Procedūra : 2015/2559(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0139/2015

Iesniegtie teksti :

B8-0139/2015

Debates :

Balsojumi :

PV 12/02/2015 - 4.6
CRE 12/02/2015 - 4.6
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0040

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 181kWORD 106k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0136/2015
9.2.2015
PE549.932v01-00
 
B8-0139/2015

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par IS vardarbības izraisīto humanitāro krīzi Irākā un Sīrijā (2015/2559(RSP))


Alyn Smith, Barbara Lochbihler, Karima Delli, Igor Šoltes Verts/ALE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par IS vardarbības izraisīto humanitāro krīzi Irākā un Sīrijā (2015/2559(RSP))  
B8‑0139/2015

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Irāku un Sīriju,

–       ņemot vērā Ārlietu padomes secinājumus par Irāku un Sīriju, jo īpaši 2014. gada 15. decembrī pieņemtos secinājumus,

–       ņemot vērā Eiropadomes 2014. gada 30. augusta secinājumus par Irāku un Sīriju,

–       ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) paziņojumus par Irāku un Sīriju,

–       ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūcijas Nr. 2139 (2014), 2165 (2014) un 2170 (2014), kā arī Cilvēktiesību padomes Rezolūciju S-22/1,

–       ņemot vērā ANO 2014. gada 14. novembra ziņojumu „Baiļu varā — dzīve Sīrijā, kurā valda ISIS”, ko sagatavojusi Neatkarīgā starptautiskā izmeklēšanas komisija Sīrijas Arābu Republikas jautājumā,

–       ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra paziņojumus par Irāku un Sīriju,

–       ņemot vērā nesenos Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos António Guterres paziņojumus par Sīrijas un Irākas bēgļu stāvokli,

–       ņemot vērā NATO 2014. gada 5. septembra samitā pieņemto deklarāciju,

–       ņemot vērā ES pamatnostādnes par starptautiskajām humanitārajām tiesībām, cilvēktiesību aizstāvjiem un reliģijas vai ticības brīvības veicināšanu un aizsardzību,

–       ņemot vērā secinājumus, kas pieņemti Parīzē 2014. gada 15. septembrī notikušajā Starptautiskajā konferencē par mieru un drošību Irākā, un tai sekojošo pirmo ministru plenārsēdi, kurā tika apspriesta 60 pasaules valstu koalīcijas izveide, lai cīnītos pret organizāciju "Irākas un Levantes Islāma valsts" (ISIL), un kura notika Briselē 2014. gada 3. decembrī,

–       ņemot vērā Berlīnē 2014. gada 28. oktobrī notikušo starptautisko konferenci "Sīrijas bēgļu stāvoklis — atbalsts stabilitātei reģionā" un UNHCR sasaukto līdzekļu devēju konferenci, kura notika ministru līmenī 2014. gada 9. decembrī un kurā tika apspriests jautājums par Sīrijas bēgļu pārvietošanu un citiem uzņemšanas veidiem,

–       ņemot vērā Partnerattiecību un sadarbības nolīgumu (PSN) starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Irākas Republiku, no otras puses, un Parlamenta 2013. gada 17. janvāra normatīvo rezolūciju par šīm partnerattiecībām(1),

–       ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas 2015. gada 6. februāra kopīgo paziņojumu "Sīrijai un Irākai, kā arī Da’esh draudu novēršanai paredzētās ES reģionālās stratēģijas elementi",

–       ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.     tā kā konflikts Sīrijā, kurš turpinās jau piekto gadu, ir izraisījis humanitāru katastrofu, kāda nav pieredzēta kopš Otrā pasaules kara; tā kā saskaņā ar ANO sniegto informāciju konflikta dēļ ir gājuši bojā vairāk nekā 200 000 cilvēku, no kuriem lielākā daļa ir civiliedzīvotāji, un vairāk nekā 7,6 miljoni cilvēku ir pārvietoti valsts iekšienē, kā arī vairāk nekā 12,2 miljoniem sīriešu ir steidzami nepieciešama palīdzība Sīrijas teritorijā; tā kā 212 000 cilvēku joprojām atrodas aplenkumā — valdības spēku aplenkumā ir 185 000, bet opozīcijas spēku aplenkumā ir 26 500 cilvēku; tā kā vairāk nekā 3,5 miljoni sīriešu ir pametuši valsti un devušies galvenokārt uz Libānu, Turciju, Jordāniju, Irāku un Turciju, un tagad viņi veido pasaulē lielāko bēgļu kopienu saskaņā ar UNHCR pilnvarām;

B.     tā kā humanitārā situācija Irākā turpina pasliktināties un vajadzības palielinās; tā kā vairāk nekā 5,2 miljoniem cilvēku steidzami ir nepieciešama humānā palīdzība un vairāk nekā 2,1 miljons valsts iedzīvotāju ir pārvietoti Irākas teritorijā; tā kā 3,6 miljoni cilvēku dzīvo IS kontrolētās teritorijās un 2,2 miljoniem no viņiem steidzami nepieciešama palīdzība, un tā kā sniegt palīdzību šiem cilvēkiem ir jo īpaši sarežģīti; tā kā kopš 2014. gada vasaras vairāk nekā 500 000 irākiešu ir pametuši Irākas austrumdaļu; tā kā Irāka ir arī uzņēmusi vairāk nekā 233 000 bēgļu no Sīrijas;

C.     tā kā IS ir izdarījusi dažāda veida pārkāpumus, vardarbības aktus un noziegumus pret iedzīvotājiem Irākas ziemeļdaļā un Sīrijā; tā kā IS ir veikusi arī tādus smagus noziegumus kā masu slepkavības un etniskā tīrīšana un ir īstenojusi genocīdu pret konkrētām reliģiskām grupām, galvenokārt šiītiem, kā arī veikusi piespiedu pievēršanu citai ticībai, iedzīvotāju piespiedu pārvietošanu, nomētāšanu ar akmeņiem un ķermeņa daļu nociršanu, un ir vainojama cilvēku piespiedu pazušanā un spīdzināšanā; tā kā IS jo īpaši vēršas pret tādām etniskām un reliģiskām minoritātēm kā šiītu, jezīdu, kristiešu, šabaku, kakaiešu un sābiešu kopienas; tā kā ANO ir ziņojusi arī par sistemātisku seksuālu vardarbību, sieviešu un bērnu paverdzināšanu, bērnu vervēšanu pašnāvnieku bumbu sprādzienu rīkošanai, kā arī par seksuālu un fizisku vardarbību un spīdzināšanu;

D.     tā kā joprojām ik dienu tiek plaši ziņots par kara noziegumiem un citiem starptautisko humanitāro tiesību un cilvēktiesību pārkāpumiem, ko izdara pārējās konfliktā iesaistītās puses, galvenokārt Asada režīma atbalstītāji;

E.     tā kā 2014. gadā vien konfliktā Irākā ir nogalināti vismaz 12 000 un ievainoti 22 000 cilvēku; tā kā kopš 2011. gada konfliktā Sīrijā ir nogalināti vairāk nekā 200 000 cilvēku;

F.     tā kā Irākas valdība Anbāras rietumu provincē apspieda visai miermīlīgos protestus, nogalinot 2013. gada aprīlī Havīdžā 90 protestētājus un 2013. gada decembrī Ramādī 17 protestētājus, tādējādi izraisot sacelšanos; tā kā Irākas valdības atbalstītie šiītu bruņotie grupējumi uzņēmās drošības spēku vadību cīņā pret IS un, izmantojot savu pastiprināto ietekmi, nesodīti veica cilvēku nolaupīšanas, izpildīja nāvessodus bez tiesas sprieduma, veica spīdzināšanas un masveidā pārvietoja tūkstošiem ģimeņu; tā kā valdība nevienu nav saukusi pie atbildības par pārkāpumiem, ko izdarījuši šie bruņotie grupējumi vai valdības spēki;

G.     tā kā kopš 2014. gada augusta, kad ASV vadībā tika sākti starptautiskās koalīcijas gaisa uzbrukumi IS, militārās pozīcijas Sīrijas un Irākas teritorijā nav būtiski mainījušās; tā kā IS kontrolē joprojām ir dabas resursi un plašas teritorijas Irākā un Sīrijā; tā kā IS ir atkāpusies no Kobanes/ Ain el Arābas un zaudējusi teritoriālās daļas Mosulā un vairākas pilsētas Anbāras provincē;

H.     tā kā Sīrijas režīma spēki turpina atturēties no IS stratēģisko pozīciju ietekmēšanas;

I.      tā kā ANO, kuru pārstāv tās īpašais sūtnis Sīrijā Staffan de Mistura, centieni panākt Sīrijas konflikta politisku noregulējumu līdz šim nav vainagojušies panākumiem un nav panākts nekāds vērā ņemams progress;

J.      tā kā UNHCR ir paziņojis, ka teju 50 % visu sīriešu ir zaudējuši mājvietas un 40 % bēgļu ir spiesti dzīvot ārkārtīgi sliktos apstākļos, kas tādējādi ilgtermiņā ietekmēs divu miljonu bērnu-bēgļu izglītību; tā kā saskaņā ar ANO datiem trīs ceturtdaļas sīriešu dzīvo nabadzībā un bezdarba līmenis pārsniedz 50 %; tā kā divas trešdaļas sīriešu bēgļu Jordānijā dzīvo nabadzībā un 55 % bēgļu Libānā mīt dzīvošanai nepiemērotās patvēruma vietās; tā kā uzņēmējās valstīs bēgļi arvien biežāk cieš no vardarbības un diskriminācijas;

K.     tā kā UNHCR ir aicinājis valstis nodrošināt vismaz 130 000 vietu, uz kurām līdz 2016. gadam tiktu pārvietoti Sīrijas bēgļi; tā kā ES dalībvalstis šim nolūkam ir paredzējušas aptuveni 36 000 vietu;

L.     tā kā ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos ir brīdinājis, ka valstīs, kas uzņem Sīrijas bēgļus, jo īpaši Libānā un Jordānijā, ir "krasi palielinājies iedzīvotāju skaits, apgrūtinot valsts infrastruktūras, skolu un slimnīcu darbību un pārslogojot ūdensapgādes un energoapgādes tīklus, kā arī spēcīgi ietekmējot valsts finanses un radot daudziem valsts iedzīvotājiem ekonomiskas grūtības";

M.    tā kā humanitārās vajadzības kļūst arvien akūtākas, bet ANO aģentūrām un citām humanitārām organizācijām regulāri trūkst finanšu līdzekļu; tā kā 2015. gada janvārī UNHCR aicinājumam īstenot reģionālu bēgļu jautājuma risināšanas plānu ir piešķirts tikai 51 % no nepieciešamā finansējuma un trūkst budžeta līdzekļu 1,8 miljardu USD apmērā; tā kā 2014. gada decembrī līdzekļu trūkuma dēļ ANO Pasaules pārtikas programmai nācās uz laiku apturēt pārtikas palīdzības sniegšanu 1,7 miljoniem Sīrijas bēgļu;

N.     tā kā kopš konflikta sākuma ES ir piešķīrusi vairāk nekā 3,1  miljonu EUR, lai Sīrijas iedzīvotājiem viņu valstī un bēgļiem uzņēmējās valstīs nodrošinātu ārkārtas palīdzības un atjaunošanas atbalstu; tā kā tika sākta arī ES Civilās aizsardzības mehānisma darbība, lai sekmētu ātru palīdzības un zināšanu izplatīšanu šajā reģionā;

O.     tā kā 2015. gada 29. janvārī ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos António Guterres paziņoja, ka līdz šim tikai divas Eiropas valstis — Zviedrija un Vācija — ir iesaistījušās jautājuma risināšanā tādā līmenī, kāds nepieciešams, lai apmierinātu Sīrijas iedzīvotāju vajadzības; tā kā António Guterres pauda prasību ES apsvērt iespēju noteikt kvotas, lai nodrošinātu taisnīgāku līdzsvaru jautājumā par patvēruma meklētājiem;

P.     tā kā UNHCR ir palielinājis palīdzību ziemas periodā, izveidojot ziemas programmu ar finansējumu 206 miljonu USD apmērā, lai palīdzētu miljoniem neaizsargātu cilvēku šajā reģionā; tā kā, neraugoties uz šiem centieniem, daudziem bēgļiem ir jādzīvo nepabeigtās ēkās un dzīvošanai nepiemērotās patvēruma vietās, kas nepasargā no sala, spēcīga sniega un vēja; tā kā apmēram 740 00 valsts iekšienē pārvietoto Irākas iedzīvotāju mīt dzīvošanai nepiemērotās patvēruma vietās un UNHCR veic pasākumus, lai 600 000 Irākā pārvietoto personu sniegtu ziemas apstākļos nepieciešamo palīdzību;

Q.     tā kā šajā reģionā bērni veido 52 % no visas bēgļu kopienas un bēgļu statuss ir gandrīz 2 miljoniem bērnu; tā kā UNICEF sniedz ziemas apstākļos nepieciešamo palīdzību 916 000 no 1,3 miljoniem bērnu Sīrijā, Irākā, Libānā, Jordānijā un Turcijā; tā kā 2015. gada janvārī UNICEF un Pasaules pārtikas programma sāka palīdzības kampaņu, lai savāktu ziemas periodam nepieciešamos līdzekļus; tā kā saskaņā ar ANO ģenerālsekretāra vietnieka humānās palīdzības jautājumos Kyung-wha Kang sniegto informāciju ANO operācijām trūkst finansējuma, jo ir saņemti tikai 39 % no nepieciešamajiem 2,3 miljardiem USD; tā kā UNHCR ir paziņojis, ka vēl joprojām ir ļoti grūti darboties šajos reģionos, lai sniegtu civiliedzīvotājiem un bēgļiem nepieciešamo palīdzību,

1.      pauž dziļas bažas par humanitāro traģēdiju, kas Irākā un Sīrijā aizvien paplašinās, sasniedzot mūsdienu vēsturē līdz šim nepieredzētu mērogu;

2.      atkārtoti stingri nosoda nepārtrauktos un plašos cilvēktiesību pārkāpumus un citus vardarbības aktus, ko abās valstīs veic gan valsts spēki, gan nevalstiski dalībnieki;

3.      atzīst, ka IS vardarbība ir tikai viens no daudziem elementiem, kas saasina humanitāro krīzi Sīrijā, Irākā un plašākā reģionā; šajā sakarībā aicina starptautisko sabiedrību atbalstīt politisku procesu, lai atvieglotu ciešanas miljoniem cilvēku no visām reliģiskajām un etniskajām grupām;

4.      uzsver, ka, neraugoties uz draudiem, ko rada visu iesaistīto pušu bruņotie grupējumi un ekstrēmistu grupējumi, ES plānam humanitāro vajadzību apmierināšanas jautājumā vajadzētu būt principiālam un tam būtu jāatbilst Eiropas konsensam par humāno palīdzību un starptautiskajām humanitārajām tiesībām; aicina ES nepiešķirt ārkārtas palīdzībai mazāku nozīmi kā politiskajai programmai, kas paredzēta terorisma apkarošanai;

5.      aicina visas konfliktā iesaistītās puses ievērot starptautiskās humanitārās tiesības, nodrošināt civiliedzīvotāju aizsardzību, neierobežot civiliedzīvotāju iespējas saņemt veselības aprūpes pakalpojumus un humāno palīdzību un ļaut viņiem droši un cieņpilni pamest teritorijas, kurās notiek vardarbība;

6.      joprojām pauž dziļas bažas par IS draudiem Irākas, Sīrijas un citu valstu iedzīvotājiem; nosoda ekstrēmisma ideoloģiju un zvērības, ko IS veikusi savā kontrolētajā teritorijā, tostarp nāvessodu izpildi bez tiesas sprieduma, rupju vardarbību pret reliģiskajām un etniskajām minoritātēm, brutālu sieviešu un meiteņu pakļaušanu un ķīlnieku nogalināšanu;

7.      uzsver, ka IS izveidei un kļūšanai par reģionālu dalībnieku, kas ieguvis spēcīgu ietekmi un kam kopš 2014. gada vasaras pievērsta nedalīta starptautiskās sabiedrības uzmanība, nebūtu jāmazina svarīgā atbildība, kura par pašreizējo humanitāro katastrofu joprojām būtu jāuzņemas citiem iesaistītajiem dalībniekiem, galvenokārt Asada režīmam, kā arī bijušajai Irākas valdībai, pārējiem vietējiem bruņotajiem grupējumiem un karojošajām pusēm;

8.      atkārtoti pauž asu nosodījumu par noziegumiem, kurus pret savu tautu ir izdarījusi Sīrijas valdība; nosoda to, ka Sīrija kārtējo reizi, 2014. aprīlī, pret civiliedzīvotājiem un opozīcijas grupām ir izmantojusi ķīmiskos ieročus, galvenokārt gāzveida hloru, tādējādi pārkāpjot savas iepriekšējās starptautiskās saistības;

9.      aicina Sīrijas valdību nekavējoties pārtraukt Sīrijā izmantot degbumbas; aicina parakstītājvalstis, tostarp Krieviju un Ķīnu, mudināt Sīriju ievērot starptautisko protokolu par degbumbu izmantošanas aizliegumu;

10.    nosoda to, ka Sīrijas valdība pret saviem iedzīvotājiem ir plaši izmantojusi kasešu munīciju, pārkāpjot ANO Ģenerālās asamblejas 2013. gada decembra Rezolūciju Nr. 68/182, kuru atbalstīja 140 valstis;

11.    nosoda to, ka, neievērojot ANO Drošības padomes (ANO DP) 2013. gada 22. februāra Rezolūciju Nr. 2139, Sīrija pret civiliedzīvotājiem pastāvīgi ir izmantojusi nevadītas un spēcīgu sprāgstvielu saturošas tvertņveida bumbas — tās tika izmantotas, piemēram, Sīrijas valdības atļautajos gaisa uzbrukumos Alepo, un 2014. gadā vien tika nogalināti vismaz 3557 civiliedzīvotāji;

12.    nosoda Sīrijas īstenoto aplenkuma stratēģiju, liekot civiliedzīvotājiem — galvenokārt Homsā, kā arī Jarmukas nometnē Damaskas dienviddaļā, Darajā, Gutas austrumdaļā, Muadamijatā — badoties, lai piespiestu viņus padoties un lai Sīrijas spēki atkal varētu ieņemt teritorijas, tādējādi ietekmējot 200 000 civiliedzīvotāju un pārkāpjot ANO DP 2013. gada Rezolūciju Nr. 2139, kurā noteikts, ka visām pusēm nekavējoties jāpārtrauc apdzīvotu teritoriju aplenkums;

13.    aicina IS, Jabhat al-Nusra, Irākas valdību, kurdu iestādes Sīrijā un Sīrijas valdību atbrīvot visas patvaļīgi aizturētās personas; aicina Sīrijas valdību atbrīvot vairāk nekā 85 000 personu, kuras aizturētas kopš Sīrijas revolūcijas sākuma 2011. gadā un kuras atrodas apstākļos, kad notiek piespiedu pazušanas gadījumi;

14.    nosoda to, ka IS izpilda nāvessodus un veic spīdzināšanu, kā arī nosoda vairāku tūkstošu aizturēto personu nogalināšanu 2014. gadā Sīrijas militārajos hospitāļos, par ko ziņojuši pārbēgušie militāristi un cilvēktiesību NVO;

15.    nosoda to, ka IS, YPG, kurdu policija un militārie spēki Sīrijā, kā arī visas pārējās puses, tostarp Sīrijas valdība, izmanto bērnus par kareivjiem;

16.    atzinīgi vērtē to, ka ES un tās dalībvalstis ir uzņēmušās vadošo lomu starptautiska humanitārā plāna veidošanā; tomēr joprojām pauž bažas par to, ka iedzīvotāju humanitārās vajadzības joprojām ir lielākas nekā starptautiskās palīdzības iespējas; aicina starptautisko sabiedrību turpināt pastiprināt humāno palīdzību, jo īpaši bargās ziemas kontekstā; mudina visus līdzekļu devējus pildīt dotos solījumus un iespējami drīz sniegt palīdzību; prasa palielināt ES ieguldījumu ANO humānās palīdzības programmās un aicina ES ciešāk sadarboties ar starptautiskajām organizācijām;

17.    atzinīgi vērtē ES jauno stratēģiju "Sīrijai un Irākai, kā arī Da’esh draudu novēršanai paredzētās ES reģionālās stratēģijas elementi", jo īpaši tajā paredzētos līdzekļus 1 miljarda EUR apmērā, lai "palīdzētu atjaunot mieru un drošību, ko jau pārāk ilgi posta terorisms un vardarbība", kā norādījusi PV/AP; uzsver to, ka konflikti šajā reģionā nebūtu jāuztver kā daļa no cīņas pret terorismu, bet gan drīzāk kā cīņa par šā reģiona tautu likumīgajām vēlmēm, 2011. gadā prasot "maizi, brīvību, sociālo taisnīgumu un cilvēka cienīgu attieksmi";

18.    atbalsta to, ka savā jaunajā stratēģijā ES pievēršas izglītībai un izglītojošiem pasākumiem; pauž bažas par to, ka šī stratēģija tiek uzskatīta galvenokārt par terorisma apkarošanas pasākumu, taču izglītība ir viena no tiesībām un svarīgs līdzeklis bērnu — gan meiteņu, gan zēnu — aizsardzībā;

19.    vēlas noskaidrot, kādi ir ES plāni, lai uzlabotu sadarbību starp šā reģiona valstīm terorisma apkarošanas jomā, kā ierosināts tās jaunajā Sīrijai un Irākai paredzētajā reģionālajā stratēģijā, un precizēt, ko nozīmē "partnervalstu spēja nodrošināt atbilstību kritērijiem saistībā ar cilvēktiesībām un pilsoniskajām un politiskajām brīvībām" un kādas būs sekas, ja tās to nespēs izdarīt;

20.    atbalsta PV/AP centienus uzlabot ES iestāžu un dalībvalstu sniegtās palīdzības koordināciju; prasa nostiprināt ES biroja Gaziantepā, Turcijā, darbību un izveidot ES biroju Erbīlā, Irākas ziemeļdaļā, lai uzlabotu ES rīcības efektivitāti un redzamību uz vietas, tostarp labāk koordinētu humāno un attīstības palīdzību, un lai atbalstītu neatkarīgas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, galvenokārt neatkarīgas plašsaziņas līdzekļu organizācijas;

21.    aicina dalībvalstis ņemt vērā ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos lūgumu stingrāk apņemties dalīt slogu, jo tādējādi varētu nodrošināt Sīrijas bēgļiem aizsardzību arī ārpus reģionam tuvāko kaimiņvalstu teritorijas, pārvietojot viņus, izmantojot humanitārās bēgļu uzņemšanas programmas, vienkāršojot noteikumus par ģimenes atkalapvienošanos vai padarot elastīgākus noteikumus par vīzām; aicina dalībvalstis paātrināt to patvēruma pieteikumu izskatīšanu, kas tiek saņemti no aizvien lielāka skaita Sīrijas bēgļu, kuri bēg no konflikta zonām; uzsver, ka īpaša uzmanība jāpievērš cilvēkiem ar konkrētām neaizsargātības pazīmēm, piemēram, cilvēkiem ar medicīniskām vajadzībām vai cilvēkiem, kuri ir neaizsargāti savas dzimumorientācijas, dzimuma un invaliditātes dēļ; prasa ES rast risinājumu saistībā ar traģiskajiem gadījumiem, kad šķērsojot Vidusjūru, gāja bojā cilvēki; aicina dalībvalstis nodrošināt, lai 2015. gadā vismaz 5 % Sīrijas bēgļu saņemtu aizsardzību ārpus reģiona un lai palīdzību vispirms saņemtu visneaizsargātākie bēgļi, kā arī lai bēgļiem tiktu pilnībā garantētas viņu tiesības saskaņā ar 1951. gada Bēgļu konvenciju;

22.    nosoda dalībvalstis par sistemātiskiem Ženēvas konvencijas pārkāpumiem attiecībā uz Sīrijas bēgļiem, galvenokārt tādēļ, ka tās pie Bulgārijas, Spānijas, Grieķijas un Kipras sauszemes un jūras robežām ar dažkārt vardarbīgiem paņēmieniem atstumj Sīrijas patvēruma meklētājus, neļaujot viņiem iesniegt patvēruma pieteikumus;

23.    aicina Jordānijas valdību pārtraukt Sīrijas palestīniešu bēgļu piespiedu izraidīšanu, kā arī pārtraukt aizliegt viņiem ierasties Jordānijā;

24.    pauž nožēlu par to, ka visas četras Sīrijas kaimiņvalstis ir liegušas sīriešiem drošu juridisko statusu;

25.    nosoda to, ka pastāvīgi tiek traucēti centieni sniegt humāno palīdzību Sīrijā, un aicina visas konfliktā iesaistītās puses ievērot starptautiskās humanitārās tiesības un cilvēktiesības, veicināt humānās palīdzības un atbalsta sniegšanu pa visiem iespējamiem kanāliem, tostarp pāri robežām un konflikta līnijām, kā arī garantēt visa medicīniskā personāla un humānās palīdzības sniedzēju drošību, ievērojot dažādas ANO DP rezolūcijas;

26.    pauž nožēlu par to, ka Sīrijas valdība joprojām neievēro ANO DP 2014. gada 2. februāra rezolūciju, kurā pieprasīta droša un neierobežota humānās palīdzības sniegšana pāri Sīrijas robežām un konflikta līnijām; pauž vislielāko nožēlu, ka Sīrijas valdība joprojām neievēro ANO DP 2014. gada 14. jūlija rezolūciju, kurā ANO aģentūras un īstenošanas partneri ir pilnvaroti sniegt palīdzību pāri Sīrijas robežām bez valdības atļaujas;

 

27.    pauž pārliecību par to, ka tūlītēja humānā palīdzība un aizsardzība jāpapildina ar ilgtermiņa stratēģijām atgriezušos un iekšēji pārvietotu personu sociālekonomisko tiesību un iztikas ieguves iespēju atbalstam, lai šīs personas varētu izvēlēties savām vajadzībām atbilstošus noturīgus risinājumus;

28.    uzsver, ka ir jāprioretizē un jāpaplašina palīdzības sniegšana, tostarp specializētu medicīnisku pakalpojumu un psiholoģiskā atbalsta sniegšana sievietēm un meitenēm;

29.    pauž īpašas bažas par to, kāds liktenis sagaida Sīrijas valdības kontrolēto bruņoto grupējumu aplenkto palestīniešu bēgļu nometni Jarmukā, Damaskas dienviddaļā, Sīrijā, kurā vairāk nekā 18 000 palestīniešu bēgļu cieš badu un nesaņem humāno palīdzību lielāko laikposma daļu kopš 2012. gada;

30.    atkārtoti nosoda vardarbību pret reģionā dzīvojošajām lesbietēm, gejiem, biseksuāļiem un transpersonām (LGTB) un viņu slepkavībām, kas izdarītas pilnīgas nesodāmības apstākļos; norāda, ka šajā reģionā dzīvojošās LGTB ir jo īpaši neaizsargātas, ņemot vērā viņām pieejamo ierobežoto ģimenes un kopienas atbalstu un valdības aizsardzību un to, ka bēgļu kopienās un dažu uzņemošo valstu sabiedrībā viņu drošība aizvien ir apdraudēta; aicina Irākas valdību, ES delegāciju Irākā un ES dalībvalstu vēstniecības šajā reģionā aizsargāt LGTB un paātrināt to LGBT iekārtošanu citā dzīvesvietā, kuras bēgļu gaitās devušās drošības apsvērumu dēļ;

31.    aizvien pauž bažas par to, ka IS un ar to saistītie grupējumi ar pārvietojamu naftas pārstrādes iekārtu palīdzību izmanto un apsaimnieko naftas ieguves laukus un attiecīgo infrastruktūru, kas ļauj IS gūt vērā ņemamus ienākumus, un mudina visas valstis ievērot ANO DP rezolūcijas Nr. 2161 (2014) un Nr. 2170 (2014), kurās nosodīta jebkāda tieša vai netieša tirgošanās ar IS un ar to saistītajiem grupējumiem; prasa ES pastiprināt sankcijas, lai neļautu IS pārdot naftu; prasa ES noteikt sankcijas visiem tiem dalībniekiem (valdībām, valsts vai privātiem uzņēmumiem), kas iesaistīti IS kontrolētajās teritorijās iegūtās naftas transportēšanā, transformācijā, pārstrādē un tirdzniecībā, vienlaikus īstenojot finanšu plūsmu stingru kontroli, lai neļautu IS labā veikt ekonomiskas darbības un izmantot nodokļu oāzes;

32.    prasa pastiprināti kontrolēt caur Turciju Irākai piegādāto aprīkojumu, kas tiek izmantots, lai izveidotu pārvietojamas naftas pārstrādes iekārtas, un panākt labāku koordināciju starp Turcijas, Kurdistānas reģionālās valdības un Irākas iestādēm cīņā pret naftas kontrabandu šajā reģionā; atzinīgi vērtē Kuveitas pasākumus, par kuriem tā paziņoja 2014. gada augustā un kuri paredzēti, lai neļautu personām mošejās vākt līdzekļus IS un lai nodrošinātu, ka humānā palīdzība tiek nogādāta tikai ar reģistrētu labdarības organizāciju starpniecību; atkārtoti prasa pilnībā īstenot Sīrijas valdībai noteiktās ES sankcijas attiecībā uz naftas ieņēmumiem; atzinīgi vērtē ES aizliegumu kopš 2014. gada eksportēt degvielu un piegādāt to Sīrijas gaisa spēkiem;

33.    uzsver, ka IS pirmām kārtām ir sekas, nevis cēlonis pašreizējiem satricinājumiem, kas piemeklējuši Tuvos Austrumus un citus reģionus; atgādina, ka IS attīstību sekmējuši ieilguši cilvēktiesību pārkāpumi un nesodāmība, uz favorītismu balstīts kapitālisms, plaši izplatīta korupcija, sektantisms, atstumtība un diskriminācija, kas skar veselas iedzīvotāju grupas, jo īpaši sociāli neaizsargātos arābu sunnītus, kā arī jau ilgstoši pieredzētas ārējas manipulācijas un iejaukšanās, kurās iesaistīti gan reģionāli, gan Rietumus pārstāvoši dalībnieki; tādēļ uzskata, ka starptautiskās sabiedrības efektīvai atbildei uz IS zemisko rīcību un šīs organizācijas raksturu ir nepieciešams vienots, iekļaujošs un stratēģisks rīcības plāns, kam pamatā ir starptautisko tiesību ievērošana;

34.    uzsver, ka ES reģionālajā stratēģijā cīņai pret IS būtu pienācīgi jānosaka IS fenomena dziļās sociālekonomiskās, kultūras un politiskās saknes un jāpievērš tām uzmanība, kā arī tai vajadzētu būt saistītai ar Sīrijas konflikta politisku ilgtermiņa risinājumu, lai sniegtu atbalstu iekļaujošai, atbildīgai un demokrātiskai Irākai, kā arī tajā būtu jāņem vērā visu attiecīgo iedzīvotāju intereses;

35.    atkārtoti prasa ar iekļaujoša un Sīrijas vadīta politiska procesa palīdzību panākt Sīrijas konflikta noturīgu risinājumu, pamatojoties uz 2012. gada jūnija Ženēvas komunikē; pauž nožēlu par to, ka tā dēvētajai Ženēvas 2 konferencei 2014. gada janvārī neizdevās panākt nekādus taustāmus rezultātus;

36.    pauž pilnīgu atbalstu ANO īpašā sūtņa Sīrijā centieniem panākt vietēju uguns pārtraukšanu un īstenot humanitārus pārtraukumus, kuru laikā visas puses ļautu piegādāt humāno palīdzību;

37.    joprojām ir pārliecināts, ka noturīgu mieru Sīrijā un Irākā nevarēs panākt, ja visu pušu pārstāvji netiks saukti pie atbildības par konflikta laikā pastrādātajiem noziegumiem; pauž dziļu nožēlu par to, ka 2014. gada 22. maijā Krievija un Ķīna izmantoja veto tiesības attiecībā uz ANO DP rezolūciju, kas ļautu jautājumu par stāvokli Sīrijā nodot izskatīšanai Starptautiskajā Krimināltiesā, turpretī lietas izskatīšanai tiesā piekrita pārējie 13 ANO DP locekļi; atkārtoti aicina jautājumu par stāvokli Sīrijā nodot izskatīšanai Starptautiskajai Krimināltiesai un atbalsta visas iniciatīvas šajā saistībā;

38.    uzskata, ka IS un citu džihādistu grupējumu panākumi un interese par tiem, tostarp vairāku tūkstošu Eiropas džihāda kaujinieku interese, ir arī Rietumvalstu un vietējo dalībnieku īstenotās kļūdainās politikas rezultāts, kas veidojies, sākot ar atbalstu ekstrēmismu popularizējošām grupām, salafistu ideoloģijas interpretāciju ar vardarbīgu ievirzi, agresijas karu pret Irāku un beidzot ar nopietniem, plaši izplatītiem un regulāriem sunītu arābu cilvēktiesību pārkāpumiem, kurus Sīrijas režīms izdarījis pilnīgos de facto nesodāmības apstākļos kopš Sīrijas revolūcijas sākuma 2011. gadā;

39.    prasa jaunajā Eiropas politikā atklāti atzīt iepriekšējās kļūdas, tostarp spīdzināšanas un pārsūtīšanas programmas un līdzdalību cilvēktiesību pārkāpumos, kas izdarīti saistībā ar tā dēvēto karu pret terorismu, kā arī prasa izveidot aktīvu politiku, lai pārskatītu dažādus diskriminācijas veidus pret musulmaņu iedzīvotājiem un izbeigt Eiropā pašreiz valdošo noskaņojumu pret musulmaņiem;

40.    uzskata, ka dramatiskā nestabilitāte visās ES dienvidu kaimiņvalstīs liek ES veikt bezprecedenta politiskus pasākumus un ka kurdu reģionam un jo īpaši Irākas ziemeļdaļai ir svarīga nozīme kā iespējamam stāvokļa stabilizētājam un spriedzes mazinātājam, un šī funkcija ir jānostiprina; prasa arī pārskatīt politiku attiecībā uz Saūda Arābiju, lai mudinātu valdību sākt fundamentāli reformēt valsts doktrīnu un valsts iestādes un pārtraukt vardarbīgo islāmistu grupējumu atbalstu, ko sniedz atsevišķas personas Saūda Arābijā; pilnībā atbalsta visus ES centienus atrisināt ieilgušo kodolkonfliktu ar Irānu un uzskata, ka Palestīniešu pašpārvaldei būtu jāatbalsta jebkādi centieni starptautiskā līmenī paaugstināt valstiskuma atzīšanas līmeni;

41.    uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Irākas valdībai un Pārstāvju padomei, Kurdistānas reģionālajai valdībai, ANO ģenerālsekretāram, ANO Cilvēktiesību padomei un visām Sīrijas konfliktā iesaistītajām pusēm.

(1)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0023.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika