REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par ES un Arābu valstu līgas saprašanās memorandu sadarbībai terorisma apkarošanas jomā
4.3.2015 - (2015/2573(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Alyn Smith, Barbara Lochbihler, Judith Sargentini, Eva Joly Verts/ALE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0215/2015
B8‑0216/2015
Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES un Arābu valstu līgas saprašanās memorandu sadarbībai terorisma apkarošanas jomā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Arābu valstu līgu (AVL),
– ņemot vērā rezolūcijas par Eiropas līdzdalību CIP veiktā apcietināto transportēšanā un nelikumīgā turēšanā ieslodzījumā,
– ņemot vērā Ārlietu padomes secinājumus par terorisma apkarošanu, jo īpaši 2015. gada 9. februāra secinājumus,
– ņemot vērā Eiropas Savienības un Arābu valstu līgas ārlietu ministru sanāksmes, jo īpaši 2014. gada jūnija Atēnu sanāksmi,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) paziņojumus par cīņu pret ekstrēmismu un terorisma apkarošanu,
– ņemot vērā Saprašanās memorandu starp Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un AVL Ģenerālsekretariātu, kas 2015. gada 19. janvārī tika parakstīts Briselē, kā arī Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu pēc viņas tikšanās ar AVL ģenerālsekretāru Dr. Nabil El Araby,
– ņemot vērā ES pamatnostādnes par starptautiskajām humanitārajām tiesībām, cilvēktiesību aizstāvjiem un reliģijas vai ticības brīvības veicināšanu un aizsardzību,
– ņemot vērā ES stratēģiju attiecībā uz Sīriju un Irāku, terorisma apkarošanu un ārvalstu kaujiniekiem (pieņemta 2014. gada 20. oktobrī), jo īpaši attiecībā uz ārvalstu teroristiskajiem kaujiniekiem, kā arī ES paziņojumu par Magribu,
– ņemot vērā kopīgo paziņojumu par ES reģionālo stratēģiju attiecībā uz Sīriju un Irāku, kā arī Da’esh radīto apdraudējumu,
– ņemot vērā Eiropadomes locekļu paziņojumus, jo īpaši pēc valstu un valdību vadītāju 2015. gada 12. februāra neformālās sanāksmes,
– ņemot vērā attiecīgās ANO Drošības padomes rezolūcijas, jo īpaši rezolūcijas 2170 un 2178 (2014. gads),
– ņemot vērā Arābu Cilvēktiesību hartu, kas pieņemta 2004. gadā un ratificēta 2008. gadā,
– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo terorisma apkarošanas stratēģiju,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūciju 2178 (2014), kurā nosodīts vardarbīgs ekstrēmisms,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā terorisms un vardarbīgs ekstrēmisms ir viens no lielākajiem draudiem drošībai un brīvībai visā pasaulē;
B. tā kā demokrātiskas un iekļaujošas pārvaldības trūkums, plaši cilvēktiesību pārkāpumi, plaši izplatīta korupcija un sociālekonomiskā atstumšana rada labvēlīgu augsni terorismam;
C. tā kā terorisms vēršas ne vien pret cilvēku drošību, bet arī vārda brīvību un sabiedrību daudzveidību;
D. tā kā pamattiesību ievērošana ir būtisks elements veiksmīgā pretterorisma politikā;
E. tā kā Parlaments 2015. gada 11. februāra rezolūcijā par terorisma apkarošanas pasākumiem izteikti uzsvēra, ka „Eiropas Savienības, tās dalībvalstu un partnervalstu starptautiskā terorisma apkarošanas stratēģijas pamatā ir jābūt tiesiskumam un pamattiesību ievērošanai”;
F. tā kā pēdējo gadu laikā Eiropā ir strauji pasliktinājusies drošības situācija dažādu konfliktu un satricinājumu dēļ ES tuvākajās kaimiņvalstīs, rada bažas pieaugošā radikalizācija, kas noved pie vardarbības un terorisma gan ES un tās kaimiņvalstīs, gan visā pasaulē; tā kā vairākas ALV valstis ilgstoši ietekmē terorisms;
G. tā kā nesenie teroristu uzbrukumi Eiropā un Da’esh rašanās ES dienvidu kaimiņvalstīs ir uzskatāmi par jaunu terorisma vilni pēc 9. septembra teroristu uzbrukumiem ASV, un arī Madridē un Londonā;
H. tā kā pēc 9. septembra notikumiem terorisma apkarošanas pasākumi noveda pie daudzkārtējiem un smagiem cilvēktiesību un humanitāro tiesību pārkāpumiem, kurus izdarījušas un veicinājušas arī Eiropas valdības un to slepenie dienesti, kā atklājās Parlamenta Pagaidu komitejas kontekstā par to, ka, iespējams, CIP izmanto Eiropas valstis apcietināto transportēšanai un nelikumīgai turēšanai ieslodzījumā, un līdzīgās Eiropas Padomes izmeklēšanas iniciatīvās;
I. tā kā ES ārējām attiecībām arī jāsniedz ieguldījums cīņā pret terorisma draudiem visā pasaulē; tā kā terorisma apkarošanas preventīvajās stratēģijās būtu jāizmanto daudzpusīga pieeja, kuras mērķis ir ne tikai tieši vērsties pret uzbrukumu sagatavošanu Savienības teritorijā, bet arī integrēt nepieciešamību pievērsties terorisma pamatcēloņiem;
J. tā kā 2015. gada februārī ES Ārlietu padome nolēma steidzami aktivizēt ārējo darbību, kas ir saistīta ar terorisma apkarošanu, jo īpaši Vidusjūras reģionā, Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā; tā kā Ārlietu padome arī lēma par virkni iniciatīvu, tostarp par to, lai sāktu vai pastiprinātu pretterorisma dialogus un terorisma apkarošanas rīcības plānus ar vairākām reģiona valstīm;
K. tā kā 2015. gada 19. janvārī tika parakstīts Saprašanās memorands starp EĀDD un AVL ģenerālsekretariātu, kura mērķis ir cita starpā stiprināt sadarbību politikas un drošības jautājumos tādās jomās kā agrā brīdināšana un reaģēšana krīzes situācijās, terorisma un starptautiskās organizētās noziedzības apkarošana un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas nepieļaušana; tā kā šis Saprašanās memorands nav publiski pieejams;
L. tā kā pašlaik Komisija un dalībvalstis sniedz palīdzību vairākām AVL loceklēm terorisma apkarošanas un krimināltiesību reformas jomā; tā kā dalībvalstis ir iesaistītas vai iesniedz piedāvājumus pakalpojumu nodrošināšanai cietumu vai citiem drošības dienestiem tādās valstīs, par kurām ir zināms, ka tās izliekas neredzam sliktu izturēšanos, kas notiek sistemātiski, vai ir atbildīgas par virkni cilvēktiesību pārkāpumu, — par piemēru šeit minam neseno Apvienotās Karalistes Tieslietu ministrijas konkursa piedāvājumu Saūda Arābijas Cietuma dienestam; tā kā šai sadarbībai joprojām trūkst publiskas pārredzamības;
M. tā kā ES saskaras ar draudiem, ko rada tā saucamie „ ES ārvalstu kaujinieki”, proti, personas, kas no valstīm, kurās tie dzīvo vai kuru valstspiederīgie tie ir, dodas uz citu valsti, lai tur veiktu vai plānotu terora aktus, apmācītu teroristus vai izietu apmācību, tostarp arī saistībā ar bruņotiem konfliktiem; tā kā līdz pat 3000 ES pilsoņu ir pametuši mājvietu, lai kļūtu par ārvalstu kaujiniekiem, kad sākās karš un vardarbība Sīrijā, Irākā un Lībijā, un tas rada papildu problēmas ES iedzīvotāju drošībai; tā kā nesenos teroristu uzbrukumus Parīzē un Kopenhāgenā izdarīja ES pilsoņi;
N. tā kā starptautiskās NVO „Freedom House” 2015. gada ziņojumā par brīvību pasaulē neviena no AVL locekle, izņemot Tunisiju, nav klasificēta kā „brīva valsts”; tā kā AVL reģions joprojām saskaras nopietniem un sistemātiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp stingriem vārda brīvības ierobežojumiem, masveidīgu uzraudzību no valsts puses un cilvēktiesību aizstāvju un opozīcijas aktīvistu vajāšanu, ļaunprātīgu tiesībaizsardzības praksi, neatkarīgas tiesu varas neesamību un procesuālajiem pārkāpumiem;
O. tā kā cīņa pret terorismu AVL valstīs tiek plaši izmantota par aizsegu, nepamatoti attaisnojot opozīcijas un cilvēktiesību aizstāvju un politisko aktīvistu leģitīmo darbību apspiešanu, — piemēram, Ēģiptē vai Bahreinā; tā kā vietējās un starptautiskās cilvēktiesību grupas regulāri ziņo par nopietniem pārkāpumiem, ko ALV valstīs izdarījušas drošības struktūras terorisma apkarošanas operāciju gaitā; tā kā šajās valstīs ļaunprātīgas pretterorisma operācijas bieži vien palīdz uzkurināt terorismu veicinošos faktorus;
P. tā kā ALV valstīs parlamentārā un sabiedriskā kontrole pār drošības dienestiem un citām tiesībaizsardzības iestādēm ir, vislabākajā gadījumā, ārkārtīgi ierobežota;
Q. tā kā vēl ir jāpanāk vispārēja vienprātība par terorisma apkarošanas tiesību aktu jomu un piemērošanu,
1. pauž stingru pārliecību, ka nesenie teroristu uzbrukumi Parīzē un Kopenhāgenā pasvītro nepieciešamību pastiprināt visu ES pilsoņu drošību un palielināt terorisma apkarošanas centienus, tostarp ar divpusējām un daudzpusējām iniciatīvām pasaules mērogā, jo īpaši ar Arābu reģionu;
2. šajā saistībā atzinīgi vērtē centienus uzlabot dialogu starp ES un ALV par politikas un drošības jautājumiem; atzīmē, ka 2015. gada 19. janvārī tika parakstīts Saprašanās memorands starp EĀDD un AVL Ģenerālsekretariātu, kura mērķis ir cita starpā uzlabot dialogu un sadarbību, lai veicinātu ES un AVL stratēģisko dialogu cita starpā terorisma un starptautiskās organizētās noziedzības apkarošanas jomā;
3. uzsver, ka ir nepieciešams, lai šī uzlabotā ES un AVL sadarbība terorisma apkarošanā balstītos uz tiesiskumu un pamattiesību ievērošanu;
4. aicina Padomi strādāt kopā ar visām AVL valstīm pie saskaņotas, nepārprotamas terorisma jēdziena definīcijas;
5. uzsver nepieciešamību nepieļaut, ka atkārtotos nopietnās kļūdas, ko pieļāva pēc 11. septembra pieejā terorisma apkarošanai, jo īpaši sadarbošanos un līdzdalību spīdzināšanā, nelikumīgā pārsūtīšanā, cilvēku nolaupīšanā un ārpustiesas nāvessodu izpildē, kas nopietni apdraudēja galvenās ES vērtības un normas, tostarp cilvēktiesības, tiesiskumu, privātuma un humanitāro tiesību principus;
6. uzsver, ka ES starptautiskajos centieniem apkarot terorismu būtu pienācīgi jānosaka šā fenomena dziļie sociālekonomiskie, kultūras un politiskie cēloņi pašā to saknē, kā arī tiem vajadzētu būt saistītiem ar iekļaujošas, atbildīgas un demokrātiskas iekārtas veicināšanu un ieilgušo konfliktu atrisināšanu tās kaimiņvalstīs, jo īpaši — Palestīnas okupāciju un karu Sīrijā, kā arī tajā būtu jāņem vērā visu attiecīgo iedzīvotāju intereses;
7. brīdina nepaļauties kārdinājumam drošības un stabilitātes vārdā reģionā atgriezties pie iepriekšējās tuvredzīgās un neefektīvās prakses slepeni vienoties ar autoritāriem režīmiem; mudina ES saistībā ar Eiropas kaimiņattiecību politikas pārskatīšanu būtiski pārstrādāt tās stratēģiju attiecībā uz Vidusjūras dienvidu reģiona valstīm un koncentrēties uz atbalstu tām valstīm un dalībniekiem, kuri ir patiesi apņēmušies īstenot kopējas vērtības un reformas, jo īpaši Tunisijai;
8. pauž nopietnas bažas par to, ka EĀDD un AVL Saprašanās memorandā absolūti trūkst atsaukšanās uz Eiropas pamatvērtībām un vispārējām normām un vērtībām, piemēram, cilvēktiesībām, attiecībā uz iecerēto pastiprināto pieredzes, informācijas un labas prakses apmaiņu; atgādina, ka lielākā daļa AVL valstu ir ļoti autoritāras, un atkārtoti stingri nosoda nepārtrauktos un plašos cilvēktiesību pārkāpumus un citus vardarbības aktus, kas notikusi daudzās no šīm valstīm, bieži vien ar maldinošo attaisnojumu par cīņu pret terorismu;
9. tāpat pauž bažas, ka paredzētā zinātības un informācijas pārnese drošības jomā starp ES un AVL valstīm satur risku tālāk apdraudēt šajās valstīs pilsoniskās sabiedrības organizāciju, žurnālistu, opozīcijas aktīvistu un citu dalībnieku situāciju;
10. atgādina dalībvalstīm un ES aģentūrām, ieskaitot Eiropolu un Eurojust, par to pienākumiem saskaņā ar ES Pamattiesību hartu, starptautiskajām cilvēktiesību normām un ES ārējās politikas mērķiem, kas tām aizliedz apmainīties ar izlūkdienestu datiem, kas varētu izraisīt cilvēktiesību pārkāpumus trešās valsts, vai izmantot informāciju, kas iegūta spīdzināšanā ārpus Savienības; uzstāj, lai tad, ja ES dalībvalstis vai aģentūras dalās informācijā ar trešo valsti par kādu aizdomās turēto, tās efektīvi sekotu līdzi konkrētās personas tālākajam liktenim, lai novērstu slepena apcietinājuma vai spīdzināšanas risku;
11. uzsver Parlamenta prasību, ko satur tā nostāja pirmajā lasījumā par Europol regulu, ka „netiek apstrādāta neviena informācija, ko trešā valsts, starptautiska organizācija vai privāta puse ieguvusi, pārkāpjot pamattiesības, kas noteiktas ES Pamattiesību hartā”;
12. uzstāj, ka ES un dalībvalstu pretterorisma sadarbībai ar AVL valstīm ir jābūt saskaņā ar cilvēktiesību prasībām un, attiecīgos gadījumos, starptautiskajām humanitārajām tiesībām, jo īpaši attiecībā uz prasībām par taisnīgu tiesas procesu, lai novērstu iespējamu Eiropas līdzdalību cilvēktiesību pārkāpumos;
13. atgādina par apņemšanos, ko EĀDD un Komisija pauda savā kopīgajā 2015. gada 6. februāra paziņojumā par ES stratēģiju attiecībā uz Dae’sh; „ņemt vērā partnervalstu spēju nodrošināt atbilstību kritērijiem saistībā ar cilvēktiesībām un pilsoniskajām un politiskajām brīvībām”, sniedzot ES veiktspējas atbalstu terorisma apkarošanas jomā; aicina PV/AP F. Mogherini skaidri noteikt šos kritērijus un to, kādas būtu sekas to neievērošanas gadījumā;
14. aicina ES un tās dalībvalstis nodrošināt, ka palīdzības programmas krimināltiesību reformas jomā ar ALV valstīm palīdz panākt, ka izmeklēšana un kriminālvajāšana notiek atbilstoši cilvēktiesību principiem; pauž nosodījumu par pārredzamības trūkumu atsevišķām ES un dalībvalstu programmām šajā jomā un aicina ES un dalībvalstis publiskot informāciju par to, kas darīts, lai nodrošinātu, ka Eiropas atbalsts šādām shēmām neveicina cilvēktiesību pārkāpumus to mērķvalstīs, un publicēt divpusējo nolīgumu tekstus, piemēram, Saprašanās memorandu starp EĀDD un AVL un starp Apvienotās Karalistes tieslietu ministru un viņa partneriem Saūda Arābijā;
15. atgādina par ES ilgstošo nostāju pret nāvessodu un aicina ES un tās dalībvalstis stigri atturēties no jebkāda veida palīdzības sniegšanas ārvalstu tiesu sistēmām, kas varētu palīdzēt paātrināt nāvessodu piespriešanu par terora aktiem; aicina apturēt visas pašreizējās Komisijas programmas, kuru mērķis ir palielināt krimināltiesību sistēmu veiktspēju izmeklēt terorisma lietas un veikt kriminālvajāšanu, jo īpaši Magribas valstīs, līdz saņēmējās valstīs tiks ieviests moratorijs attiecībā uz nāvessodu;
16. uzsver, ka ES rīcības plānos un politiskajos dialogos ar tās ALV partnervalstīm ir jāpievēršas radikalizācijas novēršanai un apkarošanai, tostarp palielinot starptautisko sadarbību, izmantojot jau esošās programmas un spējas un strādājot ar visiem ieinteresētajiem pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem valstīs, kuras vēlas apkarot teroristu un radikālu uzskatu propagandu, ko izplata ar interneta vai citu komunikācijas līdzekļu palīdzību;
17. uzstāj, ka ir svarīgi paplašināt Eiropas un Arābu valstu dialoga pilsoniskās sabiedrības komponentu kā neatņemamu līdzsvara elementu palielinātai ES un AVL starpvaldību līdzdalībai; pauž nopietnas bažas par to, ka neatkarīgas pilsoniskās sabiedrības organizācijas arvien vairāk tiek pakļautas iebiedēšanai un vajāšanai no drošības spēku puses daudzās AVL valstīs, jo īpaši Ēģiptē; atgādina, ka neatkarīgai un spēcīgai pilsoniskajai sabiedrībai ir neizmērojami svarīga loma valsts institūciju nostiprināšanā;
18. atgādina, ka lielākā daļa Savienības ārējā pretterorisma pasākumu un programmu tiek izstrādāta un īstenota saskaņā ar Stabilitātes un miera veicināšanas instrumenta, kas stājās spēkā 2014. gada 1. janvārī, 5. panta noteikumiem; atgādina, ka Stabilitātes un miera veicināšanas instrumenta 10. pants uzliek par pienākumu Komisijai izstrādāt attiecībā uz cilvēktiesībām darbības norādes projektiem, kas saistīti ar cīņu pret terorismu; pauž dziļu nožēlu par to, ka gandrīz veselu gadu pēc tam, kad (2014. gada 15. martā) stājās spēkā Regula, ar kuru izveido Stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu, Komisija un EĀDD nav spējuši īstenot Stabilitātes un miera veicināšanas instrumenta 10. pantu; pauž nopietnas bažas par to, ka nav galveno cilvēktiesību garantiju agrākā Stabilitātes instrumenta un pašreizējā Stabilitātes un miera veicināšanas instrumenta pretterorisma projektos ar tādām institūcijām kā Āfrikas Terorisma pētījumu un pētniecības centru (ACSRT/CAERT) Alžīrā un izcilības centru „Hedayah” Abū Dabī;
19. aicina PV/AP iesniegt ziņojumu par Komisijas dienestu veiktajiem ex-ante un ex-post novērtējumiem par to, kāda ietekme uz cilvēktiesībām ir terorisma apkarošanas programmām ar AVL valstīm, kā arī šajās programmās iestrādātajām garantijām, lai nodrošinātu cilvēktiesību standartu ievērošanu;
20. nolemj veikt novērtējumu par cilvēktiesību aizsardzības pasākumiem un norādēm, ko ES un tās dalībvalstis piemēro pretterorisma projektiem, jo īpaši ar Arābu reģiona valstīm; nolemj organizēt uzklausīšanu par pretterorisma pasākumu parlamentāro pārraudzību un tiesību aktiem, piedaloties parlamentu un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem no Eiropas un Vidusjūras reģiona;
21. atgādina Eiropas Ārējās darbības dienestam, ES terorisma apkarošanas koordinatoram un dalībvalstīm par apņemšanos saskaņā ar 2012. gada jūnijā pieņemto ES Rīcības plānu par cilvēktiesībām un demokrātiju nodrošināt, ka cilvēktiesību jautājumi tiek apspriesti visu veidu pretterorisma dialogos ar trešām valstīm;
22. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Arābu valstu līgas valstu valdībām un parlamentiem.