REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par humanitāro krīzi Irākā un Sīrijā, jo īpaši saistībā ar „Islāma valsti” (IS)
9.2.2015 - (2015/2559(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Javier Couso Permuy, Marisa Matias, Marie-Christine Vergiat, Younous Omarjee, Sofia Sakorafa, Sabine Lösing GUE/NGL grupas vārdā
B8‑0141/2015
Eiropas Parlamenta rezolūcija par humanitāro krīzi Irākā un Sīrijā, jo īpaši saistībā ar „Islāma valsti” (IS)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par stāvokli Irākā un Sīrijā un jo īpaši 2014. gada 18. septembra rezolūciju par stāvokli Irākā un Sīrijā un IS ofensīvu[1],
– ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2014. gada 1. septembra rezolūciju Nr. S-22/1 par cilvēktiesību stāvokli Irākā, ņemot vērā tā dēvētās „Irākas un Levantes Islāma valsts” un citu ar to saistītu grupējumu pastrādāto vardarbību,
– ņemot vērā Eiropadomes secinājumus un jo īpaši 2014. gada 20. oktobrī pieņemtos secinājumus par ISIL/Da’esh krīzi Sīrijā un Irākā un 2014. gada 15. decembrī pieņemtos secinājumus par Sīriju, Irāku un ISIL radīto apdraudējumu,
– ņemot vērā 2015. gada 2. februāra viedokļu apmaiņu starp Ārlietu komiteju un ANO īpašo sūtni Sīrijā Staffan de Mistura,
– ņemot vērā attiecīgās ANO Drošības padomes rezolūcijas,
– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus,
– ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,
– ņemot vērā Ženēvas konvencijas par bēgļiem,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā humanitārā situācija Irākā turpina pasliktināties kopš 2003. gada, kad tajā iebruka ASV karaspēks; tā kā pašlaik Irākā 5,2 miljoni cilvēku ir bēgļu gaitās valsts iekšienē un tur ir arī vairāk nekā 235 000 Sīrijas bēgļu; tā kā 3,6 miljoni cilvēku dzīvo IS kontrolētās teritorijās un 2,2 miljoniem no viņiem steidzami nepieciešama palīdzība, un tā kā sniegt palīdzību šiem cilvēkiem ir jo īpaši sarežģīti; tā kā vairāk nekā 150 000 visneaizsargātāko Irākas bēgļu pašlaik dzīvo kaimiņvalstīs, jo īpaši Turcijā, Jordānijā un Libānā;
B. tā kā pēc četru gadu galējas vardarbības un nežēlības konflikta starp valdību un opozīcijas grupām Sīrijā vairāk nekā 200 000 cilvēku ir gājuši bojā un 12,2 miljoniem cilvēku ir vajadzīga humānā palīdzība; tā kā 7,6 miljoni iedzīvotāju, no kuriem puse ir bērni, ir bēgļu gaitās valsts iekšienē un 3,8 miljoni ir aizbēguši uz kaimiņvalstīm, īpaši Libānu, Jordāniju, Turciju, Irāku un Ēģipti;
C. tā kā 2014. gada 29. jūnijā IS pasludināja kalifātu jeb islāma valsti tās kontrolētajās Irākas un Sīrijas teritorijās; tā kā tās vadonis Abdu Bakr al-Baghdadi ir pasludinājis sevi par kalifu; tā kā IS pašlaik kontrolē trešo daļu Irākas un Sīrijas teritorijas un tās iedzīvotājus un tās platība ir 250 000 km2, un tā vēlas paplašināt savu kalifātu; tā kā tā sauktajai „Islāma valstij” ir transnacionāls raksturs un tai ir ievērojami finanšu resursi, kā arī apmēram 200 000 kaujinieku saskaņā ar dažiem avotiem, tā ir drauds plašākam reģionam; tā kā tiek lēsts, ka šo bruņoto grupējumu rindās cīnās tūkstošiem ārzemnieku, tostarp ES pilsoņu; tā kā IS darbības paplašināšanās ir pastiprinājusi humanitāro krīzi, jo īpaši civiliedzīvotāju masveida pārvietošanas rezultātā;
D. tā kā ANO apsūdz IS masveida nežēlībās un kara noziegumos; tā kā arī cilvēktiesību organizācijas ir apsūdzējušas šo grupējumu „etniskās tīrīšanās” attiecībā uz Irākas ziemeļu minoritāšu grupām;
E. tā kā 2014. gada augustā ASV uzsāka gaisa uzbrukumus pret IS Irākā; tā kā NATO 2014. gada 5. septembra sanāksmē tika izveidota pret IS vērsta koalīcija un tika dota atļauja Francijas, Apvienotās Karalistes, Dānijas, Kanādas un Austrālijas gaisa spēkiem veikt uzbrukumus; tā kā 2014. gada novembrī prezidents B. Obama paziņoja, ka ASV divkāršos militāro klātbūtni Irākā; tā kā 2014. gada decembrī ASV Senāta Ārlietu komiteja deva atļauju pret IS izmantot ASV militāro spēku; tā kā 2015. gada 15. janvārī tika ziņots, ka uz to brīdi Irākā bija veikti vairāk nekā 16 000 gaisa uzbrukumu un 60 % no tiem bija veikuši ASV gaisa spēki;
F. tā kā 2014. gada 22. septembrī ASV gaisa uzbrukumi pret IS sākās arī Sīrijā, kur tos atbalstīja tādu Arābu līgas valstu spēki kā Bahreina, Jordānija, Katara un Apvienotie Arābu Emirāti (AAE); tā kā ASV gaisa uzbrukumu IS un cīņas starp valdības un opozīcijas grupējumiem rezultātā ir arī liels skaits bojāgājušo un piespiedu kārtā pārvietoto cilvēku;
G. tā kā pagājušajā nedēļā kurdu bruņotie spēki ar ASV gaisa spēku palīdzību pēc četru mēnešu aplenkuma padzina IS no Sīrijas kurdu pilsētas Kobanes, kas atrodas pie Turcijas robežas; tā kā kurdu bruņotie spēki ir atguvuši kontroli pār aptuveni 50 apkārtnes ciematiem;
H. tā kā 2014. gada 24. decembrī virs Sīrijas tika notriekts Jordānijas iznīcinātājs un tā pilots Muath Al-Kasabeh tika saņemts gūstā; tā kā AAE pārtrauca gaisa uzbrukumus Sīrijā pēc tam, kad tika notriekta Jordānijas lidmašīna; tā kā 2015. gada 3. februārī tika izplatīts videomateriāls ar to, kā tiek brutāli nogalināts lidmašīnas pilots, viņu sadedzinot dzīvu; tā kā Jordānija atbildēja ar divu cietumnieku eksekūciju, no kuriem viens bija terorists pašnāvnieks, kam nebija izdevies atentāts, un ar turpmākiem gaisa spēku uzbrukumiem Mosulai;
I. tā kā 2015. gada 31. janvārī IS izplatīja videomateriālu, kurā it kā bija redzama galvas nociršana Japānas žurnālistam Kenji Goto, tā kā nedēļu iepriekš IS bija izplatījusi citu videomateriālu ar Japānas pilsoņa Haruna Yukawa nogalināšanu;
J. tā kā uzskata, ka šis grupējums kā ķīlniekus tur vairākus desmitus ārvalstnieku; tā kā IS paziņoja, ka jaunā ASV palīdzības darbiniece Kayle Muller, kura tika sagūstīta Sīrijas ziemeļos un kurai sākotnēji tika pasludināts mūža ieslodzījums, tika nogalināta Jordānijas gaisa spēku uzlidojumu laikā;
K. tā kā saskaņā ar ANO augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroju (OHCHR) IS kontrolētajā teritorijā ir izveidotas tā dēvētās „šariata tiesas”, kas izpilda nežēlīgus un necilvēcīgus sodus vīriešiem, sievietēm un bērniem;
L. tā kā IS ir publicējusi videomateriālu un attēlus, kuros redzams, kā no ēkas jumta tiek nogrūsti divi vīrieši pēc tam, kad tie Mosulas tiesā bija apsūdzēti par homoseksuālām darbībām; tā kā IS ir arī publicējusi fotoattēlus ar to, kā divi bandītismā apsūdzēti vīrieši tiek sisti krustā un kā ar akmeņiem līdz nāvei tiek nomētāta sieviete, kura tiek turēta aizdomās par laulības pārkāpšanu;
M. tā kā saskaņā ar ANO Bērnu tiesību komitejas ziņojumu IS zēnus apmāca par bērniem kareivjiem, meitenes pārdod seksuālai paverdzināšanai un simtiem citu bērnu ir tikuši spīdzināti un nogalināti;
N. tā kā ziņojumos ir norādīts, ka ir nogalinātas vismaz trīs sievietes juristes un nesen nogalinātas četras ārstes par savas profesionālās darbības veikšanu; tā kā OHCHR Cilvēktiesību padomes sanāksmē martā plāno nākt klajā ar ziņojumu, kurā būtu dokumentēti IS cilvēktiesību pārkāpumi Irākā;
O. tā kā IS pašlaik ir teroristu grupējums ar vislielākajiem ekonomiskajiem resursiem un tai ir nodrošināti būtiski ienākuma avoti, pārņemot svarīgas naftas atradnes Sīrijā, aplaupot bankas un uzņēmumus savās kontrolētajās teritorijās, pārdodot senatnes priekšmetus, saņemot izpirkuma maksas par nolaupītiem cilvēkiem un saņemot līdzekļu devēju finansējumu caur finanšu operācijām drošām vietām, jo īpaši Saūda Arābiju, Kataru, Kuveitu un Apvienotajiem Arābu Emirātiem; tā kā IS no Irākas militāristiem ir nolaupījusi lielu daudzumu ASV militārā aprīkojuma un starptautiskajos ieroču tirgos var viegli iegādāties augstas kvalitātes ieročus; tā kā Krievija ANO Drošības padomē nesen ierosināja juridiski saistošu iniciatīvu, ar kuru varētu izdarīt spiedienu uz valstīm, lai tādējādi pārtrauktu naudas plūsmu uz „Islāma valsti”;
P. tā kā Irākas un Sīrijas robežas iziršana, kuras pamatā ir konflikts abās valstīs, ir devis IS iespējas palielināt klātbūtni abās valstīs; tā kā bijušais ANO ģenerālsekretārs Kofi Annans 2015. gada 8. februārī paziņoja, ka ASV vadītais iebrukums Irākā bija kļūda un palīdzēja radīt IS, jo „mērķis izveidot demokrātiju bez iedibinātām institūcijām radīja korupcijas pārņemtas un sektantiskas valdības, valsts jau no paša sākuma bija nestabila un ir izrādījusies par teicamu vietu sunnītu radikālajiem musulmaņiem, kas nu ir saistīti ar „Islāma valsti”;
Q. tā kā ASV iebrukuma laikā Irākā 2003. gadā tika nogalināti vairāk nekā 1 miljons cilvēku un pārvietoti vairāk nekā 4 miljoni irākiešu, no kuriem puse aizbēga uz Sīriju; tā kā pēc iebrukuma izveidotās Irākas valdības rīcība radīja sociālu neapmierinātību un reliģisku ekstrēmismu, ko rietumu valstis, vēloties mainīt režīmu, stiprināja un finansēja Sīrijā; tā kā Katara un Saūda Arābija ir piegādājusi ieročus sunnītu nemiernieku grupām un Turcija ir ļāvusi sunnītu kaujiniekiem, tostarp džihādistiem no Al-Qaeda un IS, šķērsot tās robežu, lai nokļūtu Sīrijā;
R. tā kā ANO izmeklēšanas komisijai, kas izmeklē apsūdzības par cilvēktiesību pārkāpumiem Sīrijā kopš 2011. gada marta, ir pierādījumi, ka konflikta abas puses ir pastrādājušas kara noziegumus, tostarp, slepkavības, spīdzināšanas, izvarošanas un piespiedu pazušanas; tā kā abas puses ir arī apsūdzētas par to, ka tās kā kara metodi izmantoja civiliedzīvotāju pakļaušanu ciešanām, piemēram, bloķējot piekļuvi pārtikai, ūdenim un veselības aprūpes pakalpojumiem;
S. tā kā liela daļa no vairāk nekā pusmiljona Sīrijā reģistrēto palestīniešu bēgļu ir kļuvuši par bēgļiem jau otru reizi, jo viņiem bija jāpamet bēgļu nometnes un Sīrijas pilsētas tāpēc, ka militāras grupas ieņēma šīs nometnes un apmetās tajās, pārkāpjot bēgļu neitralitāti;
T. tā kā Jordānijas pilota nogalināšanu plaši nosodīja starptautiskā sabiedrība, tostarp Arābu līgas ģenerālsekretārs Nabil al-Arabi, sunnītu islāma līderi, piemēram, Sheikh Ahmed al-Tayeb, Al-Azhar universitātes Ēģiptē galvenais imams un Hezbollah, kas turklāt aicināja vairākas valstis reģionā un pasaulē pārskatīt politiku, kura atbalsta teroristu grupas Sīrijā un Irākā,
1. pauž ārkārtīgas bažas par drošības un humanitārās situācijas pasliktināšanos Irākā un Sīrijā, jo IS ir okupējusi nozīmīgu daļu no šo valstu teritorijas; pauž nopietnas bažas par plašu finansējuma trūkumu ANO 2014. gada aicinājumiem, kas novedis pie tā, ka uz laiku ir apturēta Pasaules pārtikas programmas palīdzība Sīrijas bēgļiem; tādēļ mudina starptautisko sabiedrību reaģēt uz turpmākajiem aicinājumiem un palielināt finansējumu un palīdzību;
2. mudina Padomi, Komisiju un Savienības augsto pārstāvi padarīt pieejamus visus nepieciešamos finanšu līdzekļus un cilvēkresursus, lai palīdzētu bēgļiem; uzsver nepieciešamību stiprināt starptautisko sadarbību, lai sniegtu humāno palīdzību un atbalstu visiem IS uzbrukumu rezultātā pārvietotajiem cilvēkiem, kā arī nodrošinātu pamatvajadzību apmierināšanu un mazinātu ciešanas, ko radījusi šī vardarbība;
3. uzsver, ka pusēm humānu apsvērumu dēļ ir jāvienojas par kara pārtraukumiem un vietēja mēroga pamieriem, lai ļautu humānās palīdzības organizācijām droši un netraucēti piekļūt visām skartajām teritorijām Sīrijā; atgādina, ka civiliedzīvotāju badināšana kā cīņas metode starptautiskajās humanitārajās tiesībās ir aizliegta;
4. nosoda visasākajā veidā tā sauktās „Islāma valsts” veikto terora aktu rezultātā piedzīvotos sistemātiskos cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus, kas vērsti pret Irākas un Sīrijas tautām un valstīm un var tikt klasificēti kā kara noziegumi un noziegumi pret cilvēci; izsaka visstingrāko atbalstu un visdziļāko līdzjūtību upuru ģimenēm; aicina nekavējoties, droši un bez nosacījumiem atbrīvot visus šī teroristu grupējuma gūstā nonākušos ķīlniekus;
5. uzsver, ka, izmantojot atbilstīgus mehānismus, būtu jāsoda atbildīgie par šādiem starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem vai cilvēktiesību pārkāpumiem; mudina visas puses ievērot starptautiskās humanitārās tiesības, lai aizsargātu civiliedzīvotājus, ievērotu viņu cilvēktiesības un apmierinātu viņu pamatvajadzības, kas paredz nodrošināt visām skartajām iedzīvotāju grupām drošu piekļuvi humānajai un medicīniskajai palīdzībai; atkārtoti pieprasa, lai visas puses demilitarizētu medicīnas iestādes, skolas un citas civilās iestādes, izvairītos no militāro pozīciju izvietošanas apdzīvotās teritorijās un izbeigtu uzbrukumus civilajiem objektiem;
6. brīdina par reliģiskā kara izcelšanās risku; tomēr uzsver, ka musulmaņu iestādes noraida IS, jo tā nav ne Islāma, ne kāda cita valsts, un nosoda to, uzskatot tās darbības par islāma principu pārkāpumiem un apdraudējumu islāmam un musulmaņiem visā pasaulē; ir pārliecināts, ka pretterorisma stratēģiju nevar uzskatīt par cīņu starp civilizācijām vai reliģijām, jo tas novestu pie rasistiskiem un ksenofobiskiem pieņēmumiem;
7. atzinīgi vērtē Kobanes pilsētas atbrīvošanu; atbalsta Irākas un Sīrijas valsti un kurdu spēkus cīņā pret IS terorismu; uzsver, ka drošības reakcija ir jāapvieno ar ilgtspējīgu politisko risinājumu, vienmēr iesaistot visas sabiedrības daļas un atbildot uz to likumīgajām prasībām;
8. aicina jo īpaši pašas ES dalībvalstis un rietumu valstis pārtraukt jebkādu militāro grupējumu finansēšanu un jo īpaši pārtraukt naftas iepirkumus no atradnēm, kuras ir IS kontrolē un no kurām caur Turciju naftu transportē ar kravas automobiļiem; tā kā Turcija ir izmantota arī kā platforma militārām mācībām tiem kaujiniekiem, kam plānots doties uz Sīriju; uzskata, ka ir nepieciešami mehānismi, ar ko apturēt terorisma finansēšanu no ārzonu struktūrām, kurās iesaistītas valstis un finanšu iestādes, kā arī izbeigt ieroču nelikumīgu tirdzniecību un energoresursu un izejvielu pirkšanu un pārdošanu, no kā gūst labumu teroristu grupējumi;
9. ir pārliecināts, ka ASV vadītais iebrukums Irākā un ārēju spēku iejaukšanās Sīrijas iekšējās lietās ir kalpojis par pamatu tam, ka ir parādījusies un izplatījusies „Islāma valsts”; pauž nožēlu par jo īpaši tādu valstu kā ASV, ES dalībvalstu, Saūda Arābijas, Kataras, Turcijas un Izraēlas lomu; atgādina par šo valstu atbildību, ja tās veicina šo konfliktu, un aicina tās jo īpaši atvieglot vardarbības skarto cilvēku ciešanas un piešķirt patvērumu bēgļiem;
10. uzsver, ka konfliktu saasināja ieroču tirdzniecība un piegāde; ļoti kritiski vērtē lomu, kāda pēdējo gadu laikā dažādām Rietumu intervencēm ir bijusi personu radikalizācijā, jo īpaši Tuvējos Austrumos un dienvidu kaimiņvalstīs; uzsver, ka šāda politika terorismu tikai veicina, nevis pret to vēršas, un tāpēc tā ir jāizbeidz;
11. atkārtoti uzsver, ka cīņā pret IS ir jāievēro cilvēktiesības un starptautiskās tiesības; aicina Irākas un Sīrijas valdības veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu savas valsts iedzīvotājiem drošību un aizsardzību, tostarp tādām visneaizsargātākajām grupām kā bērni un sievietes; atgādina pienākumus saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem, kas saistīti ar to žurnālistu, plašsaziņas līdzekļu profesionāļu un saistītā personāla aizsardzību, kuri ir iesaistījušies bīstamos darba uzdevumos bruņotu konfliktu zonās; aicina sniegt īpašu aizsardzību visneaizsargātākajām iedzīvotāju grupām, kas cietušas konfliktos, tostarp bērniem, sievietēm, vecāka gadagājuma cilvēkiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī etniskajām un reliģiskajām minoritātēm un LGBTI cilvēkiem;
12. aicina ES nodrošināt lielāku starptautisko atbalstu pieaugošajam skaitam bēgļu, kuri riskē ar dzīvību, vienkāršās laivās dodoties uz Eiropu, un prasa, lai viņiem piešķir patvērumu un atbalstu;
13. uzskata, ka islāma radikāļu teroristiskā prakse tiek izmantota kā instruments, lai vājinātu Tuvo Austrumu valstis un nepieļautu, ka pastāv kāda stipra valsts, kas varētu izmantot ienākumus no naftas ieguves savai ekonomiskajai un sociālajai attīstībai;
14. noraida jēdzienu „pienākums aizsargāt”, jo tas pārkāpj starptautiskos tiesību aktus un nesniedz piemērotu juridisko pamatu, lai pamatotu vienpusēju spēka pielietošanu, daudzos gadījumos ar mērķi mainīt režīmu; nosoda to, ka tāda varena valsts kā ASV vai tāda organizācija kā NATO vienpusēji uzņemas pasaules mēroga policista lomu; nosoda arī tā sauktos selektīvos gaisa spēku uzbrukumus un ārvalstu militāro spēku ievešanu konflikta valstī; nosoda NATO mēģinājumu aizstāt miera un stabilitātes veicināšanas uzdevumu, ko var īstenot tikai ar plašu vienprātīgu lēmumu ANO Ģenerālās asamblejas ietvaros; pauž nopietnas bažas par arvien pieaugošo skaitu gadījumu, kad Irākā un Sīrijā rekrutēti tiek arī bērni un jaunieši; atgādina vajadzību īpaši aizsargāt bruņotos konfliktos cietušus bērnus un sievietes;
15. ir pārliecināts, ka risinājumu var rast tikai, sadarbojoties ar Irākas un Sīrijas valdībām, lai izskaustu terorisma cēloņus; uzskata, ka tādu valstu kā Irāka, Sīrija un Lībija pilnīga neatkarības, suverenitātes un teritoriālās integritātes ievērošana, kā arī cieņa pret sabiedrības kultūras daudzveidību un demokrātijas principiem sabiedrībā ir vienīgā garantija, lai izvairītos no IS izplatīšanās un jaunām ciešanām iedzīvotājiem;
16. aicina Apvienoto Nāciju Organizācijas un reģiona kaimiņvalstu aizbildnībā sasaukt starptautisku konferenci par Irāku, kurā varētu piedalīties visas Irākas daudzveidīgās grupas un veicinātu vienotas valdības izveidi, kas varētu pārtraukt jebkāda veida sektantisko un vardarbīgo politiku valstī;
17. atbalsta ANO īpašā sūtņa Sīrijā centienus panākt stratēģisku vardarbības samazinājumu Sīrijā, pamatojoties uz plašāku politisko procesu; aicina sarīkot starptautisku miera konferenci, pulcējot vienkopus reģionālos dalībniekus, lai veicinātu konflikta politisku risinājumu, par kuru panākta Sīrijas iedzīvotāju vienošanās; uzstāj, ka par Sīrijas likteni noteikti ir jālemj Sīrijas tautai; uzsver to, ka šo konfliktu nevar atrisināt militārā ceļā; stingri iebilst pret jebkādu ārvalstu militāro iejaukšanos Sīrijā, bet tomēr uzsver, ka visām pusēm jāiesaistās miermīlīgā un politiskā dialogā; aicina visas puses vienoties par tūlītēju pamieru kā priekšnosacījumu iesaistei iekļaujošā politiskā dialogā ar mērķi sākt samierināšanu un palīdzēt atjaunot stabilitāti valstī;
18. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropadomes priekšsēdētājam, Komisijas priekšsēdētājam, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES delegācijas Irākā vadītājam, dalībvalstu parlamentu priekšsēdētājiem, Irākas Republikas valdībai un Pārstāvju palātai, Sīrijas Arābu Republikas valdībai un Parlamentam, Savienības Vidusjūrai ģenerālsekretāram un Arābu valstu līgai.
- [1] Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0027.