REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par humanitāro krīzi Irākā un Sīrijā, jo īpaši saistībā ar „Islāma valsti” (IS)
9.2.2015 - (2015/2559(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Charles Tannock, David Campbell Bannerman, Ryszard Czarnecki, Geoffrey Van Orden, Valdemar Tomaševski, Jana Žitňanská ECR grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0136/2015
B8‑0136/2015
Eiropas Parlamenta rezolūcija par humanitāro krīzi Irākā un Sīrijā, jo īpaši saistībā ar „Islāma valsti” (IS)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā savas iepriekšējās rezolūcijas par humanitāro situāciju Irākā un Sīrijā, arī 2014. gada 18. septembra rezolūciju par stāvokli Irākā un Sīrijā un IS ofensīvu, tostarp minoritāšu vajāšanu[1],
– ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,
– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas augstā cilvēktiesību komisāra Zeid Ra’ad Al Hussein 2014. gada 8. septembrī pausto viedokli par vardarbību Sīrijā un Irākā,
– ņemot vērā ANO Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,
– ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2014. gada 1. septembra rezolūciju Nr. S-22/1 par cilvēktiesību stāvokli Irākā, ko ietekmējusi tā dēvētās „Irākas un Levantes Islāma valsts” un citu ar to saistītu grupējumu pastrādātā vardarbība,
– ņemot vērā Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, kas tika atvērta parakstīšanai 2011. gada 11. maijā Stambulā (Turcijā),
– ņemot vērā paziņojumus, ko 2014. gada 18. novembrī ANO Drošības padomē sniedza ANO sūtnis Irākā, ANO augstais cilvēktiesību komisārs un ANO ģenerālsekretāra vietniece humānās palīdzības jautājumos,
– ņemot vēra 1995. gada Pekinas deklarāciju un Pekinas Rīcības platformu attiecībā uz dzimumu līdztiesību,
– ņemot vērā ANO Konvenciju par bērna tiesībām,
– ņemot vērā Ārlietu padomes 2014. gada 15. decembrī pieņemtos secinājumus,
– ņemot vērā 1981. gada ANO Deklarāciju par jebkādas uz reliģiju vai ticību balstītas neiecietības un diskriminācijas izskaušanu,
– ņemot vērā 1949. gada Ženēvas konvencijas un to papildprotokolus,
– ņemot vērā 2013. gada 24. jūnijā pieņemtās ES pamatnostādnes par reliģijas vai ticības brīvības veicināšanu un aizsardzību,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā nerimstošās vardarbības rezultātā Sīrijā un Irākā ir iestājusies līdz šim vēl nebijusi humanitārā krīze — miljoniem cilvēku ir piespiedu kārtā pārvietoti, viņiem ik dienu draud vardarbība, un viņiem ir vajadzīga pārtika, ūdens, veselības aprūpe un pajumte; tā kā etniskās un reliģiskās minoritātes šajā krīzes situācijā ir īpaši neaizsargātas; tā kā, bēgot no vardarbības, cilvēki ir spiesti meklēt patvērumu kaimiņvalstīs, un tas rada papildu slogu kopienām, kuras viņus uzņem;
B. tā kā nepārtrauktais pilsoņu karš Sīrijā jau ir izraisījis katastrofālu situāciju, ko vēl vairāk pasliktinājis tā dēvētās „Islāma valsts” (IS) kaujinieku vardarbīgais ekstrēmisms gan Sīrijā, gan tās kaimiņvalstī Irākā;
C. tā kā tiek lēsts, ka Sīrijas teritorijā ir pārvietoti 7,6 miljoni cilvēku un Irākas teritorijā — 1,8 miljoni cilvēku;
D. tā kā IS Sīrijā un Irākā ir nogalinājusi un nolaupījusi ļoti daudz sieviešu un bērnu; tā kā tiek ziņots, ka nolaupītās sievietes un meitenes tiek izvarotas, viņas cieš no seksuālas vardarbības, tiek piespiedu kārtā izprecinātas kaujiniekiem vai arī pārdotas seksuālā verdzībā; tā kā dažas sievietes verdzībā ir pārdotas pat par tik niecīgu summu kā 25 ASV dolāri;
E. tā kā „Islāma valsts” pastrādājusi neskaitāmus nežēlīgas vardarbības aktus, kas ir noziegumi pret cilvēci, cita starpā videoierakstā nocērtot cilvēkiem galvu un viņus dzīvus sadedzinot;
F. tā kā Jordānijas pilota Moaz al-Kasasbeh atbaidošā noslepkavošana ir vēl viens piemērs tam, cik zemiska ir „Islāma valsts” ideoloģija, kas ir pilnīgi pretēja visvienkāršākajām cilvēka vērtībām un tiesībām;
G. tā kā politisko un reliģisko vadītāju pienākums ir visos līmeņos apkarot ekstrēmismu un terorismu un veicināt personu un reliģisko un etnisko grupu savstarpēju cieņu;
H. tā kā starptautisko humanitāro tiesību un cilvēktiesību akti aizliedz vērsties pret atsevišķiem cilvēkiem vai grupām to reliģiskās vai etniskās identitātes dēļ, kā arī uzbrukt civiliedzīvotājiem, kuri nepiedalās vardarbībā; tā kā šādas darbības var uzskatīt pie kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci;
I. tā kā „Islāma valsts” izveidotā „kalifāta” paplašināšanās un šī ekstrēmistu grupējuma darbība tieši apdraud ne vien Sīrijas un Irākas iedzīvotājus, bet arī reģiona drošību plašākā mērogā;
J. tā kā tiek ziņots, ka IS kaujiniekiem ir pievienojušies vairāki simti ārvalstu kaujinieku, tostarp no ES dalībvalstīm; tā kā šie ES dalībvalstu valstspiederīgie tiek uzskatīti par drošības apdraudējumu;
K. tā kā ANO un citas starptautiskās organizācijas ir ziņojušas par plašiem cilvēktiesību pārkāpumiem, ko IS pastrādājusi Irākā un Sīrijā, cita starpā mērķtiecīgi nogalinot kristiešus un citu etnisko un reliģisko minoritāšu pārstāvjus; tā kā pieaug bažas par to cilvēku labklājību, kam vēl arvien nav izdevies izkļūt no IS spēku kontrolētajām teritorijām;
L. tā ka ANO Bērnu tiesību komitejas 2015. gada februāra ziņojumā ir norādīts, ka IS kaujinieki nolaupītos bērnus pārdod seksa verdzībā vai nogalina, arī sitot krustā un aprokot dzīvus,
1. pilnībā nosoda cilvēku slepkavošanu, nolaupīšanu, izvarošanu, seksuālo vardarbību un spīdzināšanu, ko IS kaujinieki veic Sīrijā un Irākā, un ir pārliecināts, ka šādas darbības var uzskatīt pie kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci; turklāt nosoda vardarbības aktus pret paša tautu, ko Asada (Assad) režīms ir pastrādājis Sīrijā;
2. ir aizvien vairāk nobažījies par to, ka humanitārā situācija un cilvēktiesību stāvoklis Sīrijā un Irākā turpina pasliktināties, un arī par starptautisko humanitāro tiesību aktu pārkāpumiem, jo īpaši, bet ne tikai, saistībā ar „Islāma valsts” nemiernieku darbību;
3. uzskata, ka nestabilitāte Sīrijā, ko izraisījis nepārtrauktais pilsoņu karš, ir veicinājusi „Islāma valsts” ietekmes paplašināšanos;
4. ir ļoti noraizējies par terora aktiem, ko tā dēvētā „Islāma valsts” un ar to saistītie grupējumi ir pastrādājuši pret sievietēm un meitenēm, un arī pret kristiešu un citu etnisko un reliģisko minoritāšu pārstāvjiem;
5. turklāt norāda, ka ir svarīgi spert attiecīgus soļus, lai garantētu sieviešu un meiteņu, kā arī reliģisko un etnisko minoritāšu pārstāvju drošību Sīrijā un Irākā;
6. apliecina politisku atbalstu reliģisko un etnisko minoritāšu tiesībām uz pašaizsardzību, ja tā ir nepieciešama, lai garantētu šo cilvēku drošību; turklāt aicina starptautisko sabiedrību aizsargāt visus, kas bēg no terorisma vai vardarbības aktiem;
7. pilnībā nosoda to, ka tā dēvētās „Islāma valsts” spēki Sīrijā un Irākā piespiedu kārtā liek mainīt ticību kristiešiem un citu reliģisko un etnisko minoritāšu pārstāvjiem;
8. uzskata, ka ir jādara viss iespējamais, lai apkarotu terorismu un sauktu vainīgos pie atbildības; turklāt uzskata, ka pret šādu terorismu starptautiskajai sabiedrībai ir jāvēršas saskaņā ar starptautisko tiesību aktiem;
9. atkārtoti nosoda pret lesbietēm, gejiem, biseksuāļiem un transpersonām vērsto vardarbību un šo cilvēku slepkavošanu reģionā, kas notiek pilnīgi nesodīti; norāda, ka šie cilvēki reģionā ir īpaši neaizsargāti, ņemot vērā to, cik ierobežots viņiem ir ģimenes un sabiedrības atbalsts un valdības aizsardzība, un ka šo cilvēku drošība ir apdraudēta arī bēgļu kopienās un dažu patvēruma valstu sabiedrībā; aicina Irākas valdību, ES delegāciju Irākā un ES dalībvalstu vēstniecības reģionā nodrošināt šo cilvēku aizsardzību un uzreiz palīdzēt pārcelties uz citu mītnesvietu tām lesbietēm, gejiem, biseksuāļiem un transpersonām, kuras devušās bēgļu gaitās, baidoties par savu drošību;
10. ar šausmām uzklausa ziņas par to, ka IS kaujinieki izmanto bērnus (arī tos, kam ir garīgās veselības problēmas) pašnāvnieku bumbu sprādzienu rīkošanai un kā dzīvo aizsegu, turklāt pārdod nolaupītos bērnus seksa verdzībā un nogalina viņus, arī sitot krustā un aprokot dzīvus;
11. prasa veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai glābtu IS sagrābtos bērnus un sodītu noziedzniekus; tomēr atzīst arī to, ka pašlaik starptautiskā sabiedrība, šķiet, nav spējīga saukt pie atbildības kaujiniekus, kuri vainojami rupjos cilvēktiesību pārkāpumos;
12. aicina dalībvalstis sadarbībā ar starptautiskajiem partneriem izmantot visus iespējamos līdzekļus, tostarp attiecīgu militāro palīdzību, lai palīdzētu Sīrijas un Irākas tautām apkarot IS radīto apdraudējumu;
13. prasa efektīvāk īstenot ANO noteikto ieroču embargo un aktīvu iesaldēšanu, kā arī stingrāk piemērot sankcijas IS kontrolētajās teritorijās iegūtas naftas tirgotājiem, lai pārtrauktu finanšu plūsmu, kas ļauj IS kārtot darījumus un finansēt savu teroristisko darbību;
14. atbalsta visus, kas iesaistījušies cīņā pret IS terorismu un citiem bruņotiem/teroristu grupējumiem; turklāt aicina visus reģionālos dalībniekus un reģiona valstu valdības pilnībā sadarboties, apkarojot IS radīto apdraudējumu; uzsver, ka šāda sadarbība ir būtiski svarīga reģiona drošībai;
15. uzskata — lai cīnītos pret IS radīto apdraudējumu, ir jāapsver pilnīgi visas iespējas, neizslēdzot nevienu no tām; turklāt aicina Eiropas Savienību, tās dalībvalstis un citus starptautiskos dalībniekus cieši sadarboties, izstrādājot plānu, kā steidzami un visaptveroši reaģēt uz IS radīto apdraudējumu;
16. pauž bažas, jo tiek ziņots, ka IS nemierniekiem ir pievienojušies vairāki simti ārvalstu kaujinieku, kuru vidū ir arī ES dalībvalstu pilsoņi; turklāt pieprasa īstenot sadarbību starptautiskā līmenī, lai ar attiecīgiem tiesiskiem līdzekļiem vērstos pret ikvienu personu, kas tiek turēta aizdomās par līdzdalību terora aktos;
17. atzinīgi vērtē to, ka no IS spēkiem nesen ir atbrīvota Sīrijas pilsēta Kobane, un sveic drošsirdīgos Sīrijas kurdu zemessardzes vienību (YPG) kaujiniekus, kas uzvarēja ar kurdu pešmergu spēku palīdzību un ar starptautiskās koalīcijas aviācijas uzlidojumu atbalstu;
18. atzinīgi vērtē neseno Jordānijas apņemšanos pastiprināt pret IS vērsto ofensīvu; turklāt aicina starptautisko koalīciju, kura cīnās pret IS, uzlabot pazudušo pilotu meklēšanas un glābšanas misijas, lai vairs nepieļautu, ka viņi nonāk IS gūstā;
19. ir nelokāmi pārliecināts, ka ar cīņu pret IS Irākā vien nepietiks, lai sakautu ekstrēmistus;
20. prasa pret IS vērstos aviācijas uzlidojumus veikt arī Sīrijā un jo īpaši Rakas (Raqqa) un tai blakusesošajā teritorijā;
21. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, EĀDD, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu parlamentiem un valdībām, kā arī Arābu līgai un Irākas valdībai.
- [1] Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0027.