES Tiesā ar lūgumu sniegt atzinumu par ES un Kanādas PDR nolīgumu,

–       ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 4. punktu,

–         ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.     tā kā pamattiesību un pilsonisko brīvību ievērošana ir veiksmīgas pretterorisma politikas būtisks elements;

B.     tā kā nesenais rasistisko tendenču, tostarp islāmofobijas un antisemītisma, pieaugums rada ārkārtīgi lielas bažas un neveicina konstruktīvas debates par iekļautību, bet gan rada turpmāku polarizāciju;

C.     tā kā pētījumi liecina, ka diskriminācija un sociāla marginalizācija ir galvenie faktori, kas noved pie vardarbīgas uzvedības; tā kā nesenie pētījumi rāda, ka vardarbīgu uzvedību nevar izskaidrot ar reliģisko piederību(6);

D.     tā kā nepieciešams steidzami noteikt vienotu juridisku definīciju jēdzienam „profilēšana”, balstoties attiecīgi uz pamattiesību un datu aizsardzības standartiem, lai samazinātu neskaidrību par to, kuras darbības ir aizliegtas un kuras nav aizliegtas;

E.     tā kā ES Tiesa nesen direktīvu par datu saglabāšanu ir pasludinājusi par spēkā neesošu, to pamatojot ar nesamērīgumu, savā spriedumā izklāstot precīzus nosacījumus, kuriem jāatbilst jebkuram plaša mēru datu vākšanas un saglabāšanas pasākumam, lai tas izietu legalitātes testu,

1.      asi nosoda visus terora aktus, kas notiek visā pasaulē; izsaka dziļu līdzjūtību nesen Parīzē un citur pasaulē notikušo teroristu uzbrukumu upuriem un viņu ģimenēm;

2.      aicina visas dalībvalstis pareizi īstenot 2012. gada 25. oktobra Direktīvu 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus;

3.      atkārtoti apliecina savu apņēmību atbalstīt vārda brīvību, pamattiesības, demokrātiju, toleranci, tiesiskumu un citus ANO Hartā un starptautisko tiesību aktos atspoguļotos pamatprincipus;

4.      aicina visas dalībvalstis izbeigt politiski, ekonomiski vai militāri atbalstīt režīmus vai teroristu grupējumus, kas iesaistās vai līdzdarbojas terorismā; īpaši uzsver, ka ES, tās dalībvalstu un partnervalstu starptautiskā terorisma, tāpat kā citu noziedzības veidu, apkarošanas stratēģiju pamatā jābūt tiesiskumam un pamattiesību ievērošanai; turklāt uzsver, ka Savienības ārējai darbībai starptautiskā terorisma apkarošanā pirmkārt ir jābūt vērstai uz preventīvajiem pasākumiem un uz politiku, kas noraida jebkāda veida militāru intervenci, pamatīgi pārskatot ES nostāju starptautiskās sarunās un uzsver nepieciešamību veicināt dialogu, iecietību un sapratni starp dažādām kultūrām, civilizācijām un reliģijām;

5.      norāda uz to, ka tāpat kā par iepriekšējiem uzbrukumiem, arī Parīzes uzbrucēji drošības iestādēm jau bija zināmi un pret tiem jau tikušas veiktas izmeklēšanas un uzraudzības darbības; uzsver, ka tas izvirza jautājumus par to, kā šīs iestādes būtu varējušas labāk izmantot datus, kas par šīm personām jau bija to rīcībā;

6.      atkārtoti aicina Komisiju un Padomi veikt esošo ES pretterorisma un drošības pasākumu vispusīgu novērtējumu, jo īpaši attiecībā uz cilvēktiesību un pilsonisko brīvību ievērošanu tā, kā tas paredzēts Līgumos, Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un Eiropas Cilvēktiesību konvencijā, izmantojot LESD 70. pantā paredzēto procedūru, un šo novērtējumu publicēt kopā ar Eiropas darba kārtību drošības jautājumos;

7.      atkārtoti izsaka stingru prasību par demokrātiskās un tiesiskās uzraudzības un pārskatatbildības mehānismiem attiecībā uz pretterorisma politikas virzienos, retrospektīvā uzsverot, ka ir jāatceļ terorisma apkarošanai nevajadzīgi, neefektīvi un nesamērīgi pasākumi; uzsver arī to, ka pamattiesību pārkāpumi ir jāizmeklē un jānodrošina tiesiskā aizsardzība, jāizveido jaunas demokrātiskās uzraudzības formas, izmantojot pilnvaras, kas Eiropas Parlamentam un dalībvalstu parlamentiem piešķirtas ar Lisabonas līgumu;

Visaptveroša pieeja radikalizācijas novēršanai un terorisma apkarošanai

8.      izsaka pārliecību, ka sabiedrības galvenais uzdevums, lai novērstu strauju radikalizāciju, ir veikt darbu, kas veicina iekļautību, kā arī izpratni par kulturālajiem, etniskajiem un reliģiskajiem uzskatiem, tādējādi veidojot noturīgu toleranci;

9.      aicina dalībvalstis izdarīt investīcijas izglītošanas programmās, kurās tiek ievērota iespēju vienlīdzība, samazinot sociālo diskrimināciju jau no izglītošanās paša sākuma, kā arī skolotāju apmācība par sociālajiem un daudzveidības jautājumiem;

10.    brīdina, ka ilgtermiņa perspektīvu trūkums nabadzības, bezdarba, priekšpilsētu getoizācijas un veselu piepilsētas daļu atsvešināšanās dēļ var likt cilvēkiem justies bezspēcīgiem vai par pievērsties destruktīvai patvarīgai darbībai, iesaistoties džihādistu organizācijās vai galēji labējās kustībās; aicina dalībvalstis pastiprināt pūliņus samazināt nabadzību, radīt perspektīvu strādāt, iedrošināt un cienīt cilvēkus, izbeigt sociālās labklājības un sabiedrisko pakalpojumu ierobežošanu, kas ievērojami ierobežojušas vietējo, reģionālo un valsts iestāžu iespējas veikt resocializāciju un sniegt pienācīgu sociālo palīdzību atsevišķiem cilvēkiem un ģimenēm, kas dzīvo priekšpilsētās, kurām pievērš uzmanību vismazāk;

11.    uzsver, ka diskriminācija pastiprina radikalizāciju un tieksmi uz vardarbību; uzsver, ka vienlīdzība un nediskriminēšanas standarti jāpapildina ar īpašām politikas stratēģijām cīņai pret visu veidu rasismu, tostarp antisemītismu un islamofobiju;

12.    noraida profilēšanas izmantošanu pēc rases, etniskās vai reliģiskās pazīmes, lai saistībā ar pretterorisma pasākumiem noteiktu attiecīgās īpašās iedzīvotāju grupas, jo tas ir pretrunā ar demokrātijas pamatprincipiem par vienlīdzību likuma priekšā un nediskriminēšanu; norāda, ka pēc 9/11 piekoptajai praksei ir nesamērīga ietekme uz musulmaņu kopienām;

13.    izsaka atbalstu programmām, ko valstis finansē kopā ar vietējām pilsoniskās sabiedrības asociācijām, kas veicina etnisko un reliģisko minoritāšu iesaistīšanos savu kopienu sociālā un ekonomiskā stāvokļa uzlabošanos vidējā termiņā un ilgtermiņā;

Precīzi vērsti drošības pasākumi, kuros ievēro tiesiskumu

14.    noraida drošības un brīvības nepareizu pretstatīšanu; uzskata, ka personiskā brīvība un pamattiesību ievērošana ir ikvienas sabiedrības drošības pamats un sabiedrības drošības priekšnoteikums;

15.    atgādina, ka ikvienam drošības pasākumam, arī pretterorisma pasākumam, jābūt vērstam uz personiskās brīvības garantēšanu, pilnībā jāatbilst tiesiskumam un pamattiesību saistībām, tostarp tām, kas saistītas ar privātuma un datu aizsardzību, un jādara iespējama tiesiskā aizsardzība;

16.    uzsver, ka jebkura tāda pasākuma, kas ierobežo pamattiesības un brīvības, nepieciešamības un samērīguma tests ir Hartā noteiktās juridiskās prasības; šajā sakarībā iebilst pret tendenci nepamatoti attaisnot drošības pasākumu īstenošanu, vispārīgi atsaucoties uz to „lietderību” terorisma vai smagu noziegumu apkarošanā;

17.    atkārtoti norāda, ka ikviena datu vākšanas pasākuma pamatā jābūt tikai saskanīgai datu aizsardzības tiesību sistēmai, kas ietver juridiski saistošus personas datu aizsardzības standartus attiecībā uz nolūka ierobežojumu, datu minimizāciju, informāciju, piekļuvi, labošanu, dzēšanu un tiesisko aizsardzību;

18.    iebilst pret patlaban esošo paranoisku baiļu radīšanas atmosfēru, lai dabūtu cauri vairāk pretterorisma pasākumu, piemēram par ES PDR, pirms tiek novērtēta to juridiskā nepieciešamība vai tiek izvērtēts patlaban spēkā esošo pretterorisma pasākumu kopums; uzsver, ka katrā dalībvalstī jau ir vērā ņemams pretterorisma tiesību aktu un attiecīgo pasākumu kopums, kurā ietilpst:

–  pasažieru pasu dati, kas jau ir pārbaudīti datubāzēs, kurās iekļauj zināmas kriminālas un nepieņemamas personas,

–  tiesībaizsardzības iestādes, kas var piekļūt aizdomās turēto personu vai personu grupu telefona sarunu un pasažieru datiem, ja pastāv aizdomas, ka šīs personas ir saistītas ar konkrētiem draudiem,

–  Šengenas informācijas sistēma, kas nodrošina personu uzraudzības iespējas, un gadījumos, kad tās rada draudus drošībai vai nolēmušas pastrādāt noziegumu, ātri aizturēt un izraidīt;

19.    tāpēc uzsver, ka tiesībaizsardzības iestādēm jāizmanto jau esošās iespējas un kā prioritāte ir to savstarpējās sadarbības paātrināšana;

20.    uzskata, ka cīņa pret nopietnu un organizētu starptautisko noziedzību vienai no ES prioritātēm vajadzētu būt cīņai pret šaujamieroču nelegālu tirdzniecību; jo īpaši uzskata, ka vēl vairāk jāuzlabo sadarbība saistībā ar informācijas apmaiņas mehānismiem un aizliegto ieroču izsekojamību un iznīcināšanu; šajā sakarībā uzsver, ka ir nosodāmi vairāku dalībvalstu izmantotie dubultstandarti attiecībā uz ieroču un bruņojuma pārdošanu īpašām grupām dažos konfliktu reģionos, tajā pašā laikā nosodot militāra spēka lietošanu;

21.    aicina ātri ieviest nesen pieņemto direktīvu par cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu;

22.    uzsver, ka jau tagad konkrētā laika posmā un konkrētos maršrutos vai konkrētos robežšķērsošanas punktos var mērķtiecīgi pārbaudīt atsevišķas personas, kurām ir tiesības brīvi pārvietoties, kad tās šķērso ārējās robežas, atbilstīgi to radītajam draudu līmenim; uzstāj, ka dalībvalstīm būtu pilnībā un labāk jāizmanto esošā Šengenas sistēma un jāpiešķir tai nepieciešamie finanšu līdzekļi tā vietā, lai centos atjaunot robežkontroli, paplašinot patlaban esošās iespējas;

23.    aicina Komisiju oficiāli pārskatīt priekšlikumu par ES pasažieru datu reģistru, ņemot vērā kritērijus, ko Tiesa noteica spriedumā par datu saglabāšanas direktīvu; uzdod savam juridiskajam dienestam veikt līdzīgu pārskatu sešu nedēļu laikā pēc šīs rezolūcijas pieņemšanas;

24.    atgādina šajā sakarā, ka patlaban nav vienotas terorisma definīcijas, kas tikai vairo ar ierosinātajiem pretterorisma pasākumiem saistītās neskaidrības;

IT drošība

25.    atgādina, ka pasākumiem, kas pretterorisma nolūkos ierobežo pamattiesības internetā, jābūt patiešām nepieciešamiem un samērīgiem; uzsver, ka jebkura šķietami krimināla rakstura saturu var izņemt tikai pamatojoties uz skaidriem kritērijiem, kas noteikti tiesību aktos, saskaņā ar tieslietu iestāžu atļauju un ievērojot aizsargpasākumu procedūras, nevis interneta pakalpojumu sniedzēju privātu politisku darbību; šajā sakarībā atgādina par Hartā paredzēto vārda brīvību un cenzūras izmantošanas bīstamību trešās valstīs un dalībvalstīs, kam visdrīzāk, ka ir atvēsinoša ietekme uz iedzīvotāju brīvu, atklātu un demokrātisku iesaistīšanos;

26.    uzsver, ka svarīgs Eiropas IT drošības balsts ir kodēšana, ko veic valdības, uzņēmumi un iedzīvotāji; aicina Komisiju, Padomi un dalībvalstis atteiktie no jebkādiem mēģinājumiem vājināt IT drošību, nosakot kodēšanas izmantošanas regulējumu; uzsver, ka kodēšanas izmantošanas aizliegums var pazemināt drošību palielināt mūsu neaizsargātību pret kiberuzbrukumiem;

27.    uzsver bezmaksas atklātā pirmkoda programmatūras izmantošanas svarīgo nozīmi IT drošības kontekstā, jo publiski pieejamu pirmkodu var viegli un neatkarīgi pārbaudīt;

28.    atgādina par ES un tās dalībvalstu apņēmību tiesību aktos par datu aizsardzību īstenot sistēmā integrētas privātās dzīves aizsardzības funkcijas principu;

29.    aicina ātri pieņemt datu aizsardzības tiesību aktu kopumu, Padomē pieņemot vispārīgu pieeju, kurā tiek ievēroti Direktīvā 95/46/ES noteiktie minimālie standarti;

Tiesiskais aspekts

30.    aicina dalībvalstis veidot ciešāku sadarbību starp to tiesībaizsardzības iestādēm, izmantojot tādus jau pieejamus ES instrumentus kā Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmu (ECRIS), Eiropas apcietināšanas orderi un Eiropas izmeklēšanas rīkojumu un ievērojot samērīgumu un pamattiesības; aicina dalībvalstis ātri panākt vienošanos par visiem ierosinātajiem pasākumiem un kā nākamo soli saskaņā ar procesuālo tiesību ceļvedi un pieņemt lēmumus par pirmstiesas aizturēšanu un cietuma apstākļiem;

31.    pauž uzskatu, ka mūsu krimināltiesību sistēmas mērķis ir personu rehabilitācija tā, lai pēc atgriešanās no cietuma viņi vairs neapdraudētu sabiedrību; aicina dalībvalstis ieguldīt vajadzīgos cilvēku resursus, kas palīdzētu rehabilitēt un resocializēt personas, kas atgriežas no ieslodzījuma;

32.    aicina dalībvalstis un Komisiju izvērst vai nostiprināt informatoru aizsardzības programmas, jo īpaši valsts drošības un izlūkošanas darbību jomā;

Ārējā dimensija

33.    brīdina nepaļauties kārdinājumam drošības, stabilitātes un cīņas vārdā pret vardarbību ekstrēmismu atgriezties pie iepriekšējās tuvredzīgās un neefektīvās prakses slepeni vienoties ar autoritāriem režīmiem;

34.    ļoti kritiski vērtē lomu, kāda pēdējo gadu laikā dažādām Rietumu intervencēm ir bijusi personu radikalizācijā, jo īpaši Tuvējos Austrumos un dienvidu kaimiņvalstīs; uzsver, ka šāda politika terorismu tikai veicina, nevis pret to vēršas, un tāpēc tā ir jāizbeidz;

35.    pauž bažas par to, ka ES pretterorisma politikā galvenā vērība tiem veltīta militāriem „risinājumiem”, un tās rezultāts ir daudzās militārās palīdzības programmas autoritāriem režīmiem, kas vērstas uz to militāro spēju nostiprināšanu un tādējādi to represīvās politikas atbalstu;

36.    norāda, ka daudzās dalībvalstīs ir aizliegts ievest militāros spēkus; uzsver, ka solidaritātes klauzulu (LESD 222. pantu) nedrīkst izmantot kā instrumentu šādu valstu noteikto ierobežojumu apiešanai; norāda, ka šo solidaritātes klauzulu var izmantot arī kā instrumentu karaspēka ievešanai dalībvalstī aiz cīņas pret terorismu slēpjot cīņu pret „cilvēku radītām katastrofām”, pie kurām, iespējams, pieskaitāmi arī cilvēki, kas protestē, u. c.; uzsver, ka šāda solidaritātes klauzulas interpretācija ir kategoriski jānoraida;

37.    uzsver, ka ES pamatīgi jāmaina tās ārpolitika kā patlaban notiekošās Eiropas kaimiņattiecību politikas pārskata daļa, jo īpaši tās stratēģija attiecībā uz Vidusjūras dienvidu reģiona valstīm tāpēc, ka tā ir izgāzusies; aicina ES izveidot tādu jaunu sistēmu attiecībām ar šīm valstīm un reģioniem, kuras pamatā būtu neiejaukšanās to iekšējās lietās un suverenitātes ievērošana un kuras mērķis ir atbalstīt kaimiņu reģionu attīstību un veicināt nodarbinātību un izglītību, nevis „asociācijas nolīgumi”, kas galvenokārt kalpo brīvās tirdzniecības zonu izveidošanai Eiropas puses korporatīvajās interesēs;

38.    atkārtoti pauž savu nostāju par to, ka dalībvalstīm un attiecīgos gadījumos ES jāvēršas pret vardarbīga ekstrēmisma pamatcēloņiem, cīnoties ar reliģisko ekstrēmismu tādiem līdzekļiem, kas atbilst cilvēktiesībām un starptautiskajām tiesībām, nevis ar represīvo režīmu vai grupu uzmundrināšanu vai atbalstīšanu šajās valstīs;

39.    pieprasa, lai sadarbība drošības jomā — no izlūkošanas informācijas apmaiņas līdz tiesiskumam, tieslietu reformai un no krimināltiesību programmām līdz patvēruma politikas eksternalizācijai kā Hartumas procesā — stingri atbilstu starptautiskajām tiesībām;

40.    izsaka pārliecību, ka drošības jomā ES sava darbība jāierobežo ar sadarbības programmām, kas vērstas uz deradikalizāciju un pret vardarbīgu ekstrēmismu gadījumos, kad to uzskata par vajadzīgu, un ir jāatturas no tās ekonomisko vai politisko ideju uzspiešanas suverēnām valstīm, izmantojot tās ārējās dimensijas politikas;

41.    atgādina šādā sakarībā ES un Izraēlas asociācijas līguma noraidīšanu, ņemot vērā ES un daudzu tās dalībvalstu divkāršo lomu, Izraēlas un Palestīnas konfliktā, kas joprojām rada iespaidu par dubultstandartiem un pret musulmaņiem un arābiem vērstu darba kārtību;

42.    pieprasa palielināt to ārpolitikas lēmumu pārredzamību un pārskatatbildību, kas attiecas uz cīņu pret terorismu; uzsver piemērotu juridisko procedūru nepieciešamību personām vai organizācijām, lai pieprasītu juridiski pārskatīt jebkuru kopējās ārpolitikas un drošības politikas lēmumu, kas uz tiem attiecas;

43.    stingri iebilst pret droņu — bezpilota lidaparātu — izmantošanu par terorismu aizdomās turēto nogalināšanai bez tiesas sprieduma un pieprasa noteikt aizliegumu izmantot droņus civiliedzīvotāju uzraudzīšanai un kontrolei;

44.    pieprasa Komisijai un dalībvalstīm rūpīgāk izmeklēt Eiropas līdzdalību ASV izveidotajā spīdzināšanas un pārsūtīšanas programmā un dot sabiedrībai iespējas uzzināt savu valdību iesaistīšanās un līdzzināšanas pakāpi šajos šaušalīgajos nelikumīgajos nodarījumos, sekojot ASV Senāta izpētes ziņojuma piemēram;

45.    uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1)

OV C 168 E, 14.6.2013., 45. lpp.

(2)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0418.

(3)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0173.

(4)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0230.

(5)

OV L 315, 14.11.2012., 57. lpp.

(6)

Sk. Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (FRA) 2010. gada 27. oktobra ziņojumu „Pieredze saistībā ar diskrimināciju, sociālo marginalizāciju un vardarbību: salīdzinošs pētījums par musulmaņu un nemusulmaņu jauniešiem trijās ES dalībvalstīs”.

 

Juridisks paziņojums - Privātuma politika