REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par ASV Senāta ziņojumu par CIP veikto spīdzināšanu
4.2.2015 - (2014/2997(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Monika Hohlmeier, Elmar Brok, Barbara Matera, David McAllister, Daniel Caspary, Monica Macovei, Dubravka Šuica, Andrej Plenković, Cristian Dan Preda, Francisco José Millán Mon, Eduard Kukan, Michael Gahler, Gunnar Hökmark PPE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0123/2015
B8‑0133/2015
Eiropas Parlamenta rezolūcija par ASV Senāta ziņojumu par CIP veikto spīdzināšanu
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES), jo īpaši tā 2., 3., 4., 6. un 21. pantu,
– ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,
– ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un tās protokolus,
– ņemot vērā attiecīgos ANO cilvēktiesību instrumentus, jo īpaši 1966. gada 16. decembra Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, 1984. gada 10. decembra Konvenciju pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai cieņu pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem un tās attiecīgos protokolus, kā arī 2006. gada 20. decembra Starptautisko konvenciju par visu personu aizsardzību pret piespiedu pazušanu,
– ņemot vērā ES politiskās pamatnostādnes attiecībā uz trešām valstīm par spīdzināšanu un citiem nežēlīgiem, necilvēcīgiem vai cieņu pazemojošiem apiešanās un sodīšanas veidiem un ES pamatnostādnes par nāvessodu,
– ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes ziņojumu, kuru sagatavojis īpašais referents jautājumos par spīdzināšanu un citiem nežēlīgiem, necilvēcīgiem vai cieņu pazemojošiem apiešanās vai sodīšanas veidiem un kurā, reaģējot uz spīdzināšanas vai citu nežēlīgas izturēšanās veidu metodēm vai praksi, uzsvars likts uz izmeklēšanas komisiju darbu[1],
– ņemot vērā ASV un ES kopīgo 2009. gada 15. jūnija paziņojumu par Gvantanamo līča aizturēšanas centra slēgšanu un turpmāko sadarbību cīņā pret terorismu,
_ ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus lietās al-Nashiri pret Poliju (Nr. 28761/11, 2014. gada 24. jūlijā) un Husayn (Abu Zubaydah) pret Lietuvu (Nr. 7511/13, 2014. gada 24. jūlijā),
– ņemot vērā ANO Drošības padomes 2014. gada 24. septembra Rezolūciju 2178 par terora aktu izraisītajiem draudiem starptautiskam mieram un drošībai,
– ņemot vērā 2007. gada 14. februāra rezolūciju[2] un 2009. gada 19. februāra rezolūciju[3] par iespējamo CIP veikto Eiropas valstu izmantošanu, lai pārvadātu un nelikumīgi turētu apcietinājumā gūstekņus,
– ņemot vērā 2012. gada 11. septembra rezolūciju par iespējamo CIP gūstekņu nogādāšanu un nelikumīgu turēšanu apcietinājumā Eiropas valstīs — saistībā ar EP TDIP komitejas ziņojumu veiktie pasākumi[4],
– ņemot vērā prezidenta B. Obamas 2009. gada 22. janvārī parakstīto Izpildrīkojumu 13491 par likumīgas pratināšanas nodrošināšanu,
– ņemot vērā prezidenta B. Obamas 2015. gada 20. janvāra runu par stāvokli valstī,
– ņemot vērā 2014. gada 17. decembrī plenārsēdē notikušās debates par ASV Senāta ziņojumu par CIP veikto spīdzināšanu,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā ES pamatā ir saistības ievērot demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un pamatbrīvības, kā arī cilvēka cieņu un starptautiskās tiesības, turklāt ne tikai iekšpolitikā, bet arī ārējās darbībās; tā kā ES saistībām cilvēktiesību ievērošanas jomā, kuras pastiprina ES Pamattiesību hartas stāšanās spēkā un pievienošanās Eiropas Cilvēktiesību konvencijai, jābūt atspoguļotām visās politikas jomās, lai ES cilvēktiesību politiku padarītu efektīvu;
B. tā kā Parlaments ir vairākkārt aicinājis cīņā pret terorismu ievērot cilvēka cieņu, cilvēktiesības un pamatbrīvības, tostarp saistībā ar starptautisko sadarbību šajā jomā, un balstīties uz ES Līgumiem, Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, valstu konstitūcijām un pamattiesību aktiem;
C. tā kā Parlaments ir stingri nosodījis ASV īstenoto CIP pārsūtīšanas un slepenas apcietināšanas programmu, kuru izpildot, ir pieļauti daudzi cilvēktiesību pārkāpumi, tostarp nelikumīga un patvaļīga aizturēšana, spīdzināšana un cita veida nežēlīga izturēšanās, ko konstatējusi Parlamenta Pagaidu komiteja saistībā ar iespējamo CIP veikto Eiropas valstu izmantošanu, lai pārvadātu un nelikumīgi turētu apcietinājumā gūstekņus (TDIP);
D. tā kā atbilstīgam pārskatatbildības procesam ir būtiska nozīme, lai saglabātu pilsoņu uzticēšanos demokrātiskajām iestādēm, lai efektīvi aizsargātu un veicinātu cilvēktiesības ES iekšpolitikā un ārpolitikā un lai nodrošinātu likumīgu un efektīvu drošības politiku, kas balstīta uz tiesiskumu;
E. tā kā Amerikas Savienotās Valstis 2001. gada 11. septembrī cieta no nepieredzētiem Al-Qaida teroristu uzbrukumiem, kuru laikā, lidmašīnām ietriecoties Pasaules tirdzniecības centra dvīņu torņos, Pentagonā un laukā Pensilvānijas štatā, bojā gāja vairāk nekā 3000 cilvēku;
F. tā kā ES un ASV attiecību pamatā ir cieša partnerība un sadarbība daudzās jomās saskaņā ar kopējām vērtībām, tostarp demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesībām; tā kā ES un Amerikas Savienotās Valstis cīņā pret terorismu aktīvāk iesaistījās pēc 2001. gada 11. septembra uzbrukumiem, taču tā kā ir jāpārvar pretrunas starp ES un ASV politikas nostādnēm terorisma apkarošanas jomā;
G. tā kā Eiropas Savienība un tās dalībvalstis ar Amerikas Savienotajām Valstīm 2009. gada 15. jūnijā parakstīja kopīgu paziņojumu par Gvantanamo līcī izvietotā aizturēšanas centra slēgšanu un turpmāko pret terorismu vērsto sadarbību, kuras pamatā ir kopējas vērtības, starptautiskās tiesības un tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošana;
H. tā kā dalībvalstu palīdzība, lai daži gūstekņi varētu pārcelties uz dzīvi citur, ir sniegta lēnām un ierobežotā apjomā;
I. tā kā ASV Senāta Īpašā izlūkošanas komiteja pēc sešiem izmeklēšanas gadiem 2014. gada 3. decembrī publiskoja kopsavilkumu savam pētījumam par Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) Aizturēšanas un nopratināšanas programmu;
J. tā kā Senāta komitejas ziņojums ir vairāk nekā 6000 lappušu garš, taču joprojām ir slepens un publiskots ir 525 lappuses garš kopsavilkums, kurā apstiprināts, ka sešas dienas pēc 11. septembra uzbrukumiem tika parakstīts paziņojuma memorands, ar kuru Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktors saņēma atļauju „veikt pasākumus, kuru mērķis ir sagūstīt un aizturēt personas, kas rada pastāvīgus, nopietnus vardarbības vai nāves draudus ASV personām un apdraud ASV intereses vai kas plāno teroristiskas darbības”;
K. tā kā minētajā ziņojumā ir konstatēts, ka CIP izmantoja pastiprinātas nopratināšanas metodes, kas ir noteiktas par nelikumīgām ASV un starptautiskajos nolīgumos, kuri aizliedz izmantot spīdzināšanu un kurus ASV ir parakstījušas,
1. uzsver, ka transatlantiska, uz tādām kopējām vērtībām kā brīvības un drošības veicināšana, demokrātija un cilvēka pamattiesības balstīta sadarbība ir viena no galvenajām ES ārējo attiecību prioritātēm un tādai tai jābūt; atkārtoti apstiprina nepārprotamo nostāju, kas pausta ASV un ES 2009. gada paziņojumā, ka kopīgajiem centieniem cīņā pret terorismu jāatbilst saistībām, kuras ir noteiktas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, jo īpaši starptautiskajām cilvēktiesībām un humanitārajām tiesībām, un ka tas mūsu valstis padarīs stiprākas un drošākas;
2. atzinīgi vērtē Senāta komitejas ziņojumu kā pozitīvu pasākumu, ar kuru ir publiski un kritiski apšaubīta Centrālās izlūkošanas pārvaldes Aizturēšanas un nopratināšanas programma un apliecināts, ka ASV politiskās institūcijas, ko atbalsta abu Kongresa politisko partiju locekļi, vēlas sniegt iespējami godīgu pārskatu par CIP programmu;
3. atkārto savu nelokāmo apņemšanos sadarboties ar ASV globālajā cīņā pret terorismu, tajā pašā laikā nodrošinot, ka pilnībā un stingri tiek ievērotas saistības cilvēktiesību un tiesiskuma jomā, kā arī uzsver, ka efektīvi pretterorisma pasākumi nav pretrunā cilvēktiesību ievērošanai, bet tie ir papildinoši un savstarpēji pastiprinoši mērķi; norāda, ka pamattiesību ievērošana ir būtisks veiksmīgas pretterorisma politikas elements; atgādina, ka cīņā pret terorismu ir vajadzīga daudzpusēja pieeja, un tāpēc aktīvi veicina globālu aliansi cīņai pret terorismu Apvienoto Nāciju Organizācijā, iesaistot visus starptautiskos dalībniekus;
4. atkārtoti stingri nosoda tādu pastiprināto nopratināšanas metožu izmantošanu, kuras ir aizliegtas ASV un starptautiskajos tiesību aktos un ar kurām cita starpā tiek pārkāptas tiesības uz brīvību, drošību, humānu izturēšanos, tiesības netikt pakļautam spīdzināšanai, tiesības uz nevainīguma prezumpciju, taisnīgu lietas izskatīšanu, juridiskās palīdzības izmantošanu un vienlīdzīgu aizsardzību saskaņā ar tiesību aktiem; šajā sakarā atzinīgi vērtē prezidenta B. Obamas izdotos izpildrīkojumus, ar kuriem tiek aizliegta spīdzināšana, atbalstīta humāna izturēšanās pret aizturētajām personām un nodrošināts, ka ASV ievēro savus un starptautiskos tiesību aktus, kas aizliedz spīdzināšanu un nežēlīgu, necilvēcīgu un pazemojošu izturēšanos;
5. atzinīgi vērtē nesenos pasākumus, ko veicis prezidents B. Obama, pastāvīgi un atkārtoti cenšoties panākt ASV militārajā bāzē Gvantanamo līcī (Kubā) ierīkotā aizturēšanas centra slēgšanu un nodrošināt, ka tiek atbrīvotas aizturētās personas, kurām apsūdzības nav izvirzītas; uzsver, ka prezidents B. Obama 2015. gada 20. janvāra runā par stāvokli valstī atkārtoti apliecināja apņemšanos izpildīt savu 2008. gada vēlēšanu kampaņas solījumu slēgt Gvantanamo līča cietumu;
6. uzskata, ka dalībvalstis ir apliecinājušas gatavību ievērot starptautiskās tiesības; tāpēc uzsver, ka dalībvalstīm, kas veic neatkarīgu un efektīvu izmeklēšanu par cilvēktiesību pārkāpumiem saistībā ar CIP programmu, šī darbība jāpamato ar neapgāžamiem tiesu pierādījumiem un ar valstu tiesu sistēmu un ES tiesību aktu ievērošanu, nevis tikai ar plašsaziņas līdzekļu un sabiedrības pieņēmumiem;
7. aicina dalībvalstis, ņemot vērā ciešāku sadarbību un informācijas apmaiņu starp dalībvalstu izlūkošanas un drošības dienestu aģentūrām, nodrošināt minēto aģentūru un to īstenojamo darbību demokrātisku kontroli, šim nolūkam izmantojot pienācīgu iekšējo, izpildvaras, tiesisko un neatkarīgu parlamentāro pārraudzību;
8. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Padomei un dalībvalstu parlamentiem.